eae i Ae LaMiee troptou an nay, 10 m2, Fag th gaidin cite exiting uzmanigi rh rith vina pi Scie ie we} UNOS abainl y a 8 Det ety me tty on beard Adfja sau’ podinu biskus gy. fie Lt in vai'tu rint, & 1 teutlete sicija, ,bet, ja gt Ot, tad ‘ir JBiet, lai sauj vai. wficledl: gies “uz, dopkcautye un Paskaidroja:. ‘gev palidzas, Un kA: nu ken Mist kautuvé, 8° ir vina pak bum ‘zinti§ana, Manéjle tet a. ru un més galas esam notduls | i mat | r . Ba, 48, to es redzu,” mbjis Ki h. Hsien “nav dfiges, nodaloja tite fe un Jestlepa nama Karsto kali ec isa briza, kad ari Katrine ei ia. pavarda -ogles, vina lev pa nama kSpném nokép) viriet dete un jpusaudzts, Sic. jauils th cigi: un. Light un ‘rokBs turéja Mm .: Kiusédami -vini .apmetia &. 4 devas prom pa Strélalctt wiekkembart pie déjs galde Xi » Atri iestraba melno un sive aikalus, ¥ Amerikas jauniel rib stradét Eiropi *~! ay vemkkopib ! anijaséiournd ‘Birops fered amerikénu jaunieli 16-2 f na, ‘Tie dzraudzil wz Ma, §s--jauniedu. apmalo® |, 1 ate. dei 3 stridaiu pie. Brew skoptiem un lepatin : Fr 1 | t Ll ” ul bijet stu pst Montrea ald ert no nh yope, he Hl Nodibinate tet ana were aa Franciji — 10 fr. par vardu, bet ne mazak ait sat ot lt ‘Katram dod divug kvogramy Yala istentba ir loba un tle vi ‘ dévéta ‘par siiktu, Ta vidal. ama .bégil, un -ving > a piebilda, -y@8 | gad fun, a KANADA: 1 dolars par ekser are, ménes! | I r ELATVISA, 1949, g. 28. maiia i a ee ee Oe a NetieSa cikstéSanas vel | Spinie enbéus arvien turpinas AUKSTAIS KABS AMERIKAS SAVIENOTAJAM VALSTIM MAKSA 24 MILJARDUS DOLARU Marsala plans un Atlantika pakts bija Jofiskas sekas Trumena doktri- nai, kas iepriekS praitiski ierobezo- 445 tikal ar Griekiju un Turciju, un pleradija, ka tiri saimnieciska pa- lidziba preti politiski militdrajam problémam, kuru célonis -bija Pa- domju Savienibas riciba, ir nepie- tekama, Savienotaés Vaistis tidé| gija vienu soli talék un noslédza er saviem rietumu sabiedrotajiem Atlantika paktu. Amerikan! saprata, ka ar politis- kajiem lidzek}iem vien spéku lidz- avars Ejropa vairs nebija atgtistams: Marsala plina saimnieciskajiem un Atlantika pakta politiskjiem notei- kumiem klat vajadz@ja nakt milita- rai palidzibai, kas apbrunotu ASV sabiedrotos Atiantika pakta partne- $7 Rietumeiropas sabiedroto militdra apbrunosana Savienotajam Yalstim maksa milzigu summu — 10 jidz 14 miljardus dolaru, no ku- riem pirmajé gajiena rietumnieki sanem 1,8 miljardus dolaru. Ari bapatajai Amerikai Sadi izde- yumi tomér navy bérnu spelite. Pus- oficialais nedéjas Jaikraksts US News & World Report“ Sigada 15. aprili tadé] rakstija, ka aukstais karS Savienotajam Valstim ‘maksa 4 miljardus dolarz. Si summa sa- dalita pa 1948., 1949. un 1950. gadu, ple kam secinams, ka izdevurmni ik gadu pieaug. 1948. g. tle bijusi~45 millardi dolaru, 1949. g. sasniegs 7,7 miljardus bet 1850, 2. lekalkuléti w: 11,6 miljardiem. Pedéja summa jerékinéti tikal 1,8 miljardi dof: no militiris palidzibas Rietumelropal. Laikraksis uzsver, ka Siem skait- lem jo nepatikamaéku nozimi pie- ot fakts, ka Savienoto Valstu tie- He militarie izdevumi pa tam ari savukart augot no dienas diena. Budzets 1949./50. gadam paredzéts 42 miljardu dolaru apméra: 5,5 mil- jardi -alziet kaya parddu nodevis, q 68 miljardus izmaksds veteraniem, 10,6 miljardus ,normalajiem”® Sa- vienoto Vaistu brunosanas izdevu- miem un 11,8 miljardi aizies sauk- stajam karam. TieSie un netieSie ka- 4 Ta izdevumi tatad Sai budZeta gada ASV ir 38.2 miliardi dolaru -— tas ir vairék neka tris ceturtdalas no budZeta! : - Laikraksts tilak nordda uz bries- mim, kadas no Sis attistibas rodas, plebilstot, ka valdibas izdevumi paé- relz jau parsniedzot 40 miljardus dolaru un joprojam turpinot augt. Naudea tomér ir mazakals riipests. Caurméra amerikdnis daudz vairak baidis, ka vienad jaukad diena varétu E nepletikt tikai ar Siem maksajumfem. Amerikanim tas butu pats jaunaé- kals, Jo vin3 gan pieradis, ka dola- ru visi pasaulé meklé, kadel labprat pagrab) kabata wn dod, kam tie ne- plecieSami, toties ne labprat atstaj savu zemi, turklat vél karavira, ter- pa. ASV slevieSu organizScijas, pie- méram, nevar neka sliktaka ledo- maties, k& atkal reiz sitit savus zée- nus uz svesu zemju kaujas laukiem. Varbtit tiell tid8] pirm’ skaldri uzvara aukstaja karaf rietumu zemes pa dalal neparelzi uztverta. Ameri- kani gan nay. iedomajugies pfrik ~ a ro SOM het ane hobo b hdd da RAD GRA A AAA AAAAC AA ADMAAAD A i t fa 1 Latvijas abenements arzemes a ANGLIJA: A/-sh par eksempldru mé@nesl; at stvibka numura cena § d. ~ PA&rstavis A. Veinbergs, West Wratting E. V. W. Hoatel, Wratting Common, Nr. Cambridge, Cambs. Great Britain. : | AUSTRALIJA: W-sh par ekaempliru ménes! s ateevidka numura cena 6 d .- Parstavia A, Strazdin§, Acton Guesthouse, Canberra A. T. ustralia, R A. 8. V. 1 dolars par eksempliru ménes!. — Parativia H. Tauri 4, 156 East 28 th Street, Brooklyn 26, N.Y. U. S. A Ee BELGIJA: 30 tr. par eksemplira ménesl. — Parstivis K, Erkens, 127, rue du Fleurus, Chatelet.; Belgique. be DANIJA: 3,50 D. kr. par eksemplaru ménesl P&rstévis V. Bendrups, Prags Boulevard Lejr, Kobenhavn 9. Danmark. FRANCIJA: 120,— tr. par eksempldru ménesf. ,Piretavis m-me E, Baumanis, Sd Rue Mchal Foch, Lorient. France. HOLANDE:; 2,— Fl. par eksemplaru ménest. Parstivis P. Martinsons, Sweelinckpleln 48, Gen Haag. Holland, : PirstBivia I. Batraks, P, O. Box 1008, Sta. nC", Toronto 3, Ontario, Canada. CUELA: 1 dolars par ekg, ménesf. Phrativis J. Henkuzens, Medicatura Rural. SANARE, Estado Lara Venecuela. BS QVIBDRIJA: 2,30 Kr. ha eksemplaru mé- Rest. -- Pirstavis Seglenieka, Kiub- backen S9/1I, Stockholm, Sverige. Sludinijuma makesa par vardu: ASV, Vene- “ (ela un Konad&é — 8 centi, bet ne mazak kA mi; «6, Golars par slud, Angliji un Austealija — 2 e| iia d.,bet ne mazik ki d/sh par stud., l tr, bet me mazak ka 25 fr. par slud. ee | fr. par slud. Zvledriii —- 10 Gras, bet eft mazdk EB 2 Kr. por stud. Danijé — 15 pu. “aa, bet pe mazdk ka 3 Kr. par sludiaajumu Lai nerastos traucéjumi ai | tigi jumi Jaikraksta kardg Plegid®, iGdzam maksitijus Eiropas zemés ee : Aljaunot abonementus saviaicigi — ue velak a fide 20, datumam par nikamo ménesi, Bet us Firopas maksijumus izdarit vismax par vi m@neSiem uz priek&u un atjaunot abone- pr ] ménesi prick’ izheiggand:. as aivijns apgid& imikeSay grimates Srze- “é Pailitinimas pie pirsiavjiem. LATVIJAS APGADS a a he as et es daudz, tomér atlivultes atelnot. Londonas ,Economist norada, ka pagajusa pavasari Berline bijusi vaj5, bistami tals stipru bazu priek3- postenis. _Tagad bazes kluvuSas stiprakas, bet pati Berline nay mai- nijusies. Rietumniekl sen jau va- réja spéliti uzdot, ja Berline nebiitu parvértusies par spéku demonstré- Sanas vietu, Amerikinu cietais mu- gurkauls un tagadéjZ uzvara ir no- zimiga tikal savad iespaid& uz Rie- tumvaciju un ASV sabiedrotaiiem. Bet aukstais kar$ pa tam turpi- nas. Nav ne mazako pazimju, ka Kremlis biitu izlémis kidu mainu Sava galvenaja stratésijd un at- metis godkarigos planus Eiropa. Ar Berlines blokddi Maskavai izgaja Skibak, pateicoties gaisa tiltam un pretblokadel. Bet Kremla gala mér- ki ir un paliek tle padi. Bitu aplam ifedomaties, ka Sta- lins visu véribu btitu nolémis ple- vérst Kinai un pamest Vaciju rie- tumnieliem. Lai Parizes konferen- ces panikumi un lémumi bitu kAdi budami, tle var atvirzit stipri aiz- muguré tieSa konflikta briesmas, bet ne aukst& kara turpina$anu, Tas ne- beigsies, kamér Kremij sédés ko- munistu varasviri un kals planus pasaules iekarogSanai. Berlines blo- Kade bija tikai maza kaujina, Un Savienotajam Valstiin naudas pie- tiks, lal alzsta@vétu savas tiesibas un intereSy sfairas visos plecos pasau- E, Ae, , . Latviesu DP klust par ASV zemescelu inzenieri Kentekijas Stata zemescelu depar- tamentd par inzenierl plenemts lat- vietis Leonids Abolin’, kas studéjis Latvijas universitat@ un pirms gada ka DP tecelotéjs nokluvis Sai ASV Stata, zin@ ,Highway Herald“. Sis Kentekijas Stata laikraksis ievieto}is ari latvieSu inZeniera fotografiju, ap- rakstot vina gaitas Latvija un ASV. Sakuma Abolind ar slevu, kas ari beigusi universitati, stradajusi kid& putnu farma, Kadu dienu vinus ap- les kontinentos. mekléjis tuvéjas Luisviles laikraksta korespondents un par: abiem ievie- tojis garaku rakstu, To savukart iz- lasijusi kada latviete, kas péc kara Anglija apprecéjusi Luisviles ameri- kaini. Kona ar viru, kas ir Stata fi- nanéu departamenta ierédnis, tile apclemojusi Abolinus un t& kluvis zinams, ka jaunais vistkopls patiesi- ba ir celu inzenferis, Amerikanu ie- rédnis pec tam vaira nav liciles mieré, kamér radijis iespéju latviesu inZenierim, kas tekoi ieméadctiies angliski, eksimineties zemesce]u parvaldé. Pee sekmigi parbaudtju- ma Aboling tilit pienemts darba. , Highway Herald" S60 zinu sniedz ar patiesu gandarijumu: ka DP vidé ir laudis, kas ar savam speclalzina- Sanim var vedkt atbildigus darbus. Laikraksts plezimé, ka katram ilece- lotaijam ASV ir nejerobezZotas ie- spéjas kapt uz augsu, Ja vien ving prot valodu, tamiruznémiba un zi- nafanas, Pats Abolin$ lsikraksté saka: ,Man bija sakuma neaptvera- mi, ar kadu patiesu gribu un ener- fiju amerikini nalidzéja lecelotijiem DP. Més te nejiitamies ka svesiniekl. Tagad tikal mums pasiem ar savu darbu §1 wuzticiba jaattaisno.” ; Sabiedroto radiokars dod panakumus Anglu slepenais dienests esot sa- nemts autentiskas alnas no .Padom- ju Savienibas par sabledroto radio- kara: pandkumiem. Ka zinams, pirms 2 ned@jim visi Amerikas balss raiditaji un ari BBC uzsfka raidi- jumus krievu valoda no apméram 00 vidéjo un {so vilnu ralditajiem. Zi- nas krievu valoda sabiedrotie sniedz nepartraukti 24 stundas. S's kars se- vidki sivi iedegas péc Berlines bio- kides atcelSanas, Ta ka krievu trau- cétiju raiditajiem janosedz ap 60 anglu un amerikanu raiditaju, tad tos visus apklusinat nav lespejams. Angli un amerikani bez tam raida ari uz frekvencém, ar kuram strada krievu radiotelefonijas tikls iestazu zinu parraidisanai. ANNA PAUKERE SLIMO AR Newsweek" zino, ka Rumanijas Loministu vadone un faktiskad ,,Ru- manijas karaliene" Anna Paukere sasiimusi ar vezi. Vinu tuvaka ‘lai- KA opereSot kidd Maskavas. klinika. Ka zinims, Padomju Savieniba il- edku laiku arstéjas ari Bulsarijas ministru prezidents Dimitrovs, Pirvedot mums naudn pa pastn, neaismirstict az parveduma talone otra pusée atzimét, par bo Jus maksajat. ) spiest Norvegiju balsot par Franko Norvégu rlletu ministrs Lange eeturtdien parlamenta paskaidroja, ka Spanija ar draudu palidzibu ve- Davida zvaigzne par Austrumu zemi AMERIKAS ZIDI PALESTINA Kida lela Svelces apgada un CELS PULESTENU FABRIKAS iegiit un izmantot sava Jaba. Bez lajusies piespiest Norvé#iju balsot|laikraksta vaditijs nesen intereséjs|tam arabu valstis nespéja pildit to, UN par diplomatisko attieksmju at- jaunosanu ar generali Franko. Kiads spanu diplomats lielg saprast, ka par jaunds Zidu valsts Izraélas robe- 7am, Vind nosiitija uz Telavivu vé& stuli ar jautijumu wun driz vien sa- norvégiem nebiitu nozimes siititjpéma Tuvo Austrumu karti, kura tirdzniecibas delegiciju uz Madridi, ja Lange Nujorka nostisles pret spaniju. Tikai &{ iemesla dé] Nor- végsija Leiksakees’ atturdjas. DAZOS VARDOS 45 miljardug dolaru Margala pla- na turpmakiem 12 ménegiem ple- Skiris ASV tautas parstivju nams. Krediti domati tikal lidz nikama gada maijam un nevis jiilijam, k& tas bija paredzéts. Iranas un Rietumvicljas starps parakstits tirdmiecibas ligums $3 milj. dolaru vértiba. Irina vicie- Siem dos taukus, 28vétus auglua wn tabaku, bet no Vacijas izvedis ma- Sinas un kimik®lijas. - Dévids Lilientals, ASV atomener- Bijas komisijas priekSsédis, bauda manu pilnigu uzticibu, paskaidroja prezidents Trumens ceturtdien. k&r- téja@ preses konferencé. Dai sena- fori pieprasija Lillentalu atcelt no amata, jo vin$ atomu ripnieciba no- darbinot koministus. Divus sabraucis lidz navel un & fevainojis kfds piedzériey vicu $o- feris Frankfurt&, Ofenbacha un Ha- navd. Piedzéruso vélak anpcietinaja amerikanu militard «palicija, Aukstais kari var turpinaties vél vismaz divu paaudzu lalka, paskaid- roja pazistamaé amerikfnu wZurna- liste Doroteja Tompsone, kas nule leradusies Vaciji. Intervijas beigds vina piebilda, ka karam neticot, jo neviena valsts nav uz to sagatavofu- sies. No Vacijas Tompsone dosiles uz Italiju, Griekiju, Tureiju, Austri- ju un Lielbritaniju. , : 400 civilo ferédyu no pirm3 jilija paliks amerikanu militdraja pirval- de Vacija. 350 augstaki lerédni jau. atlaisti. ‘Darbs uzteikts ari daudzlem yaciesiem, bija skaidri lezimétas Izraélas robe- tas. Kartei bija pievienota véstule ar piezimi, ka noréditas robeZas pa- visam mierigi var uzskatit par ga- ligém. Zinu sniedzéja bija k&da augstika Zidu valsts iestaide. Sle lJaudis tatad zina, ko grib, lai gan Sig jaunfs robeZas nav akceptéjusas he arabu kaiminzemes, ne Apvieno- t8s Naciijas. Tatu mandms, ka Zidi nemaz ne- dom§ kddam prasit, vai tas vinu liniem Palesting plekrit val ne. idi tagad izturis kf suveréna ni- cija, kas apzindés savu vértibu. Vis- pirms vini meistarigi izméza ang]us no Svetas zemes, bet péc tam uzs6- dindja s@kli arabus. Tiklidz s&kas pamiers, katrs Zids, kas vien nebija armijas rindfis, nadzigi kérfia ple arkla un lapstas un pludi Zidiska tempa turpinaja vaists uzbiivi. Tie ir fakti, ko neviens nevar noliegt, lai art kAdi biitu bijugi 80 notiku- mu célonl un veicinét&i. Sie nott- kumi savukart bija skaldrs norfdi- jums un majlens, ka jauni 2idu valsts jatzist. Nesené Izraélas uz- nemsana UN. pleridija, ka ti ar savam neoficiilajdm robeZam tomér lekjuvusi tautu salmé un jeguvus! vai, parelzik sakot, llkusi rasties draugiem. Tag nozimé ka jaund valsts tagad jau ir pietlekemi {evé- rojama. Varam vérot, ka notlek nele- dom&jamais — vyalstis sacengas Iz- raélas atzi§and un tirdzniecibas H- gumu slégsan& ar jauno UN locekli. Jakonstaté, ka Zidlem ir ko sactit, viniem tayad ir sava valsts, un ar tis palidzidbu viniem ir izredzes po- litiskos un militdros sp&ku samérus Tuvajos Austrumog nost&édit pavi- sam citida attleciba. | Daudzi tagad jebilst ka #diem pa- Nidz8jusi Amerikas tautieli un Pa- domju Savieniba. Parelzik bitu teikts, ka vini mficéja So palldzibu Vienpadomit reiges liclake par giloni / Pazistamaigs amerikdnu mednieks Dzons Mekkormiks, kas nesen at- griezies no Afrikas, Nujorkas Zur- nalistiem stastijis, ka vin§ redzéjis kadu telksmainu nezvéru. Tas no- ticls priek$ paris ménesiem. Mek- kormiks devas medibas kaida amerl- kanu miljondra pavadiba. Agraka- ji Vacijas kolonijZ Kamerina vini dabiijuSi plecus négerus un 10 mii- lus un ar tiem devuSles talik wuz Centralo Afriku, Pée nedélas ek- spedicija iekluvusi kada purvaind apgabala. Nepilnags piecis dienas. pazuda visi négeri. Arf mfli no- beidzds viens pée otra. Izlutin&tals miljonars bijis tuvu nervu sabru- kumam, un Mekkormikam tikal ar Helam pilém izdevis vinam iedvest tictbu, ka bfis fespéjams izkjit no purvaind apgabala. Tad kidu vakaru abi ‘baltie pie- dzivoja tadu parstelgumu, kas vinus padarija gandriz &rpratigus. Dienas- gaisma bija izdzisusi, un purvu kila- ja viegla krésla. Péksni kaut kur talumaé atskanéja Jistogu zaru un dens §Sljakatu troksnis. Bija tads lespaids. it kA tuvotos milzigs zilo- nu bars, Mekkormiks zimém radija savam miljondram izturéties péc le- spéjas Iusak, lai nevérstu uz sevl dzivnieku uzmanibu. Piedzivojusais mednieks zinfija, ka nekas nav bis- tamaks par izslapugu 2ziloni. Abi amerikani, bailés tricédami, alzslé- pas aiz kada pundurkrima. Troksnis pa tam kjuva alevien spécigdks. Pekséni viss apvarsnis aptumSojis. Likas, ka par satumsugo debesi botu nolaidies kads milzigs peléks m&ko- nis. Divains likds tikal tas apstak- ils, ka pelékd éna parvietojas milzi- ga atruma. Tad Mekkormiks pamanfja, ka tumsas iegansts nav vis makonis, bet kads Sausmigs nezvérs. Tas bifa vismaz vienpadsmit reiZu lielaks par ziloni. No astes lidz mazajal gal- val varéja biit apméram. piecdesmit metru. Nezvéra augstums bija ap- méram vienpadsmit metru, un visa zeme noligojas. kad tas alztapola ga- ram. Kaut ko-tadu Mekkormiks vi- SG sava garaja mednieka miiZd vel nevienu reizij nebija redzéjis. Pir- maja bridi vin§ grasijas tvert savu Sauteni, lai milzenij nogalinatu. Bet drizi vien veselais sapradts néma virsroku, un Mekkormiks savaldijas. Nevareja ta¢u zinat, vai nezvéru lo- de maz varétu nogizt. Paradiba ilga apméram piecas miniites. Tad mii- zenis bija pazudis Afrikas purvu pe- lékaja mig]a. _Mekkormiks uz Zurnalistu jauta- iimu nevaréiq pateikt. vai nezvers bija bruins vai sirms. Piedzivojusais mednieks zinaja tikai to, ka milzena AMERIKANU MEDNIEKA R&TASTS PAR TEIKSMAINU NEZVERU AFRIKA du nesedza neviena spalvina. Vind esot atgidinajis frkdrtigu apmeru kirzaku un virziies uz priekSu, vienlaicigi celot seas kAjas. Galva nezvéram bijusi tik maza, ka pir- maja bridi Mekkormiks to nemaz nav pamanfiis, Sikuma vinam lictes, ka abos gaios ir tikal astes. Visu Sacito apliecinfjis ari miljonars, kas lot! nozélo}is vienigi to, ka nezveru nevaréjig nofotografét, jo savu foto aparatu aizmetis projim priekS da- zam dienaém, lai butu vieglak virzi- ties uz priekSu. Mekkormika stasts radijis plasu fevéribu Savienotajis Valstis. Dala eiiveku tami nemaz netic. Kads zur- nalists par milzigh nezyéra eksi- stencil intervéjis vairdkus slavenus dabas zinStniekus. Tie visi kd viens noliedza Sada nezvéra eksistencl. Mekkormiks tomér gatavs zvérét, ka milzigo reptili vin$s redzéjis. Patie- sipu sakot, 8 nay pirma informacija par teiksmaino nezvéru., Lidzigas zi- nas pirmoreiz pasawé izplatijas priekS pirma& pasaules kara. Ari to- reiz daudz{ neticigi purinaja galvas un sminéja par telksmaino stastu izgudrotéjiem., Lietu nopietni. uzné- ma vienigi viécu slavenais zvéru tir- gotajas Karlis Hagenbeks. Vins tikal jroniski pateica, ka arf Zirafe lidz 1900. g. bija tads pats teiksmains nezvérs un — nostitija uz Centr&lo Afriku ekspediciju. Ta izmaksaja Higenbekam 18 miljonus marku. Nezvéru toreiz neizdevas sagustit. Pec pirm’ pasaviles kara Vadcija pa- zaudéja Kamerinu, un Hagenbekam vairs neizdeviis noorganizét otru ek- spediciju, jo Lielbritanija Saddam ce- lojumam nedeva atiaufu. DZIVE ASV KLUST LETAKA ASV iestides aplésusas, ka dzive Sav, Valstis, salidzinot ar pag. gada septembri, kluvusi par 5-10 proc. létaka, Streikl, kuru noliiks panadkt algu paaugstindganu notiek arvien retak, Uzlabojies ferédnu stavokiis, kaut ari tiem paaugstinadja algas ka uniju biedriem — strédniekiem. Cetru cilvéku fimenes uzturs vie- nam ménesim tagad par pieciem dolariem létaks, neka pag rudeni, bet apgerbs — par vienu dolaru. No otras puses, pazeminotles pdrtikas produktu cenadm, samazinas ari lauksaimnieku ienadkumi, Pée festa- Zu ‘aplésuma, f€etru eilvéku strad- nieka gimene, kuras ienadkumi ir 234,82 dolarl ménesi, §0 summu iz- dod sekojo3i: partikail 81,51, apgér- bam 24,96, frei 4493, apkurinaga- nai un apgaismoganai 17,12, mébe- leém 1022, sikiem ikdienas izdevu- miem 46,63, nodokliem 425° un ie- taupa ~ §26. ko bija solijuSads. Atklajas, ka tas politiski, militiri wn pirvaldes ziné nav ne pusi tik stipras ka sikumé — likds. Neviena no arabu valstim, kaut vai ti bitu Egipte ar kokvil- nas plantacljim, Ireka ar naftu un Transjorddna ar arabu legionu, naka= majos gadog negpis jitamak ietex- mét Tuvo Austrunn: stivolcll val le- git vadibu to zemju vidi, kas at- rodas starp Eiropu un Aziju. Tas palika treSas vai ceturtds Siiras val- stis un dzivos no paréjas pasaules intereses, cik 50 interesi pievilks mi- néto valstu saimnieciskie val straté- . giskie anstakil. | Arabu ligs, kaa reiz Skita veido jamies par visu. muhamedi&nisko tautu savienibu, tagad eksisté val- rik tikal uz papira. Katre iigas da- Wonieks strid& tikal savé Iab&. Pa- lestinas kauju Isikaé arabu vaistie katra uzticéja otrai lielfkes pileni« kumus un izdevumus, bet alka lie- laké laupijuma. Kad viss pasakums saSkobijis, tas viena p&c otras iz- . stajis no ierindas, lai tikai pastelg- tos noslégt separitu mieru ar Ite raéiu un iegitu sey vairdk labuma. Vienotas arabu politikag padreiz navy ; ne attieciba pret ‘Tuvo Austrumu, ne ari pasaules jautéjumiem. Arabi né- kotné solos kop& ar izdevighko liel- valstu spéku grupu, bet nelzauga nasi par varas felktoru. TleSi tdd@], ka arabu apdzfvotados lapgabalos nav gspéka centra, rodas lespéja ne vien Izraélas pastavésa- nai, bet art t&liikal attistfbal So apstik]u dé] Izraéla arvien vairBk nostiprinfsies un jegus nozimi Tu- vajog Austrumos, Uzvara kara pret arablem jauj Izra@lal militar! pacel- tles pfirf saviem nesenajiem pretl- niekiem. 600.00) muhamedinu, alz- bégot no Zidu ienemt&g Palestinas, izdarijusi. Izraélai vienreizéju pakal- pojumu. Jaund valets feguyust vie- nas tautibas iedzivotfjus un tal nav minoritiSu, Tas pavairo valsts iek~- $Ejo- stiprumu. Intensivaia darbs savukart jauj uznemt arvien jeunus imigrantus, kas pa Helakal dalal nik no.EKiropas valstim un ir ar ple« redzi dazidos ptsikumos. Arf ma- teriflajim bagitibim, kas Zidu ro- kas, ir Hela nozime. So lemeslu dé] un ASW lidu' ate balstita, Izraéla tuvakajos gados var izaugt. par spécIgu faktoru atpail- kuso arabu valstu vidi. Si atzina pa lielakai dajhi tajzad ir notelc&ja pli- réjo valstu attieksmés pret Izraélu, . jo Sadu ndkotnes fespéju nesaskae tit vai noliegt var bit sfpiga tuy- redziba, galvenokfrt velkalnieciski zing, vél turkl&i, kad Savienotis Val- stis plekritusas savu Zidu kaplt&listu nodomiem feriket Izra@la4 pulkstenu, precizijas instrumentu un smalkme- chanikas raZojumu fabrikas, kA arf feguidit jaunaj& valst! vél vairik ldzeklu. Tas veicina Izraéiag atti- stibu, bet — p&e gadiem vel vairik legiis pati Amerika, ‘> = Raila pasaule * Britu padoeme" pleSkirusi 10 ménesu stipendiju kad no Anglijas augstskolam italietim Dr. DzZordZo spakarelli, kag bije viene no droé- migaékiem italielu slaveno vienvira torpédu vaditajiem. Kara lalkaé ving CGibraltarf un Adeksandrijd uzbruka. anglu kaujas kuglem, smagi bojd- dama ,Queen HEilzabeth” un ,Vali- ant’ un nogramdédams vatrikus mazakus. 1942. g. Spakarelli krita angju giista, bet tagad ir , Britu pa- domes“ viesis, kas paskaidrojusi, ka pieSkir stipendijas katram spéjigam clivékam, kaut ari vind biitu bijis lenaldnieks, ® Ttalija izdota ,Moderno wn grfi- ti pairtulkojamo vardu italfesu-lati- nu vardnica", kuri ir daudz taga- déjo lalku prasibam piemérotu jaune virdu, pleméram’ gulamvagons = Gormitoriug hamaxostich! curru, ra- dio uztvéréjs — scrinium radiophoni- cum, saldéjumi -~ vinata potio, mel- nals tirgug — tinnona exandefacta, zurnalists —- diurnarius scriptor, * Variu tallékSanas sacikstés Ka- Hfornija ,varzu. karalis“ -Heliotrops aizléca 9,48 m, tepelnijas daudzo aka- titéju jiismigus aplausus un leguva savam ipasniekam godalgis labu kaudzit! dolaru, * Nujorkas pilsttas pfrvalde pas- reiz pirbauda planus par lielo dzI- vas satiksmes celu apsildiganu zie- ma, Pée Netpratéju komisijas atzi- numa, felu apkurinfSanss izdevumi biitu mazaki nek izmaksag par sniega notiriganu. Projekt® pare- dzéts zem ielu segas lerixot caurulu sistému, ko ziemaé allditu ar karetu tvaiku. * Kaéds stradnieka Hadersfida, Anglija, kuram kopS 32 gadiem no aizpagajusé kara galva atradas lode, péc isa klepus peksni atrado to savi mute, Kaut gan stradnieks lidz sim allaZ bija cietis stipras gavas sapes, arsti operaciju bija uzskatijugi par bistamu. — ee iin ie : —— 4 onto . " 2 ht bah eh Se Cel ee ee ee ed ee CO Fe lla oe eed Re le ol . RR TPIS eer A TN a re ea Ge A ake a ee ail ae re ec ee et ee ee aoe Se EAE ee ee nee. te ee om enttp pes 1 ae eee ae te ete tt ae a 7] ee i ee ee LS 7 “alae, un evo os le . aa Lae * ate 'eset . pbs J aed a Tk. - 1 a ed asa oe i Tee eT soem ay soo . . a . a - a "os . . . . Fe Sian atin: SURREAL PRORATED : rs, airs eae re rine a os as a =" . . . - aK me a eh : oar pause RCE 2 ee Se ri et eae Fi, oe ie Laas os 1! ure h ia =, be Say a aoe al a . 70s