y ee . ee f Tresdien, 1949, g. 20. juilija EDARCH lA LATVIE Pr a sor “ cs” er aoa '- Paugavas Vanagu fonda Bradfor- + deg nodaja Bradfordé noorganizé- tut latvie’u skolu. Skola atrodas Cathedral Vicarge, 13, Stot Hill. Macibas notiek sestdienu pécpus- dienés, Skolu vada parzine P. Pin- | ke, un par skolotajiem vél darbo- ias I. Abola un D, Vitols, bet par maicibas lidzekjiem rapéjas DV fon- | da jogeklis A, Vijups. Skolas darbs attistas léndm, bet notelkt!. Varetu tikai veléties, lai yist Sejienes latvieSu barni apmek- ' fu bo skolu un vecaki izmantotu ceto fespéju savu bérnu nacionalal Latvietis, kas Anglij& pavadijis | fau divus gadus, sékuma stradajis Iduke- anieciba, bet vairdk mneka gadu nodarbinats riipnieciba, par turlenes dzives un darba apstakliem raksta: Varu rundt tikal par to latviegu | daju, ar ko man iznak kopa stradat un gastapties. Vinu spriedum! ir atkarigi no ta, ka katram laiméjies fat zem6 jiekartoties. Labak atalgota dothd.gan nav tikusSi visai daudzi, | tate ir pazimes, ka stdvoklis pama- zim uziabojas. Ari arzemnieki ar- vien yalrak tiek pastavigAi un. la- bik atalgotd darba, tadé] ka tie, it ipasi -baltieSi, darba nenoliedzam: plerdda Helfku -piendkuma apzinu Un centibu; FR S Dale latviéSu vél dom par celo- fanu uz cit8mzéemém, dazi, Ban ti+ kal nedaudzi, pat atpaka]l uz Vaci- fi. Ja Selt bitu plemérotaki dzi- vok|i, tad neapmierinato bitu |oti | maz, Dzlve fabrikas vieninieku no- e metnés ir slikta. Jadzivo bieZi cau- tag skirda vai Sifera barakds pa 15 cilyéklem kop, kur triikst ,pat ne- pleclesamako mébelu. Ka lai iztiek, ja uz 15 viriem ir tikai viens mgzs | galdins un 4—6 krésli? Guita kat- Tam jy atsevi§ka un arf maéy ska- pitls, kuré var jelikt tikal aepie- cleSam#kos sikumus, drébes jakar 1 ple slenas, Japiezimé gan, ka. lidzi- gos apstakjos dzivo ari tie anglu tiridnieki, kas iebraukusi 10 = ci- f Hem apgabaliem. Nemaz «evaja- Gxétu daudz lidzekju, lai sajas ha- takig dzives apstaékjus padaritu Patikamakus, Saja zind vérojama Nesaprotama un neattaisnojama vienaldziba. a“ Darmatu a $ fesnlstiia fang naclondlis dn ar vélu, lif ‘aut ko gross mau atgist, ia i ty majo posts e ue nape talfiké eight! ma yalna? L. P, New| saa asaunenncute t liméjies dabit dzivok'i — strad- | tieku majinu, dzivo Joti érti, gan- ftiz katram gimenes loceklim iznak | alsevidka gulamistaba, katra dzi- voklf ir vannas istaba, Gdens klo- a 2¢ts, virtuvé elektriskais vai gazes @@ Pavards, katram pie majas mazs | Garzin’. Daudziem aj%s jaunaias | Majinds viena istabina ir briva, un | to labprat izdotu kadai mazai m sMenei vai vieniniekam, bet to. B Doliedz veselibas uzraudzibas {e- stades, Turpret? vieninieku nomet- nts un gimenu majinds, kas pieder | fabtikai, var dzivot katt vai 20 cil- | Wku viené istabé, par to meviens ¢ Reinteres@jas, | Divainibu pilna ir §i zeme. Man f Skiet, ka tada slinkoSana ka eit p Menotiek daudzis zemés. Cilvékus a Tdz steidzamies tikai Hidz fabrikas B Vattlem, lai noteikta laika auvomata . registrétu ieragands Jaiku, Vartu OG pusd neviens vairs neste'dzas } — erbtuve lénd gard vargérbias, f at darba biedriem parspriez futbola p Val zirgu sacikgu totdlizatori gitas j es Vai neveiksmes, kas ir viens p40 Balvenajiem sarunu tematiem, | Un tikai tad lénam izklist pa darba Cam, Darbs vienmér sdkas J0—15 * Tn. velak par paredzéto laiku. Ta- | 88 brokastis un - pusdienas darbu ) ttrauc 1@—15 min. atrak un ie- velak. Apméram stundu | vai ‘maz 30 min, pirms darba beigam ; au sak doties uz mazpatuvi. Ne- 3 wens hemudina, var stradét kada "Mpa pakam patik. | | _ Fabrika, kur es stradaju, véroja- » Ma ari liela vienaldziba un nesaim- iieciska riciba no tabrikas vadibas buses, TA no dzelzs lazniem varetu r a te = me ir oF, . Macibas stunda ‘Bradfordas skola. Precétie anglu stradnieki, kam | ta Sel apa, lt TE " * = pa hy, hh Sioa eats | Sa aber en ae a oo ae a inca: — bet a il La = hoo ae wt Saas Se Be thes, St eae i 2": Se. Eee ata ' ae er ae, aA ea ek ye aa 3s ou SET ce oe cae le A es se “athe eae akg fudzinaSanai. LatvieSu skolotaji irimda jau vairdkkart pleradijusi, ka tiem pari par materildliem ap- sverumiem stav piendkuma apzina pret savu tautu. Ari Bradfordas Skolas skolotaji par savu darbu ne- sanem nekadu materialu atbalstu un latvieSu jaunatnes audzinaganai ziedo savu brivo Jaiku. Tautiesu plendkums seit un visur citur ir ki moralisk!, ta materiali, atbalstit lat- vieSu skolas, lat latvieSu jaunatnes audzinaéSanas darba veikSanai neap- triktu spéka, A. B. -Angli ,,stachanoviesus" neatzist Latviesu stradniekiem ‘oprojam vislielakas rupes dzivoklu zina uzcelt otru fabrikas pusi, bet lauj tlem milerigi sarGsét. Vai ari: ka- dai tericel radies neliels caurums un pa to birst ecauri dzelzs riidas smalkumi. Birst tik daudz, ka sa- krajias pat 3—5 vagonu kravas. Tad liek klat 6 virus ar ritam, un tie strada nedéjam, pat ménegiem, lai novaktu sos rudas smalkum:is, tos pec tam ar smagajam masindm aiz- vestu un nezin kapéc izbértu — at- kritumos! Siem. virlem jamaksa Katram ap 18 Silinu diend, Lai to novérstu, bitu tikai ar apm. 10 kv. cm lielu plaksni ja- aizklaj caurums, tad visi blekus darbi un izdevumi atkristu. Tagad Sint vieta ‘strada@ kads pusmUza iat- _ Vietis, “Ving ‘caurumu. aizsprostoja at skdrdu‘un ti padarija viens pats vis ‘seSu Virti darbu, Bet angi »tachanoviesus" neatzist, taisni Otradi —. yiel@jie stradnieki saka vinu par to ienist, jo atnemot vi- niem labu darbu. Nakts mainas viri novac visus ,alzsprostus" un misu jaéga viram -— neatzitajam ,darba varonim' atkal ir sjapja mugura, kamér novac pie malas sabirusos ridas smalkumus. Sim lidzigu gadijumu nav mazums. Anglu stradnieki par politiku doma un sprieZ joti.maz, jo galve- nais sarunu temats ir sporis un totalizators. Ja tie panem lalkrak- stu roka, tad tikail, lai paskatitos sporta zinas, zirgu vai sunu skrie~- Sands sacikSu rezuliatos. Komunistu nav daudz. Nekomunisti lama kr.e- vus un ari Cerfilu, jo ving esot kara kuditajs. Vienkars.e jaudis par karoSanu nedoma, Lai ari mums Se daudz kas ir ne- parasts, pat nepatikams, tatu, ja tiktu piemérotos dzivokjos, beigtos arodbiedribu vajaéSanas un rastos iespéja darbd avansét, Helakais vai- rums biutu apmierinati. Tomer, ari stradajot mazak atalgotu darbu, vieninieki, kas nedzer un ir me- reni smekélaji, gada laika varejus! iekrat pari par 100 marcinam. Girneném, saprotams, izdevumi ir PALDIES DIEVAM, BEIDZOT LIST! Vestule Latvijai no Venecuelas _Vai varat iedomaties, kada izska- tas zeme, kadi ir jauki un tirumi, Ja valrak neka astonas méneSus nav lijis? Nekad agrak nebitu ticéjusi, ka zeme tik iigu laiku var iztikt bez mitruma, neparvérsoties tuksnesi. Un tomér ta ir. Kaut gan, godigi atzistoties, daudz vairs no tuksnegs netruka. Kad apméram priek§ gada lebraucu Venecuéla, lietus periods patlaban tuvojas beigam. Gan pie- dzivoju vairdkas krietnas lietus ga- zes, bet ta ka bija tik daudz jaunu lespaidu, neko seviSku neievérofu, sak’, lietus, ka jau lietus. Ari saus3 perioda iestasands, kas apméram Sakrit ar musu ziemas periodu, vé- lak pagaja garam nepamanita. Lie- tus vairs nelija. Katru dienu no agra Tila lidz' vélam vakaram spi- deja saule, Izejot pilséta, nevaja- dzéja baidities, ka neuznak letus un nesamirkst. Lietus nelija. Tas bija pavisam drosi. Un likas, ka ta ir labi. | Tikai daudz vélak, kad bija pa- Gayusi jau vairaki ménedi, relz iz- braukuma nejausi nevéroju, ka nav Valrs agraka skaisté zaluma un lropiska kraSnuma. Gara zale biia kjuvusi dzeltendka, koku un kri- mu lapas likis kjuvugas mazakas, ladas ka saravusas un apvituéas. Pagaja vél ménesi. Un tagad, kad dzivojam ‘arpus pilsétas, ta sakot, pasa dzunglu pievarté, pilna méra redzam wry izjtitam, ko Isti nozimé lietus trakums.' Pée kalendadra un tradicijam, Hetus periodam vaja- Gzéja sakties apm. maija vidi. Bet marta visi laikraksti paregoja, ka sogad lietus periods sdkSoties daudz agrak, apm. aprila vidi. Tatu apri- lis piendca un pagaja, bet lietus ne- bija. Laucinieki miisu apkartné jau bazigi saka likoties debesis — kad paradisies kads makonitis. Viss bija izkaltis un dens izsla- pis. Kalnu strauti, kas lietus pe- rloda parvérSags mutujojosas strau- més, bija vai nu pavisam izZuvusi, vai ari tur tecéja tikai sikas urdzi- nas Liela zale bija brani dzeltena. Visur taukstéja un ¢abéja. Kad més reiz devamies savi kartéja klejoju- mf pa diZungliem, briziem kjuva pavisam neomuligi. Kur tilral spéri kaju, visur brikSkéja un liza; ja pieskaras lielajam lapam, tas sa- liza, Un vakaros, kad festajas tum- sa, mums apkart arvien biezak sa- ka paradities sarkana atblazma. Kaut kir taluma'déga kalni, dega augsta un bieza zale, dega koki un krimi. Viss bita tik: izkaltis, ka pietika vismazdkas dzirkgtelites, lal saktos ugunseréki. Valdiba cela malas izllka plakatus: Uzmanigi ar uguni! ‘To pasSu diendiena atkartoja faikraksti un radiofons, Bet uguns- gréli arvien pienémas, naca tuvak apdzivoltam vietam. Célonis bija gan nejausiba, gan ari pusaudzu launpratiba, kas gribeja redzét, ka deg kalni. Vienu dienu musu ap- kartne izzinoja lielo trauksmi, Po- licija un .kapaviri uz ielam kéra vi- riesus un norikoja ugunsdzesanas darbos. Kadas tielakas pilsétas tu- vumd biia alzdegugies mezi. Tie dega vairak par nedélu. Visa musu apkartne bija pilna kvépiem, pa Paisu. Hdoja paroglojusies. zari, un debesis blia apmakusas, bet makont nebija nekas cits, ka tikai sabtezi- nati dimi. No tiem nebija ko cerét uz lietu, Lietu! Lietu! Lietu! Sads sauciens skanéjia no visu lupam. To sauca laucinieki, kam draudéja iet boja ganampulki, to sauca pilsetniekl, kam Udensvadi 20 stundu diena bija noslégti, to sauca laikraksti, jo draudéja nacionaéla katastrofa. Ze- mes iekSlené jedzivotaji ar macita- jiem priekSgala izgaja procesijas, uz lauka rikoja dievkalpojumus un lielAki, bet cauri tikt tomér var. A. ludza lietu. Amerikanu sievietes atbalsta DP Pirms gada no Augsburgas wz Mitgiganas Statu izcejoja metodistu baznicas darbinieks Fr. Timbers ar #imeni. Vina kundze Alma Timbe- re, kas ir BSP parstave, par DP akeiju $aj Stata raksta: Daudzi nezina, kas ir latviedi un kur Latvija atrodas, Tad ir Ja- sameklé Eiropas karte, jarada ur jdstasta. Kada diena bljam iera- dugds skol&, bet tur Eiropas kartes nebija, tad ziméju Eiropu uz tafe- les, lai varétu paradit, kura pasau- les stiri atrodas Latvija. Labdaribas darbs Seit galvena karta ir tikai sievieSu rokas, un jaatzist, ka ASV damas patiesam daudz data DP jautajuma popula- rizégand. Pamazam jaudis sak $a- prast, ka ari DP ir cilveki un ta- dé] no savas puses dara daudz, lat palidzétu tiem. Isa laika posma esmu bijusi 30 sanaksmées, kas vi- sas bija veltitas DP. jautajyuma ap- gaismosanal un galvojumu sagadel. Parsteigumu piedzivoju Grand Ra- pids pilséeta, Kur man bija jarepre- ee zenté DP. Amerikanietes — labda- ribas komitejas damas, izradijas tik labi parzinéja un apgaismoja DP stavokli, ka man tur nebija ko piebilst. Starp citu ilustracijai viena no vinam pastastija gadijumu ar kadu latvieSu bareni, kam tevs miris izsitijuma Sibirija, bet mate palikusi Latvija | zem komlnistu juga. Zéns tagad bauda ASV vits- milibu. To pastastija tik izjusti, ka daudzas sievietes raudaja. Protams, tas nav vienigais gadijums, un ka $adam akcijam ir labi panakumi, liecina kaut fakts, ka Mitigana gal- vojumi sagidati jau 159 DP. Ari Austra Pelude, BSP locekie, Kas kop&$ pusgada dzivo Minesotas Stata, raksta, ka vina ik svetdienu esot baznicas, jaunieSu vai kada cita sanaksmé, kur runajot par lat- yielu DP Ejiropa. Propagandai labi panakumi nevien galvojumu_ sa- gadé, bet amerikani atsaucigi art trukumeietéjiem Eiropa un iabprat ziedo drébes u. c. mantas, bet ltidz adreses un fotografijas, jo grib sutit ¢1¢51. A. Bet lietus nebdija,. Saule joprojam spideja pie dzidri zilam debesim. Laiks bija briniskigs, bet tikai maksliniekiem, kas gribéja gleznot, un jaunatklatajai Venecuélas filmu sabiedribai, kas stradaja bez par- traukuma, uznemot tris filmas rei- zé. Tirgu strauji célis dar2zaju ce- Nas, pa dalai lietus trukuma, pa dajai tiras spekulacijas dé], Tad kadu pécpusdienu debesis apmacas. Nezin no kurienes sabie- zeja tumsi makoni, um nepagadja ne pusstunda, kad gandriz vienlaicigi az spozu zibeni atskanéja pirmais ‘perkona ruciens tn sakds lietus; — lietus, ko tikai varda péc var saukt par lietu, jo nezinu tam cita apzi- mejuma. Likds, ka debesis bitu at- verusas un vesela idens jira giz- tos par zemi. So tropisko lietus gazi pavadija spozi zibeni un pérkons, Kas gandriz bez apstajas ribindja, -atbalsojoties apkartéjos kalnos. Vie- nai mirkli ielas bija parvértudés Straujos kanadjos. Apstdéjas jebkada kustiba. Uz ielim neblia nevienas dzivas dvéseles. Automobili, lietus gazes parsteigti, stévéja celmala, neuzdrosinolies turpindt ceju Saja negaisa. Brikskéja un liza izkaltuéie koku zari, bira sausds lapas. To visu tulit aizskaloja neskaitama&s urgas un sfrauti, kas bija radusies malu malas un beigis apvienojis viend lieli kopéjé straumé. | Tikpat straujl ka4 uznicis, lietus. atkal pargaja. Atkal spidéja saule, bet daha bija parmainijusies, at- dzimusi, Galss bija silts un mitrs. Zeme dvasoja, it ka tai bitu no- hemts kads smagums no krutim, it k& visa daba butu atmodusies no ilga un smaga miega. Ielas un celi bija tiri nomazgati, tikai siki strau- tini vel burbujoja un vizuloja spo- Zas saules staros. - Otra diend sekojla fauna lietus faze. Tapat tresa un ceturti, Lija. Bija sacics ilgi gaiditais lietus pe- riods, —- tropu vasara, kas ilgs se- Sus ménegus. Saja laika izauge un dos razu viss vailrums dareiju un citu. baribai derigo augu, Jo ari tropos, kaut gan tur Skiet esam md- tiga vasara, tomér ir savi augsanas periodi, ko ievéra lielaka dala augu. Tiesa, — ir koki un stadi, kas aug, zied un dod auglus, neatkarigi no gada laika, bet tomér ari Seit it Sava vasata ar savu razas faiku, un | ir ziema ar savu atpiitas laiku, Ti- kai karstums ir gandriz nemalnigs ka vasaru, ta ziemu. Bet més esam jau pieradugi, un kad termometrs rada 25 gradus pée Celsija, tad més drebinadmies un sakaém — vai, cik auksti! Bet mani puikas skrien Ista- ba, lai uzgérbtu kaut ko siltaku. Tagad jau paris nedéjas lst. ir patikami vésaks. Bet es zinu, ka $is patikamais vésums driz parvértisies par nepatikamu mitrumu, kas ie- siiksies visas drébés, visos prieké metos un radis ipatnéjo pelejuma smaku. Un tad kadu dienu mans vecikais déls atkal naks prasit pa- domu, ko jai dara ar pastmarku kollekciju, kas lip kopi un kur draud iet bojé yvértigikds pastmar- Kas ar Bolivera un citu Venecuélag vadonu attéliem. Pagaldam ialk- raksti no zemes jeksienes apraksta lauksaimnieku pateicibas lugganag Dievam par siitito lietu, bet driz varésim lasit uztraucosus zinoju- mus par to, ka tadi un tidi apga- bali parpladuso upju un izmirkuso ceju del, nogriezti no pasaules. Tas nozimes, ka Siem apgabaliem itin visu. vajadzigo vajadzés plegidaét lidmasinads, tas nozimés, ka 60 ap- gabaiu rajonu drsti bis atSkirti no saviem pacientiem, val ari tiem naksies savus dzipus parbivit par motorlaivam, nisxo palidzibu. List. Kalni misu m&ju tuvumaé kluvust koi zali, un mani darzi: uzziedéjusas pukes. Maza ljatviedu meitene misu kaiminos, kuras dar- zi jau tetras relzes bija feliduSas indigas ¢uskas, pienik man kISt un. saka: — Krustméat, es zinu, nu vairs Cliskas mlsu dirzé nendks, tapéc ka Sacies lietug periods, | Redziet, pat latvieSu bérn! demacijusles visas tropu gudribas. Més aklimatizéjamies. | | Venecuéja, jinija vidi. | : Dr. Edite Billédne Jo talak no jo lielakas ilgas. VESTULE LATVISAI PAR AUSTRALIJAS ME2INIEKU DZIVI ~ pcs Liela dala baltieSu Australija iz- vietota meza darbos, galvenokart Dienvidaustralijd, bet nelielés dar- ba grupds ari Rietumaustralija, Da- zadi ir Sts zemes klimatiskie ap- stakli, un mezinieku darbs dazadas darba vields tadé@] atSkiras. Vienam otram jau 18 menesu pavaditi meza, cértot, zagéjot un stadot jaunos MeZUS. Rietumaustralija meznieki cért Joti cietos, likos un zarainog ,,red gum“ un jarrah’ kokus. Darbs lielako dajlu veicams ar citvjiem. Péc nolaisanas kokus mizo un sa- zage 10—15 pédu garos klutos. Darbs ir smags, it. seviSki iesace- jam. Nedéjas izpelna sniedzas lidz 8 marcinam. Sagatavotos kolkus iz- lieto méebelu pagatavoSanai un biv- materialiem. | Dienvidaustralija darba apstakli ir daudz labaki un nealskiras no tiem, kadi tie bija musu dzimtené. - Darbs ir patikamaks, vieglaks un var labak nopelnit. MeZu flielaka dala ir stadita. Koki ir slaidi, bez zariem; tos 2age balkos un papir- malka un tulit pec tam nogada zazelavas, kur tos parstrada buv- materiaios. Stradajot uz akorda, divas nedéjaés var izpelnit lidz 20 marcinas skaidra, bet tad ari visu dienu ir slapja mugura. Dienvid- australijas klimats mums ir daudz piemérotaks. Ziemas ménesos tem- peratura noslid lidz nullei, Lielais Karstums ir isu laiku — tikal de- cembri un janvari. Staditos medzos ir daudz citu darbu, kas veicami arpus noteikté darba laika. Tie ir labi atalgoti, un tajos nereti var Hopelnit ctru algu. Viens no vis- patikamakiem darbiem ir jauno kocinu = stadi$ana. Loti ijenesigs darbs ir ¢iekuru lasi§ana. Ja lab veicus, dienad var nopelnit 3 mar- cinas. Stadito mezu rajonos ir daudzas valsts zagétavas, kur pasreiz no- darbinati Joti daudz baitieSu. Algas Seit saméra zemas, darba temps strauis, bet ir ari savi labumi, Val- diba visiem sagada dzivokjus, kas ir Australijas lielak& probléma. Vieninieki dzivo barakas, pa divi katra. Elektriba un dzivoklis tiem ir par brivu. Gimeneés cilvéki var nomat veselu maju. Ta parasti ir ar 3-4 istabam, vannas istabu wun citam labiericibam. Valdibas no- teikta rente nav augsta. Dzive $Seit | nav darga, un var ietupit vairak | neka dzivojot pilséta., Vel gribétos piemetinat, ka Seit nav ne vésts no tam briesmam, ka- dzimtenes, das viens otrs. aprakstijls lalkrak- stos. Nav ne égnaudzéjédsku, ne kro- kodilu. Esmu pats nostradajis meta veselu. gadu, bet neesmu redzéjis névienu Ciisku. Tas nedzivo mez, bet izcirtumos un saulainos klaju- mos, Esmu redzéjis, ka mea australiesu bérni spéléjag kailim kajam. Esmu sastapis vienfgi ne- kaitigas kirzakas. Citad{ apstiikli ir. Kvinsiendad un tropiskaji oslG. share ka tur ir ari Znaudzéjtis- ag. ) Visuma medzinieku dzive ir gar- laiciga, Pilsétas patdlu, bet viri ne- sudzas un ir apmierinati. Daudzl jau iegadajusies velosipedus, mo- tociklus un radio apardtus. Dail dzivo Joti taupigi un péc liguma 1z- beigSanas doma pirkt smagés ma- Sinas, lai uzsaktu transporta dar- bus, Visiem ir cieSas saites ar pie- derigiem, draugiem Vacijé un cle tas zemés. Divaini, ka Seit, tik télu no dzimtenes un -paéréjiem tautle- Siem, ir pamoduSas vél Jielikag {I- Gas péc dzimtenes un visa ti, kag tur palicis. Visl sevi lolo ceribas, ka relz varés atgriezties dzimiené, | un tas liek aizmirst daudzos gri- tumus. Dienvidaustralija, jainlja. | V, Metaks LABAM PUTNKOPIBAS SPECIALISTAM pledavd darbu ASV, Kent, état, putnu farmé 50 jaidzes no Lous- wille, Var bit. gimene ar 2—3 bérniem; Bimenes galvas vecums 30-45 g. un nedaudz jAprot anglu valoda. Dod #imenes maéa- jinu un partiku, alga pée vile- noSanés (dala no pelnas val ne- délas alga). Izcelofanas doku- mentu sagade gsteldzamd kiirtd. Piedavajumus adresét: J. Dun- duram, (l4a} Esslingen a. N Wellstrasse 36-8. "? DIVAS LAUKSAIMNIEKU GIMENES -— ar praksi Jauku darbos un zind- Sanam lopkopiba savai farmal meklé Mr. G. M. Reeve, Qwen- toro, Ky, USA. Katrai é¢imenei § sava atseviska dzivojama maja. Piedavajumus anglu valoda lidz ar nepieciesamam zindm par: sevi un gimenes loc, sGtit tied darba devéjam. | lai sniegtu miedicl-— jau- _ . . "oO ao Pa f ms pr : race 1 cy ager ale pl? Fie EE rar ws F ll L J we Ba A ee ee i SAE EA ae — a 1 7 _ ey it Pay 7 imda = ee ee | rT em . . a Sone gt SE, erebeergs— et ed te _ - pee a me ed te eed ea onan ee ini amt FS Oe a ea 1 1 4 by i f I 1. If a ee ee ee ee ea