Varamais brine... Ay pulksten, te ‘s ‘Hakisgalding sD } pl lg vajaae 7 milkla datas milniités . Mateita, rhe . eugene ce ee cee : ey as 7 1 so aa Fo ee — | : * | zals. Un _vieglals gludetis Plemérots cejam, jo ryt ns cela soma un toe ~pagu uzdevumo, ko ih gludekil, Apimas sénes, ko no idb Balsiho, mazes. elekicta E Janet Padomfu savienthd. ,,Ja kads ts ar’ baterijam. palstig mazgijamas mabiw ; Bjamie ‘skapji ir fau sip hamamates darba atviegd. & Akas gimenu salmniecis las «vel {pasas zemu fem . SaldBjamas ierices, kul rzent un “saturam. -laikraksts Dally Mall i ondond rikotds izsthot + majag" alla sniedz kai Sai nozaré, Pédeja Lastié uD Auton, ie , prefdien, 1949. 2. 20. alija Ka desmit nedélas iznicinaja ris valstis = tu laba sparna iielais polf- tickais laikraksts L’Epoque jilija sikuma saicig ievielot. jaunu rakstu sfriju par Baltijas valstu likteni ajos 10 gados. So rakstu autors fy Alberts Zorzs {Albert George), B kss sakés personigi lepazinies ar em materialiem un ari runa- | dig ar baliedu bégliem Vaciji un qyiedrija. Apcerejumos minétie | fakti latvieSu lJasitajam nedod ne- | hg jauna, ta ir ta pati bolSeviku uzskaite mums neapsttidame noziegumu chronologiskd k&rtiba, kas katram zinama no personigas pie- redzes, Raksturigs Soreix turpre- tim ir 80 notikumu vértéjums, kas lieeina par ari Franeljé pieaugoso | igpratnd par bolSevisma bitibu un starptautisk§ kominisma patiesa- jlem noliikiem. ,uiropas mocek]u vésturé Balti- | jas valstis stv goda viet&, jo tas | Kluyusas = par } sik gavu rakstu frantu autors. ,,Bet asinglieciniekiem,“ et, ka Francija arvien vél ne- vlens to negrib redzét un saprast. } Bieli gan rund par MVD specialo yienJbu un sun apsargato dzelzs Bo priekkaru, kas skip divas pasaules / wm -min par to, kas notiek vind pu- | a8, Bet pletiktu lepazities ar Balti- | jas valstu pedéjo desmit gadu vé- B sturi, Jat sanemtu atbildi uz vi- , gem fautajumiem par arbinat i | - bolgevisma biltibu, Pleredze, ko Baitijas tautas pu- yutas divas bolSeviku okupacijda, F ir vienreizéja: To piederigie ir ne- B apstridaml liecinieki, kas daudz re- dsBludt un clietusi, bet kas péc tam F guyusi arf iespéju pavéstit pasau- B lei par visu piedzivoto, kas 2ina, ko nozimé kadas nacijas boléevizéSa- nea, Vinu dokumenti, vinu uzsau- kumi un Hecibas nav apstridami, | Passule tomar jegrimust tadé bar- barismS, kluvusi tik nejitiga pret clivéku ciebandm, ka pattebam nav | jibrinas par to, ka vinu stastlem t plegriez tik maz vériban. | Javélas tomér, ka tie, kas vél beuda nacio- + nélu neatkaribu un personigas bri- + vibas, kaut uz bridi piedomatu pie f tris mazu tautu dramatiska liktena, | kas kddu jauku dienu varétu drau- f de ari viniem..." B kirtiba ‘uzskaita bolseviku augli saglabijst : ghesiem, nemazinoties vii ie interesi radija automat 4 s katls, kas sajigts ar elt nodinataju pulksten lina spuldzi. Desmit ms modinataja. fedarbiat tlind sik karst iden © rindas zvans, automall fag spuldze, bet sagalar 13 kannd iepliist verds lektriski' apsildim! sev § dini uz riteniem fauj Gt at silt lidz pat galdd lt rklim: namamétes' mils PF as Seats itech) rate Oat i eer SRS ee i be pete Bee Lge oa arvien modermaki puieki ; eauku © zavetajl, vars im e un diezin kad vel 43 visi Jaistas vien ea ma, pulédamies viens am réja izskata, praktiskum ja zreiz afl pas un dazreiz : ad ee —_ int izheueat me ‘ kids jaunal nam kam Tve siciert, kes saprotct, 5! Rae net ; tévs blja acts nevareja ane gi ktuvis divdesm 2 mes ini 1¢4, Hl = ston pija maclfies : ft ir gastingust arn pf kreisi", un lejup' arid > augsup wrancis Vert | me gaits I an nelzplata eine her ymazina presté Readr's : x tad s izdartjis KIRGRS: |g eit , piered nosauc par Os * yatrak y, dom vient un © PS i) A sevidel Oar os win . if ne » mar fruniem audi at ect. Jatt Vee asins riKOPr age's P Thlik A. Zor%s chronologiska pirmas okupdeljas notikumus no Ribentro- pa-Staling liguma 1939. gada lidz Baltliss valstu. forrmélajai lekjav- vél bOtu tanis maldigés domis, ka vat pajauties uz Stalina dote v4r- du, tad tam, kas 1940. g¢. vasara no- tka Baltijas valstis, vatadzétu §4- diem cilvékiem atvért beidzot ac.s. Tie redzétu, ka neuzbrukSanas li- PARNASA PASAULES RAKSTNIEKU SERIJAS 2. gromata: Dions Stelnbeke _ MENESS NORIETEJIS Jina Zandera tulkotumd, Ousmu auglu sutors, viens no mila- dlenu izcilikajiem roméanisticm, meista- rigt tilo iekapotas zemes tragiku, kd t6 wae sikas, ikdienl&kis paradibdis un kh th mazus clivékus péledni dara par iteliom =véstures varonilem, Temats [as ordi tlk tuva un saprotams katram lat- Vie Cena: (brosétam un fesietam eksem- Plivam) Vacitiai Be, 7.50 Anglija He, UG AuStrAlijdd 10’, 14+, USA, Kanadaé 16) 2.20, . Sérijas t, grdmata, André Sida PASTORALA SIMFONIJA apgadd izpirdcta, Jaunsudrabina PIEMINI LATVINU Jaund, Joti giita Zviedrijas DAUGAVAS APGADA izdevuma atkal daolijama. Vietja i—, Anglija i Austra- Hig USA. Kandda 0.30, A. Poginn-Elche A COURSE OF ENGLISH Mstématiska anglu valodas miictbas Rrimata skolim, kursiem tun pasmiic. Vietia #@. Anglijai-78, Austra- Ha Wi, USA, Kanada 1.50, Pleprasict saviem grimatu galdiem. Ja tidu nezintet, tad tied Zenorilparsta- vim; Wegastif{telsensfirlag, Garvargatan Stockholm, Sweden, kur pleprasifu- Mus adresét ligt! arl grimatu caer rt Oe eg Snépeluieki, atspuctetlast Jia mekié Janis Freimanis, Mena aqe.: Wotherton Hostel, Chirbury, Muntgo- Mery, England, 139) Lidzu pleteikties arl sudrabKajus, | gieTUMI NOKAVEJUSI IEPAZITIES AR BALTUAS VAL8TU LIKTENI Gums parvérsas vienkars4 a a un cik atri visi solijumi ae rh Jauksanos kadas vaists lekséjas lietés noved lids revolicijai, xo at- Dalsta no arienes un iekSienes, Ja Sie jaudis biity agrak iepazinusies 1940. gada notikumiem Rigi, si ge ae hgh is tad vinus nemaz rsteidzi sehtnie. pen dzis 1948, gada Desmit nedélds, starp 1940. g. j0- Mju un septembri, no Elropas far- t€m pazuda tris neatkarigas val- sis. To tautas parvérta vergos péc Vint valsts fekdrtae Sagrausanas un territorijas sagrab%anas, Un rakstu- rigi, ka toreiz Baltija pielletotas metodes tiek citur pieletotas ari vel tagad. Ja rietumt bity uzma- nigak sekojus! Baltljas valstu dra- mal 1940, gad, tle tagad bitu ma- zak parsteigti un varbut prastu ari labak aizstavaties,“ | TRAGEDIJA VAI PARPRATUMS? Stokholma (V). — Pirms dazdm dienden, Kada telegramma no Ka- nadas alnesa satriecogo zinu, ka motorjachta ,,Briljantin", kas ar latviesu bégliem 9. janijé atstaje 4viedrijas ostu Géteborgu, lal do- tos pfri okeanam uz Halifaksu, pazudusi ar visiem pasatieriem. éviedrija palikuSie paréjie fat- vieSu bég|i tomér par tadu kugi un tadu brauclenu neka nezina, bet domé, ka te noticis parpratums. Visas pleejamas zinas gai lHeta sa- veers ari zviedru laikraksts Géte- borgs~ Posten. Ir noskaidrots, ka baltiesi Zviedriji gan jeguvuSi sava ipasuma motorjachtu — ,,Brillant", bet Sis kugls vél arvien atrodas ka- da Zviedrijas osté. Maija beigas val }iinija sdkuma kugis gribéjis doties jira ar pasazieriem, bet no- reiz jejaukuSas zviedru uzraudzibas lestades,. jo uz kuga bijis neatlautt daudz lidgbraucéju —~ ap 50 cilvé- ku, kurpretim Sim kugim atlauts uznemt ne vairak par 12 pasazie- Tiem., Paéréjiem toreig ndaciles kufi atstat, péc kam tas devies ceja. Cits pec cita tad ostas pilsétu atstadjusi art ,llekie* bégli, Kuga vaditajs toreiz paskaidrojis, ka ,,Brillant" paredzéjis doties nevis pari oke- anam, bet gan uz kadu citu Zvied- Tijas ostu, kur atrodotles lielaiks kugis, kas vediot béglus talak. Katra zina ,Brillant’ péc i brau- ciena atkal atgriezas sava osté, — Ap Janu laiku bégli bija izbrauku$i ar $0 pasu kugi pa plekrastes §@- ram, Jal starp citu parbauditu ari kuga motoru, bet ari péc tam kugis atkal atgriezas osta, kur tas atrodas ari tagad. | | Pirms atstaiiet Vaeciju, paraugalties, val Jisu cela somas maize syedumaél Galdes un Endzina = Teévu va- iodas maciba . . a ee Na Dzijlejas — Poétlkka. .... . Hrinumzeme, tautas pasaku zl, Kamolind, tautas dziesmu izlase Latvija, statistisk! dati... . Istita E. Kiploks, (21a) Augustdorf bel Detmold, —e—— —— fevietota garlga Lielas amerik§nu sudrabkalu uzdeyumna (atr, Indianapolls, Ind.) pled’vaju darbu savi aroda sudrabkajiem un gravierlem. Par jecelo8anu un dzivokii gadaé firma. dzivo ASV, Steldzam{ rakst{t; Tumiis- Tumilovits, (ida) Schwabisch Gmnd, Artillerie-Kaserne, Lettenlager. (131) Gatvtesu ora matnica Rugsburga pleduva: Skaipes—Pussy's Water Mill . . DM 4.40 ‘Modern English I, emigranticm ,, 0.66 Posaku vacellte, 106 Ipp, .. - 0.50 Piddons — Brinumstabullte . , Brigadere — Kvélodf loha I. - Akuradters — Noveles, 1@3. + + « Audekla sé@jumos: Deglava roming — Riga... « tatvian Pocity in English Ver- slong « St or toe a ee Kr. Borona biogr,, ar portr, . Jaunsudrabing — Liktenis . . Krauja ~--— PMadiu oga . . oO Bendrupe — Elks Torgd. . . + ss IszQta ar uzliktu pécmaksu plus porto. Fasiitindsjumt adreséjami: Latvieju gramatnicai (13b} | Augsburg-Hochfeld, Hennchetr. 6. (149) Piedivajam par IZPARDOSANAS CENAM sekojoSis gramatas: reenoua negaiss, R. Blaumanis . SviJh on sveJumi, dzejolu iztase, A. Pumpurs Homera Odisela, IX—XIT. no grieku val. tulkojia A. me Pater Pan and Wendy, by. J, M. Barrie, ar latvisku vardcnicu, nits lustr&ts stisting vingrindlumiem anglu valoda . . DM 4.50 ee ee ee: 0.8) Gtezens 2. kt ow de paplidi- - a + ttemy, by Hush Walpole, sakartojusl un paplidinajusi ar mala Virdnicu L. Felsberga , . ‘ ; !' : as ’ , , | \ i L.— Tit! toniskais pantmérs latvieku dzej, prof. Dr. phil K. Karkiins Pétljums par chronotogijas problémam Latvija x math K. Kiétniets Atsevidkiem pasittindtajiem gramatas izsitam pécmaksé. 2) proc. atiaide — | DAUGAVAS VANAGU GRAMATNICA VI—MX gadsimts, mag. : | * 1 = * * r 1. hi ~~ i Atkatpardevajiem Fithachas latviein komitesas treritiras apeids, Lettenia- ger Fischbach ber Niirnberg Z, (134), (142) firmas Kas - q Viesoy’s jJaunzélandlesu 1 LATVIJA Jus esat ledu salauzis™ Sporta véstule Latvijai no Australijas- nvOs esiet ledu salauzis,” latviedu fut- bolistam 2Z, Kridjanovam (agrak Ltepé- jas Olimpija) péc pirmis pirbaudes spé- les teica Brisbenes futbola kluba Bu- limbo prezidents un apsveica latvieti ks aavas Diedribag reprezentéjosis vienibas Gallbnieku. Brisbene ar 3 vienibam ir Viens no ievérojamakiem futbola cletok- Sniem Austr5lija. Tadpat ka AGYV, art te veco, milo futbolu eaauc par ,soceer”’. oNay parelz) masu azie uzskati, jo australieSi spé!é futbolu daudsz labsk, neka esam paradusi domét," saka Kris- janovs To paSu apltecina arf E, Vu- cens (agr, Rigas Daugaviett), kas irkaro- jis sev puskreisi uzbruc@je vietu Mel- burnas teicamakaji futb, klubd Brighton soccer Football Club. Taja spélé dau- G21 adrzemniekt — angti, skoti, holan- dieli un dilenvidsiavi. Kluba prei- dents pret immigrantiem jot) jabvaligs, Vins Vucenam jau apsolijis jabu darbu in. atalgojumu. Kaut arl padreizéj& no- darbog§enéa nav siikta. Sportista getavo alug pudeies, 8ia darbs nekad nevar ap- sikt, jo austrdliebus bez alug griti je- domdaties. Vérojams, ka art Sejienes prese fut- bela populfrizé&ian& nay kOtrg. ,.Spert- ing Life’ jdnija numurd austrdiieku vie Bu laiku labikais centra pussargs Alia Dienings raksta, ka jauzlabo Australijas futbola stile un sistéma, jo dodien vairs nevar speict t#, k& pirms 23 gadiem. Ving leteic t& saukto tris aizsargu sisté mu, kuras karste aizstavis savA laikd bi- ja art preagri miru8ais latyielu treneris Karlis Upenieks. Minétajal sistémat gan Vajaga izciiu spélataju materialu, piemé- ram, tadu lielisku cenitra pussargu, kaéds ir ri Arens, un sere DoS uzbrucéjus Istus Mmororus = atcerteimies A, Jégeru, J. Roziti ut, z V. Skujind solo Sidneja Latviesu sportista V, Gkujin§ pirme pi- ris nedéjAm méroja tdlo celu ne Mel- burnas | uz Sidneju, ‘ur 19 m distanc? Sacentéia ar teicamikajiem AustrAlijas sojptajiem, Skujin§ izcinija 3, vietu, pa- liekot tleil 1 mindtt alz uzvarélaja eu- BtralieSa J, A, Stuba (50:44,0 min,), Otrds hh teguvaja rezultits blja $1:39,0 mi- £5 . Vicglatiétikal dienag prese gan neké- das lielas slavas dziesmas nedzied. Pa- rasti var lasit tikal slkas atzimItes. Mi- Su vieglatlétu sakarnieks Augtrilija G. Saliva pastdsta: ,,Elropictim vieglatléti- Kas sactkstes Austr&lija aagidi daudr pirsteigumu. Te wz ik sola ir kde Ipat. niba, Laukumj, ar! akrejceli, parasti ap. audzétl ar gAllti, Kad Sidnesk sacentas Austrélijas un Jaunz@landes student, Kur gustriliehl uzvaréja 2-17, akr&jienos nebija ari mérka lentu, Starteris savas Komandas burtiski izkiledza, Vidusdi- stantnieki, dz 1 jldzel, skr@ja no zema starta, gen nerakot bedrites, Tas tal- kam, lat nebojdtu skatsto zBlAJy, 100 jerdu skr@jien& varéja redzét storts blokus. Es pats turpm&k pledall§os sa- cikstég no Sidnejeaa auetraliedu kluba St, George,” Jaunzélandies: te ir bieZi ciemini vise dazédSkajoa aporta veldos, Kad Kanber& regbija spélé- taji, viniem Edienu viesnich pasniedza latvieiu apkalpotaijas, Vini, gari k& mil- Zi, priechjés dzirdot, ka ug Jaunzéland! brauc slavena latviedu vieglatléte. Més jau ziném, ka vinas virds ir Z, Ringen- berga, | oe ! Pirins 18 ‘gadlém ‘un’ Meaten Tagad, kad pagijud: jau 15 gadi kop? Latvija Zenéva kluva pirmais oflciAlais Eiropas meistars hasketbolf, mQsu bas- ketbolisti izsvaldft! visi pasaulé, arf Australija. Un - jo vairdk te gabrauc inkigvantu, jo vairak epélé basketbolu. Tzndékuat Dipl. inz, G, Blfima PRAKTISKAS RADIOTECH- NIKAS PAMATI. Cena DM 480. ‘Atkalpardevejiem atlaide. Apgids ,Gaismag Pils", , Latvian DP Camp, Hanau’M. Rirdina karlkatOra krajums »Tetins Josifs" (Good Uncle Joe} latvieSu un anglu valodi par DM 3— dabijams: Leona Bumaka apgidd (18a) Nurnberg 2, ..Vaika"; NedGjlas Apekata apgidé, Latvian DP Camp, i21a) Augustdorf bel Detmold, (140) PS TAUTIETE SVEBUMA! Ja esat viena, dz 32 2 v,, ko neviling alzokeana zemes, un gribat trimdas lal- | ku pavadit Zviedrij/i — atsaucleties no- ’ pietnad precibu nolka&. Stradasim, iztik- | 88 @. ¥.. aug. 178 em ' simi] Vétstul#m ar foto atbiid&u visam, pie véléfands foto atpakal, -Esmu neprecéiles, nikotina neltetotale, - tumél blonds. Rakstit: E, Stranberg, Narvavagen 6. Vaisteras, Sweden. (126) Milas ssuciensa kyéls Pari prérijai skan, Yat Tava milais téle KaAdreiz atbllidé& man? Latvju ‘altenee, ja vélaties lepezities nopletnd precibaa nolOkS, tad rakstiet trim jautriem zénicm, JQs vélamieg 1a 24g ov. Ja jesp@éjams, tad sftlet fato- frafliu, ko p&@c vélédanis siltisim atpe- kal. Rakstict Jaunikam, Vidéjam un Vecdakam. Wotherton Hostel, Chirbury, Montgomery, England, (136) DZILI IZJUSTU PATEICIBU izsakam it vVisiem, visier. kas pledalfjas othfisu bédas un mis: milas ma&mutas Emflijas Simanes apbedigangs 1949. g. &. 7. it sevidki Exlingenas Kalonijag admi- nistraciial pac Helo pretimnaksanu, mar FE. Rori4a kem, mac, Vitole kem. dirig. (4a ketam un korim dziedonel O, Rel- rhenova jkdzet, érgeln, Lindemana kam Satkand Krusta priek&nlekam R, Lieplga kem ar kundzt un vislem vislem pava- _ ditifiem — arf mazajlem (bij, B, d4arza audzékniern), | (138) , O. un A, Rores-Rozigi. Vienmér krijomS visi trimdas isdevomi. Pieprasiet katalogt. | Tas jau ir grandiozs skaits: tikal Dien- vidaustriiiias meistarsaciketés vien pic- Swviedl (0, Wikalls, L, Mavurs’ 0. _ Latytest (J, & , ©. Pernais E, Erkens, F. Svents, H. Licis, J, KOlnieks A. PiQme, G. Karis, J. Vag- nere un G, Matisons) pagaidam bez zau déjumiem start? B, grupi. Adelaides laikraksia ,.The News" misy puldiem velta atzinigu kritiku. Meistarsacikstes beigsies 27. sept.. kad notiks ,,Grand- Final’. Lik, Jsti amatierl: jal samak- situ zéll un dienas algu tiesnéglem, tad ix sportistam par aaciksti jiizdod 1 Gil. & gl. J, Kikalls un L, Marurs we spélém brauc no savas 10 jldéu attalas Garba vietas. Miaau rOdtth spélataja F. Tursa vedipd gavug pandkumus turpine Melburnag jatvielu basketbolisti. Vip! gaida pastiprindjumu no Vicijas - An- dréju Bitevaki. Zéni gan ##lojss. ke Melburnas tautieS! ezot kOtri saclksu apmeklétéji, Spéciga baliielu vientlba ir anbera, kag ceurméré savus pretinie- kus ik sacensibA uzvar er pri par 100 punktlem! No latvieliem fajh iziasé spaié tikat T, Bdmanis (agr. Rigas YM- A), Nupat kanberledi pledalSjas ya. sautvelnas meistarsacikst@s Nukastié, pelika 2, vieti, findld ar 1 p, starpibu zaudéjot Nukastles plecniekam North- ern District. Tada maza disonanse ga- Gijusies Sidneja: mesapratands dé] | ar tiesned/iem no spéliém gavu vienibu at- saukusi baltieédl, Gafi up pladi austrilidjlem par basket- bolu savi jaundkajé pumur§ pastdata zurnéis , Sports Novels“, Labdkalse au- Stréliesu basgketbolists fodien esot des- 2 arene fempions un olimpisko apélu allbnieks Péters Malins, kas spélé 6!d- nejag vienIba Moore Park Club, 2Zur- nals soka, ka spé&igaiy augume 86 spor- tistu varot izveldot par vienu no vVis- levérojamakiem , all-round atlétiem pasaulé, : oO tagad dara Bebris?* Man&- darba grupS ir arf skaists, pa- kame un labeirdigs maltictis a nuélea Kyadrece. Vind toti mil pundt par sportu. Zinot, ka esmu ilatvietis, kadu dienu Emanuéls man ptksni .4O taged dara latviedu futbola va&rt- Sargs Be ..a, Be...?” ane mil Bebris,— Vai ne?" es atteicu un Emanuéls piekri- ta: Ja nel Tagad ir jau vairhk neka id gidu. ops Rigas fultbola Kluba, ar Citu bledribu epélétijiem pastiprinits vieniba viesojas oo Latvijas tik t&laja Maltas gali. Tatu Emanutis, Ists sporta clivéks, vél atceras daudz. Vinl saka: »fums torelg bija laba vienfba. Ja, bija,., Ak, nepeatikdanas: Isi pirms braukSanas uz Austriliju, Malt§ viesoju- sles Vines Rapid tzlese. Saclkste izvér- tusies trokipsina un maltie)l pasi savu tiesnes] apmétéjubi akmegiem, Vakarl pie Emanuéla leradies policists; ,Jis bijat vainigais!' Mans draugs gan ¥epu- rojies pretl, tacu nekas prGtigs nesand- cls, Vipd samaksilis nevien 6 marc, §0- Jauni sporta vaditaji Vircburgé 12, un 13, jQUij4 dija puicé- jusies LorAP amerik’nu joslas locek]i un Y¥MCAs sporte darbinieki, lal atrisi- nétu jautajumu, kA turpmék uzturét sporta aktivititi, San&ksme vlenbalsigi ‘atzina, ka;-levdrajot teohniskdé -griitibas, LSPAP ‘savu-4ieio darbiby amerikénu. joslé izbeigs un to pilnigi vadis YM- CAS sparia Komiteja ple latvielu ¥YM- CAS'¥YWCAS joslu vaides. Sajd komiteja ievéléja H, Terlnu (priekin,), A, Celmu (priekds, v.) un A, O2zolu (sekret.), bet kandiditog L, Aizsteautu, J, Pal@énu un H, Upatniekl. Par nozahru vaditijiem ie- véléja: vieglatlétikat — R. Upatnieku un J, Lirumu, basketbolam — LC, Aizstrautu tun ¥, Pastnieku, volejbolam — J. Kla- vVinu un R,. Lejenu, galda tenisam E. Olinu un F, Treimani, futbolam J. LI- rumu un H, Langbeinu, paukoSanai A. Alzstrautu, peldéjanai J. Kiavinu, soft- bolam E, Olinu un V. Pastnieku, rile- V. Skrastinu un O, Mila- Konferencé noléma, ka turpmaik vite falvend vériba jéveltl jaunatnel un ma- Su sportam, Uz vietam iespéjamibu ro- be2ZAs rikojamas arl draudzibas sactk- ates, it sevidki ar vacu jeaunatni, Ja ap. Stax|i atlaus, tad péc nometpu tojanas nosl@gfands, tiks rfkotas joslas meistersactkstes vole{boli un basketbo- 14, bet apatite eacikstes ari cités spor- ta nozarés. Vieglatlétik& turpingsies ko- respondenceacikstes un seit, nemot vé- rh pasreizéjos apst&kius, atzina, ka yér- téjuma uzskaitimi ar? to sportistu rezul- titi, kag etart@jusi oteevi8ki no savas vienibas kAda cith nometné, ja vien Starts noticlg oficiflis saclkstés, Uz vie- tam sevidke vériba jiveltl sportistu me- diciniska! plirbaudel un jaunatnes fteaal- stissnal populdriz@jamas fizifkas audzi- nafanas rotalas. Sporta darbinieklem pirms izcejojanas jarpéjas par to, lal nometnés paliktu darba turpinatati, Sep- tembri! paredzétt sporta instruktoru wn tlesnesu kurst Prinas apmacibu centré. jautdie: . patvies da naudas. bet nos®dSjis 12 dienag alz restém — th pasa fulbola de]... . Ja jau par salam: tad par salam: Tasminijas 1049. ¢ Sacha meistarsacik-. stés Hobarié § dallbnicku konkurencd latvietis K, Reintals ar 5,5 p, ieguva 2. vietu. Uzvaréja austriilietis O, Vines (65 p.). Milsu gachisti Australijd vispar jot rosigi, un rosigi ar pandkumiem, Kas tad vél| biltu pusakams jaung pat Eejieni? Jk: Péteris Bumbérs salauléjies ar Vitu Kiraineri. Vink -= iecila latviedu basketbolists, vina — jauna vieglatléte un basketboliste, sportistes gaitas sakusl Rotenburgas nometné, Vacija. LOk, nue pat Kadd austréliedy plisété kid’ siim- nick ride kidu latviely jaunavu. Vipa bija izdarijust pebndvibas méginéjumu jo sustralieSu vecdki nebija nlekritulll laullban ar tis tecertto. Trakikeis vél tas, ka, drivam pallekot, par painévibas mésindjumu Australijh draud Hels sods. Viss tas nav patikam', tad@) pricks par katru tiri latvisku laulfbu, Erika Konecka zinidanal ver patelkt, wa AustrAlijd sptla arf ledushokeju, un tlet taged, jo te plendkual ziema, Vie- nibu gan nav daudg. Par Austrilijas iz- jasez eastvu pirmo relzi rundts = tikal pérn Ledushokeju eit populdriz€juél kanddiedi, 1,50; tall@ksand Jaundalderis (Vv) 4,64: lod@ (4 kg) Grikmanis (E) 11,36; berbols bumbinas megan’ -Grikmanis (£) 56,85 m. Meltenu .B" grup& (1932. un 1834, g. drim.) 1, Valke — 2977 p. Individufit la- bikfs: R, Hoga 6 m akréjiend $1: tal- léxéand 2,06 un augetlékdand 1,18: lodé Knégere 3,58; bezbola bumbinas mesang Fifere 2) m. d, M. 77S re, J. Melaraups pirsnied: diska 40 m linkjn | Darmdtat@ 9, #01148 notika klubu ga- CTkste vieglatl@tikS siarp S. ¥, Darm- stadt un Pfénix Ludwigshafen. Darm- States krisas aizsthv@ja arf henavietis J. Mefaratips un diska meSandé pirmo reiz! Pirsniedza 40 m Miniju. lerindojoties ar 0.16 m pirmé viet&. Arf vesera mels- na oar 29,60 m rezultétu J. Metsraups ndrspeia visus vaeu sportistus, Bez tam M, paildz#ja saval bledribal uzvarét reiz pusringa stafeté Verdenes YMCAs basketbolisti | Traudzibas saciksté uzvar. D-lmen- horstas CSO 56:36, Uzvarétajog spé- feja: Linde (26 p.), Freimanis (21), Manca (9), Leitis (0), Brazaitis (0). YYolejbold un galda tenisa uzvardja Delmenhorstas sportisti, QO. L, lo tam vél Tate. . = r rat 4, - mL . 1 * fi- . r . " “1 . _ boamte : 1 py a eles 7 ee ee el . 1