— —— = . . 7 —.: <——_—- = ee eS OO eee o_o eee ; 7 7 TT AMUN ewan Ny. 108 (332) 1949. g. 12. novembri. Ar autora parakstv vai inicialiem po- } ; Fakstitajos rakstos izteiktis domee nav Katra zind redakcijazs domag KA REORGANIZE- 'Misu draugs un ceriba siitnis K. Zaring atbildéja uz tautiesu apsvei- Kumiem Eslingena ar vardiem: ,,Uz sudrabia ' paplates neviens mums —MmOsu neatkaribu nepasniegs. To iz- E Ginis tikai ar vienpratigu cinu un | Vardos ir dzila patiesiba un visiem lidzt darbojoties,« Sajos dos Ir a tani pasa reizé noradijums, kada virzie- na koncentréjama visa miisu sabied- tiska energija. | ne ‘Latvijas neatkari- bas izciniganal ir vajadziga kopeja | clpag organizacija. Ka Saja cin ja- | Piedalas visiem, nevienam nevar | bit Saubu, un tadé] Saja organizaci- | & jdapvieno Visa latvieSu tauta, lal | Kur ta atrastos. Izejot no Sadas at- | gigas, nav janodarboja$ ar LNP re- mm. Organizaciju un ar tas statitu par- _ Siradaganu, jo tas nedos mums itin mekd, labaka gadijuma t& bis veca réuiga pariieSana jaunos traukos. Ar da#idu statiitu parstradaSanu no- _Thetnés més esam nodarbojubies vi- aig trimdas gadus un esam palikusi turpat, kur sakumai bijam. Tadé} ‘lel 8f prakse mums bitu laba pa- -Maciba, ka tagad rikoties. ©, Siktars Latvijas 101. numura _faksta, ka citas zemés no LNP dar- - Dfbas nekas nav .jitams. Tada pa- “elju princips. -Jaletilpst visiem latviesiem, tad. tai ‘y&ded ari atbilstoSs nosaukums: Vis- pagaules latviesu apvieniba. Sai or- figs balsis atskan tepat misu nomet- ns. Tatad kaut kag tatu nav bijis _Kértiba. Acimredzot nav bijusl pa- reizi tie pamati, uz kupiem &7 orga- Nizicija veidota: proti — organiza- Ja Saja organizicija | Banizacijai. biitu javadas no viena ~Vieniga galvena mérka — cina par —neatkarigu Latviju. Tai nebitu ja- bfit ne augstikal, ne zemakal latvie- Bu tautas iestadei. Tapat tai nevaja- B. dzétu piederét ne augst&ka, ne ze- makd, ‘ne cita kdda vara, bet gan tal Diitu jabiit vienigai milsu aug- .stakas Latvijas-idejas nes@jai. Tik« Mdz més par Sadu atzinu varam vie- noties, nevarétu vairs bit Saubu, ka /-ap 80 ideju waram apvienot visus ee tautiesus ar visiem vinu politiskiem. Wn. apolitiskiem-nogrupéjumiem, Ja dites tikal’ no. Sig. idejas un te al zledotu, més biitu izpildijudi | gavu plendkumu pret asinis un asa- | 83 mirkstoSo tévzemi, \ sPauta, kas relz brivibS dzivojusl, | nekad no tis vairs neatsak&s, ka- ‘yabr ylen td kA tauta past&v. Ar to ‘bridl, kad kadai tautal nolaupita -briviba, tis patrioti aicina tautu uz 'pretestibu. pret apspiedéju un. jet to mocekju ceju, kadu jau simtl - un - Fakatosl misu tautieSu ir gajusl un det. Tatu ir labi, ka tid& gadijuma var bat viens vaditajs centrs “yleta, kur tas var netraucéti darbo- Uni ties. Un tadam centram lik, biitu ja- “bat Vispasaules latvieSu apvientbal. ‘Irdabiski, ka 8aji organizacija te- tilpst ka visi tle latvieSl, kas sobrid cInds Latvijas mezos, th arl visi pa- ‘réjie,kas viniem vél ties! plevienotles nevar. Nav svarigi, ka .més vinus vi- | gur nevaram apzinat, saskatit val Jekaset no viniem nodevas, bet ir m svarigi, lai més visi tie, kas Sobrid | klistam plasa pasaulé, turpindtu cinu | par Latviju un to izcinitu lidz ga- f lam. Pie Sfs organizdcijas pieder ari bledrisk4-. darba, tu atstit viet@jim “komitejam tie citu tautibu piederigie, kas savu ‘Vilcfent saistijui ar latvieSu tautu, te, kas neatkaribas zaudéSanas bri- di bila Latvijas pilsont. _. Thesibu piederét pie Sis organizi- —Cijas rievajaga saistit ar ‘maksaSanu vai nemaksaSanu, jo Latvijas valsti tiesibas baudijia ari le, kas nodoklus remaksaja. Otr- nodoklu kart, ne vienmér pareizi var novér- tt kaira sp@jas maksat nodoklus, un nodok]i arvien ir bijust fas bu- bulis, kas daudzus atbaida no sa- So un vél citu lemeslu dé] lidzeklu sagad! vajadzé- un organizacijam, un neSaubisimies, ka tag to veiks pietickam' labi. Svari- a gikais tatu ir darbs, ko § organiz- e cija veiks Ja datbu veiks ta, ka | katrs latvietis to sajutis vistalakaja | pasaules stiri, tad lidzekju nekad | netroks. = |. .Apvienibas pirstiviba lai ir: pre- i-zidents, valde un delegatu sgpulce. | Valdes priekisédis ir Prezidents ir delegatu ievélege-per- sona. Vin’ pieaicina valdes loCek|us. prezidente ievél vispa- yietnieks, Delegatus | ras velésands, un Seit varétu pil- I-n§& méra pievienoties O, Siktara | deteiktajai kartibal. , nay jaieval, Valdes locekil bet jApieaicina Pie- / raBrus tam, ka t& farikojas, varam i atrast katra vieta. Valdes locekjiem, | cik ¥ien jespéjams, jaatrodas viena | vietg, un tiem jadarbojas nepar- | traukti, bet.ne tikal laiku pa laikam atsevi8kos gadijumos. | ‘Pace $i pasa parauga btitu organi- | géjamas parstavibas katra atseviska ‘, LATVISA JAUNA KARTIBA DP _ SADALISANA PA NOMETNEM Svarigi BCP ierosinajumi britu josla Pedéja LCK britu joslas delegaci- jas sédé V. Januma vadiba piasakas patrunas notika ap jautajumiem, Kurus BCP ierosinajusi ar britu kontrolkomisijas parstavjiem ap- spriest tuvaka .laika paredzamaja kopsanaksme. jiem jautajumiem ir DP nometnu parvietosanas oun koncentrésanas plans, kuya iedzivinasanas galta jau parvietotas lielas Dedeistorfas un sengvardenas nometnes. Plans at- klatibai- nav pazinots, bef cik var Spriest, tad no likvidéjamam no- meinem DP sadala péc jaunas kar- tibas, vairs neievérojot kaddreiz pie- nemto nacionalo -grupu principu. Tagad sadale it kd notiek pée noti- kusa emigracijas aptaujas fegiita- jiem datiem ~~ laudis, kas jetilpst t. S. gruli izvietojamo -grupa, koncen- tré ipasas nometnés, vecos laudis — atkal savds u, t. t. Tada karta da- zadu tautibu DP nonak kopigas no- metnes, kas nozimé, ka pajiik ne- —cionalo skolu un organiz&ciju darbe, ka ari citi paSdarbibas pasakumi, sengvardena turpmak paliks par nomein{ veciem Jaudim, bet p4dréjo _latviesu DP daja sadalifa pa ukrai- nu nometni Varela un polu nometni Volterdingend, Gimenes ar bér- niem skolas gados parvietotas uz Omstedes nometni Oldenburg’, kur darbojas gimnazija. Ari teutiesl no Dedelstorfas izkaisitt pa dazidam nometriém. Dzird minam ka Dedel- storfa iekartoSot sanatoriju tbe sli- majiem. S&dam nolikam apkdrine | priekSzimiga, bet neliekas bit pie- meroti telpu un apkures apstak{i. Salidzinot ar projektéto Heiligenhé- fenu, Si izeja tomer krietni labaka, No citiem apspriezamajiem jauti- jumiem jdmin bezdarba pabalsti DP, DP parstavibu sadarbiba ar IRO, jautajums par vacu sieyu likten{ un DP darba spéka atvietoSanu’ nomet- nég ar vacieSiem. Seviski pédéja jautajumé BCP paredzéjusi nakt ar plasiem iebildumiem, jo pnédéja lai- ka daudzas nometnés DP darba spé- ku atvieto ar vacieSiem, ple kam Eversburgé, iznemot vienu gadiju- mu, val visl meistari tagad vacledi. BCP iesnieguma ierosin&ts Sadu ‘Kartibu grozit, jo izcelotajus DP no- _metnu admitistriciia un citur fe- “Spejdms aizstat ar tiem, kuyiem pa- Viens no svarigaka- gaidam maz izredZu emigrét. Par- Tunas notixs ari par rikojumu, kas | katram DP nometnés pieraksta tris izsniegtas segas, lai gan daudzi ga- némusi tikal vienu vai divas. BCP sava iesnieguma iebilst pret ‘Sadu ricibu, jo péc tag DP bieZi pasiem ndksies iegadaties segas, lai izcelo- jot vajadzigo skaitu atdotu. Daz- kart atprasiti ari palagi un dvieli, kurus péc noteikumiem gan pare- dzets izdot, bet dazas nometnés tas nemaz nav darits. Visos Sais jauta- jumos BCP ludz paskaidrojumus un lerosina ievérot béglu kopuma in- tereses. Sédes talaka galff A. Dravynieks zinoja, ka sanemti mactbas lidzekli skolam, kuyus sadalis pa apgaba- liem. JIerosinaja dazu latviesu mé- ¢cibas spéku un studentu proponé- sanu jaundibinatai Laba cela augst- skolal Sveicé. Pienéma zv. adv. Volta priekSlikumu darbotles bez atlidzibas par LCK juriskonsultu. Bez tam Voits apnemas arj privatu— tautiesu tieslieti kartoSanu, invali- diem savus pakalpojumus izdarot par brivu. - -#£, R. Anglu biskaps ple f ous Ws latviesiem Notinghemas katolu biskaps Mons. Eduards Ellis, kurs ka bija ar prof, P, Lavrinovitu, kur sanéma ieliigumu tuvaka laika ap- meklét Angliju. Par misu tautieSu stéju Anglija biskaps izteica labakas atsauksmes. Daugavas Vanagu salidojums Temzas krastos LIELAKAI LATVIESU ORGANIZACIJAI ANGLIJA JAU 5.000 | I BIEDRU London4 22. un 23, oktobri notika ; plasa Anglijas Datiwavas Vanagu Organizaécijas sanaksme, kura pieda- lijas 72 nodaju delegati, To ievadija teatra izrade un koncerts, piedalo- lies dzledatajiem A, ObSteinam, L. Marsalkai un G, Trézinai. Organi- zacijas Valdes priekssedis A, Tomass informéja parstavjus par veikto darbu tautiesu veselibas sizsardzi- ba un palidzibas sniegSana trikum- cletéjiem. Rundtajs atziméja, ka or- ganizacijas bledru skaits Ang@lija sasniedz jau 5.000, un tas aktivi‘ate —arvien paplasinas. Turpmak’ pare- dz8ts vél ievérofami Intensivizét pa- lidzibas darbu tautieSiem Vacija, ka ar] kapinat kultirdlo un szhiedrisko Tosibu. Sogad Daugavas Vanagu or- L ganizacija Anglija izmaksajusi pa- Pateiciba par ziedotam | _,,Starka akcija” palidzes gramatam ENP prezidija pr-dis J. Celms iz- | saka sirsnigu patelcibu tautiesiem, kas giedojusi LNP bibliotéku fon- dam: | ! Bij. auto rota Riga, Valkas nom.— 291 gram.:'J. Dobulis, Ansbacha — 6 dram.; koop. kopa Venta, Ansba- cha — 204 gram. un 44 Zurn.; Vire- burgas ziemelu nom. koop. kopa — 107 gram, un 26 2urn.; Aug, Ozolin§, - Augsburgaé ~— 20 gram. un 70 me- negr.; Vi. Lota izdevniec., Traun- Steina — 20 gram.; dipl. inz, J, Da- vis, Rotveila ~- 1002 laikr., 3 gram., 41 gurn, un 59 gram, svesv.; LCK grimatu un laikrakstu apgads Lat- vija, Eslingené — 14 grim. un 44 zurn.; Kaseles YMCA — 40 grim.; Hanavas latv. kopa — 803 grdm, un Zurn aAlus, : Ar saviem vértigajiem ziedoju- miem tautiesi palidz veidot svétigu kulttras darbu trimdaé, par ko sirs- ‘nigs paldies. Turpmakos ziedojiumus lidz adresét: V. Gravam (i3b) Augs- burg-Haunstetten, DP Camp. zemé, piemérojoties, kur tas vaja- dzigs, vietéjiem apstakliem. Japa- nak, lai visi tautieSi svesds zemés tiktu organizétl biedribas, bet vie- tas, kur to ir parak maz, grupds pa 1), katra ar fevélétu grupas vecako, kas pastavigi uztur sakarus ar tu- vako Tiela@ko lJatvieSu organizdcifu. Nevaru pievienoties O. Siktara ie- teiktai apvienibas galvends mitnes vietat — Londonai, Kaut ari sobrid Kiropa ir vél lieldk& miusu tautiesu dala, tomer bitu jaatzist, ka te mums nay paliekama vieta un ta- dé] latviesu skaits te dils ar katru dienu, un var bit ta, ka tas, ko Sodien ievélésim, jay nakoSaja die- na bis spiests aizcelot, Lal apvieni- ba varétu brivi un netraucétl savu darbu dartt, tai j&atrodas {ada vie- ta, kur tas ir pilna mera iespéjams un kur taisa lielo pasaules polttiku, t. i. klasiskaj4 visu brivibu zemé — Ametikas savienotaiads valstis, Ta ka darbs ir neathekams un vé- lésanu formalitasu jzkartosana pra- sa ilgiku laiku, bttu parelzi, ja misu paglaik pastavoSas centralas organizacijas par pirmo pagaidu prezidentu aicingtu kidu no musu sfitniem, kas uznemtos vadibu lidz tam laikam, kad attiecigas parstd- | | vibas tikfu raditas paredzéta kar- tiba. Zv. adv. J, Preisbergs invietot DP toposas mates un zidcinus Saskana ar kadu starptautisku no- ligumu aizliegts pdrvaddt okeana tvaikonos toposas mAfes pédéjos. 4 grutniecibas ménesos un zidainus lidz 6 méneSu vecumam, Sis noiei- kums daudzim DP gimeném biiis par skersli atrai izcelosanai. Tagad UP zine no Zenévas, ka IRO S4du personu emigracijas padtrindganai noorfanizéjusi ,gaisa tiltu’, kas da- bujis zimigo nosaukumu ,,Starka ak- cija". Pa §0 gaisa tiltu tagad no Neapoles un Ricdezaneiro uzturés kartéju satiksmi 14 lidmasinas, ku- ras parvadas toposas mates un 2i- dainus lidz 6 mén. v. : BALTIESUS SOLA UZNEMT VISPASAULES ARODBIEDRIBU APVIENIBA Latvju Zinas raksta, ka leveroja- mais ASV arodbiedribu vaditajs Ir- vings Brauns nesen apmekleéjis Stokholmu, kur apspriedies art ar baltieSu strddnieku arodkustibas darbiniekiem. Brauns izteicies, ka jaundibinfmaja Vispasaules arod- biedribu apvieniba busot vietas ari trimda dzivoio$o baltieSu arodkusti- bas vaditajiem, a POLIJA IZRAIDA IRO MISIJU WK zino no Zenévas, ka IRO mi- sija Polija izbeigs savu darbibu mé- neSa laika, jo sanémusi poju valdi- bas rikojumu atstat Poliju. 1 Se ee ed ee 2a = eg ee I. a —_—— ee LATVIJAS LASITAJU UN PARSTAVIU IEVERIBAI Sakot ar 1. novembri, Lat- vija sestdiends iznadk papla- sinadta apméra uz 10 lappusém lidzsinejo 8 lpp vieta, abonementa mak- sai paliekot tai pasgai. Valsts svétkiem veltitals 15. 1 sovembra. numurs fzaks 12 | -lapp. apmeré. LATVIJA furp- mak reizi nedéja sniegs fpasu jaunatnel veltitu lappusl PA TAUNIBAS TEKAM. LCK apgads LATYIVA, A, Upenieks. strupes nometnes balstos 212 personim kopsumma 867 marcinas.. Sutna K, Zarina vaérdé sanaksmes dalibniekus sveica O, Rozitls. Par organizatorisko darbu referéja val- des loceklis A. Maurin’. Sexist darbojusies D, V. gramatnica E. AlkSna vadiba. Ta teguvusi ari lat- viskas skanu plates un filmu par latviesu DP dzivi Vacija, ko vares izirét interesentiem. Par kultiralo darbu vél referéja valdes ioceklis 'Y. Zaring, noradot, ka voaSlalic or- ganizé sevi$ku izglitibas un jaunat- nes nozari, ka ari svétdienas sio- las, | Zinojumi par . atsevisku nodalu darbibu hecinaja, ka “isuma fpa- veikts daudz. Loti energiski stra- dajusi Bredfordas aodala Brivma- na vadiba, Nodalas bibliotéka iau 000 s@jumu; labi izveidots sabiedns- ki kulturalais darbs. Prestonas no- dala Bukovska vadib4 sazind ar ap- gabala anglu izglitibas inspektoru noorganizejusi referatu. ciklu angju sabledribai par Latviju un latvie- Siem, ka arl par Daugavas Vansgu organizaciju. Sai cikla sarikoti jau 14 priekSlasijumi. Sanaksme -ierosindja aki'vizet Anglijas tautieSu registracijas dat- bu, palidzot miisu sutniecibai apzi- nat visus seit dzivoioSos Jatviesus. Tapat nolém’ izveidot kopizu darba prezidiju visim Anglijas latviefsu Sabiedriskam, palidzibas un religis- kam organizacijam. Sanaksmi Londond ar rakstu svei- ca D. V. centralas valdes priekssé- dis plkv. Janums un Slezvigas-Hol- Steinas D. Y. p&irstaévis A. Vanags. AUSTRIJA NODIBINATA DAUGAVAS VANAGU NODALA Daugavas Vanagu pilnvarotais Austrijd Alfr Eglitis 3, oxtobri bi- ja aicindjis Gldzenbachas nometné uz ,apspriedi interesentus organiza- _¢cijas Austrijas nodalas dibinasanal. Sanaksmes dalibnieki vienpratigi atzina nodalas vélamibu un parak- stija fas dibinasanas aktu. Nodalas pagaidu valde née ieveléSanas kon- struéjas sekojosi: priekSsédis—Alfr. Eglitis, priekSséza vieln. — O. Sik- tars, sekretars — E, Garkans, Ka- sierig — J. Zemzaris un biedrzinis— Nometnu dzive DANIJA Padomju savienibas kor- sulata darbinieki jau daudzas reizes veltigi izméginajugies piedabit Jon- jemitniekus no- skatities padomju filmu izrades; tas lidg Sim vél nay apmekléjis neviens latvietis, Nesen bolSeviki savas pro- pagandas filmas atveduSi jau _ ie- priekS un atstajusi nometnes danu komandantam izradi§anai.pée kadas vacu operesu filmas. Pirms izrades komandants pazinoja, ka péec galve- nas filmas izradisot ari divas krievu isfilmas, bet tags nenotika, jo, galve- najai filmai beidzoties, visi skatitaji atstaja zall, NEISTATES nometné ar ]. no- vembri uzteikts darbs visiem izcelot nespejigajienm DP. Doma, ka Sada riciba ir sakard ar nometnes daléju likvidaciju. Viena nometnes terri- lorijas dala vacieSi paredzéju$i ie- kartot fabriku, kur darba iesp4ias | Tastos ari izcelot nespéjigajiem lat- viesiem. Sestdien, 1949. g. 12. novembrt VEST ULES eS REDAKCIJAI PALIDZESIM VISI UZPLAUKT BALTAJAL PURE] : Latvijas 106. numura levadrakat& izteiktais ierosinijums par Baltas pukes atjaunosanu misu invalidy gruti slimo un veco tautiesy stisanai silti jo silti apsveicams, un Bribas tiecet, ka skaista ideja atra. dis daudz dzirdigu ausu un daritaju. Jau tagad gan Zviedrijé, gan Anglija, Kanadé un ASV ir latviedi, kas materiali atbalsta nevien sayus Vacija palikusos tuviniekus un dray-- gus, bet par griti nopelnito naudu suta saini$us pat gluzi sveSiem ei}. yvékiem, Zinu kadu vieninieky Ang- lija, kas jau tulin pée aizbraukSanas uz turieni darba ar fandtisku aiz. rautibu lika Silinu ple Silina, pirka partiku un drébes un siitija tas tra. cigajim gimeném Virchurga un t&s apkaértnes latvieSu nometnés. § nesavtigo darbu, ko vin’ pats uy. skata gandriz val par piendkumu, Sis virs nepartraukti turpina jay vairak nek& gadu, neprasidams par to ne cildinajumu, ne patelcibas. Zi. nu vairakus lidzigus gadijumus Zviedrija, kur latviesi no katres dienas algas atliek pa kronal, lal tk ménesi iznAktu pa sainitim, ko ed. tit uz Vaciju. Bet, cik saprotu, Baltajai pukel nevajadzétu palikt tikal par aicing- jumu tiem latviediem, kas aizjtiras zemés. Arl V&ctji dada la- ba dzive ir ievirzijusie krietni par. ticigi gultné —- gan nometnés, gan vacu saimniecibi—, un paris atlict- ndtas.markas ménesi invalidlem tw trikumeietéiiem nebtitu ne upurie, ne- kada liela atsaci§anas. i Lai Dievs dotu, ka murna vistem, kas ‘spéjam vairak neka visvajakte, bitu deviga latvieia roka, tad par spitl spaidiem wn ferobezojumiem nevienam miisu ,tautas loceldtna nebis japaliek galtum& un puskue mosu &édusam. ‘ ON. Trelmanis, Sveinfurté, ESMU BIJUSI SAV, VALSTU A RIGA | _ Latvijas 92. numuraé lasiju rakety Aizbrauksim uz Rigu. Dzivoju Ro- cesterf, Nujorkas stata, un piemi- néta Riga ir no mums tlkal 10 {d- dzu attaluma. Pirmo reizi Rigu ape ciemoju pirms 3 gadiem, braucot ar viru, amerikani, uz Bufalo. Cel ving man jautaja: ,,Vai negribi puse dienot Riga?" Biju loti parsteigts par sadu jautajumu, un, atceréda- ; mas pédéjas pusdienas Rigas Roma . viesnicd, nemaz nepamaniju, ka vire -piebrauc pie maza ciemina ar uz % rakstu Riga, Edot apskatijam misu : galvaspilsetas ,wvarda masas“ &D- kartni, kas radijas diezgan bédiga— tikai kdadas péris ékags un Hels ga- kritig Skimis. Péc tam esmu vaird- kag reizes Rigal braukust garam, bet kadreiz dotos taisni uz turieni un mégindsu uzzinat no turieneg ije- dzivotajiem, ka célies amerikanu Rigas vards Braucot uz Rigu, var Skérsot ari Eéipti, kas ir tikpat Hels | clemins kai Riga. Ja jaudis man Seit prasa, no ku Tienes esmu, man jauzsver, ka no Rigas Latvija, nevis no Rigas Nu- jorkas Stata. ) A, Eliote, Rotéestera, ASV, KAPEC VENECUELU TELO PAR BUBULI? Tigaku Jaiku pasekojot rakstiem Latvija, redzams, ka tajos cenéas le- biedét un atturét DP no iecejlosanas ‘Venecuéla Vai minéto rakstu autorl tieSam neatceras vairakus patlesus aprakstus Latvijd no Venecuelas, kuros vel nevieng nav Zélojies par sejienes sliktaiiem dzives apstak- jiem. Esmu lasijis vairakus rakstus par neapmierinatiem iecejotajiem Australija, Kanada un pat ASV, bet tadé] tat més neatbaidim citus iz- cejot uz Sim zemém., Nebitu minéto jautajumu aizka- ris, bet, kartoiot laikraksta un gra- matu piegadi Sejienes tautiesiem, daudzi man raksta un faut&, kapec musu trimdas organizacijas atbalsta Sadu negativismu pret demokratisku valsti, kur pasi latviesi ir apmieri- nati ka ar darbu, ta ar klimatisxa- jlem apstakliem. Janis Henkuzens, Sanaré, Venecuéla. SUUUUUUDEEFIUIUISOSOVSCQRETOOSORGROEXOGIONOEOTE Novembri paredzets likvidet Hanavas rometni Pic tam, kad oktobri likvidétas 7 amerikanu joslas DP nometnes, no- vembri paredzéts slégt 5 nometnes, zino IRO amerikanu joslas 5tabe. Novembri likvidéjamo nometnu vi- dii ir ari Hanavas nometne un Vire- burgas austrumu nometne, _kupas abas dzivoja latvieSi. Paréjas i Vaseralfingas, Sleisheimas un Min- chenes-Laimas nometnes, | Oktobri nolikvidéts nometnes Ir: Fisbacha, Bleidornas kazarmes AnNSs- bacha, dala no Felbachas, Veinsber~ gas, Baireitas, Ulmas un Stefans- kirchenes nometne. | atbal. dzfvo ‘ bhi SEN ‘Presi, oe al nay¥ un ' ‘ ne er Nepieciesami : ont nostiprinasanas dar cutigas augsnas lielako og atsta] 2}a)Os. veenckit , fettoptem audzé galvent . Ganibas 1€z060 stipras P stas, Saimniexs — divreiz é , gizbrauc parraudzit sayvu Fat aly lielo ganampulku, one na malsaim sals. Ar istu a Kledzlenu’ govis gaSauc . Bee. pic pienaksanas veida | un A iekg vero, val. kustonl r = So pusiidz mezonlgo Fyn savalda viens vai divi a mieak plaSais lopu au- aaa paradas ciku tu- ‘ei Pie caimniecibas plaa ap- pnd simtiem ciku. Neviens prec neskaita, un art pats eis nekad nezina cukU isto a Visi apgabala tur ari loti 4 vist, seviski leghornietes. wil [sik pariet uz lenesigako ti- quizstanu. Mans saimnieks 20 ai vertigo putnu skaitu palle- wih UZ F004). Kinnleciba sastopamas visa$ 1€- dimig slena, kukuruzas un eitu My vScamas. masinas, ko darbina matt Bez tam te ir 2 pussma- i, 1 dzips ar piekabinamo un wig butdmasinas. Visu darbu hi farm& veic saimnieks ar sa- vfy un 4 algotiern stradniekiem. itidniekam te jabtit reizé la- Wile wehanikim un ari biivamat- ain, kag ar kreiso roku prot tik- dik iedzit nagiu deli ka ar la- h fiateist, ka Seit pat visprak- dinis Eiropas lauksaimnieks sa-* ii jitas ka no Jaivas izmests". fan pievienojas vél valodas gri- ts jo SejienieSi rund Atri un ta- idaekia, ko pat Nujorkd nesa- Kh Agr. Ad. Varonis iikonsinas Stata, kas pieder pie M lopkopibas rajona,. videjas tmieihés (apm. 60-80 akrd 4. 4-32 ha) parasti strada 2~3 nk, kurpretim Latvija adds Me Siebas stradnicku bija divreiz ia, Tas, protams, mechaniza- ‘it topelns. Sezonas darbu laika, mitt slenu vai Jabibu, pienem NM, Daudzi darba pan@mieni hd TH, hiem., slena ievak&ana 4 Us hy by d pusizzuvusu majas, » Sktini tas sakarst jidz ti al temperdtirai, bet Sf armeri Bar to nebéda, Sje- di — 88, 10 akru novae as. Lai hoverstu siena Kaig panémiens ‘it ) elena ‘ 2 triton presi