| Sestdien, 1850. g. 95 mart 1 lL 1 . i “ : I f un ar bungam PERK TEKSTILPRECEs BABI JAUNU DZEINIECY N EKSPORTEIJOT LETU DARRe LISTIEM : pyMmdled am *. lecirkaos katrs : ajs:.telcis pleméroty Sau) = 2) Dalsvaatda MOL. wyusi ion~,, ri Bs! a PSRS minisiru padome ties 7 ainy ‘priekSvakera pieskirg Stal prémijas. par 1949, Badu. De a bi iiteratura nay godalgoii. " 0 prémiju (60.000 rb.) sanan, mad Janis Ralhis kollektivg Bre . a. Godunova uzvedums Rigay era krievu val. J. Ivanov par mfeniju un prof. Zutis par dathy an ig -jautajums 18. gadsinm pilot dela no patlaban ralgs ‘ batvijas ‘PSH vestureg, Tr ivng prémija (25.000 rb,) Dieskiy mas tebtrim par Zvejnieka &, vedumu, ka ari Latvijas mu: aktieyiem ‘Jurovskim un gm, am Gurovam. Li€tuva apbalyy, UN waroblis Pesni A plaski un fg, ga Tallinas opera par Jevgenj negina uzvedumu krievu Valois - Tirdmiecibags minisirs Kuksing psi gtastijis par treso cenu pare. inéjumu. Kamér 75 proc asy Gglvotéju nedabijot — pietickans est, bet. lauksaimniecibas iminisips srAdijis ignicinat 1,3 milj. tom & rtupeju, padomju valdiba Latvijgy | daivotijiem . izdalijusi _papilyy -. ndus gajai, kausétam aviestay apiém, silkém; tekstilijam. Pay || ot tik” dandz, ka nupat vara et. apmierinat pieprasijumus. Ty | ' parkot baltmaizi, desas, ving ee dumus un radio aparitus. VE pe mtine febguari diena esct pink -. isi 692 Otros.édienus (14 ted ft se Be kel: viru), . bet marta jau Hi Baus Ivéki. varot est vairak on ist Reportaza par Annu Saksi pie ja, ka vina par saviem datta nemot pateicibas vestules no i m malim Olga Véja no Salis Hutakolas: kGdreiz atstitijusl de lus un izteikusies, ka vinai p» ics bitu janosmok. Raksiuw skavajoties atbildéjusi wun é spaidojusi jauno dzeinieci, ki % ad Olga jau esot komjaunai He rmorgatizacijag sekretare Sain i apa laikA stradajusi Kinré Cha OR sdakeija un apbraakajud Cuvatizy, falda denaginusies o: bate -kolwgem, Toe one RutSjumos,. ka. spejot paridit, a . sveikt gadsimios jesaknojulos lal: | eu viensétnieku {declogie, Ka ot. vel griték neka sakaul prele |- ekué. un diversantus. Sakse be f gi Arab gta, . ka, atgriezoties pts P 7 ‘kal. Latvija, sastapusi dzvur ul : dikus savus Lejasciem’ palikuios + (cAkus un abas meltay (Tas 104 vine labi pazist veci Dzo mia © 3 tur tas laikam gan biiu oildd, > Raidijuma latvieSiem | are astija par TRO, kuras. merkis ei sportét uz dazddim zemém fi ¢.. rba spéku kapitilistien, Vi? p. ©: esot nodala pie AS' ialiskot i 1a dienesta, kas metot énu wv" & yilizéto pasault. Ee t al wh a L . F'gadoml dros broucellen | Kads tautietls, Latvija prekli uksalminieks, atstitijis no I. at ath ASV nakosSo juras pratt najanai 7 isti praktiskus ee us — kA rikoties uz kugé, oneee ersojot: | pun 1) dcerdaties vel Vacija teat dbus val marinétus gurkis sells \kites, *kas ir labakais Jat iktEs. sajiitag uzlabosane i. 2) Kuga kantine saat - adas tabletes pret jiiras © m noliikam noderigi at) § viti,, bet kantines krajumi 02 4 = kas pirmaig brauc, @ nis maj, 3) Uz kuga labe slicijag- dlenests, bet V fkais darby virtuve. dei kidu vecu segu, 14 -noderiga jira td visiem pasazieriem és un jauzturas U2 - aia Loe aA oa 1 a. ) a . aint “ep a: A ie, -= 7: aja vai kuga ejas — Jum mi 4 €sties - vai atgultles. _ 5} N ve: | a dzi visvecakas un nederige Li os tis js valkasit uz KUb” 9. F is*drébés térpties iT are ns OB atiba, jo salais juras ic i igla, tapat jiras slimiba © ° bojas. 6) Nemiei lid havu, jo jiras udens un alta ari apavu adu; te &.. Napodrinamil, uh ade ekotu labus apavus! ad jisu. kugis iebrav - 08 tH, ‘celieties agri, vath” rita, Celojuma vél tie > apavus, tapat vecu se6 rtf dtu paraviediet par BHO"), > nay vairs izmazgaren™ agiizag iznemiet un aPS* bes. Jiisu seia DUS . cf Sgurusi, bet citadi 1s em sagaiditviiem '4é adomatiet, ka butts he, i asta netiras un saburZ''” yin fe = ya { jive! q ai] bis’ E: G . ee vie ¥ sestdien, 1950. ¢. 25. marti INNO NN AAO ND INGLE ONO | Meckekiesi atvadas Meéerbekas teate ra ansamblis stoi- ciskiizcietis Blom- bergas parvieto- Sanas laikus un parvarejis izcelo- sanas pludus, kas dazkart teatrim smelas kasé un ku- lisés, beidzoit dabt- jis ciety zenu. zem kdjam August- dorfas Dbarakas. Cela no Blom- bergas, lidz jau- najai nometnej atliizis gan dazs labs spécigs _ zars. Nav vairs Ur- Steina, Zaka, dra- maturga Rozes, ari Karlis Lagz- dins brauc uz Ventorfa un vinam uz pedam doma sekot Janis Saberts Par Ameriku sapno ari paréije teat~ Ta makslinieki, dekoratery Dajevsku leskaitot. Vienigi rez. Zarins téme uz britu salam un varbit tas nemaz hav aplam darits. No krelags: Karls Dzelde (Manakls), Riidelfs Mu- cenieks (Adams) un Karlis Gérmarig (Koris) Pavirsl likojoties, liktos, ka ne- Kada spéléSana vairs nevar izndkt, bet par spiti visam -- nometnes lik- vidésanas briesmadm un izceloSanas SPELE PILI MERBEKAS TEATRA VinsisiinaDES ESLINGENA Viend zind pat Molnara newiaugi == ir vienis pritis at Molnira dfaugiem — prott, Ka iMoOlndrs tr welp Bava white meisgtars, kas tikpat labi parziti au- Bag Uzbilves noslépumus Ka skathula psichologiju; meéistars, kas viewim pat ar vandriz Clnisku mérktiecigumu kKirio si- tiicijas, svaida replikas un parodoksus, Jau ieprieks {abi} zinddams vinu neat- valrimo efekiu, Un ¢éfekts no Sspeles pill patiefam ir llals par spilti tam, ka Cilas anekdotikas, un Ka treSais céllens pee hbiltibas risina lietas, kas atrisind- jusda jau otra}i. Par &Spéles Dili uzvedumu Muebekas tedtri varam visnutal tikai priecities, tas no viena gala lidz etram ir ardda metl- stara, darbs, Retlsovs Jinig Zariné Moal- nira lugu izturéjis teicaml gradéta Ha- markomedijas toni, panakot vievam pat Mérbekas teAtrim gluz! meparastu iz- telksmes noblesi, Pdr visim lletim sli- véjama ir Zarina spéja prast ietekmigl lzmaniot dazidu spetley Titcay pretnosta- dijumus un tipat specifiskus psithote- gleko pauzéjumu efektus, Ansamblis? — Parfekts. vieniga dima Milda Zilava Personaza sayu itl Peteris Dumpls (Olmedijs) un Miltda Z | Brito, patiestba ,,triskarso'’ aktrises AN- | nijas lomu veica neparasti bagata. waudz- krdsaind izteiksmé, apilecinot sevi ae tlkal par psichologisiki stipru telataju, bet specidli Sai loma ari par liela verie- | na formas aktrisi ; Lugu rakstnieku Kortu, kam Molnirs Sava Spele piedkiris no visiem iekseji varbit vispozitivikes vaibstus, bet kam ving {clk paradolsill!) uzticéjis arf bu- tiskt ciniskA intrigas pavediena sketina- Sanu, téloja Miarlis Gérmanis ar visai raksturign piesdtinatibu un parliecina- Yo juma spéku, izveldodams zimigu cent- rity figiru, Vina koilégu, otru Jugu raksinieku Manski téloja Kirlis Dzelde, teleami pa- svitrojot Manska zimigo skeptika [teut- mismu, konsekvento notledzéja nostaju, Komponista Adama ,Sirdsskist@ mile- tija* toma butu mezlibjami nerakstama zaniiiumos. ja Riidolfs Mucenieks to nebitu pratis ievirzit tik tikko groteskl lekrisota rakstura pliksné kas sa tik yieoli banaligéinmo tetlu padarijis icv. Péteris Dumpig maziiet pompozi arek- této un tedtrale galma aktier] O.mediju notiloja ar slavejama vérienu., sev.ski liclaji nobefguma ainda avilecinot efekii- Fu -neles stikizactijas mau. - Spileti, raksturigi akcentéts sava meé- lietali sekretara Jom’ bija Olferts Par: mickis, Shiet gan Ha vietam mazlet mazék ‘Sarzéts, vin’ bitu varbit vel iesrnidteiks., Hing Faring sulainis Pvoargi¢eks. par spiti tinizftai lomas uztverei, nereti it- stija iespiidu if ka aiz swaina pitiestha slantag paricam kas cite, Interecantl, Ka Zaring svélp wandriy vienmer sttpfFas kant Kas moziHet draudigs, ui Wek sé- cindt Ka Zarina aktiera sofia gan lai- ' gramatas. kam: viclabdk iz7zausteas vel kacas cites: rerinnos fyetas Ziverta Trani?) Kant atl Bitrbehae tedirfg Simheivam | saplicis tau turnar wart divam tresdaiim — Snéle pili temeé@y: nieskaitima nevis vilikatiem, het labakajien inseenelu- thiem Tas pellet tr porsteteams wn gan- dardums. un tas it arb ariierinajums. ka Methelas tedtris jonraiit tur pulveri sausu un karogu sugstu. ¥Y. Darzinos un trimd’ atiaunoia Zviedrija. un snele er a Higa, | ; 3 | ilava (Annija) laimei, tedtris februlpa vidal uzsike aizdomigas nodarbibas. Gudrakie mélsa4, ka aktieri makslinieku maid metot cela kaiu, bet citi zindja st&s- tit, Ka spéléjot zoliti. Spélésana pa- liesam notikusi un klusiba sagata- vota Molnara Spéle pili. Pédéja pos- ma akliep! diend rdvuSies ar parvdk- - sanas darbiem, bet valtaros meégina~ jusi pat Jidz pl. 4 nakti, Ta 132. marta varéja no- ~—6tikt)=— so pirmizrade un reizé ari at- vadulzrade Blom- bergd, kurai se- koja parvaksanas jdrednaula* uz Augustdorfu. Ari fe sniegta izrdde un 18 marta sie- kusles furneia pa amerikdnu joslu, djmektlejot Ans- bachu, Svabu Gmindi, Eslinge- hu, Dtlingenu. on Tiaunstenu, Turpmikas iz- Tades paredzétas2 28. marta Augs- burga, 29. — Kemptene, 30. — Me- mingena, 31. — Ulma un 1 apritli — Karlsrueée. Ja pa turnejas laiku no ansambla nealzraus projim izcelosanas drudzis Zilavu, Mu- cenleku, Germani vai Dzeldi, kam jau galdama karta, tad Lieldienu laika teatris cer iekartot turneju pa britu joslas atlikuSajam nométném. Kameér citi godigi latvie3i ar afi- devitiem kabatas doma tikai par Stipram kastem, aktleri ycl steidz gudat par garigo bagazu, ko tautie- Siem panemt lidz no latviesu mak- slas unm vecds Eiropas Ir taisniba Blombergas nom kcm priek§sédim Dr. Karpam, kas atvadu izraidé teica: Lal kur un kidos apst*klos biisim, latviesu tedtris arvien atdzims k& “lia erts Parn’. sis (sekretars) VV. Lapeniekg uznémuml Fénikss no jaunal‘ Ta vien lickas, ka Snéle pili nemaz nav pedeja, ar ko tedtris mus parsteigs. Dzird ru- najam, ka vinam padoma vél kada zviedru luge, ko patlaban tulkojot Fricig Dziesma. Lai sekmelas! P, Aigars ee Jonim Grinam 60 gadu Redaktoram: Jaénim Grinam 23. marta palika 60 gadu. Vins kluva pazistams ar stastiem, Kas sdka Dpa- rdditiss ap 1910. gadu. Jub:lars sa- talrstitis komédiju Kalostro Jelgava, vina spalval pieder Seno laiku ves- ture, ka ar? vairakas slolu maicibas Hadu laiku Grins bia Nacionala tetra direktors, bet vis- slagakim aprindam vin’ ipasi pazis- tums ki menegraksta Daugava re- daktors, ko vadija veselus 10 gadus Ta- gad Jinis Grins turpina savu raksi- nieka darbu S'osholmé un skaltas tur izndkosa laikraksta Latvju Zinas redaktors. MEL.. YRSIT ESD YINN AIST 18 XO NSE PANS ODDS augstus LATVISA Prof, E, Blese BRIVIBAI GSS SSI WN ONG ROATS/ OO OWN Ca LAA SS Nacionalas akademiskas izglitibas nozime 2. Akadémiski izglitotiem jabit pa- Siem garigi seviski stabiliem — gan moraliski @tiska, gan ari intelekin- ala zinad. Viniem jabit savaldigiem un objektiviem sava starpa, 4aprot atskirt labs no jauna, jatop par tau- tas stabilo pamatu, par tas raditaju kode!u. Viens no pirmajiem uzdevumiem Sai zina ir but visparigi kritiski no- skanot.em pret tagadni. Ja viens olrs no musu tautas plaSakam ap- rindam aril tiektos aizmirsi savu dzm0 zemi un iaulu, neapzinigi turedamies ple principa, ka ubi bene, ibi patria, tad akadémisk: iz~ glitotie to nekad nedrikst darit, At- ceresimies piem, no bibeles Izraeja bérnu likteni. Vai viniem vinu dzi- vés laika Egipté (Sai gadijuma pat nhevar runat isti par trimdu) klajas slikti, it ipasi pirmajos laikos (vini tur esot nodzivojusi 430 gadus)? Nebut né, jo vél tatu vélak, tuksne- $1, atpaka] uz apsolito zemi ejot, Vini at skumjam atceréjaés laho pare tiku Egipté. Bet jaidu vadltajai in- teligencel ar Mozu priek§gala blita pilnigi skaidrs, ka jidu tautal EBsip- ie, skailliski arvienu pleaugot, ne- kddas attistibas lespéja naxotné vairs nebls, jo ik dienas valrak nacas sadurties ar pleauguso éf#ip- tieSu antagonismu pret iendcéjiem. Neprafs biitu bijis dom&t, ka it- diem izdotos kadreiz égiptiegsus uz- velkt, pakjaut sev. Atlika vai nu pilniz; izkust é2intieSos, val ari iet atpaka} uz to zemi, mo kurienes kadreiz judu senéi bija feceloyudi. Nebija viegli tautu par to parliect- nat, bet beidzot vaditajas inteligen- ces uzskati un centieni wuzvaréja. Sauraka apjoma judu tautei tas at- kartojas vélrelz, kad té no’ Judejas (ar Jeruzaiemi ka centru) bija iz- vesta babiloniesu trimda, kur atra- dhs gandriz 50 g¢adus (no 486.—537. g. pr. Kr.j. Ir zindms, ka jtdu trim- diniekiem Babilona nebtit tik Jaunl neklajas, atseviski individi ienema parvaldes amatus, vinu slarpa izveidojas plasas tirgotaju un bagétnieku aprindas, biya uzplau- kus: nacional, garipa dzive, saraks- titi pat ievérojami literdri teologiski darbi. Un tomér, inteligence atkal Saprata, ka dzimiené ir labak ka nekur citur pasaulé, un, tiklidg, ap- stak]i atlava, gandriz visi trimdi- nieki atgriezas dzimtené. Ari musu lafvju laudim pirmd pa- Saules kaya laika Krievita neklajas tik Jauni. Toreiz jau vél visas na- Kotnes briesmas nevaréja paredzét, bet es ka Sodien atceros, ar kadu dedzibu 1916. g. Ziemsvétkos Pé- terpili latvieSu skola Vasila salas Videja prospekta eglites sarikojuma musu vélakais Valsts prezidents Ja- nis Cakste runaja par nepiec:esami- bu atgriezties dzimtené. Un mdsu akadeémiska inteligence tiesdm ari bija pirma, kas 1618. g. sakumé un Vidu jo citigi devas atpaka] uz Lat- vifu. Ja nu akadémiskaf inteligencet Skaidrs, ka nekur miju tautal tik labi nevar klaties ks sava dzimtendé, tad tai ar! tautas Saubu brizos ir ipasi jabiit par nacionaélés ticibas sargataju un glabataju. Vinai ja- but atvien pasai pirliecindtal, ka més visida zin& reiz atgriezisim es Gzimiené, un §i ticiba j4Wésti pla- Sakis tautas aprind&s, Saprotams, daudzéjada zina visas tas konkrétis Vajadzibas, kddas mums atk/asies, atgriezoties dzimtené, més paredzct névaram. Tadé] tiesAm ir parspi- léjums, ja ir ta, ka Jjaunas mé‘es mels, ka dazas musu politiskfs ap- rindas jau tagad dalot sava starpa Valdibas un administrativos amatus hakotnel dzimtené. Bet Ir gan skaidrs, ka, atgrieZoties dzimtené, darba tur biis daudz un visis no- zarés. — Sim darbam jagatavojas ari akad@miskai inteligencei. Tapéc tai jabit ar plagu akatu. Jésaprot lzglitibas nozfme taut, jadara viss lai tautas izglfifbu sekmétu un at- balstitu, pleskanotot to dazadam dzives valadzibim It inaal {Asekmé visi-tiesie nacion4lds kultiras un {z- glitibas pasfkumi: ifathalsta mtisu sramatnieciba trimd4, misu jiterd- Tura un m‘ksla, taaékme viss, kas sarga un glaba mitsu nec'en4l] lat- visko kultdru un to prdzililna. Ja- rada arf trimd& ‘aures naciondlas vertibas. Kas guvudl val giist avestaka iz- flitibu technikas nozarés vai visna- Tigt liftolamfis zindtnée. tie vierh Vares savas z7inasanas isu tiest likt Bott detmtank, bad Wig tettaoms t7¢ >. = 44.4 4 Alda Niedra Oreconas pavasara vakara SI debess ir tukSo prériju pelékais lauks Par ieleju silto un kalnu snicgainam smailém, ) Par piltétas skiltigo ugunu shrtenim : asilém — ‘Si debess ir jauno ddenu palainals trauks, Pret kainiem vairs nereds lidojam putnu Zig lu, + + 4 Nav evaiginu un méness, mijkrésiis | Sirmais ris: Alz dehetiu tukeneliem ki tu meklési mts? Aig prériju upém. caur véso un paiseno misiu? Vej§ miisu pédas alzmaldis, tedzésts, fauks, Un Okeans plevils un Sarkanie Kalni kluses, Ret uguns tava degs visis debesu pusés, Un saucéja bales 1 glévoset sp&cigos aauks! Si debets fr sveiag kréstas pefékais lauks Par ieléy alito,un kalnu aniegalndm smaliém, Par pilsétag Skiltigo ugunu sirtenim gallim SI debess ir jaunu fideny palainais trauks, Korvallisa, marth 1950. g. Miris Heinrichs Mauns Kalifornija 79 g. vecumé miris draugi un fenaidnieki, reprezenté viens no tagadnes vacu ievérojama- ; Viluma éras sabledribas vadonus. Te kajiem rakstnickiem Heinrichs Manns. Tapat ka vina bralis, No- bela lauredis Tomass, vin$ dzimis Libeka, bet go pilsétu jau agri atsta~ jis, Pé@c 1933. ¢. H. Manns, kas to~ reiz bija dzcjnieku akadémijas pre- zidents, emigréja uz ASV. H. Manns ir feveroiams prozators, vina stils nav tik nogludinats, clets ka bra- lim, bet psichologiskd zin& vin’ ir dzilaks, nemierigaks. Pretstat& ve- sajam Tomasam, Heinrichi vairak etsituSas sencu dienvidnieku asinis. (Manni nak no Lihekas lieltirgot&ja dzimtas, bet vinu mate bija kreolie- te.) Vins ir ar romantlskakam rakstura ipasibam un seviski cienija un pazina franéu literaturu. Abi brali ir skeptiki;.Heinrichgs vairak uzsvep sabledribas kritlka sitibu. Vins kjuva pazistams ar pag. g. §. beigas iznakuso Berlines bagatnieku aprindu romanu Lejputrija, kas ir veikli sarakstifa, loti krasaina sati- ra. Velak H. Manns saka_ rakstit realistiskak, pasvitrojot soclaélo mo- | vina populdrie | mentu. Ta radas romani Nabagi un Pavalstnieks. Pe- déjais darbs, kuya graizita keigara Viluma iaixa sabicdriba, varéja iz- nakt tikai 1918. g Viena no ieve- roamakajam nelaika gramata@m ir - romans Galva, kur sabledriskas ten- dences apviemptas ar dzijaku indi- viduadlu liktegu analizi (udvokats | Terra un polftikis Manaolfa, reize - eplzodiski veiksmigi notélots ari kanc- lers Bliovs, ar eltu vardu). Emigra- ciji Manne paveica lielu yvésturisku romanu par Francijas karall Indrik! IV, Bez tam vin§ saraksttjis virkni mazak popularu romanu (Maza pil- séta, M&te Marija, Elzenija, ue.) un fakstijis ari par politiskafiem jau- tajumiem kadreiz polemizédams ar gavu drali. Latviski priekS pirmai pasaules kara A. Gulbja Universalds Biblio- tékas izdevuma iznadca H. Manna Btasti Skolotéjs Mésls. Taj& att@lots profesors, ko naktsklubu dziedataja Moved necelns. Dati zimigi vides un viet! apraksti te nemti no Libe- kas. Divdesmito gadu otra pusé H. Manna slzets parstaigaja visu pasau- li k& filma Zilais engelis. TA bija Marlénes Ditrichas pirma ievéro- lamaka filma, kura ipasi lzcBlag ari llelais raksturt@lotijs Emils Jan- nlngs, vind nesen mirls. : H. Mannam pieder dati draimatis- Ki darbi; yilencéliene Varieté un levérojamd drima no frantu revo-~ lciias Isikiem Legro kundze. Diy- desmito gadu sakuma Latvijas Na- clonalaj& tedtri tas titujloma ar lie- li@m panakumiem viesojas Marija Leiko. Manns vinal bifa dévajis 4imetni ar apliecindjumu, ka vinas ‘elojumu atzist par adekvatu savam ledomatajam personazam. Oigerts Liepink rupniéciba, salmul.cclba un vis,u.igl praktisk& dzive Bet kas §Seit gve- Suma micas gara znitnes, macis svesas valodas — tlem tomér arvie- Nu japatur prota atseviski ari lat- vieSu valoda, dzimta vésture un li- terditura. Un luk, te pati dzive iz ‘Virza joti svarigu nacionaju uz ie- vumu musu akadcmiskai inteligens cei, it tpasi tags human:tari izgiiio- tam aprindim, Sis uzdevums ir musu nacionélo intelektudilo vérti-=- Du saglabaSana un talak veidoSana, Jau sakot ar pag. g. s. beigam un $i g. s. pagdiusos 50 gados muuins uzkrailes liels daudzums atzinu pa- siem par sevi, par savu valodu, ga- vu archalologisko un vésturisko pa-« giinl, par msu kulturas vésturi, etnografiju, mitologiju un folkloru, par misu latvisko mentalitati, par mUsu tautas lomu un uzdevumiem. Tds jaglabé, jakopj un jAveido té- lak. Dzlmtené tagad par tam neko rundt nedrikst, bet mes drikstam, tikai diem#el més par maz par tam _ runujam. Misu tautlesu darbi sais nozarés tick gandriz pilnigi noklu- set], par pasam Bim gara dzives no zarém, iznemot literaras kritikas par Jauniznukusiem raksinieku un dzej= n.eku darbiem, gandriz nekas ne= tie rakstiis, inferese par tiem pla- Sakas abrindus ne ar ko netiek mo- qine., ‘Lapéc ar] pat jau Sais no- zares iznékugie darbl un pat izna« kusis macibas gramatas guj neiz- pirkias un nelasitas, jo uz tam ne- viens neaizfdda. Un galu gala, ka izsakags misu gramatu veitainield, ir tatu samér#? maz vajadzige, lal modinatu interesi aril pret sadiem darbiem. Te nu axadémiskai intetigencel {t ipasi butu jAlejaucas. Vinai tacu jasaprot, ka neviena fauta k& tauta névar pastavet bez savam naciond- lim intelektuélam vertibam, naclo= nélam atzindm. Ne par velti tatu lagad pat komOnisti tik energiskl uzsver So nacionale atzinu nepiecie- Samibu, saprojams, tika. naciondlé krievu gara un pie tam gauzam ne- Kritiski, tas parspllédami. MUsu diends butu pilnigi dabiski, ja, tala svesuma nonidcis, kads indzentertla Val tautsaimnieks, nerunajot jau nemaz par medikiem, kam jau té sakars ar tautas psichi un tautas lixumiem ciesaks neka cilicm ~— la- situ saviem mazak izgiiictiem tau- tieslem priekslasijiumus par musu valodu, par vésturi, mitologiju val folkloru. Tas isu relz ta bija — pag. g. s. otra pusé no 7-tiem lidz 9-lem gadiem, kad interese par nacionalam gara dzives paradibam bije eis, bet sagatavotu darbinieku nebijz. Bez Saubam, te bija daudz diietantisma, un ne 6ez dileien- tisma dazreiz bus ari Seit ierosin.ihe priekSiasijumn, bet uz $4 diietea- titma pamata pag g. s. olfh puse un beigds izauga bagutie misu folk- loras krajuml, daudzas musu alzinas par valodu un citam gara dzivee nozarém, kas véelak noveda jau pie plasas un pilnigi modernag go zi- natnu attistibas musu intcligencé. Un uz diem pamatiem caurl uzplau- kumam pasas XIX g. s. belgas, caue ri piekta gada revyolucijai un jau- najiem sasnie¢gumiem ap 61 g. 8. {Q-lem gadiem izauga jau musu neé= atkarighs Latvijas kulidra . Bet galu gala mereng dilelantismg Sais nozarés ir tomér vairak verts neka pilniga bezdarbiba, aizlaizet galiga atmats jau tagad atipri panikuso tautas intelektualas kullfras dru- vu. Het plasakog centros visa pa- saulé vel labu laiku atradisies ari diezgan daudz akadémiski izglitotu latvieSu, kas neatkarigaja Latvija ir visuma pienacig! sagatavoti ne- cionuli humasnitare zindtnu lauka un kad jabprat darbosies, ja vien tiem bus iespéiams to darit. Ja mu cauri parkrievoganas laik- metam peg. g. & helgaa un §1 g. &. sakuma, Cauri vacu okupacijat no 1915.—18. g@ un komilinistu okupiaci- fal 1919. g. tomé@r kuph sazeéla musu visparigés nacionalas kultGrag un It Ipasi nacionali intelektualaég kulti- ras druva, pie tam icverojama mera taisni musu akadémiskai inteligen- cei lidzdarbojoties, tad varam ceret, ka pec otra un gaidama tress pa- saules kara postijumiem atkal reiz celsies saulei pret) jauna Latviia ar jaunu nacionéti Jatyisku kulttiru. saprotams, ta nenaks, ja padi to necelsim. Bet ja ta reiz bus pace- lusies, tad jau iepriekS valam but parliecinaii, ka tas veidoSanad atkal lieli nopelni bas bijusl misu akade- miskai inteligencei. Dzivot un dar- boties ta, lai musu dzive ur ¢larbs VisplasakA méroga kalpotue musu dzimtenes atbrivofana: un aliauno- Sanati, tas Ini divas varda: botu mt- su tagadéjas trimdas akader ikag inteligences galvenals uzdevums.