2 | a ane toca if ey Nr. 40 (384) 1950. g. 25. malija ‘AY Gutore perekaty fei inictijism pe Pekstitajos raketon isteiktésa domes nat c,h ocrpe -redakcisne domes Arodbiedribas > Un mes. “Sava kreleé novirziena dé] aroi- biedribas Latvijé nebija popularas. - Svebig okupicijas varas izhetoja tas Par savu rezimu uzapodrinatajam:un strddnieku izepiegofanas organiem. Tédé] vél arvien pret arodbiedribam fe uz sola vérolam! aizspriedumi. Drivojot rieturnu demokratiju pa- spirné, tie aizspriedumi tomér nav ‘attalmojami. Ir talaniba, ka dazés gemég komiinistu jespaids arodkusti- b& vél: joprojim spécigs. Laiku pa laikam Maskava, izmantojot to, 12- —-Yaisa politiskus sireikus, kam nav ne masik& sakara ar darba apstakju - ualabojumiem un socidlim tiesibam. | TieBl Hs apstiklis pag. gada beigds noveda pie jaunas starptauliskas arodsavienibas diblnddanas, kas pil- - pigi atraisijusies no komianistu dik- — tite, Bis ir viens no redzamikaiem politiskiem notikumiem pédéjos mé- edos. Glmpatiakg uw fiz London’ dibiniiis Starptautiskis arodsavic- mwibag labyéligh nost&ja baltietu im@inieku teisnige prasIbu liet&. MOsy. stivoklis trimdi bez tara pe laikA aizkéris gluzi praktis- is darba flesibu jautijumus, kas nav atrisin’m| bez arodbiedritu ple- seimegee ‘Kamér icsam = atradusies us srodbiedribém, no vinu puses pret mums daikfrt vérsugies tanis aovienoto. bledru faurl arodnicciskie jebildund, Strédatiju attlecibas Va- bo C8 arf daudz kas bija lidz im ne- noskaidrots, | Ar DP pirstiviu lémumu 1949, g. 48. dec, Mitenvald? par nodarbinato DP. Jestiganos view Brodbiedriba devadite jauma kurss. Par pleméro- tiko atzita vicu arodbledriba pub- stem pakalpojumiem, transportam Un satikame! (Gewerkschaft Offent- Yehe Dienste, Transport und Ver- kehr). SIs arodbledribas vadiba nav neviena kominista. TA ir tikko a 7 Yalnétda Starptautlakds arodsavient- ekle, kur apvienotas ¢. a, bri- Tedicties par bledru minbta}s vé- . “ar katrs tig loceklis ' Wydist par ‘dalfbnieku Starptautiskaia afodsavientbd, pie kuyas pleder Sa- ~vlenote valstu, Kanadas, Australijas, Angiijes, Zviedrijag un daudzu cjtu - géemju arodbledribas.. Praktiski tas . . dod: Helay priekirocibas, jo ikviens, ’ kas bijis bledre kid& vaeu arodbled- eibd igik par trim ménefiem, savu- kitt. var bez gritiba’m ijekiit kada amerikinu vai. citi demokratiska arodbiedrib’. Turpretim par tiem miosu tautiesiem, kag nokjuvuéi Sav. valetfa, nebiidami jau agrix kidas arodbledribas biedri, zinims, ka tiem usmemiana amerikdnu srodbiedribas apgritindta, un tas nozimé sliktakus derba: noteikumus: un atalgojumu. Tautiedi, kas izcejo, fo apstakli lidz dim parik maz fevéroisi, Bet ari licBjiem Vaeciji vatadzétu apzini- e2,.ka bez vaeu arodbledribas tlem nikeles nesalidzinim! griték iekjau- tles vacu salmniectbi. Bleredze rada, ka liela dala DP gBl nemag. nernginfie Jesmé', jecis- ties view arodbledriba, kA ari ir ne- Skaidribé. par priekirocibim,. io tas dod. Lal gan DP ieklaugana vacu afodkustiba vé' ir sikuma stadiia, Jipaskaidro, ka vieu arodbiedribai, kur apvienot! DP, jau i984 laika iz- Gevies dafisi vacu szemés uzlabot TRO festézZu darbinieku algas, ka ari alzstivét tos darba konfitkta padtiu-— mos. So jautatumu karto$ana pte- siciniti ari IRO parst&vii, kas - pats par sevi rada labikas iesndtas kon- fitktu labv@tigakam izkirtojumam. Turklét aradbiedritu hledri zindmos gadijumos sanem davadus atvieglo- jumus materialiem femivu- miem, arodbiedribim ir vi! ada fpads nozime, kn més, sarang ter- Tora va'dtie Jaudla, nedrikstétu at- etht neievéirotu ‘TA fr arod'mustibas viendrét§ politiskA loma. Aradhie- dribas ir prteictih§ yleta, kur va- Fim atsegt bolfeviema Ista seiu un wunnratigos noiiiiow sabledribss abl8ffbas un sevitki derba tavdu ekeistences asaraufan’a. Nekur cltur néevaram tik lahi ke‘ be {rkaldat tas -poaldus un perintianu, kids dive to. remtu stridnieki. iene nadamiu | fekfrty nav redz@iudi vaimu vais. Nar més varem dot skaidribu. io, ik, més esam acullecinield. Vai m@e esam ide Ulm vademilud, cik tan iy svaride un nozimigs urde- 6 Pume. eg mume dorhime Briythsas tm cilv@iu =omilestihas Jabar Mé&s gan redzam no neskaitSmiem plemé- riers “Maskavas neliesiketoios = nfili- Atle pastel Bhaings interes] arcdeucti- bas naklaudan’d sustruna = imreri- * Bitamem. we Aefensivu ¢inu pret to heat nek fedtalt. Mime, Jatvietiem un citu ansplesto tauty piederigiem, jaraids ne vien LATVISA Eee ae -LLV delegatu konference Hamburga Latviefu un, fletuvieSu vienibas delegatu konferencé 14. maija Ham- burgd piedalijas ne vien parstavji gandriz no visam Vacijas nodajam, bet ari pravs skaits viesu. Konfe- renci atklaja LLV prieksnieks mag. hist, J. Braés un apsveica lietuvju atbrivofanes kustibas un igaunu parstavii, uzsverot vienibas kustibas lielo nozimi Baltijas tautu atbrivo- Sanas cind tun nosaucot LLV par pirmo realo soli uz istu sadarbibu. Centralis valdes zinojum4 noskaid- rojas, ka nometnu parcelJanas un likvidéSanas dé} gan likvidéjusas dazag nodajas bet palikusas vei ro- sigi turpina darboties. Stabilas ir nodajas Anglija, nesen nodibinaju- sieg pirma nodaja Kanada, bet ta- ApsprieZot turpmdkas darbibas plinu, konference noléma, ka néa- kotné visua svarigakos jautajumus iziems saraksti8ands cela, jo nav paredzams, ka tuvakaios gados vis- par varés sandkt LLV augetaka In- stance — delegaitu konference. No- léma, ka LLV centrs arf turpmak paliks Elrop’, kur darbosies centrala valde ar 5.locekliem, bet péréjle 4 locekji ASV kd centrflas valdes de- legacija, paturot zindmu patstavibu. Elropa paliks ar] centralé revizijas komisija un goda tiesa. Amerikas das top ASV un Australija. ‘kontinenta centre paredzams Kliv- | lenda, Australijas -~ Melburnd, kur jau atrodas cenfralfs valdes pér- atavji. Ideliska plaksné pastiprinati jaturpina vieniIbas {dejas izplatisa- na plasékfs aprindis, kas lidz #im velcles ar Tabiem rezultatiem. J&- papladina un j&nostabllizé sakari ar abu tautu presi, sevibki aizjird, je Vasarsvetkos Fshachos kapos lesvetis piemineki mirusajiem latviesiem Otros. Vasarsvétkos, 29. maija pl. 14, archibiskapgs pref Dr. T. Grin- bergs Fi§sbachas clema kapséta 1esvé- tis trimda miru$o Valkas un Fisba- chas nometnu latviedy pieminai celto pieminekii, kas veldots péc arch. A. ‘Damrozes projekta. Iesvété bez ar- ‘chibiskapa piedalisies ari latviedu un vicu macitaéji, mirugo plederigie, Graudéu wn nometnu pérstavji, Fis- bachas clema parvalde un viesi. Vairakkaértéjo nometnu parvieto- Sanu dé] nav zinimas Fisbachas de- ma kapsetd apbedito tautieSu plede- Tigo adreses, tidé] visiem nav tespé- jams nositit IpaSus ieligumus. Pie- minekla cel§Sanas komisija liidz no- metnu komitejas noorganizét jétdku celo‘umu grupas tiem tautleSiem, kas velétos piedalities pleminckla iesvé- t@. Vilcieni lesvétes diend no Nirn- bergas galvends stactias uz Fishachu aties: virziend uz Neumarktu oi. 12,21, uz Altdorfu pl. 12,45, uz Ven- delSteinu pl. 13,01 un pietures Fis- bachd, 2. pletura no Nirnbergas, kur preti bis automasinas, kas viesus aizvedis uz jesvétes vietu. Pieminekla celfanas techniska ko- misiia norada, ka pieminekla celSanu nobelgt dtrék aizkavéjuSas daudzas griitibas, kas parastas Sajos apstak- los un tik Helu darbu velcot, bet tas : vislielako pleptll tomér p&rvaré- as. sz, Pirmas nedelas vacu skola Pinebergas JP nometnes iedzivo- faji jau apméram pirms ménega sa- néma vacu personibas dokumentus. No tas dienas nometiné ari vairs ne- darbojas latvieSu skola, bet tas vieta ir vacu skola, kur kopd macas lat- viesu, itetuviei: un {gaunu bérn. Vismazakie, kas vél nemaz neprot vaclski, iedaliti atsevi8ki grupa, kur viniem mca tikal valodu. Skola Strada tris vacu skolot&ji, kas visi ir krietni paldagogi, labprat uzklau- Sa vecaku domas un visos jautaju- mos izrada pretimnakSanu, Ar aue- dzékniem skolotaji nodibinaiudi draudizigas attieksmes. Zemakalds klasés dien& it tikat tris stundas, na 30 miniites katra&. Vacu valodu maca no bilZu gramatim, no kurim ké- da — Neue Fibel iespiesta Hanoverd ~1792. g.. un sekmes ir labas. Vecaka- lis klasés vértbu velit] vacu un angju valodai un matématikai. Paredzams. ka drizumé nienems art latvieSu skolotiju, Taf darbs la- bak sekmeétos tiem audzékniem, kas vAaciski nemaz nesuprot. J. 8, nepartraukti SOS saucieni citu zem- ‘u valdibam un sabiedriskai domai, bet reizé japariet uzbrukumé tur, tur fenaidnieka pozicijas varam ieclragat visiitam&k. Mums )alet ci- nithiu prieksias rindés, aicinot visu zemju darh? laudis apviencties ci- Gail pret Maskavu un 3. internacio- nai. Ad. Silde turpmak galyend darbiba japarnes tieSi uz turieni. Par LLY prieksnieku vienbalsigi levéléja lidzSinéjo -- J. Bratu, gal- venas valdes Eiropas centra — Ma- zag Lietuvas padomes priekSsédi E. Simonaiti, Slezvigas-Holgteinas un Lejassaksijas apgabalu lietuviedu parstavi Pr. Zundi, filologu N. Nam- nieku un stud. iur. D. Maikovski; Amerikas delegaciia ~- Dr. ing. A. Nasviti, plkv. A. Maceli, rakstnie- kus 0. Liepinu un Em. Skujenteku; centralaja revizijas komisija -- dir. J. GlemZu, A. Traumard un A. Ki- viti; goda ties — ind. Spr. Paegli, ing. Z. Pérkonu un Iituanistu§ A. Magull. (LLY/PB) + , i Ceturtdien, 1950, g. 28. malta ATVIJA | Vienibas kustiba jaizplata pari okeaniem | . Kads darbam ziedots muzs a a Pe AICINAJUMS OSKARA SIKTARA PIEMLYAI No Jatvielu saimes 3kiries Oskars Siktars — sabiedrisks darbinieks, j4- rists, Zurndlists, latvielu zemnieks. Ja atmina nevi], Siktaru pirmo reizl satiku 1932. gada rudeni Latviesu zemnieku savienibas Rigas nodalas akadémiska sekcijé. Toreiz vind bija vél students, bet jau aktivi piedall- jas sabiedriski politiska dzivé, lai straditu latviesu zemnieka ritdienal Jau toreiz Siktars bija ar] Zurnalists, rakstidams Briva Zemé par aktua- liem zemnieku, seviski lauku jaunat- nes jautajumiem., Domu = skaidriba, apsvérta riciba vinu izvadija cauri Studentu dienafm lidz Latvijas uni- versitates fleslietu. magistra dinplo- mam Saékas atbildigs darbs Latvijas valsts iestidés un visbeidzot advo- katira. Ja ari ne profesionali, tad Lietiskas piezimes par Ventorfu Britu joslas izcelotaju uz ASV z- nasanai par Ventorfu gribetos in- formét, ka nometnés mantu sadall- Senai pa kastém seviska vériba ne- bitu. jaévelti, jo transitnometné diez- gan laika to parkartosanai un par- sainosanai, Tapat no kastém man- tas var parvietot rokas bagaza un cirddi. Lidzi no pamatnometném gan janem trauki édienam, segas un gultas veja. Mantu saraksti gatava veida pamatnometneés nav jasagata- vo, jo tos uz ipasam veldlapam var izgatavot uz vietas. Derigs gan kas- lés ievietoto mantu provizorisks sa- taksts. Ipais saraksts vajadzigs gramatim, atzimejot katrai autoru, nosaukumu, valodu un satura rak- Sturu (romans, skolas grimata, vés- ture, technika utt.). Ventorfa kasteg izkrauj bagazas skuni, bet tag var ari nemt Hdzi uz dzivoiamam telpim. SBagaZas nolik- tava tomér pieejama brivi parasta laika, Ja kasteg dzelzcela transpor- ta sabojajusas, tas var nopirkt uz vietas par 30--35 DM gabala., Pa- redzams, ka drizuma tas varés iegut arl par létaku maksu. Lielaja bagaz4 katrai gimenei pa- rasti dod 4 vietas, bet piekto var Cile vares iecelot vel 2000 DP Ciles valdiba apsolijusi Sovasar uznemt vél 2000 DP, pazinojis IRO generaldirektors Donalds Kingsle}s. 20. maija Zenevi ieradusies Ciles 3 viru komisija, kas paredzéjusi izvé- léties iecelotijus Ausirijas un Itali- jas nometnés, bet, iespéjams, iera= disies ari Vaclja. Ciles valdiba vé- las kvalifictus un nekvalificetus stradniekus, ka vieniniekus, t& #!- menes bez un ar bérniem. No arod- pratejiem seviski vélami mechanlki, elektriki, konstruktori, skardnieki, raktuvju stradnieki, tirdzniecibas specialist un pienctavu un siera specialisti, ka ari mAjkalpot&i!. Lidz Sim Cile uznémusi 3698 bég]us, no kuriem lielaka tiesa jugoslavu, polu un ungaru. ANGLIJA UZNEMS 2000 VECOS UN DARBA NESPEJIGOS DP Latvijas 85. numuraé fau zinojam, ka Anglija v2las uznemt vél 2000 DP no Vdcljas un Austrijas [RO nomet- ném. Tagad tuvaék noskaidrojies, ka So 2000 cilvéku kvoti sastidis vecie un darba nespéjigie DP, kas pleder ts. nelzvietojamo katégorijai un par kuru uznem§anu un uzturésanu Ang~ lija galvos vinu draugi, radi, atse- viskas privatpersonas ur, labdaribas organizacijas. Angiitas iekSlietu mi- nistrija sazinf ar TRO un anglu lab- daribas organizacijam patlaban iz- stradad schému, péc kupas notiks §o 2000 personu fecelosana, Ta paredz, ka pirmie varés febraukt tie darba nesnétigie DP, par kurlem galvos radinieki. . Ari Bisel ; iekartos latviesu maju Latvijas Sarkanais Krusts Belgija aprili nositijis uz Vaciju sadalei tautiesiem 30 kastes ar drebém, apa- viem un partiku. Atsevilk! saini no- sutiti Getram trucigam gimeném. At- veléeti 1666 bel#u franki Gautingas tbe sanatorijas latviesu slimniekiem arstniecibas lidzek]y liegadei. No Sveices ka ziedojums sanemti medi- kamenti. ko pec vajadzigo muitas formalitagu nokdrtoganay ari nosu- tis uz Vaciju. LSKB noiémis §ovasar istenot no- domu par latvieiu majas ierikoganu Briselé kura novietotos LSKB bi- Tojs un noliktaya, frsta kabinets, ktuba telpas ar nelielu restora:u, lasitavu, gramatu galdu un vitesista- bas no provinces iebrauiuts tautie- Su pamak&nofanal: Lidzeklus vake ar ziedojumu sarakstiem. Jau pirms SO sarakstu izsniegsanas ‘ematksati Pirme ziedojumi, un uz 1. maiiu majas fonda bija 728,85 fr. izprasit grdmatu kastel. Ar zind- mam gritibim var izkaulét aril jespeju nodot papildu sainus val kastes. Uzrakstus kast€m ieteicams izdarit tikai Ventorfi. Ja to nevar veikt padi, Ipasi uzméméji to izdara uz vietas, pie kam atlidziba ir 50 fen. par katru kasti, Rokas bagaéz& parastl katrs izcelotajs var nemt If- dzi vienu koferi. Bez tam.var bit ari mugursoma. Ventorfa var izda- rit ari kastu apstipodanu. Kam redzami fizisk! trdkuml, der padomat, val vispair vérte braukt uz transitcentru, Mediciniskis p&rbau- deg parasti velc pfiris dienfs, ja ne- kas neaizkeras. Tiem, kas saubé&s par plauéim, der plauSu uzpémuny, bet kas nav veciks par 1 gadu. M. Tamuls ‘PRASA PAPILDUS GALVOJUMUS. VENTORFAS emigricijas nometné izcejotijiem uz ASV pédéjis nedélas biezi pleprasa papildus galvofumus, ja kids gimeneg loceklis ir veciks par 60 g. vai zaudéjis §0 proc. un vairak darba spéju. Par samazindé- fam darba spéjam uzskata ar! gadi- jumus, ja izcelotéjam ir augsts asin splediens. Papildus galvojumam ja- but garantijal 1000 dol. apmérd, un par Siem galvojumiem sevisil japa- domd tim gimeném, kurfilm bez mi- nétajiem ir ari mazgadigi bérn! vai citi ar ierobefotim darba spéjim. Preteji dzirdétajiem noradijumiem, ka galvojumu mainu resp. parraksti- Sanos uz otru galvojumu devéju iz- celotaju dokumentos vairs neplelai- dis, Ventorfas transitnometné rar- rakstibanu tomér var izdarit, ja otrs galvojums nometné jau piendes, Ja- rékinas vienigi, ka Sados gadijumos par 7—12 dienam aizkavéjas izsauk- Sana uz izcefosanag parbaudém. Par. rakstisanu izkfrto Ventorfi esosas bagnicas organizacijas. “Nometnu dzive NO PINEBERGAS nometnes uz ASV devies Dr. K. Adamsons, kas dzimtené vairikus gadus vadija RI- gas 1. pilsétas slimnicu. VAeliaé bla- kus Arsta darbam bija arf skolotdjs, bet Baltijas universitates pastivéSs- nas laik& tas mfcibas spéks. Medi- cinu par savu darba laukeu izvéeléju- Sies vist privis Adamsonu gimenes locekli: firste ir art Adamsona kun- dze, divi déli un divas meitas studé medicinu Vaeljas universitatés, bet viena meita Belgiji, Tatad septini arsti viend ¢gimenat! LINGENA, Emsas upes krasta, ap- meéram 20 km no Holandes robezas Jugosiavu un igaunu nometnés mit ati neliels skaits latvieSu, lielako tiesu sardZu un darba viru gimenes. Sajas nomales nometnés, kur dzive klusa un mieriga. tautiesi kop ar igauniem plagi atziméja simenes die- nu, kur& girsnigi izpaudas abu tautu tuvindsunas. APZOG DZIVOKI.US ESLINGENAS NOMETNE zl. maija kada Eslingenas nomet- nes ledzivotéja savas nama kapnés hovérojusi alzdomigu sveSu_ virieti, par ko zinoja nometnes policljai. Po- licija sveSo panaca Stutgartes ijelas 26. pagrabad un pée vina pretodands noskaidroja, ka tas tr 27 g. v. vacie- tis H.G Taja paS& pagraba, kur G. apcietinaja, policiia atrada zem ak- mens pasléptu kabatas pulksteni, 2 tokag pulkstenus un 1 ékiltavu, kas | AS pasas dienas pusdienrs laika no- zagti latvieSa UU. dzivokli Tannen- berga iel4 4. VélAk tala pa$d pagra- ba v@] atrada 3 mikizerus. Pienem, ka G. 17.,19 un 20. mallé jelauzies Wn anzedzis vél vairBkeu city latvie- Su, to vidi arf nometnes administra- tora A. Bérzina dzivoklii. Apctetina- lals nur vainigu neatzistas, un ving nodets vacu krimindlpolicijai, kas turpina izmekléSanu. sirdi arvien Siktars palika uzticigs savai jaunTbas diénu milestibal — zurnalistikal. - : Tad naca Latvijas trazédija. Béeg}u gaitas Siktaru aizveda Austrija, kur tagad apstdjusies vine sirds, Latvijas debesis, Iaukus un pilsétas velreiz neredzajusam. Austrijd darbigo tali= tieti redzam atkal sabiedriské darbé. Shkumi Austrijes apgabala latviesu komitelas priek&sédis, tad LCK lo- ceklis Austrija, ,Baltielu Zinas Aus- trija' redaktors. Vina sabiedriskais takis, mika un darba griba vienoja. latvieSus Austrija, kur visu trimdas laiku nav bijis ne partiju, ne stravu, ne stravojumu. Un nav iatviesa Aus- triji, kam tieSi val netiesi Sik‘ara roka un sirds nebitu palidzéjusi. Sai darbibay posm4 Oskaram Siktaram, ripfjoties par latvielu bégliem Aus- trijé, clefa sastradaSana imica ar Jiliju Feldmani, toreizéjo latviedu pilnvaroto pie IRO, tagadéjo stn bija Ists latvietis.“ : Bet nu vina vairas nav. Cintths palika kaujag lauk&, jo rfipes par ci- tiem bija ar! tis, kag Siktara pata miiza giijumu selsindja. Vina darba sniegumu cildinot, lai atvieglotu trimdas gajumu vina slimajai dzives biedref un meitim, no kuram viena Sogad ieiet devité, otra tikal septita drive yasarad, ki art lai Zaleburgas kaps®th kAds uzraksts varétu liecl- n&t, ka tur palika kAds cilvoks, kas savu miZu ziedojia tautal wn téyze- mel, gribétos miji alcinat letvielus no Austrijas, kag tagad mit cits ze- — Pages Neti bledrus m un La ‘Fustikanus, Siktara draugus un pazinas, — atee= réties Siktara gimeni! Austrijd. Ving ar gavu darbu to ir nopelnijis. _ Ev. Frelvaldi, DURNOEVEARUTURTEGRCUEHQLOLGEROSSUQGT2ONUCCONUER VESTULES REDAKCUAI PASAULEI VINU NEVAJAG Kjuvis zinams, ka pulkvedim A. Kriptnam atnemts DP statuses un lidz ar lo viss moralais un materia lals atbulsts, kas ar to saistits. Va- rétu liktles, ka brivaji pasaylé taisnd, tagad nepleciefams ikvieng cinitajs, kas par savu nfivigiko jensidnieku uzskata. Maskavag tiranniju Bet rietumu domasanas birokratiakA {fe- virze fleclna, ka paragrafu inaugi ir stiprdil par veselA cilvéka saprita dabisko reakciju un briesm&m, par kuyam lielfku misu dienas nav. Ja brivajai pasaulei nevajag jauzu, kas visu milZu cinijugies pret komtlnise mu, personiskas pleredzes pdarlieci- nati -~ tikai tadé], ka liktenigajos 4941.—1344. gados Sis cinas technis- kas pavéles mums, latvieilem, biija uzspiestas — tad jaatzist, ka brivis nasaules domu gaita nokluvus! lidz tai kazulstikal, kas tradiciondla, plee méram, pareizticigo un vecticibnieku siridos -~ ar cik pirkstiem mest krustu? Ja tu nepirkrusties ar trim pirkstiem, tad tu vairs netici Die- vam, un ja tu esi cinijles pret boj- Sevismu, klausot vicu pavélel, tad esi atbalstijis ienaidnieku. Bet vat bo|Sevisrns Sodien nay un nebija lenaidnieks? | Piky. Kripéns — LCP un LNP lo ceklis un Kalpaka bataliona valdes priekSsédis — jau,1918. g., bofeviku paglstits, ka kimleks vests uz Sibl- riju, bet {zb@dzis. BolSevikiem no- dibinot bazes Latvija, Kripéng ko mandéja 1. Liepajag kijnieku pulku, un, Sarkanai armijai iebrikot, bijs pirmals latviedu pulkvedis, ko Mag- kava atcéla no amata, S&koties va jASanam, plkv, Kripéna dzivibu iz glaba Smiltenes me#!, bet p&e kara beigim vins --*luva gist&, kur ‘z- darija pa8ndvibas méskina{umu, kad vinu grasijis izdot bolSevikiem. Ja arl laikmeta [sredztba degrada. cClenijamo pulkvedi par tidy, kam Hedzama iekjauganis brivibu milo§o tautu vida, tad latvieSu tautal tas velrelz apliecina, ka pazemofum{ un upuri ir jo smagiki, fo svétSks Ie- lais brivibas atgiifanae idedls. P, Kaugers, Oldenburg& UEUCURRUOEEAGLOGGUUOAUESEQEGQUQUURCOOORNSOROTEED LATVIESU STUDENTTU CENTRALAS SAVIENIBAS 11, KONGRESS noliks no 9—14. jiinijam Minchené. Kongresa laikd un péc t& paredzétas ékskursijas uz Minchenes ijevéroja= makam vietam, Mitenvaidi, Garmi< su-Partenkirchenu, Oberamergavu ln Berchtesgadenu. Latviefu stu- dentu apvienibas, biedribas vail ko- pas V&cija un citag zeméag ligtas Jidz 27. maijam pazinot savus delegdtus val pilnvarniekus LSCS prezidija vi- cepriekSi@dim Ad. Kraminam, Baltic Camp 3—404, (24b) Pinneberg, ‘a Organizacijas vélas, lai to delegatiem Sagadatu brivbrauciena kartes pa Vicijas dzelzcetiem, pazinojot, kad un no kuriénes delegdts uz Mincheni guks un atgriezisies. ari turieniedl — ogg My ; leks apjautaig dot . Raut ko | ie nedarot, Madzeneg |” # iz part mills sags