| Lt ee a apt ea bl ar] Te 1 Ek Lr as tle Ms "oak 4 a ane uy mi # oe oe a Vitel CotsThl pidge. i a un ‘ent rliecindtaing “erg 48 km 7:30 mfp ot a a grup 1200 at O., 2. MM. Zodind gis 403.0, 8 , sing Valkas YMCAs iajy 8 Uzvar&thijjien isn “ae jitm instiedy skethbold Vatkas - sar 10-15: eines —14). Volejbold Yat ading, Kaztorski Le 5, Krautmania, bet tls azlovakis (10), Kiy.6 S un Bernbicine (g 2) y —— aut : rekordion _bavlentba atzloai og tke _ es Datiinas ! urievictes Pale m, | as ta Dzordde Brauss uni i 2 tatu, Ar de ieids Un COturigis .t tra Wnija, i: Ra netri heistarsactkstes {ntholl ty ee sacensibaa a 050, g. Brazilija. Tithe uvusi uzvaréilis Sel Angiija; ki nodtty, nefham pasiulea mith tareet “vienigl [tale © stu strelks Argenlsd, lo resus, paredaany | a ju atgas paavgetlnites’ ménesi, meakaltet minksae. 7 — mei ; a A paukoSan’ ar cube Be. la Mectaljusi Ttalija, Ankle bf, kag ur viens oo grit pe veicot rare Atrums 131,04 2 Relnzemes-Plaltss faba e gtarp tem dalfboieli Be: boensibam. bis paren he iznakuriis, vais ai gadtgais We = ee: 7 11D,’ pe elt - 4 | ae iT ie koresp des a | (136) dmannpial? Tis pelzées ne as on ogi 3) ae 25 % °c 20,-~ OA Be 20; sth BB rah, bs S aee th REA ° ae LATVIA Latvien Newspaper Published ander EVCOM Civil Ailairs Division Authorisation Number UNDP: 196. Publisher — and Editor: Karits Rabiss, pP Camp Kleinkitz near . Giinzburg/D,' Printer: ,Schwib, ' Votksbl.“. Ginzburg/D., Bgm.- Landm.-Pl. 7. Circulation: 12000 Published threes thoes weekly. | "Uz durkliem ilgi sedet | nevar ee , ' Siitnis K. Zaring péc igiem gadiem atkal Baltijas jiiras piekrasté Mitsu speciélkorespondenta zinojums pa talruni no Libekas Tresdien, siitna K. Zarina apmekléjuma brauciena 6. diena no Bal- tijas jiiras naca skarbs ziemeju véis, un Neigtates bérnudarza mazajiem raugiem un gimnazijas audzékpiem bija appisti jau gluzi sarkani vai- gi, kad siitnis, emaididams un ar roku m&dams, izkapa no apputéjusas magsinas. Vin3. nevaréja palet. gaydm mazai meltenei, nenoglastijis tis -giemela appiisto, sejinu. Siitni sagaidija 18. DPACSa apgabala prieks- nieks pl. Spendiovs, Libekas rajona militaras parvaldes priekSnieks pl. Sedvels un latviebu parstavii, un vins vispirms devas uz neredzigajiem haltiesiem kopigi noorganizéto darbnicu. Erving Pormanis, viens no nelaimi- gajiem, kam likienis nemis acu gaismu, pasniedza retajam viesim pata gatavotu suku.- Liels. bija darb- nions neredzigo igaunu maceklu par- etelgums, kad siitnis, legriezdamies ple ‘viniem, uzrundja tos igauniskl — kaiminu tautas neredzigie notu- reja.miisu parstavi par sevu siitni. Ka bibeles: jaunavam bija jatur gataviba ella: savam spuldzém, ta mums jatur gataviba ejja musu na- kotnes gaismai —.miisu vienprati- ba,” ieradies vietéjas simnazijas kraéni uzpostajés telpas, sacija sut- nis, Vina uzrunal sekoja Lietuvas TZCILA DAVANA SUTNIM K. ZARINAM GRIEZNES, KAS PAVADIJUSAS : - PRIMDA.-KARLI ULMANI, ATRA- | PUSAS’ CELU ‘Uz VACHY' “” Sitnim K. Zarinam viesojotles] Oldenburga,: iatvietis R. Rapa pe- sniedza vinam izchli retu un nozimi- gu davanu. Tas bija grieznes, areti glu#i ikdieniiks priekSmets, ja vien tajas nebiitu. iegravets teksts: Sana 1936, g. 16.11." | ae Ka izdevies noskaidrot, Karlis Ul- manis, pée bolSeviku: lebrukuma ‘Latvija bidams spiests doties trim- di uz Padomiju:Savienibu,. bija pa- némis Sis grieznes lidzi ka atgadi-| najumu par Latvijas . jaunuzbtives darbu. Kara laika, vacu armijas vienibim ielauzoties Vorodllovska, kids vicu virsnieks tas atradis tu- rienes cietuma un nojauzdams, ka darigana ar retu pleminas Hetu, .no- Giitijis tas saviem piederigajiem, kas fan laika dzivojusi..Oldenburgas ap- kartne. Sirdsapzinigi Jaudis bidarl, tie reto priekSmetu nodevusi Olden- burgas latvieSiem, no kuru rokam tagad vésturiskas grieznes nonadku- eas siifna K. Zarina glabaSand. un Igaunijas sitnu apsveikumi un tris naciondlas himnas. Atstajot gimnazijas zali, sitnis pékSni apsté- jas. Ak tu tas esi!’ ving izsaucas, pagriezies pret kidu tikp&at ,,dipis- ka‘ jeskata viru, kadi esam visi, Iz- tadijas, ka tas ir Alfreds Tilts no Ipikiem — siitna dzimt& pagasta, un ka garie sveiniecibas gadi nav spe judi sfitna atmina izdzést tuvo jauzu, télus, Gimnazijas koris dirlgenta Sturma vadibi noskandinaja daZas dziesmas, un siitnis sirsnigiem var- diam uzrunaja jaunatni. . ‘Seal : 1 ao 1 1 a ‘= : mie a a Pe rh ta AME, . ee eee - oh — 1 Pia} "amt Seg oN - od RS GUL haa. ee RAE S Daudzu tautielu skati véroja sirme latvieSu valstsvirn sutni K. Zarinu (pie galda pirmats no kreisas) nokla sidenta prof. StonKas usrunu Apskatijis: nometni, sitnis Zaring devas talak uz Libeku, kur vinu sa- gaidija DPACSa komandieris . pl. Skois un latvieSu parstavji, bet vis- uzticigak un sirsnigak viesi apsveica skalu jaunatne triju Baltijas valstu karogu. pavéni,.tris gadu vecajai Martal Cakstinai pasniedzot sutnim Uziedus, Patiesi aizkustinats, sirmais diplomats noliecis un noskiupstija mazas latvietes gaiso pieriti. Nometnes apskaté siittni pavadija komandants Elvigs tn komitejas oriekSniece Leja, .Nondcis aktu 24- 16, siitnis Zarin$ varéja pasacit klat- esosajiem to, ko vinam nacies dzir-| det apciemojuma laikd: ,Daudzi sa- ka, ka es esot optimists. Ja,.es pa- tiesi tads esmu un palikSu.. Val jo vairak t1adé|, ka pasreiz svaru kau- sos ir ne tikal vairs Baltijas valstu, bet visas civilizétds pasaules likte- nis,--Es ticu, -ka tas patkirs miisu ce- jus atpakajl uz majam!“ iS, Apmekléjot« péc tam pamatsiolu, siitni apsveida bérnu .runaskoris, no- skandéjot Karla Ulmana ‘vardus: »arkanbaltsarkanais karogs“, Péc bernudarza dpskates, -iegrieZoties in- valid darbnici un wzrundjot tas macekjus, siitnis atcer@jas kadu epi- zodu no savas dzives: reiz maza meitina loigus! vinam kadu niektu naudas — konfektém, domajis sitnis. Bet né, meitina nopirkusi un uzdava- jusi vinam apro¢u pogas, kas latka paiti gan pazudugas. ,Tagad man tadas atkal ir!* sactja sitnis, ar prie- ku aplikojot invalidu davanu -~ skaisti izstradatas sudraba aprotu pogas, = ’ JegrieZotles YMCAs organizétaja dailamatniecibas darbu skate, stitnis aprundjis ar gleznotaju Jiliju Jége- ru, pieskardamits’ arl latvieSu glez- notaju izstidei Londona, kuras sari- koSana paredzéta Si pada Ziemsvét- kgs. Péc tam siitnis devas uz skau- tu, mitni, kur visu Vacija esog&o lat- vieSy skautu varda skautu priek3- nieks A. Raiskums deva sutnim soll- jumu vienmer stévet modriem par ‘Latviju, neatkarigi no ta, kur jaunie flatvieSi ari atrastos. Gaidu prieks- niece Laufere latvieSu gaidu varda ‘pasniedza stitnim tautisku piira 1i- ‘diti, Tad prominentals viesis devas uz baznicu, kura notiek igaunu diev- kalpojumi, bet altri rota Jilija Jé- gera glezna, it kd apliecinadama abu -kaimintautu liktenu saistibu. Sut- nis-nometds celos un bridi kavéjas ‘Dieva priek$4; pavadoni noliektam galvam pievienojas vina lugsanal. - Turpinot Libekas apciemojumu, sfitnis no mazas Birutas Apines sa- néma skaistu pasas pluktu purenu ‘puski, bet tautskolas priekSnieks Seps nodeva skolnieku. sveicienus. 1, (Beigas 3. lapp.) . oll ia "sal a . = s ty a usoties Baltijas wuniversitates pre- & Upisa uznemumi — “ESE ga Latvijas valdibag arkirtéjais plluvarotais, siitnis K. Zaring (vidi} ar Boe ee : Sent (GARNER eRe bate Tee Shecee ae a ta ae Bont 2 aah a ie + - eae . wie: ne Shel "a 1 - 1,™ u "a . - ‘ Pel . . Par nd a “ry ae. ae J P ay oc.& 2) LI ri a *e. a. =~" | ee za wah 3 aan a eg eS oh _ : Et : - . : oat 7 ah ‘ ‘a . “ah he, * "4" . he an Lietuvas siitni Baluti (pa krefsi} un Igaunilas siitni Tormu savi ap- mekléjuma braucilend pa Vacliu leradds Baltijas universitate Pinebergi MTT TU SETATI ET TTTATONTTTPEUTI PETTUS TTD SUTUP TULL TL LTT Eu UUeUL ccs WUC Maskavas arzemju diplomati PAREDZ DRIZU STALINA NAVI MOLOTOVS, VISINSKIS UN BERIJA NAKSOT STALINA VIETA Stalina nave iespéjama fau makamos méne%os, Katra zinad vi selibas stavoklis tikial pasliktinajies, ka vind nespéj stradat koSo valsts darbu un nodevis to saviem uzticamiikajiem paliglem. ir Molotovs, Visinskis un Bertja. ve- te- Tie Molotovam uzticéta visa fekSéio lie- tu kartoSana liela mérogs, raugoties, lai tiktu saturéta kopa soctlalistiske valstu iinija un saskanota valsts un jedzivotaju minimalajim dzives azsardziba ar salmniecibas uzbiivi prasibam. Arpolitikas veldojan’ nodota Visinskim, kas rikofjoties péc paia Stajina notelktS jauni kursa — aiz taktiskiem mérkiem meklét sapraganos ar rietumiem. Berija pallekot lidzSingJo MVD kompetentu robezas, bet Stajins tam pletelcls wrikoties. ar seapratu“, Kremli kopS: ménesiem jau valdot nospiests ga- rastavoklis, Stalins gandriz pastavigi atrodoties Setos, Vinu sarikoju- mos. aizstajot zinamie dubultnieki. Polithiroja nemitoties valodas, kas notiks, ja Stajins mirs un. vina, viet? naits -pieminétals triumvirate, — Sadu sensacionalu informaciju sniedz Kanadas CBC raidstaciju UN parstavis no Nujorkas. Vins yaira- spéjamiem celiem izsekot Dzesupa un Malika sarundm, lai izzindtu, kadi iemesli spieduSi krievus tik strauji mainit kursu un piekapties Berlines blokades jautajuma. CBC korespondents nevien intervéjis Va- Singtonas ASV 4arlletu minisirijas Padomju Savienibas specialistus, bet. loti siki iztaujajis visus Zurnalistus, ‘kay lieli skaitd no visas pasaules sapulcéjusies UN sesiia. Ari pa- zistama amerikanu Zurnaliste Do- rotija Tompsone, kurai pieejaml labi avoti, izteikusies, ka vina gaida dri- zu Stalina navi un ir eiesi parlieci- nata, ka kara nebtis. . CBC korespondents tuvak ap- raksta Padomju Savienibas 4rpoli- tikas mainu. Ta ijeziméjusies Jau nirms 1948. g. Ziemsvétkiem, kad Stalinam wuznakusi smaga_ sitds- lékme. Vinu bez giuzi fizlskam cieSanam druimu padarijusi apzina, ka vinam vairs nepietick spéka un izturibas. lai Joti bistamajos tide- nos iebraukugo Padomju Savienibas kufi izvaditu td, ka vin$. to bijis leceréjis Teheranas un Jaltas konfe- rentu Jaikd. Toreiz Ruzvelta miksta izturésanas' un ASV prezidenta illu- zijas devudas Josifam ‘Visarionovi- fam pdrliecibu, ka vina mérkis — kominisma uzvara visa pasaule -— ir vairs tikai dazu gadu jautajums. Vin bija parliecinats, ka asa, dtra un noteikta riciba tam palidzés at- spiest ASV no Ejropas un péc tam divi gadu laiki iekarot visu Aziju. Tapée notikusi Cechoslovakijas oku- péSana, ofensiva Kina un sakusies Berlines blokade, Lai gan pagdjusa pavasar! lielika daja politbiroja lo- cek]u prasijusi sabledroto okupaci- jas kapaspéka padzisanu no Vacijas Atkapjas gen. Klejs Tregdien Va&singtona oficiali pazi-~ nots, ka méneSa laika savu Nd2si- néjo amatu atstaj amerikanu tnili- tarais gubernitors Vacija genetalis Klejs. Vina peécnieka vardu pazi- nos jau vistuvakaja nakotné, Ge- neralis Klejs atstaj savu amatu pec Pasa velésanas. Vin’ veléjies de- misionét jau agrak, bet pec prezi- denta Trumena ltiguma turpingja pildit’ svariga pienaékumu- Vacita. Informétas aprindas izsakas, ka Kie- ja Décnieks varétu but vina viet- nieks generdlis Heijs vai vaceu nodalas vaditajs ASV 4rlietu. mi- nistrija véstnieks Merfijs. kas gan amata varétu staties ne atrak ka pec Rietumvacijas valdibas nodcibi- nasanas. Tada gadijuma-ving bitu amerikanu augstais komisdrs. ar varu un revoldcijas Italija un Francijé,; Staling Sim prasibam uz. Visinska bridindjuma pamata ne- ‘esot piekritis, Zdanovs, kas atradies kara piekritéju priek§gala ar. da- Zadiem manevriem novedis Herlines krizi bez Stalina plekriSanas tiktalu, ka, tkai pateicoties amerlkanu aukstasinibai, pag. gada vasaras Sa- kuma nav izcélies kar&. P&e Sig sle- penas kara kiidi§anas plina atkla- Sanas, ko veicis Berija, Zdanovs no- indéts, Sfcies nogaidiSanas periods, lai redzeéetu, cik talu rietumnieki ga- tavi nepanesamaj& aukstaja kara slégt kompromisus un pamest Eiro- pu. Tapée vel Parizes UN sesijas laika pagajusa rudeni Visinskim pa- yéléts but neplekipigam. Tad zie- mas pirmie. méneSi nesus{ Stajinam vienu nepatikamu parsteigumu péc otra. Berlines gaisa tilts izradijies negaiditi iedarbigs, Rietumeiropas finijas izveidodana gajusi veiksmigi uz prieksu, streiki Francija un Ita- lija sabrukusi, Tito at&kéHes no kominforma. SacelSands wun s8a- zveérestibas visas satelitvalstis pa- darijusas Kremli nervozu. Bijis skaidri jauSams, ka rietumi nezélo nedz naudu, nedz piiles, lai raditu vinpus dzelzs aizkara nemierus un bistamu noskanojumu. Visvairak Stalinu uztraukusas augstu padomju virsnieku dezert@anas, starp cltu, par Tokajeva aizbegSanu vesela no- dala Austrumvactjas okupacljas Sta- bos notiesata uz 35 gadiem spaidu darbos. Berija devieg Vvairakes in- (Beigas 3. Ipp.} Nr. 42 (271) Bestdben, 1949. ¢. 38. apr. lenkk trie reines nedt}h. lade [RO darbibu tomer paredzets pagarinat Pedejé nesen notikusaja IRO kop- @ generfildirektors Taks iz- | telcais, ka, acim redzot, nebiis ie- spéjamg izbeigt IRO darbinu lidz paredzétajam terminam — 19590. g. 30. junijam, VinS tapée griezis pie 16 vaistu parstévju padomes ar ie rosinadjumu pagarinaét TRO darbibu, ipaSi leilgstoésais izceloSanas akcijas dé], vél par vienu gadu. Tikai ne- daudz delegitu tilin varéja dot sa- vas atsauksmes, kamér viss lielais vairums pazinoja, ka vispirms no - savam valdibam -uzzinés to viedok-— li. Kopsapulce vienoj&s par pagsi- du priekSlikumu — sasaukt jaunu. arkartéjo sesiju ap .22, jdniju,. kurs So jautajumu izlems galigi. Generagldirektors Taks: kopsapulcé val zinoja, ka DP izcelotaju skaits tuvikajos méneSos sasnicgs 30.000 personu ménesi, bet rometnés vél joprojam atrodas 523.859 p&rvileto- tas personas. IRO katru méneal pieskir caurmér& 20.000 personam DP statusu un 8000 no SI skalta w- nem nometnés, bet pfiréjie 12.009 jsanem vienigi izeejoSaras tlesibas Kopsapulee plenéma art IRO budie- ti nékamajam darbibas gadam, kas ir par 9,643,652 dolariem maziks ne- ka ieprieksejé gada; th kopsumma ir 145.432.118 dolaru. Bez tam 1 mil. jong dolaru paredzéts eventudliem sagatavosanas darbiem, kas veicami, lai kaut cik nodrodinatu to DP sta- vokli, kas slimtbas, vecuma vai ci- “ed femesiu dé] nekur nevarés izce- ot. | Kopsapulce uzklausija ari zinoju- Tu par pa Tou komisijas darbi- bu, 8 sut@nomaéa festade lidz Sim izikirusigpavisam 6840 gadiju- mu, bet vél atlikugas 6108 neizskir- tas phrafdzibas. . “Maske perp karaspéku Baltijas. valstis VarSavas radio gino, ka Padomju savienibas ,Tietumu apecialo vieni~- bu" komandieris marSals Konstan- tins Rokpsovskis savu galveno mitni no Karalau¢iem parcélis uz Lignicu. Tas noticis tapéc, ka ,pedéja laika pargrupétas sarkanarmijas vienibas Padomju Savienibas pierobezd un fenemtajos apgebalos“. . Varsavus. radio tilak nordda, ka art Vacija istacionétais padomju karaspéks ta- gad peklauts margaliam Rokosov- skim. Sokolovska laikd Sis vienibas bija padotas tieSi kara ministrijai | Maskava, Poly radio komentitors Kovalskis, kas publicejis jdismitu rakstu sakara er. marsala Rdkosov- ska iera8anog Polija, norfda, ka po- lu fauta vinam parads pateicibu ne vien par atbrivoSanu no vacu jliga, bet saskata padomju marsala ari savu aizstavi pret ,katru iebruceju no rieturniem“, — . Arzemju militarle letpratéji no- rada, ka pédaja laika parmainas fz- skaldrojamas ar vispdrejo sarkan- armijas pargrupésanu rietumos, kas sakas jau marté, kad Rokosovskis savu galyeno mitni paércéla no Minskas uz Karalautiem. Péc pa- domju informacijas, paSreiz notiek sarkanarmijas pargrunégana ari Lat- vija, Lietuvi un Igaunija. Lenin- gradas radio zino, ka 1. maijé Kron- States lici un ple Pillavas saksies kombinéti armijas, flotes un avia- clias manevri, | ASV nedoma par jauniem regio- naliem paktiem — Laj gan Nujorka notiek sarunas Padomju Savienibas un ASV star- pa, amerikanu valdiba mérktiecigi turpina agfrak pasakto darbu un ne- doma atteikties no savas lidzSinéjas politikas, Senata arlietu komisija jJau sakusas debates par ferotu sil- tijumiem Atlantika pakta signatar- valstim, kas prasis apméram 1,4 miljardus dolaru. Arlietu ministrs Etesons paskaidroja, ka “Eiropa jo- projam valida nedrogiba, ko rada Padomju Savienibas izturéSanas. Demokratijas jau vairakkart pie- dzivojusas. ka UN principus ciniski parkap) Maskava un tas sateliti. Ecesons talak @oradija, ka Savieno- tas Valstis nedoma& parakstit tala- kus regiondlus paktus. Vaciju pa- gaidam nepieaicinas Atlantika pak- ta, jo tas jau tagad sarga 30 svarigo Eiropas territoriju. Bet tas neno- zmeé, ka Vacijai nakotné nebitu ce- I ribu lestaties Sai droSibas sistéma. Amerikainu laikrakstu izdevéjiem. Dins Et¢esons norédija, ka Savieno- tas Valstis neat‘eiksies no saya no- doma dibinat Rietumvacijas valdi- bu. Gadijumaé, ja notiks &etru 4ar- lietu ministru konference, ASV da- ris visu, lai atrisinatu sarc2fitas starptautiskas problémas, Vadsing- tona joprojam nay atmetusi! ceribas par vienotu Vaciju. — Atru Atlantika pakta ratific@ianv senata driietu komisijda prasija ASV aizsardzibas ministrs Dzonsens, 1a’ pasa laika uzsverot, ka steidzami j‘- izskiras ari par ferotu siitijumier | Rietumeiropas generalstaba priet:é - nieks feldmargals Montgomerijs ka da runa Londona noradija, ka vis. drizaka ijaik& nepieciclami pilni” saskanot aizsardzibag planus. [pas. vériba, péc feldmarsala domam, ja- velti mobilizacijai, jo neviena Eiro- pas valsts miera laika nevar ilgstodi uzturet lelas armijas. = 1 oo: a . fas Lape Od Lrg tate Be rel 3 ee oh ai a =k a my tosn me, teed a a ead we. Oe = OO *, amy ae _ “ Tae _ | any — wr. Lote a ma Fae - ‘. = coyote a nan eo ee , - oes at a L . - . SErarees Mite aly nn me gale at ge as Ta et a ate ere a ig es ch ae ei peg ite erase paleo pa Be reemerged EE ea _- SOT oot oe ae = - . : ee - ; re ms . od ——s i ee ee et iene] cre ae Se NE EP pant ool a1 eS at Tu aL! a Crile : Pa . . " a = : as 2 tae ae Ge WS ™. "ete 2 ont tae yee Me aa eit Ff Ae “yr ae “1s ret . Peet wen, a eT ae hy en =, 1a ot Takers. ie (oo: sie Teoh : ee es 7 wo, pas oy ee od Fe ". ila Es, cee ee el i —— i aes : 2 ae : ‘ . mo Ea Ol * reer Re oe, ere ‘ ee ee Sa hah ire aa oH Cat eee ane aia tan Fpch ee ae ee ne Palrid. Sei tet erp : a tee Sem va ro, Ua sees 1 e 7 Pa me te oth ary fi ied Mr eat Ba tnte he at F rt, =, rome eee Ja vair® owe eT re =z vo Tt ct ea one, Di urea ee ames [. ere a ie fare El eg, get gla TW ag fe Pome eT ae SMa ines area i Ap tet ny ; : Ture core at r adn -,