2 LATVITA Sestdien. {951. ¢. 9. junijg

:
ee ee = ; a rer ee

se

Francijas latvieses briest
vienihas doma

HABSBURBGAS PRINCA KAZAS ED RIVJERAS SIVENU SIRDIS — MAR-
SALA ZOFRA GARS VEL DZIVO — PEC 3 GADIEM DZIRD DIEVA
VARDU LATVIESU VALODA — FRANCISAS KOMUNISTI SASKELUSIES
— LATVIESU PALIDZIBAS KOMITEJA FRANCWA DARIJUSI IBSPEJAMO

= ¥ 6

Tautu sadarbiba un saprasanas
iespejama

_PASAULES YMCAS KURSI UN KONFERENCE MELONA

izplatitu un stiprindtu, Pasaules ¥
komiteja no 274-65, Meling F

Cija rikoja internacionaélus Y/Y yj
taju un sekretdru kursus. Kunsos

dalijas 12 tautibu dazadu ticthy J
darbinieki no 6 Eiropas valstim, U
cijas par Visparizglitojosiem pri
metiem un religiskiem jaut&jum
lasija macibas speki un dazadu
fesiju garidznieki, bet par YY py
cipiem, darba metodém un tema
un organizaciju lasija Pasaules ke
tejas un dazadu Firopas un Areige
zemju YY vadoie darbiniekl.

Kursu dalibnieki, vad¥ba un lef ,
ri jutds ka viena liela gimene. 1 yatta
visi pieredzéja dzivu pieméru, se ips “4

| | * 5 ¥
Hildesheimiesu
é & * f¢
wjubileja

KARTEJIE LATVISKIE BIEDRU VA- aoe ms,
: ARAL .| YMCAs‘YWCAs organizicijas vis4
= aati yume wen pasaule daudz darijugas, lai bég):em,
Arzemju strédniekiem vu. c. arpus

dzimtenes esotiem dzivi svesa zemeé

audzi 1e5! ¥ fe jaus- 5 ;
D lem tautiesiem na ] atvieglotu. Lai $0 kuattbu vél vairdk

mas, ka Hildesheima pie Hanoveras
vél dzivo latvieSi, turkiét tik rosigi.
ka DV Hildesheimas nodaja jau var
atskatities uz 33 biedru vakariem, Ku-
rus pasaka rikot septembri un kaé iz-
vértusies par svétigu tradiciju .Va-
karos pulcéjas pagi hildesheimiesi,
parstdvii no tuvéjim nometnéem Un;
viesi — cittautieSi no Sejienes nomet-
nes. Ik vakaram ava vakara veck- |
kaig, ta veidojot katram sarikojumen |
savy ipaty seju

rubilejas’ — 33. biedru vakara |

VESTULE LATVIJAI NO PRANCIJAS

bat dzivo keizarsi Lai dzivo keiza-
lene!” sauca tilkstoSgalvains piltie
kadreizéji rezidences pilsétS Nana,
driizmédamicg Jaykum& hercogu vils
prieks4, kas slavena ar saviem pilda-
tiem an laterne siadiem, Kuru galot-
nés val tagad viz zeltfti hercogu kro-
gu Zuburi. Arl melnie pils varti val
atviz kddrelz begdtigu zelta rotajumu

Aizvesto atceres diena
Strasburga

Lai ateer&tos bolSeviku 1941. g. 14.
jinija naktf aizvestos latviedus, Fran-
cijas latviesu biedriba kopigi ar DV
nodaju 17. jimja Strasburga, FLB
Strasburgag nodalas telpis, riko aiz-
vesta atceres dienu. levadijumé pa-
redzats jJatvieSu dievkalpojums Slras-

zara musketiesus. Lielu un stipru
tautag vadonu gars t:k driz tauta ne-
izziid, Un art Zofra gars frantu tauté
ve] dzive.

Misu pilstat {fr slavena paq&tne,
Jal gan ta ir tikai netiels rupniecibas
centres Tanniesl ir bijusi Francijas
senata prezident] un keloniju ,pro-
konsuli’. Pirma pasauleg kaga laika

un it labi vél earga savd aizvéja Sei-
zarisko jaune p&ri no sajisminata
pila ovdcijam. Vérojot bo bangojosa
gavifu jfru, nica préta misu laik-
mets, kuyu sauce par realistisko, eksi-
ateci&listisko un nezin kadu vél tur
nistisko” yn toméry — tik romantisko!

Nez’ vaj tie 1500 augtrieSy, kas nak-
t! bija pavadijosi automobilos cela
no Vines uz Nansi, jai redzétu sia-
vende Marijas-Terezijas tieS& pécna-
céfa un cava bijuld keizara Karla |
vecdka déla Habsburgas printa un
Lotringas hercoga Otte Jaulibas ar
Saksijas-Meiningerias princes! Reginu,
bija tikal romantiski jilsmotaji, vat
sevag kadreizéjds lielés drimtenes at-
jaunobanas piekrit&ji? Ar savu nevil-
toto prieku un Ipatniem tautas {ér-
plem vini valdzinija nansjesus, ko
pierddija ovaciju ekajums. T& nebdija
uzbézJba un tomér.., 410 pollcistu
baltes cimdos sargija jaund para un
ekekelzarienes Citas avinigo gimenes
bridi, Romantisko noskanu, ja ta va-
rétu teikt, traucéja vienigi sensaciju
karie presea jaudia ar savu vismoder-
niko ,uzkabi", |

Pée faulfbu ceremonijas francisk§-
bu kapelld, kupd piedalijas 2 kardi-
naji! un 2 biskapl, kelzariskle viesi,
vipu vid ap $2 princi, hercog!, grd-
fi, baroni u.¢, grandl ka no Austri-
jas, ta Francljas u. c. zem&m, devas
uz grezndko viesnicu Nans! — Re-
staurant Embassy, kur feturé{a_,,diz-
ciltigu" azaidy ar brunuruputy filg,
jras v@liem, jauntem pil@niem, stir-
nas muguru wn dazidiem anglu un
franéu vinlem, ar Strasburgas zoss-
aknu pastét! un RivjBras sivénu sir-
dim, ko aplatatiijs ar 1893. ¢. Sampa-
nietl, nosléqumd ple auglu saldéjuma
un saldumiem, pieczerot sarkano dam-
panietl...—

Otré diend felu notekas plidija sa-
lésto foto zibspuldzu lauskas, bet
epnie dizetitibas parstivji pavieam
ikdieni&kis drin&s kluei devds atpa-
ka} uz savam dzives vietim, p§rdomi-
jot par pagatni un... vakardienu.

Ww

A#rivoganas avatkil Jelas Jauzu
pilnas, jaunledi tautas térpos, karogi
plivo, kapaviri defilé... ,Misu at-
griesanas ir definiliva, Jigs esat fran-
éi uz miizigiem jaikiem. Ea esmu
Prancija, un jis esat Elzasa. Es nesu
jums Francijas skiipstu,” t@ 1914. g.
elzssleiiem teica margals Zofrs, kad
péc 44 gadiem §0 apgabalu atkal pie-
vienoja Francijai. Par godu sai dienal
Miiisu pils6ta atklaja pieminag plaks-
ni, un Jaudis atceréjas Jaimigo bridi.
Veterani no citim piisétdm, grezno-
jusies pulka nozimém, 2 bataljoni kal-
ny strélnieku un tikpat daudz kajnie-
ku gaja paridé, Kalnu strélnieku mel-
nés uniformas, meinés beretes uz vie-
nas ausé, balti cimdi ar Jieliem atlo-
kiem, masinpistoles, karabini, spozte
orkestrant] mijas ar zajajam kajnie-
ku uniformam. Atrais francu parddes
solis, ko armija iaveda keizars Na-
poleons, un braslie ordeniem grezno-
tie karavirl atmind atsauca vecoe Kel-

Transiuometnes buve
maksajusi § mil). DM

Izcajotaju skaitam pédéja latka
strauji pleaugot, transitnometnes pér-
pilditas lidz p&édéjai vietal. IRO va-
diba S&du béglu saplidunm: bila pa-
Tedz8juel un pag. decembrl uzsdka
faunas nometnes lekartoganu Lézuma
pie Brémenes. Malia sékumd nomet-
no uzsika darbu. Pavisam uzceltas
138 divetivo mira Gkas, un nometne
sp#} uznemt 5500 personu. Eku bive
izmaks8just vairak nek& 8 mijj. DM.
Liel§k§ dala @ku uzceltas ameriké-
nisk& tempa — 6 nedéjas. Tris mat-
mas strid&jugi 67 vacu firmu strad-
nieki.

Nometne uznem {zceJotaius no Min-
chenes, Augsburgas Ludvigsburgas,
Ventorfas, Zalcburgas, Triestas, Part-
reg un Berlines transitcentriem Izce-
fothju skait& bijudi arf ap 400 latvie-
Su. Lézum’ jekugo ari Kanadas brau-
c&jus, kusu pédéj§ laikd seviski
daudz, LatvieSu vairums dodas tw
ASV, Rosigu darbfou sikusi YMCA
miisn tautiesa Lielausa vadibd. Katru
svétdienu notiek dievkalpofum!, ko
vada mac. Zuzins. Urzturs nometné
Jabe, t8 ka policije{ maz darba, kon-
trol&jot ple vartiem emigrantug un
raugoties, lai tie neienes edamvielas.
Nometnes administrators ir K. Eling-
sens, G &

pilsétu apniekléjis ari ,tigeris Kile
mango, prezidents Puankaré wu. c.
Laikraksti yniedz seno dienu uznému-
mis, rada vésturiskas ainas. Gribas
dzivot $aj sajGsmai lidzi. Ari més pas:
kadreiz svinéjiém savu atbrivosanu tik
pat évinigi un godbijigi. Sirds gatda
jaunu atpesti$anas gtundu. Ar Lac-
plésa garu!
t

Atl milsu mazd kolonija Francilas
austrumog baudija daZus svetku bri-
Zus. Vasarsvétku pirmdiend Milizé
hija paredz&ts jesvétit divas latviesu
jaunavas, bet, diemzéi, ieradds tikai

Pazinojam saviem godatiem
abonentiem un parstavjiem
ASV, ka, sdkot ar 6, g. 1. juni-
ju, misu laikraksta galvené
parstdvje un gaisa pasta abo-
nentu kartotekas vaditaja ASV

ALEKSANDRA ABOLINA
jaun& adrese:
64, Sunnyside Ave., Brooklyn 7,
N. Y.

LCK apg§ds LATVIJA

viena, Totles pravais dalibnieku pul-
clips Hecindja, ka vientbas dome
briest un ir tautieSos populara. Svi-
nigais bridis baznicd atqaddinaja jau-
nas mikenes uzmemsanu klosteri, kad
vina viena pati balta térpa godbijrba
Heca celus ziediem un lauru kokiem
greznota alidya un meln{ térpta maci-
thja priek$l. leradusies bija 42 diev-
lidzéj!, vinu vidil tautieSi, kas tikka
bifa atgriezusies no cindm talaja In-
dokiInd, un Dieva vardu latviesu va-
lod& p&d@ja reizi dzird@just 1944. g.
Piederibu @avai tautal §ai pat reizé
amlecindja ari jaunpiedzimusa zena
kristibag latviesu draudzé.

Sapigi bija dzirdét, ka viens no
Miusu pulka jau si ménesa beiqas aiz-
brauc uz Kanadu. Nu jau treso reizi
sava jaunaja mizé uznémigais un
centigais jauneklis uzsdke dzives cl-
nu, Lai Dievs dod, ka atgriezoties
dzimtent, vinam ta nebitu atkal ja-
atedk, bet vienIqi jdturpina!

vw

Cina dod pandkumus. Kauju cinas
valnago kKaraviru gaivas un kritis,
nes brivibu un néatkaribu. Bet siedie-
nas civilie ,.varoni” gsauc — ,nost ar
militarismu!’’ Kadus pandkumus var
uzrddit ,.civila cina’? Politika to aauc
par polemiku un diskusiju, bet citur
— par savstarpéju apkaroSanos. Divas
Francijaa partijas — degolisti un so-
cialisti -- ju uzsakusas pirmsvelésa-
nu cipu. -~ Degols vél arvien krifizé
paétdvoso rezimu un grid par katru
cenu vajinat politisko partiju iespal-
du, par partugu stadot valdibu, kural
pirmé vieta riin valsts intereses. So-
Cidlisti, turpretim, prasa visu varu
partijam un valsts stiprumu un lab-
klajibu secina no to stipruma.

Komiurist) tek$éji saskélusies. Kad-
reiz komunismam bistams bija_ troc-
kisms, tagad titoisms. Vai starpiba
bils tikai nosaukumd, to vars spriest
pec Francijus parlamenta vélésanam
[?7, jnijé, Mé@renfg demokratiskas
partijas vél arvien uzsver nacionalas
vienibas brivibu, t. {. personai jaga-
tanté nejerabezota briviba, ja ta ne-
apdraud nacionilo vienibu.

Necionaélay vienfbas briviba nodar-
bina arf misu apgabala tautiegu préa-
tus. No visai veicas ar tas nostipri-
négany Sal fielajé demokratiskas bri-
vibas zemé, Ir daudzi, kas brivfbas
vardu sapret ka visu iespéjamfbu
plepildiganu”, Bet latviesu oulcésanks
vésture Franciji nav tik qara, lal no
ts varétu orasit kddu neizsmelamu
aktivitati: sakuma pule:n$ patriote
nodibindja Latviesu palidzibas komi-
feju Francija, um nav ko parmest, ja
tds gako'néjais darbs aprobezojas t!-

vechkais Z. Skuja klausitajiem pasta-
stija, kA vietéja DV nodalé, kag ap-
vieno gandriz visue 30 pieaugusos no-
metnes tautiesus, radusies un ari red-
lizéta ideja kart@éjam ik nedeélas sa-
niksmém. Tag tagad kjuvuSag par 5e-
jienes dzives neatnemamu sastavdalju.
Hildesheimiesi v@létos, laj tikpat vie-
noti un braligi ik nedélu uz paris
stundam kopa sandktu tautiesu gru-
pas ari vied paréja pasaulé. Tad ari
nebitu jabaidds, ka ar gadiem dau-
dziem bis izdzisia latviskais girds sil-
tums un milestiba uz dzimteni. Hil-
desheimies5u vakaru programma’ refe-
rati, kaya atminu stastijumi, dziesmas
un parrunas.

Pieminétaj& jubtlejas vakara p&éc J.
Gedrovica priekalasijuma par letvieko
gribu DV nodalas priekSnieks V. Sal-
davs ar vakara veciko un referentu
izdalija balvas rosigékejiem vakaru
apmeklétajiem, Gramatu ar vellijumu
gsanémea kads 70 g. v. kaipakietis, kas
no 33 vakariem apmekiéjia 31.. DV
centralas valdes parstavis nogéma sev
DV krisu nozimi un, klétesosiem «u-
minot jaunekiigi moto sirmgaivi, pie-
sprauda to vigam, Balvag = kridu
nozimes, ljatviskag pnevites un gr&-
Matas ar veltijumiem -—= sanéma ar!
citi citigadkia sarikojumn apmek!Bta-
ji, reize ar veléjumu — kopé ar at-
mipam par latviskaliem bledru vaka-
riem nest So ideju visur, kur vien bf-
tu lemts nokjdt.

HildesheimieSu rosfba tr fteicama
Paraugs citiem, bet vinu piemérs nav
vienigais. Lidziga rakstura latviski
Sledru vakari, kuyos aicinati piedall-
tles ari cit! tautledt, Jau eqrak rfkot!
Eversburgé, Augustdorfé un citar. Pé-
dejd gad& rosmi vél eekméjuei fpata
rosibas plana pienemdanea un kulifiras
referentiiras nodibinisana pie DV
centroids valdes un Sogad ar vair&-
kiem biedru vakarlem var lepoties ar!
Hanovera, Braunsveiga u. ¢., tapat fe
minami jan eaprakstitie latviekia va-
Kari Ventorfé un Groné. Ja &8du v¥a-
Karu tradicijas varétu jeviest un ¢a-
giabat ne vien Vécijas tautledos, bet
ari katr§ mazadka izkaisito latviedu
Grupa citig zemés, to nozime latvie-
tibas saglabdsanai trimdiniekos varé-
tu but lielika nek& to dobrid varam
iedomaties, A. Z.

lecelotajus ber vizam
ASV neuznem

Lai izkjitu no Eiropae un raetu
darbu un ekeistences iespéjas aizjird,
béq]i vairdkkart méginajusi nelegli
atstat Eiropu un ber iebraukSanas at-
faujam izkaépusi ASV wc. valatu kra-
Stos,

Latvijas sitnieclba VaSingtond bri-
dina tautieSus no pargalvigiem pasé-
kumiem un bdrautieniem, pirms nav
apgadatas nepieciesamads iecelosanas
vizas. Lidz sim Sav. valstis iebrauku-
Sas vairékas Jaivas, un tikai ar lie-
lam gritibim esitniecibai izdevies pa-
glabt Sos iebraucéjus latviesug no de-
portacijas. (P&c pédéjam zinim urztu-
Tésands atlauju ASV nav ieguvuéi di-
vi latviesi — Emests Karulis un Ja-
Nis Paltins, kas nosfititi atpakal uz
zViedriju. — Red.) Savienotds vaisti«
var lebraukt tikai ar attiecIga ASV
konsula izdotu fzcelo§anas vizu. Zi-
namas ceribas uz pagaidu atbrivoda-
nu no imigracijas aresta varétu bit
vienig! personim, kas atbéguéas uz
Ametiku no kafa josiag vai no apga-
bala, kur tiem draud tieSas briesmas.

Latviesi - ceturta lielaka
DP grupa Vacija

No pedéjas, maija publicét&s oficid-

kal ar teutiesu apzindSanu un pall-! lag JRO statistikas redzame, ka uz

dzibu bij. lediondriem. Parmetame nav
art jaumalbraucéjiem, ka vini tas dar-

bibé saskatiia trikumus un nesekm:- |

1. matju amerikanu fosla Vaeija biju-
4: req:streti 35.054 DP. Ja atskaita
nost pari par 4500 personu, kas tai

bu, jo sdkumd iecelotajs ikviena ze-jlacka jau gaidija izceloganas kuqus

mé cies trukumu un gaida paiiczibu.
P&e pieciam gadiem Sai vecakajai lat-
viesu orqanizdcijal Francia tau ir
valrikaa notlales. Ar draudzes nodi-
bindfanos, kas ciesi sadarbojas a:
LPKF, tag darbiba vél paplasinaju-
sies, Francijas latvie5u dzives stan-
darts nav tik. augsts kA dolaru zemés,
kid@}] no mums nevar prasit tidus
materiflus wpurus, ka tag varbfit ce-
réts, Tapée Francijas latviesiem bis
v6] japaciesas, lidz izdosies nodibinat
DVF vai LNFI nodalu. A. Pdrums
Sessesid, maija.

Bremené, tad josi& vel palikugo DP
skaits tikai nedaudz parsniedz 30.500.
Lielaka DP grupa ir poli - 6600, nf-
kosés; ukraini — pari par 6000, Hadi
— 5600, bet ceturtajd viet& ar nepil-
Riem 30%) stlv latvieSi. Seko bezpa-
Vaistnieki un nansenisti — piri par
2600, lietuvieli — nepiln! 1300, ap
1060 ¢echoslovaku, nedaudz mazdk
igaunu, ungaru, krievu un jugoslavu.
Vairdk nekd divas tregdajas no atli-
Kusajiem DP bija sakoncentratas
Minchenes {7.) IRO apgabala kur mit

las] apméram pusg visu latviedu DP.

Rado ava dtimlené (27. 9.)

burgas ev. lut, baznicd, péc tam FLO
centralas valdes prieksséza un DV
Francijas nodajas vad. A. Apees refe-
tits par tematu Latvju tauta Golge-
tas cela. Nosléguma Literars vakars ar
dzejnieces Ilonas Leimanes piedalisa-
nos. A.

¥ : an
Jaunas izcelosanas jespe-
jas veciem Jaudim

IRO galvend mitne Minchené zipo
par dazam jaundm izcejosanas jespe-
jam gados veciem DP. Holande vél
vat uznemt 53 personas, vecdkas paf
65 gadiem, ko atseviski vai pa divi
kopé novietos maz&g majinas. Vient-
gais noteikums, ka kandidati nedrikst
slimot ar lipigim vai gara slimibam,
un tiem jispéj k&pt pa kapném. In-
teresentiem nekavéjoties jasazindas ar
National Catholic Welfare Conference
tuvakob jroju.

Bez tam United Council of Christian
Churches [riji sag&dajusj novietosa-
nas jespéjas 10 veciem protestantu
vai pareizticiqads konfesijas laulatiem
piriem, ko novietos kopd privatas
lauku majas. Kandidatiem talit japie-
tuvako biroju.

Zenta Mauripa Libeka

Atcel& uz Zviedrija Libeka valrakas dienes
exturéjis paristam’ latviedu esejiate on rakst-
piece Dr, phil. Zenta Maurina.

Rom@ea Rolfna drsaoga bledribd vine ri
Bije par iemate Roldna vieta pasaules Iite-
thifrl, Libekas Behnhaus thle bije bagall
rotita pukém, on aarikejums rislnd|is svecu
gfalamE, th radot Tett sviniga moskatu. Eefe-
rite guva dalva klscsftSjo ateanclbu, un vél
igi plc tl ap antori pulcf/is deuds} cleal-
tii, tel pérelta kant gafes virdua wo se-
Demic raketuleces aulogiamme vica valods
jrndkufajis vines gramatds. Rakstniect gan-
drly bustiokd apbdra rorim. Lfdz iim vél ne
viens Rowse Relina drange diedribas sari-
kojums, kA norddsje rikotajt, nebija pulcéjis
tik dauds un tik stseuctgus klausltijus, kure
vidi sedz@ja arf Libekas vicu kultilras dri.
veg prominences, Livekas vicu lelkrakail bija
treill etrIimbju®i sasikojumu, pleminct, ka re-
ferente ir jatviete on tagad irimdd darbojas
Upsalas oniversiiGié par jektori, bija mineta
4 trakatnlecas personlgi draudslba ar Ko-

a.

Z. Muaerinas referitu Latviela 9 urdevuri
trimds bija indeviba dzirdlt Libekas Mézenes
pemetnes latviediem, Vakeru jevadija LCK

Aratdvis Sitzvigé-HolSleiad A, Vanags. Z.

aribe prickHlasfjnm% starp citu akira art
wacioukilema jauthjume, pieminot, ke tajd
fam dauds maldifodies un tidé) moma tagad
the dands ficied. Bijust klida, ha xindtalskos
darbus agrhk nmeitdeva kidas Iielas nici{as
valodi — vicu val anglu, kd to dara ciias
mazas tactas, LatviesSu sindtalckam un maks-
Ilnlekam, iekafolot sey vietu pasaulé, dad-
kari jdizift, ke pleder ple tautas, kar par
avi nev nodibisajes! noteikiv§ priekSstatw.
Mea alzslivam nevis ekepanelyo, bet toleran-
fo naclondlinees. Turpretim Heleis techs Ma-
sarika nebaidi|is svetu fespaldta, apzinide-
mies, ka splclgd rvaketurh tie tikaj skaldro
en dara asugiiqu naclonfilo kodolu, Matariks
apprectja amerikdnieli oo th klova mordlisk!
ue politiski Cechtiete.

Referente norkdi|s, ka latvieka trimdinieks
no drimienes panémis dz akatdrao latvisku
virdj wm alcindja latvieiue arl turpmdk sa-
giabAt to tddu padu. Tad més tieSim reiz
pimndkeim jaf semé, par khofu drejola Po-
roks, — aut val tfkal, lai restau tor Kapa
¥leta.

Litekd Z. Manrinu apctemofa daudst ctent-

th|l — view kultOras darbiniekl pat no Hem-

burges on vel tilikim vietam., Hamburgas
tadiofonam Z. Mauriga ierundja platl par
drandzitu. Platl paredrétys pSrraidlt tuvikd
lalkd. K. St.

jespéjama internacionala on int

fesionala saprasanas wun sadart
kur katra atsevisga persona ne f
patur savu nacionalitati un tid
bet to talak izkopj un padzilina,.

Francijae radiofon} pdarraidija
siem kursiem reportazas frantu, yj
polu un ungaty valodé .Meling
ka ari konference, kur parrundja;
datbibas iespéjas etarp vieléjo, ng
nalo YMCAs kKustibu un $inig
esoéim citu tautlbu YMCAs og
zacljam. :

Latviesu JKS kursos un konke
parstavéja A. Ludriksons no Vig
un J. Straubergs no Zviedrijas

"oe . :
Arsenijs Podnie
ais =, ° hak ;
pedeja gaita |
Mirugo redaktoru Arséniju P¢
niaku izvadit aizmiza qgaltds
dien, 2. jiinijd Londonas Kensal Gy
kapsétas krematorijd bija ear
pravs bérinieku pulks. Cereme
vadija pravests £. Bergs, izs
pédéjai bérinieku dziesma! un bel
miem méacitaja atvadvardiem, ag
l€nam aizslidéja un patuda pay;
taju ekatieniem. ,
Ar uzrunam no alzgajéja atvad
noliekot vainagus, sitnis K. Zag
LNPL prezidija priekSsédis A.
kuks, Lacpléss kara ordena kay
ru varda — pravests Grématin§, f
gavas Vanagu Fonda vaérdk —;
Kureietis, Londonas Avizes parv
priekSsédis ©. Rozitis, nelaika tg
kais darba biedrs red. J. And
Latvijag apodda un redakeijas
d& — A. Veinbergs, un dauds :
draugu un pazinu. z
Runatéji atcerejis Podnieku j
Latvijas atbrivosanas kaya clInty
un Laéplésa ordena kavealieri,
zobeng bijis asi trits pret mGsu
ienaidniekiem, Daudz rakstu pa
si nepabeigti. Vina darba biedra 4
devums tagad tog pabeigt tadd gy
ka to sacis Podnieks. Nelaikia a
dzies pretim Latvijas ritausmai.
Tad hérinieku rokas eplediens Sim
laika tuviniekiem — kundzel un j
lam, lai katre atkal atstétu bo &
un klusuma vietu, kur palika ®
mirétams draugs.

LATVIJAS EV. LUT. BAZNICARS
SINODE LIELBRITANIJA @&

2, un 3. jfinijd Londond sandca
sédi, kurd piedalijas 8 Lielbritiagg
latvieiu draudZu macitaji un gq
stavji. UNPL varda sinodi eveica 9
zidija priekSsédis A, Abakuks. Sig
de pienéma prav. E. Berga dno
par baznicas darbu Lielbriténiji @m
Latvijas ev. lut. baznicag Lielbrym
nija iekdrtas un darbibas notelkungyg
Draudzu robezu jautdijums jazi
Baznicaé virsvaldei sazind ar Gage
dzém.
nodes Jémumiem un
sekos.} pi

Jaunais likums arzemniekiem Vacijfg

(Belgas)

ADMINISTRATIVIE NOTEIKUMI
Sls nodatae pirmats 21, pants pareds, ka
Grieqinickiem, plepemot Vicijas pavalstnie-
clbu, plemérojam! viepdréjie spékd esodle no-
felkum! par pavalstniectbes pieSkir£anu. Li-
fumas iniamiot, sevikki jdlevéro gtivoklis,
di bez dsimtenes palikud!e drsemniek! Ir
nondkull, hh ro atiieclgos nodokjua, ji-

rékinds ar Idzéjq materififo stivoktt.
Nevlenam oever iiegt ixcelol vat arf at-

Ja publishde droSibas tabad kidu Jrrvem-
Bleka ndkios no Wacllaa izraldit, tad vinam
jadod iespéja fo lemuma Lkumd paredréta
hactiba parsildr#i, Inraidit drikst (kat lad,
ja Jermaine tr stajies Itkumlgd spekt, ple kam
irraldimam jidod pletiakaresg taika alrast sev
jauno dtlves vietu hada cilia valsil, Artem-
Bleku nedrikst izraldit val irdot valstij, kora
Vina driviba un brivibs iy apdravddt, 123,
pj, Sia likums neskar avgsto komisdra 1849.
gq. 27. oktobpa tikumu Nr. 10 par nevélamo
persona izraidfganu,

TIESISKA AIZSARDIZIBA
Vicijas federal4 vaidiba sarin ar bun-
desritc pilnvarota trdot izpildnoteikomus, Jal
— 8) garest@tq palldsiba on alseardribo Vi-
cil& dilvofoktem ber drimtenes palikadiem
Gcrewnleklem, kidu vinl cliddl sanemtu ao
caves valsts diplomitiskiom pirstivitem: 6)
réguiéin daZida aptiecIbu irdofann viniem.
koyas sormAl vini varéta sanem{ wo savas
valsis attiecigutim jestid@m Pac #1 pants
Rotelkumiem irdodamia aplieclbas derlguma
ane gira ioe apliecibim, kddas bite

edolas go altlecigds vaists plekri
add (24. p.j. , ee

BEIGU UN PAREJAS LAIKA NOTEIKUMI
Indevomus, kidi celtos ar 81 Ukuma jedzf-

| yindana sedr Rietamvictjas federSll. #4

ba péc salverames 120. penta Boteis
fis. p.). Pleminélals saiversmes pants
bia, ke federal valdlba (der Bund} ath ;
ckupdciias izdevamiem un cilim
jvejAm kare sekim ~ maksijumiem
lolgelaslen}, savkand er « la Weg.
pat lederali vaidiba sedz plemakeas pay
‘octdide apdroSinddaueas makedjamiom,
fof plemakses apdrogindsanal pret Seragy
un berdarba pabalstiem. .
Saskagd ar 26. pantu, te jacsats EF
flealtiecaa uz pertonim, kas alroda¢ fs
Sanee procesd un sagem no [RO apript]
uituru (FOrcorge wad Lnterhalt), Bs.
PriehSpédéjals (27.} p. pareds, ka ®
terling agrik val fagad drjyojoio bet |
tenes palikufo Arremnieku tieaiskd stiv@®
sormé@fana ir alkariga no specidla Rieti
teriing pienemama lkuma. a
Likume nobeldras ar deklardc!ju, ke tas Gi
jas spéka pec jzsludinddanas (78. p.|. i
Ka redzams, viel Rietumvaciji un Rie
berlfné dzivojodie arzemnick! pee FT KE
tadaide trijas groupie: a} [RO tiesishd a
delba esofle, kaa ar El tkame {alu
Ir lam pakjacti; b) bez dirimtenes L
drtemnieki, kas neatrodas TRO ttesishd }
ardiibd, bet kufus tidlem plelidsinds
attleciIgo paplidnoleikumn itdodanas; c) €

bez diimlenes palikuSie Ursemnieki, sad : |

rodas ircelolanas procesd, sanem [RO apy
OA uttura on kuflem fis likums nav

Fojams, sae
Likumam ir Vela sorfme mica tlesiskd Tie

vokja noteikdanS. Likumdevéjam tr

labA gribs régulét to ciivéiu std vokil, |
Rida atdvekfl nondku3| ofri pasacies Sim
d3j. Nogaldisim apsolftos izpiidaotelkoi

kas, cerams. izlfdrinds dative labu oeskelggen

bz, kas palikosi ikuma tekstd.

Mag. ivr. J. Kineioa

(Plagika informacija pat 2
atzinume

un qustru Pe

gi, bel
aggiite aT

acy augiiga Un lat

) op) altist Ite. Ziemelu d
a tie, dienvidu ds
siemelos Jabi att

var fitary audZzesant

stag sieti, YOU dauc
ac) rid’] Mineso

val yomaz amerixan
iss un sniegotas, Ipa
j rasares Mmerengs. ES
giiroiig pusolzas ziemas, Dé
gg vesatu, bel Mar

og tos nie aukstums plerd
ulitla Uk auksta, vaire
Hla karstums vasare

ex yrsiicrinkms ar dler

w gipme un preriju $a

mpiito apstéklu 2} Mine
romsiands vielu jau egre
ia semeleiropiesi, galven

ai un sof.
twelota|iem te domin

iby ietekméjudd art Minesc

ig titic — Mineapoles
yo All citis pilsét

th dal, ir daude zviedr

derrégu un somit, kag dzf
ed indléjuties megiem &
wie riemelu daju, jo t
mys drimten,

buimiecibas, lopkoptba
betes cikkopibas un putt
bra plasé koku ripnie

eee piitridésanas uzpém
este), elevator, plena pre

Sia ot. + Ir art smag
ot el ne tik plage, laj Mj
Fuisty rlpniectbas statoa.

amet, kuya konfesija té
Wile ka ev. Int. konfe

Beet ts visvalrak, kas iz

Mit candinivu, somu u
Willi Art leldka dal
B hingy la lecelojuii a
heidi gidibu. Ir xvied
mri img draudzes, ku
me bitiek vinu mates ve
tedibindta art latvied
eed: Mineapol un §

Kthojumiem latvieg

mt lalvieda kusttba M
be rue Pusctra gada lat
: faa We 800, no kuriey
tivo aukos Vaj ore
apt Miteapolé un §

Tal Minesotag galvas
Hint ‘Aad apm. vig
ye Tigad Minesotl do
) Nem vairdk na

u
mh N

is fn.

Mid at lalkrakge
Malia 4 in : § i
iets tenes pie

hp
olin Solis