tee Ra "iets a SO ee i tee ml; omy ar ‘ . . ; _ —— . . . a =! —_—~ — ge oe er . - . = ae == - = — Sofas bere es Oe ieee ak ee cme hen oe Se oe Le Sees ee ate = a = . ma a ee — tu savienibas priekSsé&dts, eee 4 Be tigs sc) . pare un valstsvira Roberta Liepina dzim- §anas, Pée ‘pilsétas un Jelgavas reflskolas nobeigsanas Liepin’ stud&jis. tirdzniecibas zini- bas Rigas politechnikum3. Vict pirmas okupacijas laika vadijis lat- vielu béglu apgaides komitejaa dare bibu Pliskava. 1919. g. darbojies ka Latvijas pagaidu valdibas parstavis Ziemelriehumu -armijas.. apgabalos. Tai pasa gadi: festijies dienesté Ar- Hetu ministrijé, kur no sékuma ie- nem sekretara, nodaljas. vaditaja “un vélik administrétivi juridiek& . de- partamenta. direkfora posteni. 1928. g. R. Liepinu iece] par finansu mini- stri. Seji amaté ving sekmé 4réjd aimémuma . noslégianu. 1929. g¢ viné -atgrieias Arlietu ministrijas dienest un darbojis ka. siitnis Lie- | tuvd, Igaunija un Padomju savie- ning. 1936, g,. uzpemag Rigag liel- . vec&ki pien&iumus. “RO Lieping daudz darflis Rigas lablericIbas, ceitniecibas un tas iz- daijofanas vetcinaSanad,. Seviiku in- teres] veltiiis darba organizdctjas un racionflizaicijas jeutajumiem, vadidams aff darba zindtniskas or- anizicijas sekciju Atbildigo valsts arbinieku biedriba. Daudz raketi-|: fis: periodik® par saimniecistiem, darba un fest&iu organizdcljas jau- cIbas komitejas. priekSsédis, Kulti- Tes padomes loceklis, Latvijas pilsé- jatviesu biedribas priekSnieks, Lat- vijas sabledrisk® kluba priekinielks, Latvijas Sarkana Krusta valdes. lo- cellis un Starptautiska administra- tajumiem, Bijis Nacionflas celtnie-| Rigasf . 8. g. 2 septembre! pagéja 60 gady 12 postent. Sadarbiba ar igaupu un kop’ latviesu sabledriské darbinieka{lietuyiedu parst&vjiem un saskano-| gy tiba ar.mlsu siitniem Londoni, Va- Singtoni, Zeneva un Parizé ixstra- dati iesniegumi rietumu _lielvalstu notelcosam amata persondm, starp- tautiskdm konferencém, Apvienct4am nacijam. Neviens piemérots gadi- jums nepaiet secen, lai pasaulei ne- atgadindtu musu dzimtenei nodari- to parestibu un postu, Jai neprasitu péc mums laupito tiesibu restauré- sanas, valstiskiis neatkarlbas atgi- Sanas. R. Liepins uzptmis vai at- Ijaunojis personigo kontaktu ar rie- ;fumu valstsviriem un holitikiem! un personigi klauvéjis pie ko notelcoge viru sirdsapzinas. Berne, Zenéva, ‘Monto, Strasburga, Parize un Lon- dona ir svarigakie Liepina celojumu gala mérki. : = < Ne gadi, nedz piepGle, nedz sma- gie pardzivojumi trimda nav varé- jusi mazinat R. Liepina neatlaidtbu cina par dzimtenes laimigdéku né- kotni Vina darbu apgaro nesatri- cindma ticiba uz Latvijas brivvalsts augsameelSanos un pasaulé izkais!- fas Latvijas tautas atgrieSanos at- brivotaja dzimtené. Lai Dievs pie- Skir jubilaram drizumé ‘ piedzivot savu liel& darba un centienu piepil- dijumu! K. Kalinin? / | - Grimershornas kazarmis pie Kukshéfenas iekartota transitnomet- te: . Sai nometnei. seko vel divas citas — Auriche un Del- menhorsta, no kuras var doties tiesi uz kuga. Ja pieskaita val Faling- bostelu, kupa bis ap 5000 ,,austra- lieu", tad pa visam Setrém romet- an sadu gaiditaju sanék ap 1d— G, kazarmias atrodas ‘ple Elbas |grivas, paris kilometru no Zieme]- KAS KANDIDE | VELESANAM ANGLIA 4) RE jau Zinbts; Latvielu nacionalas jauno Latvijas’ ii’ Heidenheima, ko vélik pirnes uz Eslingenu, * Bégju apriipe, bet it seviiki latvielu kaya} gisteknu atbrivofana un rehabilité- Jana prasa neatilekamu ricibu. Ne- pértraukts tec8jumA seko {fesniegu- mi, intervenctifas pie arrierikinu ar- mijas iestidém, UNRRA!, Starptau- skh Sarkand Krusta, «| "Blakus apripes . darbam - R, Lie- a ] is ping ar iielu neatlaidibu. strada:.ari politisk§. darba. Nodibinoties Lat- vieSu nacionalai padomei, KR. Lie- pind ienem fis trimdas augstakas béglu politiskas organizitijas pre- Zidi}8 atbildigo arlietu dalas vadith- ee oS a ee Ee he ee er Jr ypadomesveléianas .Apgliji notike. OG sO. septémbri un’: L-> oktobri. -re- shiegios -kandiditu sarakstus .cen- tala vélesanu komisija apvienojusi un tagad pazinojur! vélétaju zindga- nal. Uz .padomes loceklu amatu starp citu kandidé: A. Abakuks, K. Ampermanis, Jinis Andrups, Arvids Apinis, K. Bileskalns, V. Bilanken- burgs, BR. Britals, 2, Bukovskis, A. Bulle, A. Cieléns, V. Janums, A. Jé- rums, M. Kalve, J. Kilis, M. Kenge, J. Kilitis, A. Maurin’, R. Muiiks, Augusts Ozols, Adolfs Ozols, A. Podnieks, A, Prims, P. Reinhards, rt. Rumba, Silarajz, J. Skujevics, A, Skurbe, R. Slokenbergs, A. Spri- dis, K. Strazdint, L. Talnorea, A. Tomass, V. Tone, Kr. Valdmanis uc. ee St Le bl ll Ll T bal T rr Lalo ro = a en Puaro. ,,Vai ka saknes un salati, tad saldais édiens un ti talak. Parasti_ | 800 DP saujojas Zieme}jiiras smiltis un gaida i Australijas kugi_ LATVIJA ainieks Liberali pret totali- laram varam _Liber&ju kongres%, kas notika ne~ sen Stutgarté, piedalijia arf latvic- grupa ar mag. jur. K. Rarisu un Zvarguli prickigali. Kongresé bija parstévétas 23 zemes. Delegatus bija siitijusi arI igauni, letuviesi, poli yn baltkrievi. Libera- ju treSais vispasaules kongress vien- pratigi izteicas par Eiropas vienibu un apspiesto tautu atbrivoganu no bojsevisma. Apsveicot UN drosmi- Zo nostaju Korejas sizstavésana, kongress izteica ceribu, ka lidziga nostaja tiks plenemta arf pret ci- fim valstim, kas kjuvuses par toté- Utarisma upurl, Liberaju kongress hostajas par to, lai béglus no tota- liférim zemém neuzliikotu par Jab- darisas objektu, bet par Eiropas ko- pibas locekliem. Talak kongress siki iztirzaja un pienéma Jémumus par saimniecisku, soclalu, politisku un kulttiralu prob- lému izskir§anu liberalisma gari, kas pirmé viet& izvirza cilvéka tie- sibas un cilvéka cienu, brivibu un socialu taisnibu, bet nepiekapigi no- Stajas pret komiinismu un kollekti- vismu. Vispasaules lIiberfju dinlj, kuras priekSgala atrodas prof. S. de Ma~ darjaga un Eirepas valstu fevéroja- makia liberaju valstsvirl, Latviju rep t€ senitors M. Cakete., : d. Meduzas blodinas lieluma jiiras, briniSk& peldviet&, kaut aril to nevar salidzindt ar Rigas Jir- malu. Visgardm gar Elbas grivu izbiivéti saulofands Jaukumi un peldétavas, tatu es un vairums lat- vieSu parasti. peldas atklati Zie- me}jOra, kur béguma laika var ieiet kilometriém talu un tad lidz ar pai- suma lestiSanos, kag notlek katras 6 stundas, pa vilniem peldus doties uz krastu. Odens jtira silts, ja ne- pus tiesi ziemelis, un arf tirs. Vie- nigl gadis uziet pa krabim vail me- diizai, kas parasti ir krietnas bjo- dinas lieluma. Lai gaiditajiem un lezemiesu peld- viesiem nebtitu garlaicigi, peldvie- tas pagvaldiba biedi riko dazadus svétkus, jiiras karnevilus, koncer- tus un skritujkurpju baleta izrades. ‘Nesen riotika meistarsacikstes” Sa-. ché, epéléjot “ar dzivim © figiram, kas atgaditiaja izpriecas, kidas médz rikot Havaju salas, latvieSu te esam tikai kadas 8 #i- menes un nav ne latvielu. gramatu | galda, nedz citu sarikojumu. Atllek vienigi saujo§anis, tapéc visi esam ledegusi kafijas brinuma. A. B. Kuplinadsim biblioteku © fondu LNP biblfotéka fonds sicia sakirteto grématu komplektu izsitifanu pleprasita- jiem ASV, Anglijd, Zviedstjs uc, Fonda joprojim turpina lepliist jaunl grimatu zledojumi. LikvidéjJamo un apvienojamo nometnn komitejas ligtas sava biblioté- ku krijumus noedot minétejam fondam, Pleatitet tis péc Fidas adreses: J, Celms, (Zia) AUgustdorf-Detmold, Lager, Bl. §. el - . ' . . . . i ' ' 1 I-- ‘ “ : . . aH ; a aco 4 eee LBS a “ee er ara I an ee et ee i ae -4 7 CO ae ato . iia 1". ' | r ee . ? ' 9 . ? | il vot organizac! , f 3 s t . a : : * G . _ 1” si vs . . my a . ic . » * I "4 ‘Prancij4 datvojotte latvieli tarida nece- wed nei pach ar Héesen Rodi binito Worbachas latvielu biedriba, un esmu s4- mis tik dands vEstuju no dazadiem de- partamentiem, ka ‘vairs nespéju kKatram personigi atbilddt. Tadé] Saji rakstipa centizos galvenos vileienos sniegt plepra- Uno. = Biedribas statitos par mérkl notelkta biedra, latviskas stajas un kultiiras uztu- réiana un padzijinasana trimd’ un iesals- tiSand¢ and par brivas Latvijas ateisanc. Biedriba Izsniedz biedriem lasiSanat Jat- vieku grimatas un presi, organtze refers- tu un parrunu. vakarus, pal£ yisur patie- LCK KANCLEJA TAGAD . AUGUSTDORFA LCK apvienots koncleja tagad at- irodas Augustdorfas nometne. Adre- Zeal vienigi, ka trs no jums apkalpo savy atsevi8ku noda- se: (2la). Augustdorf/Detmeld, La- ger, Block 9, Kanclejas talrunis — Augustdorf 02, Uz jauno adresi siita- ma yisa LCK virzama korrespon- dence, materiili begju dzives § ar- chivam ui. Ee 4 sibw par komintsma bricsmam, vic zie- dojumus invalidiem un Arajés {nformici- jas fondam, isplata latvietu propagandas literatiru un tespéjamfbas robezis palldz trikum’ nonSkubiem biedriem, Par biedra var. bit katrs Francij dst- yojogais latvietis vai yina gimenes plede- rigais, kas atzist bledribas centienus. Ble- dri, kurl dzfvo t&iu no b-bas contra, vé- lé4an3s var pledalities pa page tipat sa- nem apkiartrakstu, ko izdod tk pa trim ménetiem. Bledrn nauda notelkte 150 fr. vada ceturkarnd, ple kam fis coturksnis beldzas $0. septembri. Biedru uzpem pec pietethianis, bet biedra karti un balstie- sibas tas fegist p&c bledra naudas sapem- | Banas kacé, Daudzi tautles! man lfdz palfdzét atrast darby Forbachas apkirtné utt. Jiplezimé, ka Belt var atrast darbu ceja uc. bivju un kokmateriflu apstridiéange trpimu- mos, bet-laukstridnieku pieprasijumi nige clei, jo apgabals tr ripniecisks, Ogjrak- tuvés darbd patlaban nepienem, jo oeln produlteiju samazina, Gimentm uz Heijie- ni nay fetelcams pirceities, jo gritl at- rast dxlvokjus, bet valsts tos apgads vie- nigi ogfraciem. Cik manos spékos, esmu centics ooh dzét visiem fidzéjlem un da%os gadfiju- mos tas arf man [zdevies. Visn més ne- yaram, jo misu biedriba nav arodorgani- victia, Kam radusies sareigijumi darba yet nodaritas cltas netaisn¥bas, leteleu se- kot Latvijas @$. numuri rakatd Latvieiu stridnieku tevér{bat Franciji norddfju- miem un stitles sakaros ar CFTC latviedu sekciju. Biedribas itetis rakstit: A. Ap- sem, 4-a, Route de Sthoeneck, Forbach/ M an, Lilien man parinot savas adreses ari ton tautlezus, kas yel nav: registréjusles ne- viend jatvielu. organisiicl]a Franci}i, az dodot sey un fimeném dzim¥anas datas un yietu, kadk Garb stridi un kad lece- lolie Francijé. Sic zinas vélos tidél, = 28 varétu- ApHAdt ¥isus Erancijas. latyl Ba } 7 ; ate a Ns @ ‘AP AA ‘ rh F . Ee i intel = suit Zh ! r -Nometnu dzive apt ar etter ear cba komite-}- } pe Sestdien, 1950. g. 9. septembst VESIULRES ao STE REDAKCIJAI VACU SAIMNIECIBA PARSKAITITE UN TRIMDAS EOPIBA Sakard ar Vaciji pallekofo bég|n iesais. tigann vaca salmnlecibad, dafis nometnag radusies neskaidriba par to, kAdas sais, bas ir vacu salmnieciba fesaistitaiion nret miusu centralam iestadém, Palic#in no; metnés tick dagkirt raditas faunas komh tejas vai biedribas, kas tt X45 nejiitas vajrs Gaistitas ar ildssinéjo kirtiba. Ez gan do. maju, ka arf vicu saimniecibi jesaigt}. tiem vajadzéetu stingri palikt trimdas ko plbi un vadit savu darblbu piloigi ga. skani ar miisu trimdas koplbas noteikn. miem un centrilajim organizicijim, Sain Heti derétu kids LCK norddijum: mise tautieSlem. P, Prieditis, Eslingeng LCK paskaildrojums: Lids leg, $1. decembrim turpinds ievéiétig Lce LCK piinvaras, kas likumigi pitativ wi su latviebu trimdas saimi Vaclji un Aus triji, Spéka pallek arf vist piendkumt uy tiesIbas latviesu trimdiniekiem, neatkart. gi no ta, vai tte atrodas TRO ap vai pérekaltiti vicu saimniectba, Pade art vislem vicu saimniectba pirekaltitlem jz. saskano cava darbiba ar LCP no miem,un visiem trimdiniekiem tipat ki lidz tim j&kfrto nodevas LCK, kas dog talk IfdzekJus arl mdsu polltiskam cinag organam LNP, LCK uzakata par vienu né saviem galvenajiem uzdevumlem ripities par eficu saimnieciba parekaltitiem lat viesu trimdiniekiem. DAZ] JAUTAJUMI ' Bodenteithas veco jauku mitng ar 1, ijn notikuges radikalas p direktors tagad ir ‘vicietls Grinerts, a keru mums visiab atticksines, atjauts izraudzlt arl latvieiu komitey, tj, ni pata lalki likvidijot sakearnieka pest ni, Ti ki agrk&k vadiba mums iika manit misa bestiesiskumu, fagad tamies atkal KE cilvékl, kas var 3 ki ar savim vajedzibim .grierties. mitejas val arf ple direktora. cae ‘Kad no it ka esam atguvodl saves teh. bas, tad lal bate jaunts vaicdt lj. nem, nes vaditijam kungam K., kur palin @ vi lalk= no Anglijas tantletiem plest@t, mantas, kas noticia ar dazu mirulo mip. nes og ohunegges ata eos fra Ane § 5 uru atradig. geltiietas, vine saimniekotanu kids seve lalkal reviddlis? Ja tas nav noticis, tad maa Hig: | tu to izdarit tagad, | a Augusts Ozoligs, Bodentelchet . MES PATEICAMIES Dggadicd un nenoguretols YMCA/¥WCA vaditaia Klizabete Krauie'pirme (tbrauk- mas uz. ASV apmekléja latvieku the- niekus rok fie cone ‘ganatorijg, pekihn : dama Ludvigsburgas emi Ms tautielu sledotds veltes, EE 1” DM, par ko vinai un giedotijiem v5 vissirsnigiko pateleIbu. Nov One kajal sabledriskajal darbiniegel ‘visia koa pandkumus turpmaki dslv§ jaune mijvieta, : Latvioiu silmnieks Komiteja, Heilbron] “. “FE i-wovarsdarmn: ‘vistem -gersentst dxiem !dsjOtTbas un clenas split e ds 6mm Gn : . ealmnintamen Gf oe AMBERGAS iztejotiju centra nodibing- | gett ta DY nodala, ko Sinls dien&s atkiaja makslinieka P. Rotlapas gilti dekoxétas telods ar mic. V. Voitkusa dievvardiem un A. Birmieka wWzrunu. Kuplo DV un labvéju saimi val iepriecinaja koncerts, kuré: pledalijis dziedoyni A. Kiploks un E. Aboling un pianists §, Sandberg. PINEBERGA pédaj@ laiki novérojama savada paradiba, ka dala latviebu jaunte- Ku sikuSi audzét kuplas birdas. Jadoma, ka vini letekméjugies nq Obefammer- gaulas parauga uncer, ka tos alcinas par aktieriem Kristus cieSanu spelés. — New Ben seit viesojis cejojogais cirkus, gistot lielu piekriganuz, ko nevar. teikt par Ham- burgess tedtriem un koncertlem, kuyug miséjie apmeklé pavisam rett. : siitnim See ae cant Lateites ran on LCE Infor miciias dalas am ¥, Lambergam, preridijam Hw ribal VEciji un a ee m, View & lem, rakatniekiem, miksliniekiem, yigtem ta- biem draugicem Ameri, Zytedrijé un Austria, jeecre { K irils idlja, Janis on Dru t a, Kolomi, A®&Y, _—— daudz kas atgadina nakts murgus. Jeb ari is mazais pa- pira smérétajs patiesi bitu mainijis adu un kadu no saviem noziegumiem, izlicis nevis uz papira, bet izvértis dzive. joks ar saindéto dzelksni: paties! péc t& izskatés. Ja, ikvienu parmeklés,” vin’ turpinaja, pamanijis Puaro Le rn 2 a ee SYTIN VATA Ee ? ijumur 4 7] ap AL i ae, sér. Més stridijam kopa. Vispirms zupa, tad gala, > AGATES KRISTI ROMANS | ~ * & turpindjums) Vins devis uz:durvim un kautko pavéléja, un tilin pard- bee ‘Henrijs Mitels un vina jaundkais kolléga, kas atkal - a atguvis Hdzsvaru un. padsreiz drizak bija patikama sa- traukuma neka bailu vari, — woeZatles, zéni,“ inspektors vinus joviali uzaicinaja. juma ir lidmaxinas pasaZieru pases? Labi.‘ : Vind Stri izskatija tas, ,A, te jau ir! Marija Moriso — frantu pase, Vat jums kaut kas zindms par vinu?“ - smu vinu redzéjis jau agrak, jo vina diezgan biedi gan. lidoja. uz Angliju, gan atgriezis no tas," paskaidroja Mitels. nva?., Laikam gan salmnieciskis darifands?" nian nav nekidag jégas, sér.“ Ari jaunakeis no stjuartiem atceréjis 0 sievieti: Es vinu esmu redzéjis agras satiksmes laikd — pulkstens 8 no Parizea," ving teica. 3 wKups no jums péddjais redz8ja vinu dzivu?" , nes," pieteicés Mitels. ,,Tad,; kad pasniedzu vinai kafiju." Val vina izskatijas slima?* _ wtO gan nelevéroju, sér, ‘es tikal pasniedzu vinal cukuru un pienu, no ka vina attelcas.« — ,Cikos tay bija?* — , Pil- Val _ Rigi precizi nevaru to noteikt. Més atradimies virs kandla. | some varéjd bit divi. wa, apmeram fa varéja bfit,“ Alberts Déviss apliecinaja ~ | er ae iztei¢ienus. ; | yUD us p&c tam atkal redzé@jat vinu?"” Diapss pétija talak. cee Sate fad, kad pasniedzu rékinu." eel tas bija? _ wVarbut kadu ceturtdalstundu vélik. Man dkita, ka vina ir aizmigusi... Sasodits, Sai bridi vinal vaiadz@ja biit ja beigtal niet balss nodrebéia. . | ee | 50 Hellou jums gan nebija nekaddas jausmas?" jau- taja at ue noradija uz mazo, lapsenei lidzigo »Deévis, tagad stastiet jis.“ _ »pPedéjo reizi es vinu redzéju, kad servéju vinai maizi un sieru. Tad vinai nekas vél neksitaja," més servéjam vispirms pakaJéji nodalijumd un péc tam ar Jaundm paplatém un traukiem dodamies priekSéja noda- - lijumé.* Puaro pamaja. .S »Wai 81 Moriso kundze sarundjis ar kadu no pasazieriem vai citadi ka lika nomanit, ka vina pazist kadu no tiem?“ Dzapss atkal uznéma sarunas pavedienu. »Manuprét né, sér.* — ,,Un ko varatteikt jtis, Dévisa kungs?“ — ,Man nekas nedilras acis, sér.“ — Vai lidojuma laikaé vina piecélés no savas vietas?“ — ,Doméaju, ka né.“ »UN fums nav patiesi neka, itin nekd ko sacit, kas mestu kadu. gaismas staru uz $0 sarezgito gadijumu?“ Abi viri pardomaja un sbi noraididami pamija galvim. ,»lad pagaidam jus man vairs neesat vajadzigi, Gan més véelak redzésimies,“ »l& ir briesmiga kibele,“ Henrijs Migels drimi sacija. »Un tai _vajadzéja notikt taisni mana dienesta Jaika.“ »Wa, tadé] jis neviens nenopels,* inspektors vinu drogi- naja. »Bet es plevienojos jums, Vins atvadidamies pamaja. Tagad Herkuls Puaro paliecds uz priek§u: ,,Atlaujiet man vienu jautajumu, mon ami.“ : a ahd mesié Puaro." Pe s no jums abiem ievéroja lapseni oja a mS ts tie ja lap rinkojam p wie,” viend muté atbildéja abi stjuarti. wlacu tur lidindjas lapsene. Beldzot vina guléja beigta uz kada pasaziera apakStases," »ks to neredzéju,“ vélreiz apliecinSja Miéels, wks ari né," piebledrojis Alberts Déviss. Kad durvis aiz viniem abiem bija aizvéru8as, inspektors Dzapss no jJauna kéras pie pasém. . xwerometejs parvedis par kan&li ari kadu grafieni. Es vinai nelikSu igak gaidit, citidi vina siidzésies par policijas »brutalajim“ metodém .un uzkraug man vél kakla kAdu fesniegumu pariamenta.“ Pe iia aie Virinam ar fisim &1 graflene acim redzot rupéja J is, tatu, cerams, horikojat pamatigu rokas baga%as et ko?" vind jautdja, Danss apmierinats piemiedza nKadas gan domas jis esat par mums. Puaro k ? : : ungs? Gan més atradisim to piiSamo stobrinu, ja vien tads vispar ek- sisté, un ja miis visus nenerro vienkdrka iedoma, Protams, ka tas ir briesmigi." — vaibstos Saubas, ,vienalga vai cienijam4 sabledriba pr 1 val né. Un pat visniecigako sainiti, ko vini ved sev “0 parmeklés — tik tieSim ka es te sédu! Es jums ieteiktu, mans mijais, sastadit precfzu sarakstl par visim vinu mantinam.” | Inspektors ‘Déapss cele runataju’ zinkaram acim. Ja jus t& vélaties, lai notiek, vin’ apsolija. ,,Kaut om es nesaprotu, kidé] ee vajadzigs. Galu gala més ta nam, kas mums jamekleé." : : »varbut jus nina mon ami, varbit. Es toties nekada #4 dijuma neesmu drofs, Man kaut kas ir padomé, tatu es acumirkli vél nezinu, kas isti tas ir.“ | ) Jas esat un paliekat tas pats, kas bijat, mesjé Puatd Vél arvienu jums patik lietas sarezgit vél vairak, he jau ix, Bet nu pievérsisimies miisu digciltigajai damal, iekams vina pilnigi sagatavojusies man izplést acis." Tatu pa to laiku léedija Horberlja bija kjuvusl mana miermiligika. Vina atlava sev pieddvat kréslu, atbildéja Dzapsa jautajumiem bez mazakas vilcinaéSanas un aplecin8)a, ‘ka ir grafa Horberija sieva ar dzives vietu Horberija Saseksa, un Grogvenora skvéri 315 — Londond. Vina ab griezoties no Le Piné un Parizes uz Londonu; mirusé ¥ esot pilnigi svega, un lidojuma laikd vina neesot pamani] neka aizdomiga. Bez tam vina no savas vietas visu raudzijusies pretéja virziend, ta ka neesot bijust nekada 12 deviba novérot, kas notiek aiz vinpas muguras. Cik vina Va rot atceréties, tad iznemot stjuartus no priekSéja nodall- juma neviens neesot iendcis, bet, ja vien vinas atmipa né&- vilot, divi kungi no lidmaginas pakalgala esot devusies tualeti, Taéu ari to vina nevarot apgalvot ar pilnigu dre Sibu. Né, vina neesot manijusi nevienu rikojamies af pi Samo stobrinu, ne ari — un to vina mérkéja Puaro kungai@ — jevérojusi kadu lapsent. Lédiju Horberiju atlaida un ieaicindja Venéciju Kerri. 18 liecinaja, ka dzivo Litle Padoka, Horberija, Saseksa, un a griezas no Francijas dienvidiem. Citadi vinas lieciba pilnigl sakrita ar vinas draudzenes izteikto, tikai vina bija redz® jusi, ka kads no pasazieriem gaindjis lapseni. ,Skiet, ka 5] lapsene, Puaro kungs, jiis Joti interesé,“ ple ziméja inspektors, kad bija atlaidis ari Venéciju Kerrt. ,Ta lapsene nav tik interesanta, cik izteiksmiga. Vai jum . fa neliekas?* (Turpingjums sekoz) ji at anidngl valu vie pejas @ mat & jauti : Brita exetu, Biropas i