LATVIJA Sastdien. 1950. g. 29. aprill

| Ka top anglu raksinieces

“Vestule no Londonas

[

~ -VARDAVAZAS —| Baila

Viena to visstiprakajim elku ‘tt-
Cibim muzika ir ticiba vardam. Tai
dztas, sensenas saknes. Daudzarn

eee

r .
+ fe
ql

7 aoe, a
. . '
7 in ° “a "a = : aa) ny ‘
3 he : ke 4 i
Y Fils a tS phe. HE ne i te

7 -_— = : ad 7 LP in! Ir .  * a. a oo a, .
re oe wept deb ee ee ee ee Ww je
oe Ue ie oo ee el __ os ae =‘, OUR Sree dp
- + al 7 _o, . “ : epi ' =a pi
whet ot P A oe i os Ao A ee Cah =x
“wat - fe eee bee rviel «1

=
a

oe pas ‘, = fae te oe * wr ea . = _ i " as Be ao — . .
aa Secale al i en os ae : : 4
a ose ae oa . 2 .

Citi auterd SMe smalkidttedki oun
NCOoZa Katuieka caltam kidusitatan
Saulu, Leevu voi tondenecs oa lidzt-

=i

1 bh aL — WF a
. = oh =i a I F
Dian 1 er
; i

im 2 P.." rin ho Der =

oe ‘
[el in i ed De tl tal el el
. 4 - :
- a —s 7 Sl
‘= Pry

tea = ey : “. fe aS .
tee Pe rhe ee
ce “J
"pet id per

LI. F 4
ee ee ee ae ee ee ee ee
1 i wt 6 x rr." '

—
oe Nola eee

. lH ie
rfl babe

mn : ri ‘a . .

ae ae
7 +e EE - Tae
earn
aoe
i
—, Maco! :
ta hee ey ght =P '
- - y i; . ig ' rr. 1 Pork

=i c--

.
a

I I . - H .
Fe ae Less wa os a 1
. “ . rl oT

oar ant . th
maar Trngpinn 28 ey eae
ee ilar 7 TA =, ahi

. . a
Ld . 9 a

soe

ie ee

pe wall a
peak

val. ae

© = ie” ' = ial "uu ‘=
i was to x, -aier =

1 7 are

ay! ith 7.

IEREBUPGEPEREOTH ES SERRE Ftp

A tat
5 a Tne - - .
i “1 ater. T A eee ee rs
- c= = ke tl 5
ott. - i eas | . r Pi ete . .
ve ne rt fs uP ae rt ‘a : = a if Wan or u er | "
De VI np are ae ee a See as
ar 1 - et ane = edie ep eV apbtaes to tt, ; iy a ¥ dn . .
sat MEET ee, eae wa, aah i " ‘ . :
wha eS et ee NA pee
ee
7 - ‘ :
.
- - .
as *
“=
= lad "
Ly "
. ™
= hy =
a swt,
il le

ye ee eg ep lig ei! el, ee el ee 2 eee,
he hod y Fee ce = fe ee. iin
= ’ bs on f me st aia
_ 1 r i F al Li : af * .
, = c = “4 ; = oF 1! fe 5, : x
: In o's = = ‘ = . Se gee Tee rk Ie

_= = a:
= = ew =

= fturéjas. vira, “am

THe oe

=

CaS SEER

i

SERCEEE

m_

- ps Sanaa —7— .

a
r a
7 pes pry: -* ae heaps oe
. A, cae = ¢
s a Ps *

. L m
!
ee dees 1 ge ee - il neh =p
7

- 2 F ATi ie

7 oo ote oi . a
= —_ -—-= i i on a
eee ee ee ee geen.
t . . - .
= - . . =
ZL .

faulam instrumentaimdz.ka ka uate .

étaviga tautas mfaksla. pavisam m2z

izkopta: ja tida ari ir, tad ka decas:

Yai dziedajuma pavadijums. Visa

Primitiva skanu pasaule saistas ar |

vardu un jidz ar to ar zinamu ken-
rétibu. No Scjlenes ticéiums  té-
Jam, jutai, jédzienam pargajis ari
~MAKslas mOziki, izveidodams deze
' dag teorijas. To autori, protams,
meucjaml starp vokalkomponistiem.

Laj neaizklistu par (flu, pigminé-

flm tkai garimeiot, fa  tautus
miks§ dzefa ar miziku gan ict
pastaviai lhdzis, tak katra paklouta
gaval fikumibai un nehat - obl.g iti
néizieie divreiz vienu un tg pus.
Ka citddi lai iz-
Skaldro faktu, a
viend melodija var
Gziedit un tick
dzieditas neskai‘a-
mes, e's3l nrodig
‘satura tautasdzic-
ginas?

Visliclikds . ne-
tkaidribas pa lai-.
kam rada gudri vi-
rt. TA Helais aneras
reformitors Gluks,
kes no virtuszis
17, gadsimta italie-
tu operas plirgaja
uz vienkirsotu tie-
fr pArdzivojumu
izteiksmi, bila na-
cis ple atzinas, ha
operé gaivenals fr
vGrds, Vairds izsa-
ka. priekus, bédas,
veronlbu, nau,
milu vwiske ciivé-
kam zinfmajis pa-
kipés. Mizikas uz~
Jevuras vienigi ur-
Geigi aekot vir-—
sem, Skaba nespé}
Got -neka bitisici
jaune, t&. piclidzi-
nimea krasai kolo-
Pt siméjum4, fas .
vienigi reljel&k.iz-
ce] Mnlju un dara
lo tikamiku acl.
‘da’ peta uzelata

Mena

ls Rs
A _ 7% ;
ay ~ a os
. ‘a at i ale .

t

a
v “hin 4

‘fimts gedus vélik
pe otram jagam bi-
Ja fingk ka refor-
mitoyam un {a-
.@:8b) opera no pa-
geimianas — Ri-
chards Vagners. Miiédams  filozo-
gf@t, vin’ izveido'a par 0 jauta-

 -famu pats savu teorliu. Snsita-

me ar to dzeja ir virlékive.s, mu-
#ka — sieviSkigals elements. Viens
Dez otra nav pilnigs, viens tiecas sa-
pldst ar otfu. Tikai dzejas apaut-
Ota mzika racda visaugstako maks-
fas) darbu, Protams, tida darba
Fetals peraugs vina lalkes nebija t4-
du fAmekic, tas bija Vaaners pasa
Misglkas drama Ar [to mizikalit
ekepresija Skita aasniegust savu kul-
mindcitu, miizika bija taisni piesdk-
néia jitu kd Aampanietis oglskibes.
. Sadu varenu paraugu ietekmé ari
komponisti, kas nefutag isti sicinatl
tidai visquestakajal  sintetiskajai
vatda un -skanaa mitkslai, bet kas
Kong it ki otras 4kiras Zanru —~ tirt
instrumentaiu miiziky, mekiéja eo-
us, k& tuvoties sa) plintbai, Vis
jeials devinpadsmitals gadsimts por
to nodod liecibu, jo izteikts. yar nee
jateikta veida aiz katras 41 laikmetn
midzikas saskatama vards, vismnaz to
pie labas gribus visi Skita saskatim,
Béthovens gan bila miris, nepiedzi-
voile Vaunera nlkifisines, pats tiri
nejad) vlenigi savé sestaja simfo-
miji pavérdams aizkarus faunajai
idesiogijal un ir nefauzdams. kadas
tai bile sekas. Tak, kad Vagners ar
aavu dzrejisko apaivu izklastiia Het-
hovéna simfoniju saturu. klausiti-
fiem t& kd atvéras acis, cik daudz tur
skaidri virdos nosaucemu célu, va-
fronigu, tomer polu galfi visal tous-
‘timu, cilvéeigu notikiume, pardzivo-
jumu un jitu. Vél tagad misu ve-
chka paaudze ir ta sanumusi ar Vag-
mera (dlofumiem, ka citAdi = nemaz
nesne| kisusities ne Eroku, ne lik-
tensimfoniiju, ne devito. ,
Ari Vageners bila sova latka herns,
gasummedams wi sistematizéedams
to, kag bija niicis modé fau sen
prickd vina. Hektoru Heriiogu uz
ike par protraminns m&zikas tévu,

wm vina jetekmé simfeniki, val nu |

siranigi ticédami, ka 3; maksla ti
. plinigak’. vai ari ar neomulicu sa-
| JOtu alskdrzdami, ka bez virda vi-
pu miizikai maz jzredtu. rakastija
pasl vai izmantoja jau gatavas lite-
Yirag programmas saviem skandar-
bien, Klausitaéis ar orogiammu ro-
kA eekoja ik noti} ka pee katalera
wun bija kars sadzirdét to, ko skan-
‘radig vinam lick dzirdét. Daudz!

icki iemanijas, ka paticsib.
phetick izlasit progcammu, un pat

miiziku var alot tir tckoS!, ari tis |
nedzirddjis val nesapratigs. Tiesi Ca- © Aree
wit~ . thiv

Via .

lofanai vardos un rakstos sis
glens deva neizencjami diudz

las.

 prometets feo uguns te:

Neate

Bat, Veos.nt gadsimis Sxpublns gd
vain simfonis:.um pobmam ichky va-
fen.s vardus:  dievitks,

or

Lee. Bigs f. ‘) ‘go ma: F i-. r :” bP , 4 oy?
Haid Va gases a | bade

| (apa Ne fyesiewinkdin Rat cto,

Gadeni, grandiva, varonigi, dievis-
ki. Vigna wbsudais skolutuis, — kaul-
rats, smaisjuiiguts, bet atiddtuis Ta-

néicys tfic.s foaeasmundiam skan- !

Tuddim weiss: Ko Ws yvieniner padi sevi
Wicn glavdjat, pagaidiet, lai slave
quis

Julas muzika sika sevigki ziedét
QP Tornuutemu. Toca sirsniga sa-
GA VEL iba wn — la
ba nozitie — pak vicniiesiba, Ras pie-

: "447
h eats

aR gi St iy
2 i . Ae = 7 Vi

| ee “Va 4 re
1, a =

4
r
he

" Cr) rr oo Be fe
a vw ee . .
’ 2 2 < a 1” i i}
“hb. ? Fi, . " f a” M2 —- 4
; a , i. m an oe ety the
I . a ; . 7 2
a .

“ a
mus oe Mi
qf .
+E
rf

.
_

Wie
| |

JURIS SOIKANS — LATVIJA

mit tidam ka Stiborlam. drizi k}uva
pur manieri. Noskatijusies no yo
Kalas muziltes. kadus melediskos f3-
jicnus un cilus panémicnus tur licta
komponistt ,Jikdamt uz notin’, pie-
méram, lirisku dzejoli, vini tidus
miss purnésa ari instramentilmuzi-
ki, Sidas dziesmus bez virdiem
blezi dr tlk nllnas klausifafam wu
pieistoma kisetu, ka ving | tresam
Vidam skandarbam var jzseliot, ka
Kad tam tetu fersts apakss. Ro-
montiskh an tai sekofoha imoresio-
nistiska mubekna titad ir vistuvaka-
ios Trades progrummas mitz'knul. Ne
visi biia ffs athurigi ka Soan@ns, kas
savas réwainfis vizijes nosanéa pavl-
sim iabstraktos vii pat prozalsxos
Vardes par preliditim, etidtm, jo-
klem (Scherzo), mazurkdain. Sdmans
jay onirh our. opresramrmatishaliom
Karneyaliees, Kreisterianim, Sapno-
timicey Kiftelu saradag daudz. un
kiausitajs, atz vilentvirsa paraduma,
asaci@ia gindimag klifseins ar zind-
mam jutim. Galu pola, jutyo tur
Varéju pat memaz nebtt, ja tikat
blia atticelzs simhols, kdise’a, M-
#eesings Un klausifanas process zi-
Nima mera oateadinaja  dziynicku
dresura, kur dres@jamo ar dazadam
Villibinim un peexukujosanu iztal-
3 0ar gedit un tad tas savu gud-
Cla revein mida ari ber kukuviem
Jantivums ir, vat julas un vispar
las, keas deeds provrammis rake
slits, mntlaika jel bec bijis ieksa? Vat
yards tiem sedens ar shan?
Nomingaim pea,  ariskigo 17.
padsimta diabesa oper, kas bila wie
su reformiu un Kini sehoiota eksapre-
sionisma muzikatais cllouis. Nemi-
nesim ari dtuliesa. gsateio opretpalu
Pachu. par kupa iivim fuedri kluse
ip Gduks, ip Yagners. Tacu tan pa-
fa Gluka laika bliin Kompnoniats, kas
rakclira Be yien instrumentahivig-
ku, bet arf operas un Ras puc fad
Virda hedemomiu por. shagw neha
negindig un neha necribela o zinal,
Kas patelea par opcra skaidri, Ka
arl tury wvivisa i viss. vards — ne-
Kas. Tas biti Mecarts. Iosai-vareélu
(ziedat, teksts netivewsums, tacu
Mocarts nekad nenadevis varda va-
7am un necentas izspiest ma th ka-
das jutns miuaiki. Roaneerii an-
mexighiif droti atecrésies viga har-
Vidu ariiu, Ruyas teksts ir oviens
Wiewigs vards AlCwihe Pavsa ties
ium’. kad tik daudz refgu daparmal
wiens unm tas pats, Kamer uzrodas
PAUIDS, arb vies otrs adbocarta
sviens daram taged var
taGu ta ir Uri.mui-
Hhanmpoarcyardy

oa a TL ie |
oe ieee

1 [a . 1
aa "ah 7 1 =
Hat Ln

a, 3

704, 01 Pe ot os ye
et om Gee ac Gaae

(Turpingaums 1, iDB.}

Re a eee :
rin Aes,

gramata

Sdaiuna af sevi un
ar lasitajiem

Laikam es siku vecot, jo man gri-
bas runalies ar sevi. Ja ari ne vel
skalt, tad domas gan. Es biezi grozos
‘Ka spogula prieksad. Lidzds slav visl
galvenie darbi. — To tu esi godam
V6.C15, e8, lupas nepakuslinadams,
saku. Bet Sis te ir pliekans kd pju-
Tina. Sinl par maz sirds siltuma, ir
likai izskaistinati teikumi. Te esi
par daudz melojis.
iasitaju uz zagSanud, uz laulibas par-
kapsant, lai Dievs nogriez, — pat uz
passlepkavibu! Ja gan, sava ialla
csmu licis uzuicindts Aiju sadedzi-
nat, tapéc ka Janis nervu sabruxu-
ma pirgriez dzisias. — Ir visadi cil-
vedi un katram savadaka sajéga par
moksili. Biedi pat nekadas.

Pasa pedeja jlaika man visvairak
jakavéjas pie Baltas gramatas. Lai-
kam tipéc, ka ta patlaban iznak jau-
nd izdevumi. Un fe nu es egriedos
ple lasitajiem ar ism vésturiskim
Un Sstatistiskam zinam par $0 darbu.

Kad priek3 apaliem trisdesmit se-
Siemn gadiem Balti gramata paraci-
jas pirmo reizi, oficiala kritika tek-
stu akceptéja bez liciiem iebildu-
micm, bet zimejumiem bija diezgan
ko turét. Tagad, kur redz@tas daudz
frakikas hetas, neviens vairs neuz-
trauksies ari par tien. Pile jauna,
septita. pilnizdevuma neesmu neka
Brozinis, né vardos ne linijas. Ir ti-
kal atariezusies visi pleci  télojumi
par Zidiem, kas vaeu okupdcijas lai-
ka tika izsviesti. — Baila gramata ir
datdz lasita. Latvija {8 iznfca, da-
zudos izdevumos, 68.000 eksemplaros.
Tiem .japieskaita trimdé fendkusSie,
— saisinatais izdévums ar pieci un
tapadéjais, pilnais, ar tris tlikstoSi.
Ta kovi tznak visai iespaidigs skaitlis
— 76.000.

Nevaru -izgudrot, kam pateikties
par $0 lielo tirdZu. Vai paidagogiem,

kag gramatu ierindojudi jauntbas il-
terdtara, vai jauzu daudzumam, ko

deve nar tautu, inteligenci, vai “heidzot
pasam sev? Rakstnieks nevar izvée-
Ibtieg Jasitajus: tie rodas pasi. Ja
Skoloth*| tuead dazkurt nosukstis
nar fo, ka jeigidusi Balto  gramatu
skolas, tad es tur esmu vismazak
vainigs, Lielaks prieks man it dzir-
det atzinitus vardus par so grama-
tu no ordtigiem cilvekiem, no aussti

izelitetiom un no maksiiniekiem, kas.

bic] atphgoties pie tas. Man patik
uri, ka to lasa bérni, vai ka mates
lasa no tas berniem priek$d par seno
sétu ,par silkém, stabulém, par Janu
nakti un par j4¢u vadataiiem, par
skrodcricm, audekiiem un simtam
cliam lietam un izdaribam. Bet es
ati nenemy Jaund, ia kida parsmal-
ka kundze atras dusmias iesvicz srae
matu krasn', tanée ka beérns, lasi-
dams stistu par Ziemsvétku ¢éiga-
niem, jevaicaias:

oMftmmin, tes tas ir izrinit?™

Ja! kas nevélas uzdurties uz vie-
na otra vards. kadug lauku = jaurdis
senak neturéja par piertsuzigiem., kA
niomeram, — (nu, lai jabik  naltek
nemirgts), fas ]ai liee Sai gpramatal
likumu.,

Tur pavedinajis |

Nesen anglu sievielu urnalistu

biedriba visa klusiba nosvinéja 50.

padu pastavéSanas svétkus. Nebija
ne greznibas, ne svinibu, Parastaja
ik nedéjas darba vakarad bija likta
cita, svinigacam gadijumam pleme-
rota darba kartiba.

Sapulcites notiek maza istabina,
pavisam tuvu kaimigos gpreznajam
un lepnajam aviiniecibas namu ra-
jonam Fleet Street. Tur kaira kvad-
ratcoila telpu maksa& lielu naudu, ta-
péc Si btedriba saspiedusies &auri,
Sauri. Maza istabina, liels grimatu
skapis, piekrauts galvend karta ar
sleviesu autoru darbiem, kamins, un
sturl mazs gaidins sapulees vadita-
jai. Dalibnie¢u saradies divreiz vai-
rak neka parasta Daudz vecu mi-
minu ap gadiem 70 un vairik. Tas
anglu dimas, jiteratOras un zuma-
listikas veteranes. Jubilejas vakara
vinamy vards, Tas gan nav vairs or-
ganizacijas dibinatéjas. bet vinas ir
tis, kurus vél atcéras redzéjusas un
konpa darbojusags ar dibinaitélam —
toreiz, kad bija vé! iesacBjas. Anglu
dimas. par sabiedriskam lietim un
nar rakstniecitbu sak Intereséties ti-

kai tad, kad ieguvusas sirmus ma- |

tus un izvadijusas tautas savugs bér-
nus, Vinas ir slrmas, kad savu kar-
jéru sak, un pavisam salikuSas un
baltas, kad sasnlédz spidoso zvaig-
gnu pakapi. Angli nekad nedara di-
vus darbus reizé, ki tas pie mums
pienemts. Laika {r dlezgan un dzive
gara. Vint dara visu péc kArtas.

Atceres gadijumA dabujam zlnét
ka pirms gadiem 50 vai 70 Angllja
esot bijudas tikai trie profesijas, ar
ko neprecéta sieviete varéjusi pat!
sey maizl nopelnit: mfcit, Sat val
(7let uz lelas: 1862. ¢. London esot
bijudas 15.00 guvernantes, 43.000
Suvejas un 60.000 prostituétés. Sie-
viedu rakstnietu un Zurnslistu bied-
riba biiusi Jauna un revoliicionara
parddiba, un fai Dijis jalzcina sma-
Pa cina ar sabiedribas aizspriedu-
miem. |

Bicdribas galvend ideja ir — at-
rast tn izaudzinat jaunas spéjigas
rakstnieces un Zurnlistes Konku-
Teneces naidu un skaudtbu sis damag
nepazist. Bicdribas darbs norit péc
Blizt paidagogiskicm principlem.
Ratru nedelu notick maza darba
sapulee, bet reizi ménes! kada liela-
ka zale priekslastiums vai prieké-
nesums. Mazas darbs sapulces pil-
nigi algadina skolu. Damas, kuru
vidi pavitam maz jaunavigu seju,
Salasds klusi un ritni ka skolnieci-
tes, Sturl ple gaklina fenem vietu
prickSsédétija. Pa laikam tai ldzas
nocésiag kada vieina — kada Ilte-
rdturas autoritate va! sievie§u Zur-
nila izdevéja. Abam damam ir pa-
visam stingra skolmelstarienu staja
Un izriciba. Uz galding giliti kau-
dzite salikti jauno autoru darbi. Pa
lielakai dalai tie ir mazi  stastini.

Sapulces vaditaia ar stingru audzi- |

natajas roku pasniedz  stastinus
vienu pec otra dalibniecém, kuram
lie Salasa prick$a visal sapulcel. Péc
fam debaté, vai stistin§g bijls labs,
cik tas gatavs fespieSanai, un kur
lam ir vajas vietaa Tas Jlek par-
Stradat.

Ja stastinu atzist par Jabu, tad
atkal ir debates, kur to likt. Ang-

Zeme, kur sastopas —
visas pasaules tautas

Sveice ir ne tikai bagalnieku iz-
pricgas, bet arl visu pasaules domi-
lau un raditaju cliveku sapnu zeme.
Tada Sveice b.ja Cvineglija un Pes-
talocija laiké, tada t& bija ari midsu

Latviiag trimdinickiem péc 1905.
giuda, kas te netraurcli varéja talak
attistit savas brivibas un  garigis
angatipeias Hdepas,

Kapec Sveice pievelk un ierosina?

Vispirms — de ir slavenas kragnas
Gabas ainavas. Talak — auesta kul-
fura un technika, Joti sena univec-
sitdte, kuyas daudzie instituti ieri-
koti pée technikas un zindtnes pede-
ja wirda. Moderni: slimnicds veic
neledamAtam! saredtitas operactjas.
Svcices sanatorijas pazistamnas vis
pasaule, Plasa un daudzpusiga tr
Sveices garifa dzive, Roslgi darbo-
jas daridas kustibas — kristi<3 zi-
mitnce teosofija, antroposofita, maz-
daznini, Cimermana kustiba, jogu
insitiats uc. Lekcifigs un disputos
medalas zindtnick: ar pasaules vir-
du. Patreiz domatain cilvéku inte-
reseg derounkt’ ir natae Svetecs fi-
Ingofs Valtors Nies (Niger. Vina re-
d@jas grimatas Liclio svétie un Ke
cer? saistijugas ne vien literatu, het
art religiskas passules urmaniby
Tas izperk par cniti augstajai cenal
— pari 50 frankiem.

It ipast Ciriché katra tauta un

' Katrs radogs gars cengas radit savits
j Sasniegumus, jo te vinu redz visas

pasaules acts, dzird visu zemju au-
sis. Sejienes maksias rmiizejs, kon-
eerizales, lielikas auditorijas, liela-
kie apgadi ménegiem uz prickSu Jau
aizrunati un parstugotl, Te dzied
Benjamino Déilji, dejo Zozefina Be-
xere, dzied Parizes sieviesu kvartets,
daudzo» kino rida franéu filmas —-
dazas Jau tre&n ménesi, viesojas italu
Skalas operas stigu orkestris, Liela-
hals notikums nesen bija Somilas
eleznu izstade, kur aprneklétaju pic-
plidums biia visai jevéro'ams. Nu-
pat dziedaja ari somu viru koris, ple
kam jeejas bifetes izpirka pirmaja
diend péc koncerta izzinoSanas. Ovi-
ciju un 2iedu blia bez gata daudz.
Gaisis somu puiSu galvas varda {sta
Nozimé grima Sveites pleludzeju
sniegtalos spilgtains ziedns.

Vaci'a liclikajd Ciriches naciona-
laja bibliotéka pagsrelz  sarikojusi
peckara griimaty izstadi. Tzraela
brosargs un erimatis roda vél.savu
ciefanit cclu un valsts uzplaukumu.
Tapat redzama ari vienas otras Bal-
Kanu vaiste ierittra Mkai par Bal-
fias valstim man. neizdevas redzét
vai dzirdet ne yarda. Atceros, ka
ka 1948. g man. Sveicé esot, tzdevis
Cirich® dabit telpas misu mikslas
‘in daljamatniecthbas izstadet. Bet t%s
man velik ar kautw nicds atkal‘at-
leikt, jo mist}ie nevaréla vienoties,

Ciriche,aprirn - |

Dora Svikile

4am izdevies labs.

lija ir vesels megs periodisku izde-
vumu. Autorei dod noradijumus,
kur savu darbu lai iesita Velak
debaté, kadas bijugas sekmes. Ang-
lija nav paradums autoru darbus
ieguidit papiru kurvi. Profesionala
orpanizicija atvieglo redakcijam
darbu, jo tim iestta tikai fos dare
bus, ko arodbiedribas kollektivs at-
zinis par iespivsunas vértlem. Tas
tomer vel nenozimé, ka tie theéam
tiks iespiesti Ja darbu neiziieto, tad
tas tiek atsilits autoram atpakal,
un autors var mekiét savu lalmi clté
izdevumad. Dagreiz redakcila, atsutot
darbu atpaka} dod lidzi savu mott-
vejumu, kapéc tas nav plepemarms.
Dazreiz vaina mekléjama  darb§,
het bielik pasa izdevumd, jo tie
specializéjusies uz Sauriem tema-
tiem un nevélas iespiest to, ko uze
skata par savam izdevumam nepie-
mérotu. 8&1 k&rtiba joti nospiet
rakstnicka brivo fantaziju. Uzrak-
stit varelu nezin ko, bet kur Anglifa
atradisi papiru, kur to iespiest?
Piemeram, = twezrakstits stastiné,
Kas nobeidzas ar laulibas SkirSanu.
Visi klausitaji atzist, ka stasting tie=
Autorei tomér
ietele to nekur nelesitit, jo ir pie.
nemts, ka anglu Hteratiraé tematu
par Jaulibas bkirsanu nemaz necild,
un tédu izdeveiu neatradidot, kas
riskétu Saduy stastu iespiest. Beij-
Gzot tematu izvéle saSaurinds us
trim: rokdarbi, virtuves receptes un
isi stastini, kas visi beidzas ar lal»
migu apprecésanos. Dot rokderbus
Un €dienu receptes — tas nav dure
nalistu uzdevums. Tatad pallek tf»
kai pedéia nozare — aprakstit ne«
skailfagmos variantos klizmas, kag
kavé tikt pie laimigam laulibim, un
ka beidzot visiem Skériliem tiek
par}. Ir Zurndli, kag Sddus stastinus
ievieto pa 5 un valrak viend numu«
ra un ta turpins numuru péc numu-
ra. Cita temuta nav.

Jaunds rakstnieces lteld dieng ir
té, kad vinu angagé par pastivigu
lidzstradniect kidd sievielu Jumald,
Nu var sikt ievietot pa vienam stis-
tinam katru nedélu, kay ienes kriet-
nu naudu. Redakcita plezimé, ka
péc nedélas tas patsy autores atkal
dog jaunu stéstu par ta patu te
matu. Angi necie’ pirmainas ne
iniciga, ne garl@a baribaé. Ja viena
Btaisting paticis, tad aneglis vélag
katru nedélu lasit ti pasa autora
tidu pasy. stdstinu per to pasu te-
matu, Nu autoret neskaitimos ya-
riantos atka) un atkal 4&pardzfvo
un jaiiek citlem pardzivot ths divas
tris nedélas no savas dzives, kas ir
pasas nédéjas pirms laulibam.

Ja maina tematu, tad nereti mal-
ha ari pseudonimu. Pseudonima ir
zinamas literfriskas standartpreceg
marka, Ja mains preci, tad maina
ari marku

Rakstnieka darbs biezj izsaue v!l-
nojumus sadledrib4 un nemieru ap
auforu. Angli neni] §9 ar profesiiu
saistito nemieru ienest sava privdtala
dzive.

Rakstniefu arcdbiedriba riko arf
intelifences pirbaudes vakarus, Sa-

pulces vaditajai ir gara liste dazddu

jautajumu. Yisim péc kartag jaidod
atbildes. PiespriezZ pat godalgaa.
Idealj ir atbildét uz 16 jautajumiem.

_Augstakais punktu skalts tomér ir

134, ko izpclnis kada  d¢dalibniece
reizé ar pedalgu. Tiek minétl gra-
matu nosaukumi un jautdts, kas tag
sarakstifis Kud kAda  dalfbniece
rejzes tris, €ctrag no vietas dod pae
reizas atbildes, kamér cltas. tikal
rausta plecus, nak zobgaligi jauti-
jumt athilZu zindtajal: vina jau lai-
kam visu dicnu neko citu nedara,
ka tikal lasa gramatas

Gadis, ka savus darbus nolaga
10 personas, Visi darbl iznelnis at.
zinigus Vairdus un komplimentus,
bet tomer paliek bez ceribdim — ttkt
lesplesti. Kada fzdev8ia atnakusi iz-
veléties savam furnilam  darbus,
No desmit va’ vairik  nolasit!em
darbicm labi 1a panem vieny. Kam
laiméjas pieskanotles tirgus prast-
bam, tas pamet sapulciti un kidat
pat jaunu zvalreni pie Angliias ite-
railuras debesim Jaunds zvaigznes
tad nik un jenem vadoSo vietu pie
Raldina, no skolniecém parvéranttes
par skplotajam Agrikas skolotiias
Pa to Jaiku leguvuSas jau platakug .
sparnus T4s pamet Londonu un
paziid kaut kur impertias bezsaitva-
fos plaSumos kA drzemtu specialko-
respondentes, ki mZighs cetotitas
vat pfreses renrezentantes kolon}iZ¢
ln domintiis. Kaut kur no liela té-
luma tas sGta savue sveicienus im
ar Testu mates sirdl seko visam. kag
notick mazalé istabina . Katrs ma-
7akals panikumes tiek apsveivts ar
laimes véléjumiem un gavilém.

Nav 4 ki pie mums, kur ar

rungu sit nosl katru, kas atlaujas
kaut kas bit.

Konstance Berga

=a

= | Z =

Be

fee

F
ig

Py

iF

——
t=

F

&

fi

ig

E ee
serif aR

gi

HT

#¥
g

J

fe

ff
a

z=

a
pho

<_
=