8 oo . = “r= 4 2-437 mr os . : : 1 : ESS ee oo . . . — es sl el le centracijas nometni ~— Deporiicija panika Budapest GIMENES AR MAZIEM BERNIEM APSARGATOS VILCIENOS NOSCTA UZ KONCENTRACIJAS NOMETNEM Londona (fdj. ~ London’ pepemtas | lerédnus zinaga no ticamiem avotiem, ka komi-; zemes. un virsniekus, [pasniek us, dizciltigos, macionalizetos’ nistisk§ Ungarijas valdiba eakusi pla-| tirgotdjus, advokatus, arstus, tide , grax sa méroga iedzivotdju internéSanas, nierug uc. Péc lidzsingjiem vértaju-; Presé pieminéts, ka koministisko va- akciju. Ik dienas, parasti agrds rital miem uz Colnekas un Jacapati raio-, donu, agqenty un sabotieru sagatavosa- stundas, bez kddas apsiidzibas apcie-; nu tina tikatosiem ungaru un apsargatos vagonog nogada uz masu koncentra- cijaég nometni pie Colnokas, ap 160 km austrumos no Budapestas. Depor- ‘éjamie drikst nemt lidzi tikai pavi- gam nedaudz velas un quitas drdnu. Apcietingsanas pavéles izdod nevis par atsevikdm personam, bet par ve- 6eldm gimeném, kuras nostita uz kon- ar maziem bér- i toposdm matém un veciem jau- im. Dipiomatisk&s aprind&s pastév ut- Skats, ka internéSanas pavéles 4a- nemtas no Maskavas, bai. 84d karta izskaustu _,titoistiskug elementus’. DomS, ka éo tiriganu virsuzraudziba atrodasé iidzsinéjd Ungdrijas sitna Varseva, Maskaval uzticigd Belas Santo rokds. Londond, Stokholma un Vatikan’ vaditajas politiskas un baz- nicas amatpersonsas apsverot jespeju Intervenét nie Ungarijas valdibas. a i a Pc ln 1 __ Naktis apspriedes komunistu agentu augstskola TaSkenta Bazele (df). — Jau agrak netumu , Bet§lu no Slovakiiag robezas, jau | a Azijas tautam Pad. eavieniba ie- izsiitiias pari par 10.000 gimenu, ne-| kartojusi ipasu austrumzemju komu- saudzot ari slimos, Ka zigo no Lin- cas, dsudz: veci jaud:s izdarijusi pas- ndévibu. Deportéjamiem oftciali lau- jot sagatavot lidzpemSanai 250—-500 kg mantu uz gimegfl, ko solas vélak piegacldt ar automobiliem, bet mantas tka: reti kad monak gala mérki. Deporletas g:menes novielo pa dalai tuksas ,kulaku’ majas, pa dalaj teléu nometnés, obet simttem gimeny die- némn ilq bijis japavada uz klaja lau- ka, Deportétie drikst Eustéties tika: 6 km apkartné, sakara ar pasreizéjiem notikumiem Ungarija, atgadina prezidenta pado- mes priekSséza Iztvana Kovaca runu, ko ving nesen teicis ungdru komt- nistu partiias centralkomiteja, Mudi- nadams uz ,pastiprindtu modribu” un pattijas ,tiriganu’, Kovats izteicias: eGikvidé satridéjusa liberala no- staja pret ienaidnieku... Skiras ie- naidnieki un neuzticami elementi ja- Péc informdcijas no Austrijas, vied | nodarbina ipasos darbos tem zrau- Budapesté kopS 20. maijd saktajam , dzibas. masu deportdcijam valda panikaj li- dzigs noskanojums. Deportacijas ska- tusas vieas pilsoniskas iedzivotaju Qrupas — viapirms pensiondrus, bij. 1 Mums nav vienalga, kur élépjas ienaidniaks un gaubigiea ele- Mmenti. Mums janosaka vinu darba vietas, un tiem nediikst faut jespies- tes, kur vien tiem patik.” Pec daziem ménesiem mes okupesim Zviedriju.. .“ MIRUSI AKTIERI AICINA ATGRIEZTIES DZIMTENE ZVIEDRIJAS IGAUNUS Vicu nedélas lalkrakst§ Die 7 Tage) strumvacijag koncentricijas nometnés publicéts raksts ,Sarkana dzimtene ssuc on vilina’. kuré td autores Erike Fergs stééta par padomju repatriaci- jas komisijim igaunu bagju repa- iriéSanai no Rietume:ropas. Rietum- Vacija $0 komusSiitu vairs nav, bet ta- da vé@l darhbojas Zviedrijd, kur ta s4- kugi jaunu ofensivu bégli nervy ben- déSanai, Padéio ménesu laika dau- dzem Zviedrijad patvérumu radusiem igaugiem vairakkdrt piezvanijis pa tdlrunj kaddg nepazistams virietis: »Rungdju Pad. savienibas siitniecibas uzdevumd. Péc daziem ménesiem mes , okupésim Zviedriju. Tad jus redzésit, kas ar jums notiks, ja nabisit briv- Pratigi repatriéjusies.” Eriks Fergs tdlak raksta: : 7 Sfokholmas igauni domd, ka draudu, teicéjis nav neviens cits ka padomju repatridcijas komisijas Zviedrija Sefs Augusts Kangers, kaut gan viga vards pedeja laika vairs nefigiré Sejienes padomju diplomatu sarakstd. Kangers pulas, lai nepiedzivotu sava prekste- ca Simsona likteni, kuya darbibu Kremlis atzina par nesekmigu. 1948. q. Simsonam izdevas aizvilinat uz pa- domju siitniecibu divus 15 g. v. skol- niekus: igaunu jurista Urma délu Rei- no un Lembitu Mustelu, kurus péc tam ar vatu alzveda uz Leningradu. Gadu vélak, pirmo panakumu iedroéi- nats, Simsong méginaja aizvilinat da- tus skolniekus no kada igaugu bég- lu bérnu nama. Audzinadtaji izsauca policiju, un rezultatd, lai notuséty skanddlu, padomju vara ,,repatriéja’ pasu Simsonu. Vina vieta 1950. g. 64- kumé stajis Augusts Kangers, Vins plesiitija gandriz visiem Zviedrijas igauniem Tallind iespiesto ,repatrian- tu’ laikrakstu Kodumea Kutse (Dzim- tenes aicindjums) un puléjée ari cita- di piedabit igaunus uz atgrieSanos. bet pandkumi izpalika, No visdm tav- lam vismazak repatriéjas iqauni. Dzimtenes aicinajumu redigé 1949 g. Zviedrijd par é¢piegosanu notiesa- tails un péc tam no Zviedrijaa {zraidi- tais iqaunis Eriks Surveli. Laikraksts publicéjis daudzu par padomju Iqau- nijas dzivi ,Sajusmindtu” repatrian- tu raketus. Ir rakéturiqi, ka Sig ,1e- patrianti’ nay atgriezusies dzimtené no dviedrijas, bet gan no Austrumvé- cijas, Austrijas padomju joslas un Cechoslovakijas, Ir zindmé, ka Au- Aicinadams atpakal DP un telodams filma emigrantu, izpelnijies Stalina premiju Dalal yidzinieku pazistamais krievu infimo romancu dziedatijs A. Vertin- skis izpelnijies Stalina prémiju par uzstasanos filma lzniciba; nolemta sazverestiba’. Filma ,radita” krievy emigrantu dzive, pie kam A. Vertin- skis télo emigranty — kardinalu Bi- ritu, Pats Vertinskis 25 gadi pava- dija emigracijA -- Sanhaj&, no kutie- nes atgriezas padomija. 1947 —-1949. g. Vertinskis wzstajés padomju radio raiditjumos Dzimtenes balss, aicina- Vaclja un Austrija atgriezties. aan I propagandistiem vel dams ,bij. padomju pilsonus” — DP' gan brivi iespéiams censties sagada!. vien krievu rokas krita 3221 Balttjas tautu piederigais, tos aizveda uz Pad. savienibu un nekavéjas reklamét par brivpridtigiem repatriantiem. Repa- triantiem jaraksta laikrakstos, jaruna radiofond, un péc tam tie — pazud. 1947. g, marté no Geislingenas DP no- metnea aizbrauca uz dzimteni devin igauni. Jau ta pasa gada julija asto- niem no tiem adresétas rietumos paii- kuso draugu vésiu.es pienaca atpaka!} ar atzimi: Parcélies. Adress nav 2i- nana. Stokholmas padomju repatriacijas komisijags §efs Kangers tur éavus tautieSus par pietiekami mulkiem, lai méginalu tos pievilt ar mirusu cilvéku woalsim. , Igaunu akties Zviedrija pa- nem no I[gaunijas aicindjumus at- gtiezties, ko ,parakstijusi vinu dzim- fené palikusie kollégas — Pauls Pin- na un Agu Lidiks, par kusiem Zi- nams. ka te jau pirms trim gadiem mirusi. Zimatniekiem adresétas véstu- les ,,paraketijis’ padomju Igaun‘jas zindtnu akadémijas prezidents Hansg Krits, kas pag. gada sakumd, t. 1.. pirms véstuju rakstiSanas, jau biia Kritis nezélastiba, igaugu komitnistu otra bégju ple- vilSanai domata propagandas izdevu- mi Nylater fran Sovietunionen, ko piesiila garidzniekiem, pag, gada pa- Tadijds raksts par luterénu baznicas dzivi padomju lgaunij&. Laikraksts zi- noja, ka par padomju [gaunijas bi- skapu ieceltg Augusts Pechns, bet par baznicu parvaldes vaditéju I. Livs. Igaunu trimdiniekiem zinaéms, ka tie ir meli, jo par biskapu _jeceltais’ garidznieks jau 1948. g. deportéts, bet [. Livs tani] pasa gad& miris. Dz.mtenes aicindjumu ‘iespie2 pie- tiekami daudz ekeemplarcs, lai to va- rétu plesiitit ari Rietumvacijad esosiem igauniem. Teologijas students L. Ham- burgad ir pastavigs 31 laikraksta ,,abo- nents pret savu gribu’. Pirms neilga laika vinS aizraketija vastuli uz Igau- niju, adreséjot to — pats sev un par sititaju minot kadu citu personu, Uz atbiuldi nabija ilgi jaqaida. Ta aiciné- ja atgriezties dzimtené, kas piedodot vieus fasistiskés maldu propagandas lespaidé izdaritos pérkapumus. Pa- raksté — L, vards. Raksta nobeigum& Erika Fergg at- stista interesantu gadijumu kada Rietumvacijas DP nometné Blomber- g&. 1948. g. nometné jeradusies krie- Vit repatriacijas komisija. Nometnes lemitnieki ta sanémusi visai nelaipni. Komisijas viriem nacies ligt milita- tag policijas apsardzibu. Krieviem a!- stajot nometni, automasinu tuvuma nistu universitati Uzbekijas galvaspil- séta Taskenté. Par $0 ekolu, kur ar ielako riipibu sagatavo kadrus pia- notam revolucijam, laikraksts Basler Nachrichten sniedz dazas sikaékas fi- as, laskentas augetskolé komiinisma Macibu stud@sanai un specialam ap- macibam sapuicina visu Azijas tau- tu koministus. Tur sastopami kinie- Si, japani, korejiesi, indonéziesi, indo- Kintesi, siamiesi, indiesi, tibetiesi au- Strumlurkestanies;, pakistaniesi, ara- bl, afganistani, iraniesi un turki. Ma- cibu programma atseviskajam tautlbu grupam i; dazada, pieméram, kinie- Siem viens no galvenajiem prieksme- tiem ir Japanas un ASV vésture, ka- mér muhamedanu tautém sads prieks- mets ir islama maéciba un tas vésture, tapat ari Angilijas vésture. Visdm grupam obligati ir priekSlasijumi par Pad. savienibas un krievu koministu partijas vésturi, kapitdlistiskds pasav- leg struktiru, marksismu-leninismu u. t. t. Tapat klausitajiem jastudé sa- vas zemes iedzivotdiu psichologija un vesture. specialpriekSmeti par eabotazas me- todém, informdc:jas dienestu un sa- ceisanag organizéSanu nav pieejami visiem universitétes klausitdjiem, bet tikai izmeklétiem atsevisku tautiby parstavjiem. Méacibas spéki Sajos priek§metos ir ipasi uzticami Maska- Vas jecelti apecidlist:. Slégtas teipas biezi lidz pat rita gaismai notiek $0 specialistu apspriedes ar citu zemju komunistu vaditajiem. Turkestanda zi- nams, ka Sajas konferencu zalé@s vai- rakkart diskutéta arf Korejag probié. Ma un pat izstrdd&ti ricibas plani. (iia Aizdomiga mirstiba Maskava (ag}. — Maskavas Krasni} Flot zino, ka miris padomju admiré- is M. Romanovs. Interesanti atzi- mét, ka kopS § q. 3, janvasa mirusi astoni augstaki padomju komandieri un redzami darbinieki, to vidi viens generalpulkvedis, tris Generdlmajori, viens virsadmirdlis, tauksaimniecibas ministrg Naumovs un koministiako sieviesu vadone Zinaida Gurina. Tregdien, 1951. q.79 pur. Ziemelkaukaza tautu tragedija Ar lozmetejiem un masinpistolem pret sievietem un Vv, pusaudziem an sa F | . " PULKVEZA TOKAJEVA STASTS PAR TO, KA BO{SEVIKI NOJIKVIDEIAG NEPAKLAUSIGO KALNIESU REPUBLIKU 3 Bet n&kogaji gada sie meli vairs nebija vajadzigi. Fronte jau bija aiz- virzijusies daudz taélak, un t@ sarkan- armijas gada dienas priekSvakara vi- s§ Cecencu-inguéu republika jaudis sa- dzina uz mitiniem. Kainiesi bija par- liecinadti, ka viss notiks, k& Sado mitinos parasts: kads uzkaps uz tri- bines, teiks atklaSanas vardus, sekos ,zigojumi", beigés ,liesmainas’ re- tolicijas. Bet Soreiz lepnia kalniest riigti vilds: notika kag negaidits. Un kA tas notika, to attélo kddg aculie- cinieks — inguéu ciema iedzivotdjs: — Uz tribines uzkapa MVD pulk- vedis, un \iau vina pirmie vardi |ika sastingt klausitéju sirdim. ,,Pilsoni, ving teica, .pirme stéjamieg pie lie- tas, ew jis bridinu, ka mitiné ir kara- spéka ielenkts un bégSanas méginaju- mi beigsies ar nogauganu uz vietes.” Laudis nesaprasand sakust@jas, bet pulkvedis pacéla labo roku vits gal- vas un apmeta Joku. Tas bija signals, péc kura visapkart jetarkSéjas lozme- t8}i un masinpistoles, apstiprinot pulk- veza vardus Pia tribines nostajas MVD karavitu grupa ar klaueitdjiem nievérstam masinpistolém. Dazi kal- niesi kinzaliem rokas mégindia uzlékt uz tribines, bet tos uz vielas nogaza masinpiétolu kartas. Sanéksmes lau- kum& pret@ja mala divi méginaja iz- lauzties no lamatam un bégt, tatu ari fog urveica lozmet@ju kartas. Kads jauns ingu&s metas virsi lozmetéjnie- kiem, bet, lozu sakapdts, salima ar kinzalu roka. Sie upuri spieda Jaudis samierinat'es ar domu, ka bégsana tieSam neiespéjama, un pulkvedig ar pistolj labajd, bet politbiroja un valsts aizsardzibas komitejas lémumu krei- sajd roka turpindja: »Gudrs Stalina politika darijuet vi- 6 daudzn&cjju gocialistieka dzimtené: partija un valdiba jumé sniegusi vis- pusigu un nesavtigu palidziou; nekur pasaulé nav tadas tautu vienlidzibas ki misu zemé; més likvidéjam eks- Pluat&toru Skiras, naciondlos spaidue un rasu aizspriedumus; ar miléu tau- tu un vispirmé karta ar lields krievu tautas bréligo palidzibu jis varéjat étaigat eacidiisma, turigas dzives, kul- tirdla progresa un politiskas apzini- Kritusic apsudz izliguma politiku KOREJA KRITUSA AMERIKANA TEVA VESTULE ASV SENATORAM Vasingiona (vi). — ASV sendta ap- Vienotaja komisijé, kas izmekl&@ gen. Mekartura atcelSanas un Korejas kaya dz‘lakos pamatus, republikanu sendato- ram Nolendam atlava nolasit Korejas kara kriiusaé leitnanta téva, atvalinata ‘armijas kapteina E. Gilda véstuli se- natoram Milikinam, Véstule ir riigta un atklata apsidziba tagadéjai ASV valdibas politikai cind pret komiinis- mu. E, Gilde raksta: Es nupat apbediju savu délu Ar- lingtonas naciondlaja kapeéta; zanu, kam mirstot par jizcilu varonibu pie- Skirts augsts apbalvojume — Flotes krusts. Manu délu nogalinaéja metalla ga- bais; metalla gabals, ko ienaidniekem visa varbutiba tranaportéjusi td sau- caémie musu sabledrotie, kuru palidzi- bu milsu ienaidniekam un ta atziganu igi pieminés ar negodu. Manu délu nonavé‘a metallia gabals, kas nogadats fronite pa apgddes linijém, kuras bombardét mums a'zliegts; metalla qa- bals kas taisits par municiju ar Ko- re:as dambju spékstac:ju energiju, ku- ras izpostisana mums aizliegta; metal- la gabals, kura transportu sargaja sar- kano lidmasinas, kurim sekot un tas nogazt mums ir aiziiegts. lemesis, kapéc Sis un citi métalla gabali vareja tikt razoti, transportéti un pasargati, lidz kamér tie varéja nogalindt manu un daudzug tikstogus citu amerikanu zénu, — ir paties: ni- stais un bezgodigais izligums, samie- rindsands {appeasement}. Mitsu vailsts vaditaji m@dz to saukt ekepladéjusi rokas granata. Sekas:| ©itéda varda, un vini to attaisno ar padomju kontrolkomigijas Karlshorsta | nepleciesamibu ta rikoties. Tas devis, protesta nota un tiesas izmeklésana.] V'8: Saka, mums Jaiku; bet tas nav Par liecinieku pieteicies kads latvie-; Valrak nekas, kd ,miers musu laika” tis — ,Fligas filmas’ operators, kas. patairaze. Tas, Vini saxa, pasargayis fiimé@jig krevu aizbrauksanu. Uzpem.. ™Us no heia kara, Bet si attaisno- ta tilma atklajusi tiesnesiem. ka gra-: 54746 ir atbalss no ta vira vardiem, natu nav metis kids no nometnes ‘e- K@s kadreiz ar lietussargu ieradas mitniekiem, bet viens no krieviem,! “:hchene. protams, ar nodomu katiel politiska béegju prestiiam rietumu sabiedroto acis. | Patridcijas komisijam par aizliegtu apgabalu; toties Zviedrijé komunistu loprajam dier- 1 i d Mans Z€nS un citi cinijds un krita bez cerlbam uz uzvaru. Kad jebkad | MUsu vésturé Amerika ir nodarijusi Rietumvacija kjuvusi padomju re-! '@du noz:egumu saviem cinitajiem dé- liem? [zliqums vai gamierinaganag sai- Siija vieénu vinu roku; otru saistija Sarkanie, un, ta savazoti, vini mira. Aiternativa, kas liek mums maksat jlétu darba 6péxu Stajina vergu no- So ivspiegsanas makéu, vienmér ir metnenn, RS. | Oriesmiga. Maksat, — vai ari misu majas tikg nodedzindtas; maks&t, vai miisu bérni tiks nogalinaéti; maksit, val mums draud tresais pasaules kayé: maksat, vai Vasingtona tikg bombar- déta ar atombumbam. Un tomér izligums un gamierinaga- nas — $i izspiesanas makea par mie- tu — if jaunums, kas nedod neki. Berns, ko gribam dzpirkt — ir jau no- galindts; lemums nodedzinat misu majas ir jau pienemis, neatkarigi no ta, cik daudz més maksdjam. Ar samierinasanos un izliqdmu, kas tikai saista misu rokas, nevar grozit krie- vu jémumu, vai un kad mums uz- brukt. Ar miju cilvéku dzivibam mes pérkam laiku, kas neéola neka labaka. Par izspieSanas maksu, ko ta- gad makedjam ar amerikaénu asinim. méa nelegusim na laiku, ne drosibu.” So véstuli sendtorg Nolends nolasi- ja sédé, kad liecibu nodeva armijas Generalstaba priekinieks Gen. Kol- ling. Véstules saturs atstaja dzilu ie- spaidu uz klatesogajiem. Kad Nolends jautaja Kollinsam, vai vinam ir kai Komentari pie Sig véstules, generdlis 18j atbild@ja: Man nav ko teikt,” + ee: Padom|u Latvijas financu minisirs tulka loma Padomju Latvijas finanéu ministrs Lecis, pazinojot republikas budzetn. pleskaras ari Vissavienibas iekséjam giznemumam, Tas neesot vienigi 1i- dzeklis valsts saimniecibas celganai. bet ari atsevisku tautas loceklu iena- kKumMu vairoganai. Droga zime, ka pa- domju Latvijas stradnieku mater‘ala iabklajiba nepartraukti vairojoties esot katru gadu p:eaugosas iemaksas lekseja aizpemuma kontaé republikas bankas, ut. tf, ul t.ot Sie nodrdztie komtnistu. propagandas meli, Pro: fams, padomju rezima pazinaju espe] parsteigt. Bet zimigs ir kads cits ap- staklis: Leca runa, izradas, bijusi Pad éavientbas financu komisdra Zverova Vissavienibas budieta pazinojuma burtisks tulkojums, kura vienigi Pad. bas celu, bet Sinis diends, kad mf a augstaka virspavélnieka gudraji vam dib& visas tautag ka viens céluSds a vas dzimtenes aizstivesanal, jOs ea nodevusi biedru Stajinu, slaveno he geviku partiju, padomju valdibu socialistisko dzimteni — jile esat kuSi cinities pret padom]y varu, @ sakusi sadarboties ar fasistiskiem 1 cu laupitajiem...- ! Se pari raudoSajai sandkemel ats ndja nikni kiiedzieni: Nav tlesal.@ Meli!... Més nekad neesam sadart jusies ar hitleriesiem! Més nekad ¢ esam nodevusi dzimteni!” Tatu Ja nas lozmetéiu un masInpistolu kért piespieda klausities runatéju, kas te pindja dragat sapulcéto jauzu nervy Ar valéts aizsardzibas komitejas. padomju valdibas lémumu Cceceng ingusu autonoma padomju socialist? ka republika tiek izeludindta par 1@ videtu kop§& Si briza, viei tas tedzty taji ir arestéti, un tos izsitis uz vq dibas paredzétam vietém, bet Hkvid tag republikas zeme un ipasumi par nadomju valsts Ipasum4, Viséie p (8g un ciemos jau sikusies gim lekraudana un aizvesana pa dzelz uz parcelSanas vietém. Ari jUs nos turp brunota konvoja pavadibé. malam jums nav vairs ko tet — iau jenem padomju karaspéks, bet su gimeném atlauts nemt ifdz & bagazas uz personu...- : Kads gata auguma atvalinits @ kanarmijas majors, kas cindés ar ciesjem bija zaudéjis kreiso roku, tind bija ieradies virsnieka térpi. ordeniem un medalam, kag apliec ja vina varonibu un kauju nopelg Mierigi nokiausijies drausmigo v@ vin parjaida skatienu jevainotajj un noSautajiem, klusédams ple¢ pia tribines un \fidza pulkvedim du, Pédéjais to ari neliedza, iede damies invalid& padomijai uzti¢ Viru, un Majors pagriezag pret apa sugajiem tautiesiem un lepnl pacga gqalvu leruna|as: - wlautiesi! Jas redzat, ka a4, dels, esmu zaudéjis roku. Es neell Zélojis ne aéinu, ne dzivibas, lai stavélu dzimtenj no hitleriesu laut jiem. Dagestani, cecenci, inguéi, tint, kabardini, balkariesi, Cerke citi cinijds un cinds pret ienaidnid bet tagad mums stasta, ka més no veciem lidz jaundzimusajiem ef dzimtenes nodevéji.. Nav tiesal : dzirdéjat, ko vini qrib darit ar mt Jig nupat redzéjaét, kA ar mums letas. Bet ne mums, lepnaiiem kal | Siem, baidities naves. Mirsim, bef kai ar godu, ka kaukaziegi: pateilg visi kopd, ka kalnieSi nekad § dzimtenes nodevéjil Mums nav § raud, nav jabrinaés par Siem varm bas un nodevibas aktiem. Més af ramies piecdesmit gadu ilgo kala Cigu par brivibu un neatkaribu; § atceramies Samilu, més atceragl viéu, kas mums nodarits cariem padomju varas gados...” : Pulkvedis pavéléja vinam kiggz bet invalids, noravis savus ord@ un medajas, nosvieda tos pie padi a 1 YF al oes me a. ae ju varas parstavja kajdm un esauggam iMirsim, tautiesi, bet ar qodul bi cipal Pie ieratiem, kalniegil” ee ee al Tad atskan@ja vientul§ savie majora galvas izslacas asinis, un Qi nogazas bez dzivibas. Kada siet@l 6ajuka pratd, noréva galvag jake plosija savus garos matus un, ké Vala atravusi, gdja virstl pulkvag 7 Sdukdama: Sauj jel, krievs, Sag Vinas dzivibu izdzéea isa lozu kG bet nelaimigds pieméram sekojay cilas s.évietes, viriesi, veci un § audzi, kas visi aizgaja navé. Tas @ baigs mitins... be Sada un lidzigd veidS likvidéjeam Cencu-ingusu republiku visag pil be Un ciemos, un tdpat arestéja ar] @ $4 Groznijag pilsétas mitina dali Kus ar republikas augstékas padegm prezidiju, partijas un komjaunag™ apgabala komitejam, ministriem we tiem republikas augstakajiem a Niekiem. Civilizétie barbari sai Gy Jai hija rupigi sagatavojusies uti pirmajé stunda ienéma talrugs @& trali, radiomezgiu, bankas, pastu Ma , lestades, lai par notiekoSo nekaQaam taptu zinadmg cités padomju repay kas, Vienigi fabriku un riipnicu oq nieku arestésana notika drusku gay mana”. eo Sis drausmigas varmacibas vigql vélnieks bija padomijas marsala cekag vaditajs Berija, bet vina pay — vissavienibas komitnistu paki centrdlkomitejas kandidats, augstiam padomes deputate un jekSlietu stra pirmais vietnieks Serovs, kagome Savienibas vield ierakstita padomju| dija masu deporlacijas Baltija wham Latvija un apmainiti daz: tulk. i daz: skaitli, Kaj lisa pirmas okupacijas laika. Sis qm redzams, Pad. Savienibda ministriem! Serovs, péc Tokajeva parliecibatioum jadara darbs, ko c:tig vailstis dara! 38 ari dibas, 4 Coe a vacu spiegs pie padom)u ia ae afi a vin iuikd, Nelidze y Drovas Sark “as no art Coke z Srance kafejnices wish Pel sve velds gpiksmjy vietl, iF nial kat PULCE}ES § er Ari §o rind y edu bedl view in euttienas Sals n yaitnés iestajas ying, Smarindjas pi piehic skatts, lands gait, meTUnIgaK! un fet, nek’ tas bij vans ar pazindm val jl roti leikrakst ttn Bat neitiika ari a wus apmekléjumu a MOTLLG [sik mans edu Hedts bila vier iy A Petrévieg, Gane m nein stundy tur may cin informéjot awereroto, analizéjot ¢ a I prilojot par var it nolikumiem, Pay mr ila optimiste, 5 Ret sashetija notikns KM rigs pats teic TU Gla cela, ka mr” Tioganizsiot zy, 2 ti bolleviki Petrévice mi yrkite tlesibas, 17k Mi pilnigi bez: jebk mals, VElak ving dabig ba lettora riety konse thy spékiem ipad . Mr {0 lot apmie idubotands dzivot n inubiedtiba: Bievien im igoals Kr un mes londte tae "OH. gee PAR ! bionanis sman