—— ar. 7 paleche Zolunion), Velta Snikere KLAUSOS Nestino, kas rit, Auljotajis dzirksteles sit. Es manu, ¢s juth, Es klausos: Pakavi strauji _ Ski] dzirksti akmenos sausos. Skind stikii, brik miiri, Es kiausos. Dumi plakstinus diel. Es kiausos Pulkstenos gausos Kas faiku ar tikStienlem sme]. se 2,0,-4 44-4-46464,4,642 _Jaunas atzinas muitas ; = one acm e V -uniju feorija — latviesu zinatnieka nopelns Sints dienis G. Vestermana apgidi, Braundvelgi, izndkusi latvielu muitas Oniju problému specialista Dr. J. Vol- mira grimata vicu valodi Elropas s#a- darbiba un Elropas mutas Onija (Euro pilsche Zusammenarbelt und die euro- Dr, Volmara darbs r jevérojamfikals hada velda publicéjums pédéfo 20 gadu laikA vdeu literatira, jo elkot ar trisdesmitajiem gadlem debates par Eijropas sadarbibu un kopéjas multas Kiijas izveld¢éSanu apklusa sakari ar augosim autarkijas tleksmém, Pati probléma Kluva uz lalku neaktudala, bet nekavéja autoru, sikot jau ar 1945. gadu, atkal ar to nodarboties. Tas i0k4 vind paraketija ari savu doktora disertaciju. Pée otrh pasaules Kara Wdzélnéjie uz skati Elropas muitas fnijas problémas ‘ gisinasand bija novecojual un teorétiskis dalas papildind§ana wun pdrstradafana pac faunikajim ekonomisk! politiskajam atzinfm to darija pat nepleciesamu. Dr, J. Volmars savé problémas skatiju- m& (280 lpp.} vispirms izveldo muitas finiju teorétiako daju, kur vind Lietidki tim& veida attista multtas tiniju fauno defintclju, klasifieS to vetdus un vinu attleciIbas pret visilelikds labvéli- bas principu, Tatsni 51 nedala dod jau- nas atzinas, kas daudzéjada zind velcilna muttas finilas problémas labdku izpratni, Teorljas dalal aseko redlizéto muites fint- ju véstirisks parskats, Zimiga sagadiganks ir t&, ka Dr. J. Yolmira Elropas sadarbiba wn Elropas mitttas finija iznica lalka, kad Stresbur- gi t, s, Elropas padome jau starptautiska mérog& diskut@éja Elropas apvienoSanu tin kontinentilas muitas Onijas redlizé- Sanu. Ja Kalergi sav& lalk& jiesthjAs par ig eh po dibini§anu brunota kKonfilxta un bolfevisma briesmu novérdanai ar Eiropas spékiem vien, ted sutars pievie- nojas pedéjA laiks izvirzitajam viedok- lim, ka Elropas apvieno$ana bOtu pand+ kama cleia sadarbiba ar ASV, kas 9a- gatayotu celu uz pagalidim vél utoplsko Pasaules valdibu. T&lak autors nordda ur tim daudzajim griittbim, kas salsti- tas ar ST plana rediiz&anu, To saprot art VadoSle Elropas polftikt, kas pagrelz Yestijas par Elropas apvienoSanu, ar mul- tas fintju kA priekdnotelkumu, Stras- ‘burgi uzvaréja viedoktis, ka &ls plins ney refijizdjams fe lalki, bet gan pakd- p hiH#' evoliciias celf. Tds, niem., ja Angiijas vicepremjéra Morisona vie- doklis, un ari gsutors saka: , Elropas miuitas Onija nay re,stiama viend diend, bet gan pakApenisk!", neSaubtg! tiecot Elro- pas multas Gnijas redliz@fanas iespéjamt- ai. Interesanti plezimét, ka 8 mérka reali. | gQianal autors tetelc orlfinflu Firopas pavalstniecIbas jeveganu, lai ,visiem El- ropas pilsoniem bez savas valsts pases bitu arl Elropas pase", kas viniem at- Jauiu kustibas un ricibas brivibu Elropa., Pée autora domim, ar 80 konstruktivo aktu biltu nolfdztnath daudzi SkGr8li gal- yeni mérka sasniegsanal, ‘Autors neplekrit tam, ka Elropas mut- tas Gntja batu izveldojama ttkal ar lelo valstu palidzibu: protams, t, s. ,.kodola Yalstis’' yeldo Francija, Vaclia un Ita- ja, beat par ldztiesigim inijas dalib- niectm bitu notelktl plesalstimas aril mazas niiciHas. Péc autora domim bitu neparelzi visplrms izveldot reslondlas mulitas Uniias, lal ths tad sekundarl ap-. vienotu vienk muttas finijs, — autors ie atijas par primari vienotas Elropas mul- tas Qnijes izveidoSanu evolitcijas cela. Pat] multas Gnija blitu harmoniska ‘alm. nieciska vieniba, kas darbotos ka plan- Kova (Planungsgemelnschaft) uz koppla- no§anas principa, Kkural tomér nebitu nek& Kopéja ar t, s. Valsts plinsalmnie- cibu. | % Darba pédéla dali autors iztirzi prob- lémas, kas salsiftas ar multas Onijas red- Hgbdanu, kd satiksm!, izejvlelAm, kredita un valiltas problémam un muitas fendi- kumu soadaliganu,. Ar prieku jaikonstaté, ka autors ar savu darbu, Efropas sadar- hiba un Elropas muitas Unija, dod jau- mas atz!nas névien zinatnickam un polt- tikim, bet veicina Sis idejas izpratni ari plasikaé sabledriba. i N. BI. LATVIJA | Dzenieks at zena smaiau VILI CEDRINU PIEMINOT Nu fau driz bis pagajusi pieci gadi kopS tam tragiskajdm dienam, kad parpilditas zvejnieku laivas lat- viesi ka nozélojami bégli saka atstat degoso dzimtenes krastu, lal meklétu patvérumu svesuma, Un viena no ~pedéjam laivam saviem tautiesiem. gribéja sekot ari tie, kam Latviju nacas atstat visgrutak — vairakt dzejnieki un kultiras darbinlek. Bet viniem liktenis nebija tik lab- véligs ka daudziem citiem, béglu laivu panaca un aizturéja Vara, no. Kuras vini bija bégusi ka no naves. Viniem bija jagriezas atpakal, ial saktu staigat mocekju gaitas, kas vairakus, starp tiem ari apdavingta lircepiki Vili Cedrinu noveda Aiz- saules darzos. Kad no dzimtenes plenica drimd séru vests, vél ilgi negribejas ticét. Un par spiti visam, arvien varam apgalvot — Vilis Cedrins dzive! Dzt- vo latvieSu dzeja, ar savu ,Sidraba jatnieku" tur dro$i un paliekami{ Un dzivo draugu atminas. Ar rotaligi neratnam cirtam pie de- niniem un kauttrigi zénisku smaidu vaigu dobites,briZam it kd nezind- dams, kur likt rokas, vin’ man ne reli atgadinajis no idilliskas pasto- Tales izkapusu, miega iztraucétu ga- nu, kas 1a4g@ nezina, ko tagad: teikt, ‘ko pasakt. Un diez’ cik veikls runa- tajs Cedrin§ tieSam nebija, likds, it ka vin$ katru vardu k& skopulis naudas gabalu pirkstos vairdkkadrt apgroza, jekim laiz tautas,. Toties ar patiku: vin$S skandéja dzejolus, it ipasi bohémiska draugu pulcind. Gandriz neatnemama sastavdala ta- das priecigags sanaksmés bija Cedri- ha skandétds Emija Verharna ,,Dzi- res" Edvarta Virzas tulkojuma. Jau vairaikkkart dzirdétas, tas neapnika klausities. Sis skopums vardos, tom@r neno-~ ziméja, ka Cedrinam nebutu ko telkt, Ar lielu riiptbu vin bija ie- dzijinajies nevien dazadas literatii- ras, bet arl latvieSu folkloras prob- Jémas. Labi parzindfa moderno va- cu Hteratiru, tatu visiabpratak ka- védamies diZa olimpiega Gétes pa- | saulé. Liela riipiba wn nenorurdiné- ma darba milestiba vispar raksturi- fa Cedrinam literfraja darba, +4 ki, }asaka, vin§ visnotal licis vérd4 Vir- zas yvardus: ,Dievs tikai talantu tev dod, Bet maksla pantus vit ir pa- Sam jdatrod.” Piecus gadus, Cedrina vardiem ru- naéjot, ,séZot amata viena& istabdé, bija pietiekami daudz laika vérat vinu darba, Protams, tas nebija ofi- clalais biroja darbs, it ki kura dé, apstaklu spiesti, més te séd@jam, lal Banemtu. kadu grasi. priekSnieks, kida bijusa dienas lalk- raksta atbildigais redaktors, kas pa- licis atminad ka viens no solidakiermn un sirsnigakiem cilvékiem, ar ko ga- dijles kopa stradat, miis Joti labi sa- "prata, Un ta Cedrin’ katru ritu, bl- Toja ieradies, vilka lauka no biera portfela un jzkrava uz galda veselu kaudzi gramatu. Tal laikd tikko ka bija iznakusi vina otra dzejolu gri- mata ,Ziemelu darzos*, un dzejnieks patavojas kerties pie Gétes darbu tulkojumiem, Sagatavyodamies sa- TA VINI IZTEICAS Takts ir spéjJa raksturot citus ta, ka vVini padi sevl redz, r Abrams Linkolns Ja cllvéki paties! mllétu darbu, més Vel joprojam artu zemi ar sprunguliem Un Preces parnésdtu uz muguras, Vilfems Frézers Ideallsms pieaug tles1 proporcionali jtasu distance: no problemas, | Dzons Gelsvortijs Annas Asmanes 40 darba gadu atcere Zaka Dalkrozes ritmikas-miizika- | g. Dalkrozes institatd Hellerau’a (pie las audzinaSanas metodes paidago- go un pianiste Anna ASmane Sogad klusiba un aizmirstiba atskatas uz 40 darba gadiem. Vinas trimdas gai- tas nondkuSas frantu josla — Jor- danbade. | Jubildres darbs latvieSu kultiiral ir nozimigs, tomér Skiet priekSlai- cigi aizmirstibai nolemts. Lidz ar austrumu okupacijas varas ienak- Sanu Latvija ASmane nav varéjusi isteni turpinat savu skolas darbu. Ne Austrija, ne ari Vacija frantéu josla, kur ASmane dzivojusi beidza- mos gadus, nevaréja rast vienkopus tik daudz latvieSu bernu un jaunie- Su, lai atjaunotu ritmikas un muzi- kas skolu. Gadskartéjie Asmanes skolay uzvedumi Latvijas Naciona- laja teatri popularizéja vinas darbu un daudzo audzéknu sekmes, Muir- dza Grike, Paula Brivkalne, Alma Kiimina uc. liecinaja par tur gu- tiem sasniegumiem. Taéu Dalkrozes idejas dzijaka bitiba palika tautai visuma apsiépta un visbieZak par- prasta. A. A&manes 1909. g. Rigas Keiza- yiskA miuzikas skola un velak L9IL, servalorijas ritmikas Drézdenes) saktais darbs ka veiks- migal $0 skolu audzéknei vainago- jas neatkaribas laika Latvijas kon- un klavieru klases vaditajus darba un velak pa- Sai savas ritmikas un muzikas sko- la. Seviski pirmaé pasaules kara un beglu laikmeta ASmane uzstajas ka koncertpianiste un musu ievéroja+ mako makslinieku pavadifaja, A$- manes spilgta personiba un spéeja jeskatif makslas un cilvéku buti- bas dzilakas patiesibas deva vinas audzékniem, varbut pasiem nezinot, daudz valrak, neka tie bija mekle- jusi. Frantu jfosias ipatnéjo apstaklu dé] ASmanei beidzamos gadus savas zindsanas un spéjas biia javeltt sve- Sai tautai — Offenburgas (Vacijas- Francijas robezpilsétas) vacu gim- nazijas audzékniem, kur vina biija noorganizejusi specialu ritmikas no- dalu, sniedzot ari patstavigus is kliases uzvedumus. Pée saya vienti- Ba déla (red. Franta A&Smana) naves 1945. g. palikusi bez emigrarijas spejiga vecuma piederigiem, Aima- ne ar nemieru véro, ka vinai durvis lz emigracijas zemém aizvertas, A. Bet mitisu | vam uzdevumam ar lielu nopietnibu, vin’ vispirms rupigi studeja Raina tulkoto ,,Faustu", katru tulkojuma rindu salidzinddams.ar origfinalu un tikai tad pieversag tiesi pats saviem izraudzitajiem Gétes darbiem -- womas elégijam“ wn ,Hermanim un Dorotejai”, Cedrins bija savacis visus pieejamos 0 Gétes darbu iz- deyumus un riupigi pétija to atskiri- bas. Ta kidd ,Romas elégiju“ izde- _vuma vins bija atradis vélak cenzu- ras svitrotu pantu. Tas savas ,,par- drosas“ izteiksmes dé] gan neparadl- jas arl Cedrina tulkotaja ,,Romas eléfiju" izdeyvumd, tatu to vin pas- rocigi plerakstija klat dazos drau- giem davinatajos gramatas ‘eksem- plaros, Ar ne mazaku rupibu dzej- nieks slipéja un veidoja pats savus originaldzejojus. | Bet Vilis Cedrin§ prata ne tikal stradat, vinS prata ari priecaties, isti un sirsnigi, Un tadu prieka stundy signals pa laikam bija Saikavas liel- kunga Jana Medena ierasanas Riga. Vail nu Medenis bija piezvanijis pa talruni, val ar savu varenigo basu lerazdamiegy pats pledardinajis musu istabu, vina muizkungam Cedrinam tidal vajadzéja iet lidzi, Un Vilis ar zena smaidu vaigu dobités tad piecélas un kautrigi vaicaja: ,,Val tu sodien kur iziesi?“ Kadam tatu istabaé vajadzéja palikt. Tatu reiz pienfica diena, kad més vairgs nejautajam: ,Vai tu Sodien kur iziesi?“ un gajam abi reizé. Es la, brauktu uz Zviedriju, bet tiku lidz Mérsragam un nokjuvu Vacija. Un Cedrin§ no Kurzemeg krasta ari gribéja tikt pari uz Zviedriju, bet... Ja, kas to lai zina, kur, pasaules ce- los izkaisiti, més visi reiz gala. no- klusim, Tikai atminds vien vél va- résim turéties kopd, atminas par kopéjiem prieka briziem, kaut ari tos atceréties dazlem ir visskumjak. Teodors Zeltins No kurienes nak gaismar Saka, Ka gramatas izstarojot gais- mu wun ta, laikam, ari ir, jo kapéc gan tik tumss Hekas man pagajusais laiks no aizgajusas vasaras lidz aiz- pagajusai, tiesi no ta laika, kad Va- clja sakas naudas reforma un mana gimene nevaréja iegidaties nevienu gramatu? Jocigi, val ne? Dazi pérk Rozentala porcelanu, slipétus darg- akmenus, Bartas saktas, saules gre- dzenus, darbdienas dzer Snabi ar lat- visku etiketi, bet svéidienas sektu, un. ar galvojuma devéju Amerika sazinads telegrafiski. Bet vai viniem ir daudz vairak gaismas? + Neesmu skaudigs, bet es ne lab- prat milu apstaties, vai jautat pazi- ham, ko vind lasa? Bet tad ari man resp. mums (atlaujos atzimét, ka dzi- voju Eslingenas Kalna kolonija) reiz plenaca gaismas bridis, jo gaisma ta- pat ka saule mirdz par visiem, la- eo un sliktiem, bagatiem un na- glem, Tas bija ta. Tai rita taisni koedu Sava pirmaja, sausaja rupjmaizes Skelé {sviestu gimene bija jau no- edusi}, kad caur lofu ieraudziju mirdzosu un savlainu ka brinumu Titu, um savu kaiminu, kas klausas norikots, svieda no méslu kastes va- cu. masina latviesu atkritumus. Kur pasaulé peksni tads gaisums radies, man lekrita prata? Kur gan tas gais- mas ayots, kas mirdzinaja debesi un zemi tik ttra prieka? Tad ieradas kailmins un uzsvieda virtuves galda zuksni gramatu. pur Jus tas nemat* — jautaju un kauiri pastiepu roku, lai atskirtu lapas: Karla Skalbes stasti un télo- jumi, Zinaidas Lazdas Staru viesu- lis, Pavila Rozi§a noveles, Vailda Mezezera Gaisais cels, Jana Grota Klusums.,. Ka saka mirdzet telpa! Kur es tas nému“ — atriica vins, » Mmésiu kasté aiz otra bloka.“ Gar acim man satumsa, bet diena aiz loga vértas aizvien gaiSaka un gaisaka. | »Un... un ...“ — es tikko vairs dabuju vardus par lupam, ,,vai tur vél kadas biia," »Grina Dvéselu putenis, Anslava Eglisa Maestro un Teobalds Super- sakso, dazi ,,Laika“ numurl. Vecitis, kas piepalidzéja, ieraudzijis, ka es rakajos, lesaucas: — ,,Butu lielakas framatas biiugsas, iznaktu jabs ieti- namalgs papirs. Met tik ieksa! —‘ Paraudzijies uz izglabtajam, mans kaimins, kas Hels gramatu l!asitajs, dzejas pamanijis, iesaucas: ,,Velns, redz, ka parskatijos, pakéris dzejas ari! Dornaju, panemsu tas, kuru man nay, bet dzejas, tas jau nav nekas.“ »Un parejas?" »raréjas palika turpat méslos un vaciesi aizveda.” Tapec Eslngenas Kalna kolonija torit bija tik neparasti gai&s rits, jo gaisma kapa Jauka no meéslu kas- fem... Tas ir patiess notikums. 3 Lka. Latviesa sudrabkalu meistars atvadas Reiz darbnica, kad vajadzéja iz- pildit kadu anketu, kads jautaja J. Bétinam: ,,Cik ilgi jau siradajat sa~ va amata?® — ,SeSdesmit gadu,” mari plecam nortica sirmals zeltkaju meistars, turpinot darbu. Jautatajs nedaudz apjuka: ,Ne vecumu, Béti- na kungs, bet cik ilgi stradajat, es jautaju.(—,,Ja, ja, se’desmit gadu.” Sos seidesmit gadus Janis Bétins stradajis Latvija, Krievija, Kina, at- kal Latvija, Vacija, un pirms da- 7am dienam; ar rupigi iesainotiem darba rikiem sika celu uz Kanadu. Tik ilgos darba gados mUsu sirmais meistars ir ne tikal studejis un pie- savinajies teicamu graviera, zeltka- Ja un juveliera techniku un dazadus darba panémienus, bet ari rupigt pétijis un mekléjis formas un sti- lus dazados laikos un pasaules malas. 1925. gad& vin’ saréma pirmo pa- -sitindjumu no Mérijas Grinbergas salona — pagatavot latviskas sak- tas tautas térpiem. BetinS pavada stundas un dienas ‘Valsts vésturis- kaia milzeja, pétidams seno latviesu rotu kaléju makslu un kulttru. Uz- némis kontaktu ar valsts vésturisko mizeju un ta vaditaju Silinu, Be- tin’ to patur lidz pat pédéjam die- faim Latvija. S&kuma ving izpilda mizeja pasitindjumus, bet velak, Spakenbergas veco JauzZu nometné sepfembra beigas iesvétitais piemi- neklis. izpratis latvieSu sends kulttiras cil- denumu, sak atdarinat etnografis- kas rotas lietas un veidot latyiska stila rotas. Sis dar&& klast par vina dzives uzdevumu. Sakuma daudzi Par vinu vipsna un parego drizu bankrotu, bet Janis Bétin$ neatiai- digi veido savu darbu un ce] no pilskalniem latvisko zeltkaju mak- slu. VinS ver to jauna spozuma, ne- skatoties uz materialiem zaudéju- miem, kadi s&kuma nenoverSami. Kad gutl spozi panakumi — goda diplomi, medalas — Parizes, Brise- les, Berlines un daudzfs citas izsta- dés ftiesi ar lalviskam rotas lietam, kad pasaule atzinusi un ievérojusi latvisko kulttru un makslu. Janim Betinam ari Latvija sak rasties ar- vien vairak sekotaju. Ja pirms 20 gadiem Béting vél bi- ja viens, kas saka lauzt celu latvis- kam rotam, tad tagad ‘Seit Vaetja Starp simtiem latvieSu zeltkalu un sudrabkalu btis griiti atrast kaédu, kas nav kalis latviskas rotas; un ti- kai retai latvietei talakos celos nav lidzi latviska stila saktinas vai gre- dzenga. Bétinn padarijis tik iecienitu un sirsnigi iemilotu vina daudzo méa- ceklu un darba biedru vida ne tikai vina amata prasme, bet par visam lietam vina absolittais goda praits, gandriz vai neikdieniska takta sa- juta un drosa, nelokama Jlatviska staja, ta atstajusi neizdzéSamu ie spaldu uz visiem, kas vinu pazist. Janis Betins ir meistars un audzi- hatajs, kam prieks redzét, ka vina macekli tun kollégas gust ne tikai panakumus darba, bet klust par krietniem un derigigm cilvékiem un labiem latvieSiem. Kad, izvadot sir- mo meistaru.cela uz talaku zemi, kads draugs vinam noveléja atpitu un mierigakas dienas, tad Janis Bé- tins, kam aiz muguras jau 75 vasa- ras, to partrauca, teikdams: ,,Né, né, veliet man vairadk darba un labu veilksmi.“ Aizvadot . Bétinu uz Vankuvery Kanada, kur jau dzivo vina meita, novelam vinam daudz spéka un energijas ieceréto darbu veikéanai. J. K. sestdien, 1949. 8. 22. oktobrt. ‘Kas pirma vieta, . .. (Turpindjums no 5. Ipp,) hama ari uz bagato atgrieganos Lat- vija. Ne par velll visu garigo ordenu brajiem vienmér ir bijis jadoq na- badzibas solijums: tikai ar mantu nesaistitais var but cinitajs par ka- du ideju. | Velti meéginat te atsaukties uz to ka vajadziga ofensiva riciba, ka ne- pietiek defensivas, Tautas kopibas SaglabaSana nekada zina nenak pati | no sevis, bet prasa lielu aktivitati, un Si aktivitate uztur garigu sprie. gumu reizé ka daritajos, tA tanis uz kuplem ta vérsas, un rada gari- gas saites, kas visvairak vajadzigas, Turpretim mantas rauSana, vedot pa laikam pie materialisma, Mek at. skirties no citiem, vai pat Hek nemt savas tautas locekjus par ekspluae- tacijas priekSmetiem, — un pieméri te bis vislem zinadmi. Pagu zemé tas bija vél kaut cik pienemami, tur manta Saistija pie pasu zemes—te Vina salsta pie svesas., Atseviskam individam, baz sau. bam, japulas, cik iespéjams uzturét sevi (jo bez individa nebiis ari tau- fas kopibas), bet Sim wuzdevumam vienmér jabut subordinétam vispé. rigam interesém. Taépéc jajauta: yaj pletiks ar to, ka busim saglabajuéi savu latviskumu un dzivo spéku, — tad pilnigi notetkti jaatbild, ka ta pietiks. Propagandét mantrausibu, kas liela gadijuma vairuma Saisti- gies ar garigu materiaiisma un dzi. ves labuma baudisanu, bitu brie;- migs parpratums, un bis ausis, ku- ram tas skanés ka neganti zaiml, ~ ka zaimi it seviski pret tiem, kay tur taluma vél ikdienas gan sik, gan beidz staigét savu Golgdtas ce- lu un mirst gan cietumu moku bed- rés, gan Sibirijas taigas, Ka aktivitate materialistigas mant- rausibas virziené nevar solit ne ma- zako glabinu un palidzibu, to at- klaj tieSi norddijums uz lielinieku dinamismu un rietumnieku glévibu un pasivitati. Sis pedéjas ipasibas rietumniekos atkarigas tieSi no tam, ka tie kop§ gadu simteniem ir biju- Si mantrausibas ,ofensive” un te arf gfuvusi: lielus panakumus, bet, par nelaimi, ar to gandriz neizbégami saistitais garigais materialisms té nomacls visas vinu spéjas—pat pra- tu —, ka tie nevarigi, pat samer& tik mazvértiga pretinieka priekia ka lielinieki, Ideologijas riefurniekiem isti netrikst un ta viniem daudz augstaka ka lieliniekiem; protl — ta ir kristigé ideologija, kas vél ne- kad nay tikusi piepildita, bet vien- mér vél tikai alkst péc Sis pieplldl- Sanas un realizesanas. . Launumu, pret kuriem varétu un vajadzetu rikot ofensivu, ap mums ir neskaitims daudzums. Vienigl tiesi tikai ar garigo miaterialismu Saistita mantrausiba nav uzlikoja- ma par Sadu pozitivu ofensivu,—té nav pat defensiva,.bet tieSi skaidra atkapSanas un kapitulésana, — mi- su gadijuma kapituléSana mums Iz daritu noziegumu priek$d, un biedl {4 nozimés ari atsaci§anos no Latvl- jas, orient@anos uz slavenajam ,»jaunam tévzemém“, lai ,,bauditu dzives labumus! SinI gara dispozl- cija tad ari teiks, ka latvietim neka vairs nav, ka savu valsti vin’ ne- var atgiit. Ar to tad izskaidrosies ari dazreiz dzirdamie uzaicinajuml ynezenieréties“, nekjit smiekligam ar savu uzticibu par katru cenu 8a- va kontinenta tradicijam, reizé §8a- vai tautal un tis ndkotnei, un ta palaist gardm pasu dzivi ar tas materidlajiem labumiem, jo luk — més jau nezinam, vai un kad més atgriezisimies! Ja Sadas valodas dzirdamas jau tagad, tad var jiedomaties, ka pet gadiem munds materialistigais mantas Sarausanas ofensiva uzvaréjusais un svesa zemé saknes laiduSais tautle- tis, — ja vinam vispari vairg Dts latvieSu vards un vinS gribes ko dzirde, par latviesiem. Tadu pratigu Tealistizu .mantas rauséju Latvija gan nekada gadijuma nevarés pile- vilkt. Ta jau tagad ir barene ung asinis — apsmieta, samita wn 8a spardita — un var Saubities, val cilvekam ,ar realu pratu’ 14 bus ista izredzétdé. KA katra milestiba, ta ari te bis vajadziga zinama ,,ie realistiga" pieeja, varbut, var teikt, pat ,neprats*, bet manta nebtis fag spéks, kas $0 ,nepratu" stiprina, bet gan tikai apslapés. Pretoties Sal apslapéSanai, uzturot dzivu musu werealistigo" saistibu ar tevze! un cietéjiem tani, — un tad aktivd darit ari visu citu, ko prasa So mus su saistibu uzturéSana, ir ari vis galvenais, kas mums vajadzigs. Prof, P. Jurevics. a derpleeedees Jauns filozotijas doktors Heronims Tichovskis Bonnas uni- versitates filozofijas fakultata 1lefu- vis Dr. phil. gradu par disertacijas darbu Lessings Verhiltnis zy Dide- rot, ko aizstavéjis pie prof. G. Mil- lera. H. Tichovskis dzimis 1907, g. 2. sept. Ludzas apr., Latvi jas univer- sitaté 1934. g. ieguvis balty filozofi- jas gradu, stradajis par gimnazijas skolotaju, 1939.—1944. g. bijis taut skolu vicedirektors, 2 ar pus gadus redigéjis paidag. Zurn. Izglitibas Me- nesraksts, Literdras recenzijas. ari rakstus par paidag. uc. jauteju miem publicéjis dienas preset, nd Zurmalog Daugava, Séjéjs uc. ievadito Dan vaclja 1° yzaauku~ . yajaga at- elot tomar salem oo lem draugiem aiz- Sa wiert jauna) : ) d } jugu- vm kuru parbauditos ee ne nogulis BSP. latvic- Biles vacitaja T. Brdma- Latvija noradits, yastules veldi Uz ira, velams angju valoda, soto Latvijas redakecljal Eg- Ligumem. atseviskl pievie- a jou agrBk | i Vacu begh 1 kam zviedru iesta- sr ee uzturéSands at- gums, pec ixraididanas no zZviedrijas Metis yetras dél nespeja turpl- ayulu un péc dakam stundam ar fk BALTIJAS VALSTIS 4) MAKSA IESVETIBAS UN LAULIBAS? hy .Kirchenbote" sava scp- gra Dri jevietojis zinojumu par tii vajiSandm Baltijag valatis... mii katram lesvétamam jimak- hal nodoklis 1000 rubju apmera. fumicu laulibas apliek ar no- yi Aa oaks rhazikals 61500 du Ndi pat veidi rikojoties” vd un Latvija. Visas baznicu Wipliktas ar tlk augstiem nodok- mia draudzes nespé} tos samak- é Sudentlem un skolniekiem ar | va pledraudejumu aizliegts pieda- ma dievkalnolumos un baznicas ant vispar, (8) Misu miale dzleamu druug Aleksa S dzimts 1909. g. 8. 6. Idepsja 19, 2g, 7. okteobr? Libekas Adua dziegma.. , Mitsu dargd meittna un kr zim. 1924. gp. 99, marta, alz Gittingenas universitates PATEICIBA Sitenigu patetctbu , : UM shanty, tzpall Vislern,. kas dztbu Ribtijac Manas. meltas un atbalsty ZOLDES LICITIE U2 PEd8Jo dusu. (444) : Me A L1citts PAZINOJUMS | ay Wingspan een8s latviedy koope- bn, 1999, p. 25. weptemby ? nal, kooperatiys ar $. pg, 2 fbi be EDS savy DARBIRU. ; ar + Fi brea acl komlsija uzat- : oy vt Personas, . Koopera- ya enu lalk§ no ft vi. babyy jai Hy ta Operative likvidact- a, Ma) Esslingen a/N., Breite ; , ae hesitlecas We bledriy aT 48 gtmake: : parlnolume kartihu m EL | - K. Ukvidaciias komisija = + 0 i k : vl Dailamainicky, Savitnibas Uzdevuma I2dota * | a vlatviegu a Mal er LR lamatnieciba' ‘a A Fu n ] * vatrgy be ekstiitjaa un toes | “Emumiem @eaeo Cindy 3 ei es avi _ bh i al, | 5 Un Bleznay ce ie Pts teers ain NBL valor J : M +6 | ; 3 hit SW. Testy tit: 4 "atthe. eju famaksy, Kal tee Broky Oy linge, ledevniechha. r "Uexerschute