"4 =. ma fu = c a” = ~ ee se le LT “ha a=: Bn Re ae Apes a me . a to ee “a Tt . . iets! roe oe MO _. =" et a Nar Ba a 7 - - =", al . . , os 7 aie ro ia es “2 it° wu pag ae itches . I oa oman a ‘lam ah a oe aa 1 : . erat i: i - a ay a Flere ‘iran * kre - a . ae Cn | . . ee 7 . 7 ae 1 c ee : - ne! . ee ee . . at. z . oo. =A a . a 1 . a7 1 See tet = . r thoy aa - . ” . al . . . _t . are . = . 7 = 8 . . . A sol . 7 Ema amt, Ima cat on \ ea 1 : ' . eae eet ea . P . 5 i 4 . . - . = oo . Ps; Pe. . sue is os . . or - 1 ey. ‘as a . = Be wil 4 8 . . a . 7 F .. . . * iy . Te ee + 7 . oF Es sta 7 a =. 8 = : . wa ; . : port The 1-4 ry 2 z . = 1 r " . = - . me Mg Me eT 1 " o. * =k ". Le ram". i el re a = a4 pa. ts Ree el Tale ee ee sigh at 7 . ocr her) Sl : FTESEEEMPERT: bo |- RE ae ET aE A SEES Fe ERE oe ah oe pete ae | ie re. — ee ea ae Te arto 4 ‘mh = : Mey PI eo. i . - . ; . a ai 7 a 4 a a Sn ol muy a 1 elitecEEt i set —. 15 ? eS ee oe | A . | a ager: Toa Pet et nf es as eo . . 7 ar tt a . 4. al el es ee | = a oF ogi aA! 47 = ee a See ee ih . A Fp os Lor t "8 Tomato ee eer a oe I at 1 ms rl ! I: 1 a5 a 1 t 1° J . 1 | &§ kh : ri I t a | Le 1. ' I k I cs 7 _, 7 ‘4 i on , r F i “a. " “eo 1 Mod a . 4 1 k > : 1 | . A r 1 . + ee. ! ae , * ee: : oe | _ Foe ; 7 a i L 1 F . - i. ; 1 . 1 aye : tt . 1 4 1 r 1 t othe 3. 5 : | : ti: - ; . 4 ! . F, . cog: ; ot 12 fa | i r oF i * iL é t 1 t t ; 2 ij: a 1 | 1 1 f a kh mei -« ff I . 1 : a L : 1 7 I ine! - H = I ip : ff 4 . 2 . : ‘ L: a : ey 1 I ; Bee : . I oa Fr a ! | 1 ‘ih 1d . Fi a s Fr ? . x 1 ar : A a 1 ud . nos F af to . : es: a i | " L i a = 1 eb. mt 7 ” = a ra 1 at I ins a J ‘ . 1 . 1 c . 1 1 bj r Lee : “ LF 1.” F ire . “a roe . ban] = ! " 7g ° oe. E, al . . . t 7. i i . 1 " nal re: | oo: ie a = bBo Ps o Pad rn . ‘ |. ey ns 3 . L ie 7 mee . [ - a : I “th ' -R . ol. 3 “7 _ SL Iw a | . c rsh J et. . . ._ eee: | - [a fy. | . : Lier . be Lee = a : 7 eG ! = ; oot Eh = . & Pee Ea F “a t, ae ey as aa aie: ] I . # ere ee ‘ eee 10 re Nr. 14 (353) 1950. g. 18 februari. Ar autores paerskety val iniciiliem pe- Faksetitajos raketos istelktéds Gomes cay ketra zind redakcliias domes eS eee ee 2 -IRO BRIDINA Vairs tikai 19 nedéjas — ta tagad Vacija skan bridinitaja balss pie trimdinieku durvim, atgadinot, ka driz aizvérs savus vartus IRO no- metnes. Si bridindjuma nozimi visi vel nenojauz. Daudzi lolo ceribas vé! jzcejot, dala parliecindta, ka vinus apriipés ari turpmak, bet citi mie- ete sevi vienaldziba — gan jau bus abi. Veco JauzZu un slimo stavoklis ir skaidrs —~ vinu apriipe turpinasies. Eksistence nodrosinata arf dalai in- valldu ar vacu pensija4am un inva- lidu namiem, bet arpus sim grupam paliks vél krietni daudz. Niecigs ir to latvieSu skaits, kas jau tagad iz- lémusi palikt Vacijé un kaut ko ari darijusi nakotnes laba. Ja visparé- fie apstakli nemainisies, drosi var plenemt, ka daudzi no tiem, kas vél ceré uz izceloganu, pledzivos rugtu vilSanos un bis splesti palikt Vaci- j4. Sint grup bis daja biju3o karag viru, mAtes ar maziem bérniem, 1z- skrinétie, kas gaida uz parstidzibu Jabvéligu atrisindjumu, pelitisku ie- meslu dé} noralditie un visi tie, kas atzIti par slimiem {fzcelofanas komi- sijas, bet veseli dziedniecibas iesta- Zu Aarstu parbaudés. Kas notiks p&e 30. jQnija ar 60 Jauzu grupu? IRO uz to dod {su un lakonisku atbildi — parvietog vacu saimnieciba. Ko tas nozimé, par to nay nekadu ildziju, jo realals izpil- dijums ir jau redzams — vicu bég]u nometne: nozZélojama dzivibas vilk- Bana ar bezdarbnieka pabalsia pa- lidzibu, m&z atalgofs darbs ar ne- mitigiem draudiem to zaudét, Tlkai Nelielai dalai iaimésies sevi salm- THieciski nostiprindt. Gados jaund- kdem virlesiem vél pagaldim darbu un eksistenci nodroginas sardZu un darba vienibas. Ja vaciesi ticaml pa- rego bezdarbnieku skaita pallelind- Banos, tad navy nekida pamata do- mat, ka miisu stavoklis vicu saim- niecibA péc 30. flinija biis labaks neka tagad. Kur {zeja Vaelja pallekoso tautiedu grupai? Kamér vél Jaiks un lespéjas, jasagid&i iedeviba iespéjami lelaé- kam valrumam izcelot, ar ko sama- stntisies Vicij& pallekoSo skaits. Sav- laicigt jforganizé palidziba trikum- cietéjlem. Vajadziba bis liela, un Selt palikugle nevarés neka daudz palldzét. Mitsu tautieS! jaunajas dzi- ves vietas arl vél nebils saimnieciski nostiprinadjusies, nevarés daudz dot, un visim yvafadz[bam nepletiks. Ta- de} talk& jaliidz brivo tautu labda- ribas organizicijas° un atseviskas personas. Lal mérki leiké sasniegtu un ganemtu vajadzigo palidzibu, Steidzami jdvele zindmi priekSdarbl. Lielus uzdevumus var veikt tikai Ia- bi organiz@ta un mérktlecigi vadita sabledriba. To apzinoties, LCP un LCK vél pag&jusi gada belgas atzi- na par neplecielamu — ligt un al- cindt latvieSug visas zemés apvieno- ties un jeslégties latvieSu trimdas kopiba, lei cinitos par Latvijas at- brivo§anu un miisu tautas dzivaé spe- ka fizisko un. nacionilo saglabi&a- nu. Ar noZ@u jakonstaté, ka Sim tal- redzigajam un labi doma&tajam aici- najumam navy istas atsaucibas, At- liek tikal cerét, ka trimdas saimes vairdkums sapratis pareizi stavokla nopletnibu un jes parelzo ceju. Bet pirms ict ar palidzibas lugue mu citu tautu sabiedriba, ir fiveic informacijas darbs. Tikai tad, kad evesie Jaudis bis skaidriba, kaa it kominisms un kas esam més, tikal tad ari atvérsies vinu sirdis labda- Tibas upurim. Cigna par savu zeml un eksistenci ir ncedaliima, un ta vel- cama vieniem tn tiem pasiem li- dzekliem. Kas sekmé@ aréjas Infor- miictiag darbu, tag atbalsta cinu par Latviiu un reizé ari netiedi sniedz palidzigu roku triikumejetejam. Ja vist to ta sapratisim, pa $0 celu jesim un xatrs widisim savu uzde- vyumu, fad varam ceret, ka sasnieg- sim savu mé‘ki un bisim pildijudl savu misitu. Nenaizmirsisim savu 7z¢- mi un musu cictélus. Neaizmirsi- sim, ka daudzi smagi cietusSi un cie- tis ari vé! trikumu tikai tadéf, ka vini vai vinu gadnieki neatteicas no cinas par savu zemi pret pasaules lielako postu un bricsmiesko varu— komtinis-nu. P, Greizis. DIME |FHSPRGPIPHEI ECT RTACHETSGRNTGESTEATSAST AAD STOTT HTT LCK KARTOTEKAS tagadcja adrese ir: (3b) Augsburg — Hochfeld, Latvian DP Camp. ery TMNT EHR AT ERT DVESELU PUTENI, re Grina romanu, lalpni liidz emg phone vecnts stréinieks J. Alps, Augsburg (13b}. Flackkaserne, TRO iMd- tor-Pool. A, sava laika cinifies A. Gri- na vadita rota un vipa trikst lidzekju minétaés gramatas legadel. BATISTA Beglu aprupei Vacija paliks ap 15 macitaju i Sinis dienis Bad Pirmontd notika britu josias DP un vaeu baznicu parstavju konference, kas starp citu parrunaja Vacija paliekofo begju likteni un garigo apripi. Baltiedus parstiveja prof. K. Kundsigk, miic. Pelds un mac. Celiers. Piedalijas arl paréjo DP konfesiju garidznichi un vacu ev.-lut. basnicas ickéeiis un dréjis misijan vaditail. Péc macilaju zinam Vacijas britu josla paliks 6—7T000 un amerikanu josld I10--11.000 latvieSu. Sis skaits "var art patielinaties, Ja joprojam ka- vésies kapaviru izcelosana uz ASV un netiks pienemti papildinajumi DP Jikuma. Palicéju garigai aprupei izraudzis 1}—17 miacitiju, kas kopa izveidos vienu pr&vesta jecirkni. Igaupi savu palicéju skaitu vérté uz 4000 un lietuviesi ~- 2000. Jzska- néja domas, ka pa visdm tautibam kopa Vacijé paliktu véi ap 50.060 DP, galvenokart invalidl, slimie, ve- cle, mates ar mazlém bérniem un bez apgadnieka uit. Apméram. 10.000 DP paredzétas ipaSas mitnes un tos apripétu vacu REGULARS ATBALSTS GROT- DIENIEM KLNA izstradajusi planu réegula- ral palidzibal slimiem un trikumd nondikusiem tautiesiem Vacija, Pa- balstu sniegtu ik ménesi zindmam | skaitam tautieSu medikamentos, par- tikd vai apgérbos. Sim noliikam pie KLNA nodibinata ipasa nozare, bet par Kanadas tautledu siltijumu tais- nigu sadali ripéstes Latviesu paSpa- lidzibas fonds (LPF). Pédétam at- balstamo sarakstus fesniegs Dauga- vas Vanagi un BaltieSu siev. pad. laty, delegdclja. KLNA Sinis dienfg uz Vaciju izsi- lijusi 24 sainus ar taukvieldm sada- liganai kara invalidiem un veciem cilvékiem. Ar ipaSu uzsaukumu ap- vieniba griezas ple Kanadas tautile- Siem, alcinddama tos talka plana realizesana. | ev.~lut. baznicas. Vinus sadalitu pa konfesijam mitnés, kupis vietay pa- redzetas 100--150 cilvékiem. Par palicéju turpmako apripi kon- ference lzstradaja ipaSu memorandu vacu baznicu parstavjiem. Tani lig- las Jesp@jas bégliem nodrogin&t reli- gisko apripi vinu mates valoda ar Pasu macitajiem, personalu mitném komplektét no pasu DP vidus, sagla- bat nometnés nactonalo kopibu (igauni izteica véjésanos vajadzibas gadijum& pievienoties latviegier), mitnes nodot vacu jekSietu ministri- jas parraudzibé un novérst biezu ie- mitnhieku métaSanu no vienas no- metnes uz otru. Izskanéja domas, ka lidzekjus palicéju apripei dotu ari Rietumvacijas valsts, CWS un LWF. G. A. Jagaida uz DP likume papildingjumu Mitsu sittnis ASV J. Feldmanis in- formé, ka vél arvien nav izskirts bij. kayaviru jeceloSanas jautajums ASV. kaut gan arlietu ministrijal baji lieta izdariti vispusigi iesniegumi. Minis- trijas viedoklis ir labvéligs, bet ta Ka jautajums skar arl citu. resoru Intereses, tad vispirms jdnogaida viedok]u saskanoSana. Sos un vél ci- tus apstakjus ievérojot, Sklet, jau- lajums galfgh veida iz&kirsies tikai Jaunos papildinadjumus DP likuma Pienemot. Sinis diends haltiegu organizfcijas ASV DP komisijal jesniedz vé) Ipasu memorandu. le ee += ss ¥ »o We Jagriezas tiesi Latvijas stiiniectba Vaésingtona zi- no, ka pedeja laika ta sanem daudz pi¢prasijumu no IRO International Tracing Service péc latvieSu pilsonu adresém Amerlka. Visi Sle piepra- sijumi nak no miisu tautleslem Va- cija. Lai nevajadzétu starpniectbas, tautiesi ldgti ar vislem ptleprasiju- miem péc latvieSu adresém Amerika griezties tiedi sutnieciba — Latvian Legation, 1346, Connectlent Avenue, Washington 6, D, C., USA, val pie Latvian Relief, 92, Liberty Str., New York 6, N. Y¥., USA. (in) Nometnu dziv ZiVe SVEINFURTES latvieSu parstiv- nleciba rikoja dzledona Voldemira Krimina atvadi8anas koncertu, kura piedalffas arl sopr. Rita Krimina, cellists Janis. Adamsons un pianiste Margarete Branda. Pirmaig JatvieSu koncerts bija puleinajis neceréti kuplu Klausitéju skaitu, to vidi arl citu tautibu m&ksles cienitajus. Bi- Ja daudz aplavsu, ziedu un velSu. SARDZU rotu un darba vienibu novietojumos Relnzeme paslaik dar- bojas IRO padomdoSanas komisijas, mudinot ikvienu pasteigties izcelot, gailvenokart uz Australifu. Par iz- celosanas lespéjam uz ASV, Kanadu val citam zemem jabut sagadatiem plerddijumlem. Seviski no sardzu vienibu dalibniekiem krietna dala izvelas ari palikt Vacija. FIRZENE latviesu sargu viru no- vietojuma vertigu koncertu deva Herta Luise, Ludmala Sepe-Eée, Val- demars Rusevies un jaunais pianists Anatoliis Berzkalns. Sardzu viri par ilgi nedzirdéto makslags baudijumu maksliniexiem sirsntgi pateicas. EVERSBURGAS DV nodalas val- dé jeveleti: K. Grinvalds (prieks- sédis), E. Dravenieks, H. Freimanis, 2. Grapig un BR. Auza. Ar 150 akti- viem biedriem nodaja paSrelz ir lle. fika Vaci}a. Darbojas dramas, sporta un Sacha nozares, ka art koris Ar- mina Millera vadiba, NEISTATES nometnes jedzivotaji savas komitejas pilnvaras pagari- nafa lidz nometnes Jikvidacijai. Ko- miteié darboias V. Skuja (priekssé- dis), apr. A. Kalnin§ un J. Dagis, A. Stale, J. Zarin’ un J. Rémnieks No- metné patiaban ap 850 tautiesu, HEILIGENHAFENAS the = slimie izsaka savu Sirsnigako pateicibu misu sarddu un darba virfem par canemta ikménesu naudas pabalstu. Tanat vini pateicas par garigo ap- rapi mic. A. Briedim, A. Mitulim un J. Gabitkam. LCK PARSTAVIS FRANCU JOS- LA A. Deirne Sinis diends izcclo uz ASV. Vina vietaé parstavibu parnem Alfréds Krams: Rottweil a. Lr. Hauptstr. 16. Par Rotveilas nometnes pirstavi vina vieta savukart ievéléts Ernests Altans. Avanseé 200 arzem- nieku oglracu Britu oglraktuvés Sinis dienfs la- bak atalgotos amatos avanséti ap 200 arzemnieku ogjratu. Valsts og}u Parvalde nordda, ka Sadas iespéjas EVW ir tapat k& britu ogiratiem. Lai labak avansétu, svarigi nobeigt ogjraCtu vakara kursus. Tapat avan- SeSands iespéjas atipri atkarigas no valodas prasmes., Patlaban darba oglraktuves jau- nus ogjracus uznem tikai atseviskos gadijumos. Motivétu iemeslu dé] dar- ba vietas var mainit, parejot no vie- Nas raktuves uz otru. Britu maiznieku arodbitdriba pa- 2zinojusi, ka vipai nav principialu ie- Dildumu pret EVW nodarbinaganu nozares, kur trukst anglu stradnie- ku. Arodu specialistiem jagriezas arodbiedribas viet@{as nodalas. Rikos studentudienas Studentu centr. sav. prezidijs pa- tedzejis februara beigas un marta sakuma Vacijas nometnés rikot lat- vieSu studentu dienas, lal plagakas aprindas jepazistinatu ar studiju problemu frimdd wun iegtitu lidzek- lus prdtibas nonaku&o studentu at- balstiganai. Studentus, kas kaveti fzcelot val materlalo grutibu dé] spiesti studijas partraukt, prezidiis aicina sazindties ar mac. J. Urdzi (22a) Essen -—- Krav, Kray-Kaserne, DP Camp, par jespé- ju pareelties uz studentu mitni Han- geldra, ko uztur Kristigo studentu apvieniba, Ev. lut tieigie student var cerét uz nelielu atbalstu no LWF, Nav, kas sedz transporta izdevumus Misu parsia@vis pie TRO galvends mites Zenéva A. Skrébers, kas jau ilgaku laiku skaidrojis JRO un citu ieintereséto jiestazZu viedoki pal miisu ogjratu iespejam mainit darbu vai izcelot no Belgijas, norada uz pretrunaém vervedanas laiké slegte- jos ligamos un dotajos solijumos, kurus iztulkojot, tagad TRO vinus uzskata par galigi izvietotiem. Ta- gad IRO parcelSaniis izdevumus O&}- ratiem maks& tikai arkartéjos izné- muma gadijumos, ja kads pievieno- jas Vacija palikuSajai gimenei, lal izcelotu uz kédu citu zemi vail tam- lidzigi. Vises citos gadijumos par transportu jamaksa pasiem, Piem., Australijas delegits Zenéva uzsvéris, ka Australija labprat pem-~ tu pretim S05 cilvékus, bet transporta izdevumu segSanal neesot lidzek]u. Tas pats sakams par ljespéju fecetot Kanada, Transporta izdevumus ne- atlidzina, braucot ar! uz citam ze- mém, pie tam var Tasties grutibas vajadzigo vizu dabuSana, jo dazu valstu konsulati nepienem ERO iz- sniegtos celojuma dokumentus. Tad4 gadituma gan varétu izlidzéties ar Latvijas §rzemju pasi, bet uz trans- porta segfanu ceribag var but tikal arkartéjos iznémuma gadijumos. Kanadas brauceju vilganas “ Pagajusd gada pédéjos ménesos no SlézvigholSteinas DP nometném uz Falingbostelu devas daja bij. latvie- Su karaviru atraitnu, lai IRO ijetva- ros izcejotu uz Kanadu. Toreiz vi- nim individuflu darba garantiju no Kanadas neprasija. — Starplalka iz- doti jauni noteikumi, kas nosaka, ka katral izeelotajai jauzrada darba de- véja apllecinfjums, ka imigr&cijas zemé nodroginits darbs un lecelotajs nebiie par apgrutinajumu valstlj. Ta- péc tadad izcelot&jas atsititas atpa- ka} uz béglu nometném. Ticot, ka jeceloSanal uz Kanadu nekAdt SkérS}]i neradisies, daudzas likvid@jusas gsavu fedzivi. Krietnus lidzeklus prasijusi arf vairiku mé- nesy ilgh uzturéSands transitnomet- né, Lieldékai dalal lr mazgadigi bér- ni, tipéc dzives apstAk}l jotl gruti. Cits neatliek. kd mégingt leklauties hada cité emigracijas sie Pormaksata nodokia atmaksa Péc Vacija pastavosiem noteiku- miem katram darbiniekam, kas no savas algag maksa jendkuma nodokli vicu valsts kasei, ir tiesiba prasit .Lohnsteuer Jahresausgieich, t. 1. parmaksité nodokja atmaksu. Daudzi tautiesi, kas jau emigré- jugi, vai taisis to darit, &o iespéeju nay izmantojusi. Ja ari tie, kam Sis | naudag summas piendkas, negribétu vai nevaretu tas vairs pasi izlietot, vini varétu ziedot tas to tautiesu materialam atbaistam, kam ¢mugra- cijas iespéju nav. Parmaksata ienak. nodokja atpaka} sanemSanal aizbrau- céjiem jaatsiaj pilnvara kadai Va- cijé paliekofal personal ar talak nilnvarosanas tlesibim. Sidas piln- varag varétu atsitit arf jau emigré- jusie. . Nodokla atpaka] sanemSanai pastav specialag anketas, kas dabujamas vieléja Finanzamté. Turpat = art iesniedzamas anketas ar attiecigiem nieradijumiem {piem. [RO izdote aplieciba, ka darbiniekam tad un tad jdemigré, Lohnsteuerkarte) lidz 31. martam. Parsitdzibas instance — attieciga finantu ministrija. (in) Aha te LETONIJAS 80 GADU tubliejas svinibas notiek Eslingené 18. ug 19, februari, Vai gribat klut par ,,frici‘? »oakait iGdzu, kas dzivo bloka pa kreisi no virtuves?" pLatvres, yea jabi", nvbiviesi un igauni’. »Bet tur pasa nometnes stiri?" »Tie, kas pariet vaécu saimniecibé. Vai kungs ari grib palikt = par frici?“ To nu gan vins negrib, b ver naktles tomér palikt Vacija. Tapec vinS grib aprundties ar eventudlicm bédu braliem. Lik, ko stista virs ap 40 gadiem: ,Ludzu pasakalt, val Jjums zinama zeme, kas Sodien nem preti cilveku ar 45°; darba spéju zaudéjumu, tbe slimos, sievieti ar 4 val 5 bérmiem, kam virs kritls kara, nemaz nemi- not invalidus? Nav! Un ta mums {a- palick. Maz biis tadu, kas paliktos Seit no laba prata." K3 tad nu saékas tada DP dzive, kam japaliek vai kas pats izvélejies palikt Vacija? Vispirms vin sanem atsevisku *dzivokli, par ko tam jamaksa 60 fenini par kvadratmetru ménesi, un lietogana mébeles (vismaz ta tas if Fitina). Tad, ja agrak stridajis at- algotu darbu, ari! bezdarba pabalstu ap 18 DM nedé]a, atkarigi no bij. algas liceluma, bet ja ne — tad 13 DM. Vél par 5 DM var nomat 200 ky. metru Helu gimenes darzinu, reizi nedé]d par pazeminatu maksu noskatities kino un sporta Sacikstl. Sis 13—18 DM Ir minims, kuras iz- nak uzturam un telpim, bet ple- trakst apférba, apavu vai k4 cita iepadei. Tamdé}] jAdoma par darbu, bet pagrelz to atrast nav iespéjams., Apstaklu maina sagaidama ar pava- sari, kad siiksies darbi laukos, ceju remonti un bBives. Ta viend pasa Fitinas pilséta paredzéts darbu sa- gadit ap 1000 cilvékiem. tin kidas attieksmes ar varcie- tiem. -— Vismaz pagaidém korrek- tas. Tapat laipna pretimnakSana lestadés. ,Sadzivofana nadkotné", doma palicé}i, ,zinima meré atkara- sies no mums pagiem, k4& unm par cik © pratisim feklauties taja vidé val sa- hiedriba, ar ko mums bis jasastopas dienu dienad, ka tas vienmér hijts.” Beigas japiezimeé, ka patlaban Ei- tind vdcu saimniecibd parict ap 30 DP. J. ¥. Geettien, 1950. g. 18. februéri, wi = wk: _ Drosaka kila Sinis diendsYMCAS/YWCAS amerikanu joslas valde Eslin- gena nodeva LCK Grejas in- formacijas fondam savu velti — 100 DM. Pavadraksté zie- dotaii izsaka dziju pateicibu LCK aréjas informacijas dalai par drosmeés pilno cinu Latvi- jas atjaunotnes lana un novel dievpaligu iesaistit $aja ide- jiska cina vienoti visu ftrim- dinieku satmi. Ta butu dm- S6k4 kila misu tautas nesil- dibai, lai kAdi smagi parbau- dijumi miig vél piemekiétu. Veco mitne ari Farela Miusu laikreksts jau informeja par niinu iekfrtot veco jauzu mitnl Kukshafena. Tagad mums vésta, ka tidu mitni jekartos ari Farelé. Tl- tad Ziemelvacija paliekoSajiem DP batu divas veco Jauzu mitnes. Jd- niezimé, ka apkartne Farelé glernal- naka, te apkart me#i un birzis, bet 6 km talik plagais Jades jiras licis. KA vient no pirmajiem uz Farell narcelsies vecie Jaudis no Seng- vardenes. Vinu vietA februfra vidd paredzéita. Emdenes tautlesu jerasa-= nas. Patlaban Sengvardenas nomet- né remonté visas dzivojamds ékas. 8 bloki jau jzremont&th un tanfs pare vletos Sengvardenas DP atlikumu. Uz Oldenburgas !"tvledu nomet- ném dinigs diends parvieto tautiebus no Lértes un apkartnes. Taépat uz Oldenburgas un Sengvardenesa rajo- na nometném paredzéts pairvest lat- vieSug no Vatengtetes un Halendor- fas. Lidz ar to visas letviefu no- metnes Brauniveigas rajona bitu likvidétas. G. G, ye eee VESTULES REDAKCIAI NELAUSIM SABRADAT VIENIGO, KAS MUMS PALICIS TAldk par R. Ozola rakstu ,Skaid- i. ribas 8ai Hetaé nekad nevar bat par daudz" nu vairs nevar tet! LQk, ne~ kad nekas patstavigaji Latviji nav bijis labs — bijudas kjGdag parla- ménta laikos, bijusas k]Qdas péc 1934, g., kjQdoties arf tagadé}ie trim- das darbinick! un tipée: ,Ja nav, nav kazai piena -—- atmest ar roku visam latviskam!" Clk nozélojami! Neviens, arf gentalakais cllvéke neyar dzivi nodzivot tai, Ia! varétu teikt — tA oljusi bez k]ud4m, kur nu vel, vadot tautes un valsts liktenus! Nek}idas tikai tie, kas nek& nedara. Kritizét nav griti (tur nevajag ne spelu, ne uzupurésands), bet kludu dé} atteikties no savag tautag — fe nu komentéri Lekil Nelausim sabradét to, kas katram vél pari palicis — atminas par Lat- vilas patstavibas laikiem == gan lidz 1934, g. un vél valrak péc 41 gada. Sabradat pagatni ir nozegums pret nakotni, noziegums pret mocekliem — tlem 90% musu tautas piederigo, kas visvairak galde glabéju. R. Ozols gan ifidz, lal vinam ne- narmet latviskumia trikumu, bet lai atspékojot Ulmana laika nebide- nas. Tas simtkart jau darits. Kon- krétl Latvijas 6. un 11. janvara nu= muros. Pret 50 rakstu autorlem — »,BERU* un A. Iksenu xatrs ists latvietis, kam svéti milsu valsts sa- sniegumi (tas vairs nevienam nav japierada) izjut patelcibu par pa- tiesu vardu. Kritizet var fika! tas, kas prot ari colt. M. Civyzele, Verdeng SKAIDRIBAS ALCEJIEM UN LAIKMETU TIESATANEM Mueu valsis sam@ré neilgals bri- vibas laiks dalas divoa posmos: 1} kad vadiba atradds 80 politisko par- tiju un grupu rokas; 2) kad partlju neatbildigo varu un nelerobeZoto audzelibu partrauca, lai tautai sa« gatavotu jaunu nacion&lu satversmi. Partijas gan solija zelita kalnua, bet valsts labklajiba bija tam otras Skiras jédziens, Komiinistu deputatl organizéja papridi, uzturéja sakarus ar Maskavu, sludinaja atklatu nai- du un sagravi nacion4lajal Latvijal, bet soclaldemokratu kreigais sparne bija izveidojis apbrunotu organizé~ ciju pastavo$as jekartag géSaunai af ferotu palidzibu Nodoms pédéjil mirkli tika likvidéts, bet komdnistu draudi plepildijas 1940. g. 7. jie nija. Tapat neviens vél nebus aize mirsis lielo vieninieku un divnieku Skaitu, kas vienreiz revi p&rdeva Koalicijal, otrreiz opozicijal, lai tikal kaut ko icgutu sey. Butu labi, ja Sie skaldribas alcé{! laika, kad krituSle un dzivajie celas iztkiréjat cinal par brivibu, velt! nenodarbotos ar rakstu sast&disanu, kas pauzZ linéa tlesu nacion&ld laike- meta vaditaji¢m. Tiem nelzdosies lauta aptumsot eclenu un milestibu pret mocekla navé 2ajusa Latvijas idejas istenotaia Karta Ulmana vienreizéto personibu. Lai klusé dog- mas, kad jacinas izmisuma cina par tevzemi. Alberts Eglitis, Reinzemeé cule di = a oF ie Gt ud sEEL ny = fo FEE fe eof & Segre erg a = ba | 7 a = . on