F y a 1 -
means Fr met ' oh taip’: =
‘ i oes = ae et: at
me oF 1: 1 a F . i Z
ae il pn aE rns ap mg RRR PIR Adak
. 7 ee eect er | og eo <"

ming | =r, ew R eo -

ath: See

iat: rac abe

i

a
os

1. oe or i ee = :
: eS iE et oT ae Se a a ee ae
- i; i Pp F Doomene oe ert oF oo er | | Fr a) : =_—Foud
a . = 7 7 . im: "a . . “5 a
ra Met SOG Pht ere ee eee AE i Beco ie od ns
= bite Es ae ere Ate ay ee ae = py

oh eer

| .
i oe ed = ee
. - : 1
——ri F ore - a - s
er —- +
Oe

=e is © owt.
Tee ce

a.

=—yo . ‘En

iT Pe _ - :
ee SF estan shat, wer de camel gg
"= es rl _ r so +" a
Fichig 5 oT og ee! iil gam

yla= a. _ - ul =
-a-s = Tee = = 7
n=

zo eer 3
ma

_ obo meee
"sees = ee
1 =. | so = 2 r

Ce | $

 m

- aly ’
wad of
L-.

1 As
ae yao
Hee
wi:
Pl .
™
‘an
meh
-
ne
ofl=
=:

2!
“y
‘ro .

r
"zi
, -L
al:

. a .
a
ae
oe
iit
4 tf ia
1 .
. a
eal VE
1
ee,
Mo
' wi
*
“a Lat f
: ee
a"
:
. r .
- I. ; :
- fe
. F. .
“a
a"
t,
= im . -=
By 4
+
4
Pier
.
helt
¥ os
Re
* ae
7.0) 1
|
a
r
oat:.
1 al
+
vl oe
oe 7
oo "
.
=
,
|
ai
‘| ef ;
a
ae
i opm
i .
Bret -
Ae
ee
woe
ew
- all 7
+ so |
=
a 47 :
rv.
. a '
1
7. < t
eas
as
roy
hk
att wt
ia"
le
ry. :.
if 7 orks
a.
* -
1 .
te
a u-4
\ ie ‘- .
uF J x3 =
Seay
Pee TF
oe
“:
opt
7
oto
ar ; r
7: coe a
1 hae : ;
; aa
= 4 . "I
"RE
oa ce:
ers:
ei.
a.
Lp - .
‘ A #
es
“7 fi .
Ls al 7
bese"
Ra. p
wat
"as a
: :
“h . Ca :
' hae r at
i ane
‘ie ;
, . " 2
a nai
ao Da 1
cea
>
m
iv,
oe
hae
Bays
a >
LT er
L, . 1. - -”
= ™
fr h"- .
That 7 f
ee is
‘ “s 2 ta .
al oF
a a
oo td 1 Je
= bo wet . 4
. "Lk a
eo Fe:
See. =
Re a -
at ue
q ly wr. ct
4 ae
' ve 1. ty ae .
ot Per
es A
7 an u
. 5. Pa *
a
: (a
7 “ae 1°
- > Gee
. ye . .
| eee
er -" y
et
as
ih :
i7 Se
Cet oy ol ".
mite.
|
ae
rad.
ae
ot ”
. eee
he i "i i
| hoe
: i ‘
1 =
ng oe a
. Fd uF
re
, oo .
. oe i
:" "ia ,
Ln | t Ps
. a ini .
7 “fia 1
nile A
“ft a
17
Ton = 4 r ®
ve Ty é
“aed Fen :
Bs,
cr.
os n.
ta - et
Per at -!
on at a
5 ee fai.
ae a
.. pee '
me: . 3
a a ga
ma: |OUR
ao
Le
. ' . :
aa 4
. . . a
4 . . 1
AD a3 . .
: De at ‘ai
ri’ ey 7 a gh fa
cS . 4
eee
Sut ‘7,
ry les =
ae ee
“Mog
os =
BR cons
| Fi ae
. ot
ace a r”
es oe
soot of r
es hac
‘og? Dis
. eo .
of.
. > Lo ee
wh eee .
1 af on 1
rine Ey
a i oA ALS
. a a4 ’
i a ae
. ae ‘Ne i 4
von Pat. Sag
Cr Pee
ous eae
ms * rar ro
et
“aH, o” Hue =z:
v wet _
t 7 ,. tai Js
uh 4! ; r a“:
i eee
; 7a me
. € .
ys ot
: 4
iB
oF
]
. " if:
. "a,
. Loa
1
ae ers,
Par oh elt
ig”. - RE
ad ret owe -
vty: . hee
:- ; i ns
' 1
¥ i
1” 7
. he .
| al
* fey
cir
, ui
Lal
ie
he
a.”
pr P|
s 2:
4 8
rer
int
Be:
ty 7
Some os
. q A

ce
rraage
a+ I c
* e = = . ‘= ft
= ," » sigeed .
" . ‘ r . : : =_

Tayat ge D ca oe A
ri Feteyp eat
re a

ee, ae 1. a : ae
. i ae a rp am 1 . wie fe .* i
esa crit ote carat
ee iy, ee i ae ,
= haiti — et
r T 5 = act i j

"i
I ah Te —
Gee ee =
a —_— E
=—i Lh oy -

-e

: 1 =o
fe 5 2
Sor ain wa oe

=F a oD
t
oo om
= Se a eal

——_ -
—_—" Fa"
ed

mE led ll

ped
eos

. ae i — dou
7 ee. J
aot + Sa: i ni ars — et fairly =
: P ns - ee en
a feet _ =o ie, asp —-—-
1 a . 7 = fa ge) 7 . ! Pal
a 3 ; comp eee Oe = = ae ee ae
4 ee ee ee ee ee ee
Z* a ai =

_ a 5 “ find ave ee sb Ts =
- i a =i Bou . '
“4 ; m! ak, 1 =F : La aya , =e iio I. : _ 7
7 ‘ an eee ate ee a ae ae ost om RT. ASS OS ee a
_z a Es . We = -—: hor . =r 17 a
7 4 L oe et ad . sts gl =
A Se oe ee == = a bs 2 Se ed woe
ee a ee RR rer ten me se
/. . '

ee es Reel -

7
: : aly . 1 ar
” q a
. . a » +- , . = ‘ t
. 7 * 2 7 ; “ " 4 wet F al _« a r . ‘ i ' = 7% = = cl . =
- r r | * = ‘ '- . ts 1. 7 =. F.
. . . . " % . . T . s r
. 1 ri vad ca + a a ng ie a é . ; Ps ms - h ; : 7 7 i = =
: : iy . eee St demas OO, es -. * “/ . 4° > *
* a r . oO —=. sae F . ome . de i! a . 1* = _ s .s 1h =
™ = & . " i. = . soe “. i - =n caesn ls . . _ “ = & - . a - =
3 . . at nm - cat oye om J t ; - 1 rete mm. i. 2 eRe -_ . ' = 3 Ss
. . .or = 1 I L L ay 3 8 oe . - . r _
1 ¥ - . . Fa at .* 1 . . - 1 , - Lie - =
5 . ' . LT = . . F . . q Paar *, & ™ rT ial
er . a . i a . * = = h "Ye : o7 = 1 FE . 5 — oa
é E ia 2 . _* «py! A Ms ‘= . = =
7 " oo _ Pa ie . = . ‘
F F 4 St é ; “a cy * 7 ; Ls om a
a P - - Ay oo . a 3 i 7 * r ia ~ . - - - “,
" 1 . 1 : a - mn. Tae
pl ged ed Pal . = — ou = ae ~et —. _ a. 1 . = “ald os . Shari _ 7 a ey ete “7 - = -_ ” 7 ' . eae Cae
eS ee oon Serer ee mm iy oer 1. oo 7 ™ m= ot Pe ote Soe woes . = a . = . he 4 te) a>, - . . 3 =. a . L “ - ” A: tm =aee8 — wi F . .
C= . " ‘ "oa 4 . ‘
—= « 4 -
4 , . .
us oe a abt . ee ee ee ee ce SL i nails fale
tc 2 a ace pee Me RR a aa
sae : J 4 soe a ta pean r “41 1. a "a Be ey
8 err | 1 . 7 oan . . . —_pale
rm # ir

a
.
mee . a_i -—* | hope Qo

iL.
1 =: i eet _- at ele? wi, ©
Ps asl! Aa fe ws . = Ke dine She aera . : 1
er | in i a a ta % wl
: ; _erah agit ' " ' :
‘ "oe . F — . ee Ce a ee =
. 3 ” ee eS ee | Go nates tL
== —eee ee

—_

io

= 4
a

rts. —
Fo"

. t ae
eee Fe OT
"oy vf —

me eg oe

reaeqttt

aw
ee we in =e ny eles | ee
r St ee aha, He « _ a eal
. i" F =
. _. . ee -" F, = .
a ee 7% : “Eis

= ©
‘Z

&

Em:
- is Thy ™ i od
. . t

<
=n

a &
ee ee ee eee
.

Ss & .

4 ail a Beas re Ra
ee
rt &
moat toate ca, - i
. te oo

Be

=
-

Tete TE LF

=:
1 ee

|

a
wr r,
. =

— Sa

ere “2.7 m=
“ri
re,
=
—_————eee ee ee

A;

z

2 an pr ere F-- = "a = "at"
ak

oy .
SEES

' ee Le
ae
‘ Ci oC
LE es, Ce
-— my
a aa | ae ee i

5
S

- ee a we r

THe

3

-
ee a

i

ee Ll:
_- -_' 8

—

Sak

Gulbja dziesma

Lielakais periodiskais izdevums
pasaulé ir amerikanu Zurnals Rea-
der's Digest. Sis nedélas politiska
6nsacija ir Saja izdevyumi levietciais
ASV arpolitikas svarig&ka vira
Déordéa Kenana raksts Vai kars ar
Padomju savienibu ir nenovéréams.
Atkal reiz izsméléja rakst4 kads no
lieliksjiem ASV lietpratéjiem mé-
ginajis atvésinat amerikanu tautas
instinktivas bailes no kara ar Pa-
domiju savienibu. Diord3s Kenans
saka, ka PSRS ir gan bistams ne-
zvéra, bet, ka, sapratigi un sist@ma-
tiski vérojot pasaules lielajo izturé-
Banos, bo plésonu beigds savaldis,
‘un tas kjiis rams jérs draudzigo
Baciju saimé.

Sia raksts ir DZordZa Kenana
‘Gulbja dziesma. Ving aiziet no ASV
arietu ministrijas uz nezindmu lai-
‘ku. Lal gan pats Etesons vairdk-
kart atkartojis, ka ari turpmak Ke-
nans bis ASV arpolitikas slie#u bi-
ditaje, lab! informétas aprindas Va-
Singtona slepus satukstas,~ ka vin§
vVairs atpaka] nendks.

| Patlesi, kop$ 1945, gada Kenans
‘bija_svarigika personiba ASV poli-
tikas veidoani. Sis mierigais, apa-
‘igals Vasingtonas koordinators un
plinotajs bija pirmals amerikanis,
kag frlietu departamenta, vél jauns
lerédnis: biidams, izlasija ne vien
Stajina iso kursu, bet ari visus
marksisma un jeninismea darbus.
Vins prata parilecinaét ariietu minis-
tru Bernsu wun vélak Marégalu, ka
amerikini vairik nekd 20 gadu dzi-
yojus: pilnigé nezin& par komiinis-
ma [sto bfiitibu. Kenans bija tas,
kas plrmaig tika pirtulkof un ap-
etradst Sialina kopotos rakstus. Vi-
bam toreizéjais rlietu. ministre
Déord?s Margals Ilka izplinot poli-
tiku, k& savaldit tévocl Dio un par-
wilkt svitru vina pasaules iekarosa-
politikas skatuves alziedams, sniedz
pasrelzéji stévokja analizi, kas uz-
ekatéma par oficiilo amerikanu ar-
politikas viedokli, jo Reader's Dizest
Plemintto rakstu pastitinfja jau
pag. gada augusti, u& tas vairak-
kart tika pirrakstits un saskanots,
pasam Etgesonam ilét esot.

Ja garo raketu méginim savilkt
daios telkumos, ti kvintesence ir
Bada: Padomju savieniba jau ir tik
daudz ierijusi, ka nebiis © spéjiga
freknoa kumosus tik driz sagremot.
Tipat Kremia viri ,nedoma izda-
sit pasndvibu joviniem zindmi ASV
ee chiar Ey cg Sf~
#igniba aprims ar laiku pati no se-
vis un tépat izbeigsies aukstais
kayd ~ pamazam, palénim.

Kaut arl.Kenans ir nenoliedzama
autoritéte, vina rakstu lasot, uzma-
CEs dZaubas. Labak neka& jebkad ag-
rik péd&éjfs nedéjas rida, ka Pa-
domju -aavieniba nebit nay aizriju-
Bes. ASV militdrals spéks nevis
Gug, Det turpina samazinaties. Tri-
mena = Kenana optimiems un vinu
mierinftiji virdi pandkuSl to, ka

umprojekts par obligdito kara-
tlausiibu svitrotas no darba kartibas
senété, militérie budZeti apcirpti un
uz Elropu tiek siititl tikal novecoju-
Hea Jeroti, ko koménistiskle ostu
etridnieki bez kadag bijibas iegaz
atpakal jira.

Tat pasé laika Padomju savienl-
bas potenciils atrauji turpina augt.
TA ir sarkan& armija, Stajina gaisa
spéki un vina atombumbas, kas sek-
migi satur kopaé visu satelitu loku
un kas tikpat sekmigi ar tleSu un
nezéligu varu saturés kopa Kinas
kom@Gnistus wn Indonézijas partiza-
nug.

Kaéd&s sendta debatés par Kinas
pamesanu koministiem Etesons tei-
ea: ,Ka parastl, misu pretso}i bija
par nenozimigiem un maca par ve-
li“. To little and to late — $is
Etesona formuléjums kjuvis par 8a-
kamvardu Vasingtona.

Bet, paldies Dievam, ir ari zimes,
kas rada, ka ASV politiki un pudll-
cisti pédéja laika mostas no bista-
mis letargijas. Gen. Karls Spacs, kas
pagajusaja kari komandéja ASV
varenako ierocl aviiciju, ari miljo-
nos izplatiti Newsweek burtnica
konstaté, ka ,Padomju savieniba ir
ties drauds ASV eksistencei".
Skiet, ka bridinidams — ,,varena
kara magina diktatora rokas nozime
Karu", Spaca saka: ,.Mums jaatzist,
ka ASV pasgreiz ir tikpat apdraude-
tag un vel daudz lielakas briesmas,
neki més bijam Romas ~- Berlines-
Tokijas ass sist@mas varenibas spo-
Zikajis dienas."

Nebiisim fedomigi, bet konstate-
gim, ka Kennana un Spaca proble-
mas un jautaSanas zimes mums te-
das nav jau kop$ 1940. gada. Je-
dzienu DP kads aspritigs ASV pulk-
vedis tais diends, kad amerikaniem
sika atvérties acis par padomju po-~
litiku un tas mérkiem, defineja: .Ta
sauktis parvietotag personas ir cil-
v6ki, kas politiska domasana = alz-
_ gteiguiies mums 10 gadu prieksa.”
- Cerésim, ka Kenana raksts Reader S
Digest izdevumi bis ne vien vina
personigé, bet ari visas ASV 4&r-
‘politikas lidzdingja kursa Gulbje
dziesmas. Q, B.

Sena‘ors Mekmahons
ierosinaiis
UN sesiju Maskava

[Saas eee

VAI DROSIBAS PADOMES AR-
KARTEJA SEDE IZSKIRSIES NA-
CIONALAS KINAS LIKTENIS?

VaSingtona (F). — ASV kongresa
abu atomkomisiju priek§sédig sena-
tors Mekmahons treSdien senatd
telktaja rund ierosinadja asteidzami
sasaukt Atlantika paktg  signatadr-
valstu kKonferenci, lai lemtu par
atomierotu kontroli un cieSakag sa-
darbibas izveido§anu ar Padomju
savienibu.. Ja lémums biitu pozi-
tivs, to atbalstitu ari paréjis valstis.
Tada gadijuma, péc sendtora Mek-
mahona domim, vajadzétu sasaukt
Apvienoto naciju arkartéju sesiju,
kural biitu janotiek Maskava. Ja
Padomju savieniba 3im ierosinaju-
mam pievienotos, t4 varbiit bitu
garantija, ka ari Kremlls vélag no-
dibinat atomierotu  starptautisku
kontroli, Vismaz UN Maskavas se-
Sijal butu liela morals spéks. Se-
nators Mekmahons bez tam vél iz-
teica jauko domu, ka 20 Maskavas
sesiju vajadzétu parraidit vislem

-padomju radiofoniem, sakot ar Le-

ningradu un beidzot ar Viladivosto-
ku, lai ari krievu tauta ,,zinitu pa-
tiesibu™,

Apvienoto naciju aprindis turpre-
tim alzvien noteiktak rund par Dro-
sibas padomes Arkartéju sesiju, ku-
ya piedalitos visu 11 valstu. drlietu
ministrL So sanaksmi !erosinajis
UN generalsekretars Trigve Li, lai
atrastu kidu parejas formulu, kas
Jautu visim valstim saglabat savu
prestizZu. Informétas aprindas Nu-
jork& izsakas, ka tad& gadijumé
Drosibas padome laikam izSkirs na-
cionalas Kinag jaut&jumu, jo citad!
Padomju savieniba taja nepiedali-
gies. Ja septinas valstis nobaleotu
par Maotsetungu, tad Cangkaigeka
delegatam Dr. Tsiangam DuroSibas
padomi vajadzétu atstat. Otrs dar-
ba kartibas jautajums téda gadiju-
ma biltu tdenraza suwperatornmbumba,
pret ko azivien notelktak pacejas
balsis ka Savienotajas
Lieibritandja.

valstis, ta

LATVIJA

Dr. Klausam Fuksam .
piespriesti14 gadi cietuma

Londona (D), — Treédlen Londo-
Mag augstikaji tlesi Old Baily is-
tiesaja pravu pret brita atompét-
nieku Dr. Klausy Foksu. Ta bija
radijusi liela levéribu ne vien Liel-
britiniji, bet ari Savienotajis val-
Stis un Kanadd, Tiesag sali pildija
Jot! daudsi drsemja furnilisti un
Helo radio sabledriba pirstivji. Dr.
Fukes tikko dzirdamid balst un joti
slikt? angiu valod& visos gadijamos
atzinis par vainigu, Vipam pit-
sprieda 14“gadu leslodzijumu cle-
Gumi.

Apsfidziby pret Dr. Klausu Fuksu
uzturéja britu generdlprokurers
sérs Sokross. ,,Fukss ir komiinists,
un Sai apstakli slépjes visa gadi-
juma izskaidro} un tragika.
1933. gad& k& politiskals béglis vin&
ieradas no Vacijas, un més tam de-
vam patvérumu un aizsardzibu.
Tevérojot Fuksa lielas zinatniskas
spéjas, vinu fesalstija atompétnie-
ciba. Tikko Fukss uzzinaja, kas
vinam bie jadara, vind stajia saka-
Tos ar Padomju savienibas agen-
tiem. Mums ir notetktl plerddiju-
mi, ko apliecinajis aril pats apst-
dzétais, ka vienrelz vin$ apmekléjis
pat padomju véstniecibu Londonaé.
Spiegosanu Fukss turpindja ari tad,
kad nondica Savienotaias valstis.
Pagajusi gada rudenil amerikanu
krimindalpolicija FBI savaca notelk-
tus pleradijumus, ka Padomju sa-
Vieniba sistématiski jegist infor-
maéciju par jaundkaiiem pétijumiem
atomzinétné. Kad pieridijumi sa-
vilkés ap Dr. Fuksu, vinu noprati-
naja un tas — atzinds,“ runas bel-
gis-teica sérge Sokross.

Dr. Klauga Fuksg aizstavis Be-
nets méginaja mikstinét sodu, no-
ridot, ka vina kiienta raksture vel-
dojies tad, kad VacijA valdija ne-
normalie Hitlera laiki. Fukss do-
majis, ka cilvéci var glibt vienigi
Maskava, seviskl vél tipéc, ka Pa-
domju savieniba vélak kluva Rie-

-Etlijs pazinojis valdibas sastavu

Britu apaksnama gaidami vétraini laiki

Londona (DD). — Treidien Lon-
gona notika aviniga apaksnama s6-
de, kup& bija tikal vieng darbs kir-

tibas punkts — spikera (priekiséka)

levéléiana. [si uzrund Etlijg nord-
dija, ka pagrelzéjais britu apaks-
nams vairak sadalits neki jebkur?

¢oits parlaments pédéjo simts gadu

lalkd. , Tapes sal apakinamég gail-

Nujorkas stats prasa
parbaudit —
Ecesona uzticibu

LIDZ SIM NO ASV ARLIETU MI-
NISTRIJAS ATLAISTI 202 IEREDNI

iia

Nujorka (E). — Daudzo pravu déj,
kas pédéja laiki notikusas Savie-
notajigs valstig un kupas par sadar-
bibu ar komunistiem bija apstidzetl
daudzi arlietu ministrijas un citu
iestazu augsti ierédni, amerikanu
sabiedriska doma aizvien noteiktak
prasa ievadit izmekléSanu. Kops
Hisa notiesaSanas, kas skeitijas
viens no tuvakajiem Etesona lidz-
Stradniekiem wun draugiem, zinama

‘neuzticibas @na pédéja laik& sakusi

Krist ari uz paSu arlietu ministru.
Konkretu izpausmi ta ieguyvusi Nu-
jorkts Stata deputétu kameras pir-
ma marta lémuma. Ar 125 pret 21
baisi kamera nolemusi liigt Savie-
noto valstu kongresu. parbaudit
»ncesona uzticamibu un pieméroti-
bu augstajam amatam™.

Saja sakarfé ASV arlietu minist-
ri‘ag pirmais valsts sekretirs Dions
Perifojs, kas parzina parvaldes jau-
tajumus, paskaidroja senata izmek-~
W@Sanas komisijai, ka pedéjo divu
fadu laika no arlietu@§ ministrijas
atlaisti 202 ierédni. Pec Perifoja
izteicieniem vini neesot bijusi ,pie-
méroti ASV drogsibai*, K&é zinams,
Si komisija péc republikanu sena-
tora Mekertija ierosinajuma ieva-
dijia izmeklésanu arlietu ministrija,
kur it k&é darbojas komunistu piek-
ta kolonna. Paskaidrojumu  laika
sendata izmekléSanas komisijé atra-
das ari pats arlietu ministrs Dins
Etesons.

Senata budZeta komisija arletu
ministrs vélak izteicas, ka esot ne-
pareizi apgalvojumi, it ka vins butu
iesta‘ies par AldzZeru Hisu, kas ne-
patiesas liecibas dé] notiesats uz
vairakiem gadiem ciefuma. ,,Par
to, kB jdizturas pret kadu personu,
ar ko ilgi straddts kop un kas labi
nazistama, jaizskiras katram perso-
nigi. So izSkirganos nedrikst ietek-
mét nedz tiesa, nedz sabiedriska do-
ma val vaidibs.“

dims visal nemierigs varbiit pat
vétraing laiks.” Atbildes run’ par
»nemierigajiem faikiem* YVinstons
Cerfils plinigi pievienojis Etlijam,
Vind vienigi liidsa premjéru nopiet-
nu vériba veltit drpolltiskajam
problimadm un nepasilktinat britu
fautas dzives standartu. Péc tam
apskinams vienbalsigi par savu epl-
Kern fevéléja Widztlnéjo pulkvedl
Kiiftosu Braunu.

Lai gan apakinama oficidlé at-
kléSana notiks tikat pirmdien, kad
art pazinos jaunas valdibag sastavu,
Londona Etlija kabineta ministru
garaksts zindms jau tagad. Valdibé
paredzétes tikai niecigas parmaigas.
Arlietu ministriju ari turpmaik va-
dis Bevins, la: gan klida valodas,

ka neveselibas dé| vinS bo svarigo |.

posteni nevarés uznemties. Ministru
prezidenta vietnieksg bis lldzSinéjais
Herberts Morisons, finan¢u minstrs
sérs Stefords Kripss un veselibas
ministrs Bevan. 3

Jaunajé valdiba Etlijs uzaicinajis
ari stradnieku partijas jaunakos po-
litikus. Tas ir Hektors Meknils, kas
bis Skotijas minisirs, un Gordons
Velkers, kas parzings britu imperi-~
jas lietas. Valdib&é no jauna ieies
ari agrakais finantu ministrs Dal-
tons, kam k&dag indiskrécijas dé]
par jauno britu budzetu 1947. gada
vajadzéja atkapties. Vinam  pare-
dzéts lauku un pilsétu planoSanas
ministra postenis. Parmainas bez
tam notikugas aizsardzibas ministri-
ja. Ta ka lords Aleksanders pargé-
Hs uz augsnamu, vina posteni par-
gems lidzsinéjais kara minisirs Sin-
veéls, :

Pec apakinama svinigas sédes no-
tika stradnieku vadonu sanaksme
pie premjéra Etlija un vina kun-
dzes. Uzruna Etlijs noradita, ka arf
Sais vyel@Sandis léboristi uzvaréjugi,
iai gan valdibas darba paredzamas
lieldkas gritibas. Jaunas velé$anas
vins tomér ne ar vienu vardu nepie-
minéja.

Opozicija pat Bulgarijas
komunistu_partija

Parize (F). -- Bijuéais Savienoto
valstyu siitnis Sofija Hits, kas ar
Savu personaly -atrodas cela uz Nu-
jorku, preses pafstaviiem Parizé
paskaidroja, ka arzemju misiju sta-
voklis Bulgarija jJnti atgadina tos
laikus VacitS. kad tur valdija Hit-
lers. Visus arzemju diplomatus ne-
partraukti novéro dragibas policijas
agenti. Hits piebilda, ka, par spiti
terroram, lielakad dala bulpiru
zemmieku neatzist pasreizéjo rezi-
mu. QOpozicija vérojfama pat Bul-

| garijas koministu partija.

tumvalstu sabiedrota. Ka pédéjals

pravd rundja Lielbritinijas augsta-
kaig tiesnesis lords Godarts, nora-
dot, ka Dr. Fukss nelietigi izmanto-
jis d&vato uzticibu un britu tradi~-
cijas, kas vienmér nodrodinajusas
patvérumu politiskajiem bégjiem.
Londonag ceturtdienas prese gan-
Griz vienbalsigi konstat®: Fukss var
bit priecigs, ka vina privu iztiesdja
demokratiské valsti un nevis aiz
dzelzs priekfkara. Amerikfnu taik-
raksti savukirt nordda, ka nepiecie
Sama Helika plesardziba atomriip-
nicés. Parizes jab virziena organs
L’Aurore ietelc neatstét koministus
neviend atbildigd darba. Fuksa pra-
va métusl nu ari citA  virzlend.
BBC politiskaig komentdtors noba+
Zijies par turpmako gadarbibu atom-
péiniecibé. Vin§ doma, ka ndkotné
vairg nevarés notikt tik briva domu
izmaina Lielbriténijas, Savienoto
a un Kanadas starpa nek& lidz

Dr. Fuksam desmit dienu Jailed
tiesibas iesniegt parsiidzibu augstd-
ka instancé. ;

Dienu prieks
Pasikivi zveresta
jauna padomju

nota Somijai

Helsinkl. (F). — Treidien jaun-

levélétaig Somijas valsts prezidents
Juho Pasikivi nodeva amata zvé-
Testu somu parlamenté. Isa uzrund
prezidents atkartoti pasvitroja savu
velésanos nodibinaét ,labag attiek-
smeg sevidii ar Padomju  savienl-
bu“. Pagrelzéji bridi, kad lel-
vaistis sacenéas viena ar otru, ma-
zo naciju lidzdarbiba lielA méra pa-
zaudéjusi savu nozimi, telca talak
valsts prezidenis. S! iemesla dé}
palielinajusés ari Driesmas, ka ma-
zas valstis var k]lt par Lielvalstu
upuriem,

Svinigag amata fevedanas lalkS
diplomatu lo2#d bija redzamil visi
arvalstu stitg, atskaitot Padomju
véstnieku general! Grigoriju Sa-
vonenkovu. Sis apstiklis p&rdjo
diplomdtu vidd radija Helu ievértl-
bu, jo nav parasts starptautiskajis
attieksmés, ka tik nozimigd brid!
varetu iztrikt kaiminvalsts parsté-
vis. Izskaidrojums Savonenkova
Micihal mekléjame dienu ieprieké
Maskavaé, kad padomju drlietu mi-
nistrija vi vakaré nodeva Somi-
Jas sutnim jaunu notu, kuré atkdr-
toti prasits izdot kara noziedznie-
kus. Notas precizais saturs atkli-
tibai pagaidim nav zinims, Infor-

' métas aprindas tomér izsak&s, ka t&

uzrakstita ,jotl apvainolo$a toni‘,

“Sestdien, 1950. g. 4. marta.

OU UU Tae

DAZOS VARDOS

Jau 300.000 metailstradnieky atrel.
ko Parizé. Darbus turpina pap
traukt aizvien jaunas fabrikas, Try.
dien streikotajiem pievienojig yy
12.000 stradnieku.

Us Rietumberlines sektoriem ay,
Jaus sojot Brivai vacu jaunatye
(FDJ), nolémis magistrita. Brive g
jaunatne ir tikal varda péc. Patiggt.
ba FDJ ir tas pats, kas Padomiy
savieniba a atcie

Titeis un sulsing
slégti no Holandes komunisty lhe
jas. Sis lémums atklatibal pazinoty
kad treSdien Roterdama beldz&g hy.
landieSu koministu partijas konfe.

rence,

56.000 to dzelzceja alielu wz Sen
kano Kinu tomér eksportés Rietug,
vicija, jo Lielbriténija darba paral.
gojuma d@}] viena patl Mao
pasiitingjumu nevar lzpildit,

No komnistu partijas inaiges
Rude Pravo jefredaktors Vilemg Mp.
vijs. Vipam parmet ,rupjus’ park.
pumus pret bolSevistisko modrity

20.000 ha xemes atkal o
italieSu laukstrddnieki Tarentag By
apkaimé. Zemi vini nekavéjotieg a
kudi apstriddt. Kads zemnieku pi.
stavis. policijai paskaidrojis, tp
muiinieki, kas $o zemi neapatrad§.
judi, jau agr&ék apsolijuél to node
stridniekiem.

20 britu jirniek! nosltkuil,

kids naftas tankkugis uzskréle oe

sék]qg Islandes tuvumi.

magin&ja nok|it cleteemé gitblanke >

laivds, ko augstie vilni apgira,
Us Bulgtrija cejlot alsilegts ,
noto vaistu pavalstniekiem. N
hai privdtpersonal Grlietu mintstelis
neizmiegs pases, jo nevar uznemile
es par savu plleonu alzsar
u. |

Us rietumiem Ish&dsig fechu st

niecibas Viné kultlras ata#eja Miro

Slavs Svaboda. Vind vélag dotles tg

ASV, kur jau dzivo t& mate un me.
$a. Austrijas festides paskaidro, ka .-2
pédéjo cetru gadu laikA vismag @ #
cechu diplomfti parb&guli uz Aup 3

triias rletumu joglim.

BeSug b&rnus dremdéjus! keSida “ee
Belgija

geriete Austrumffrikd,
mandate apgabalé. Cetri z8ni up

divas meitenes, kA ar! pati ma
fotles loti labi. a me

Padom'u rubiis

plelidzinats zelta bazel .

Maskava (FE). ~ Ar augstikis pes
domes dekrétu, ko parakstljis Stas
Ying un Majenkova, padomju rublig,
sh&kot ar 1. martu, plelfdzinats ret,
bazei, kA arl paaugstinits {% kureg,
Par dolaru Padomju savientba tury.
mik nemaksis via 5,3, bet “fel 4%
rubli, Saji paiA dekrété pazemini.
tas arl uzturvielu cenas no <4

procentém. SI ir jau tre’i padomiy —

Tubla kursa maina. Péc BAC dow

mim, rietumu valitas no padomjy -

naudas plelidzindianas zelta bagel
necietls. Lidzigas domaa iztetcle arf
ASV tinanéu ministra Snaiders. Pas
domju sateltiem turpretim big j§-
pazemina savu valiitu kursé, lal thy
pielidzindtu rublim, 24 stundas ple

dekr&ta izsludind’anas Padomju sye |
vienibas finan¢u ministrg santmge

Lenina ordeni.

a i pn

UN spriez par...

(Turpinajums no 1. Ipp)

kara. So uzsaukumu laikrakstam no-
devusi ASV bég]u palidzibas komi-
teja. ,,Padomju savienibaé eksisté
koncentracijas nometpu sistéma, kas
savu Sausmu dé] talu parspéj} lidzsi-
néjos Hitiera iest&dijumus," teikts
uzsaukuma. ,,Péc prezidenta Trime-
nha autentiskas informacijag tur je-
slodziti 16 miljoni cilvéku, kas zau-
déjusi visas ceribas. Pamatojoties
uz tukstosiem beéglu Hecibu, franéu
rakstnieks un Zurnalists Davids
Rusé, kas pats 3 gadus pavadiiis Bu-
chenvaldé un Neiengammé. publicéja
aicinajumu cilvécel nodibinat ipagu
komisiju, lai- parbauditu verdzibas
sisteému Padomju savieniba. Min.
Rusé uzsaukumu pilnigi atbalsta
amerikanu tauta. Més neklusésim
par 50 briesmigo starptautisko no-
ziegumu! Még neatstasim bez pall-
dzibas los. kas izbégusi! Tapéc més
alcinam amerikanu tautu pievieno-
ties Rusé prasibai un palidzét tiem,
kam laiméjieg izbégt."

New York Times publicéto uzsau-
kumu parakstijis ASV béglu palidzi-
bas komitejas priekSsédis, pazista-
mais polarpétnieks admiraijg Ri-
Cards Bairds, vicepriekSsedis, agra-
Kais arliety ministra vietnieks Sam-
ners Velsg un vel 120 ievérojamu
amerikanu politiku, rakstnieky un
sabiedris': Aarbinieku. Vinu vida
redzams ASV arodbiedribu apvieni-
bas CIO sekretara Diémsa Kerrija,
leverojama filozofa prof. Dona
Djuija, bij. kandidata  prezidenta
amatam un Nujorkas guberndtora
Yomasa Djuija, rakstnieka Dione
Dospaso, senatores Daglesas, arod-
biedribu apvienibas AFL, oriek&sétq
Viljema Grina, rakstnieka. Roberta
Sservida, Prinstonas universitates
dekana Christofa Gausa, ASV soci4-

listu lideta Normang Tomaga
daudzu citu paralssti. vm

Admiralis Bairds no savag pused j
ywlums 'r dee *
rigana ar starptautisku noziegumy, |

uzsaukumaé piebildis:

_un tas japasaka visal pasaulei. Pe-
domju savienibé cilvékug turpita
slepkavot vél Sobrid. Lidz tam lal=
kam, kamér eksistés koncentracijas
nometnes. simti tiksto#i bégs uz rie
fumiem, metot acis izaicingjumu tl
ranniem. Més esam apvienojubies
kampand. lai palidzétu diem clive
kiem, kuru upurl nospied visas pa-
saules sirdsapainu .Naciet talka arf
jUs un palidziet tiem, kag izbéguil
ho padomju koncentréclju nometgu
Sausmam!*

Reizé ar 0 uzsaukumu New York
Times public&jis ari 7 padomju pile
sonu liecibas par vergu darbiem ta
zemeé, kas sakds esam strddnieku par
radize, Tag ir krievu rakstnieks
sergejg Maksimovs, kag pats pavae
dijis 5 gadus vergu nometnés, rakst-
nieks Michails Romanenko (noséd
jis 4 koncentracijag nometnés 11
Badu), Nikolaje Irgozoygs un Ivanl
Nekrasovs, kas vergojudi Sibirija w
stradajusi pie Maskavas-Volgas kée
naja, un bij vacu komiiniste Bubare
Neimane. Vina 3 gadus bija lesle
dzita Karagandas koncentracijag Ae
meine, Pée Padomju savienibas
Vaeilas draudzibas liguma parakstls
Sanag NKVD vinu izdeva Gestape.

»Cilvéce neka nezina par koncet
tracijas nometném, kuyds. més paves
diiam daudzus savas dzives gadul,”
Saka Sie cilvéki, Mums laimé/l
izbégt, bet milioni palika tur.
Piespiedu darbu nometnés iznicinilf
Vairak dzivibu neka visas lidzis
fas koncentractiag rlometnés, ‘eskal
tot arl Hitlers."

Uzsaukuma beigis New York Ti
mes plevienojlg ari Davida Re
fan eae ko més saviem leas

em snieédzam jau pirms |
nesiem. jau pirms pil

ie

t

tHe
are

| Weta Arlieta minis

=

‘

Pret paplidindjumn noe
a tinda ievérojamu Ag
mh, at gums

ik neki 3 proc. iecele
tikuil ar viltotiem
apejot ilkwma prasihe
argument tr art etnies!
 solijumiem un +
lecelodanas rir

jies par labu b
feutibu, ti IRO +

q Midja, ka, vérojot Me
tM pakreiz@jo stavoki,
ace ASV jaz
ia MausxU, Un nat

| Gvokla uzlabodanog.

; Bulgara Sipk

Soh
Vailngtona (E), —
oT