kam lzteicas. SM Stradajy Nun: lajos laiksakstos Ne ms Herald Tribtine ar i CID atk értoti naradii LVIju un latviegien i mang teSais uzq latviesu Un amer; Un ZUmMAalus, ceniai. amherikanu pregi mat ut, Sal node tah valoda izdod » Ipaty fy, bijetény Latvian Infg vd a Taja jevietotos raat aclu par Latvijy yp cits " aletim izlieto an ty autu izdevumi, Cer : k 50 Dileteny Varesing lespéjams, ka Tegulld hyp aiCdjoties, yai nakotng 5 , 7 Brit mM Ar) informacijas bileteng Wt, aiviesu valoda, ‘alasejs R a — las biltu liek ; IDaS ZIMOWUMUS un ante ee ND aiztadii, @ latviesu laikrakst: A} AS vallikto’ 4 Orfai un Gronai ys atbalstu pirmaig Sads vakan jau pirms Vasarsvatkion, ki MH) latviesu apmekletajien, ph E OGTammu sniedza roakstiey alme, baletdejotaja B, Kip mMece L. Dorga un deledoni 4 , i. Beika, J. Klavins on ¥ S. Jaunais autors K. Zvejniets Bofesijas arsts, lasija dzejojum zloksné, bet aktieris 0, Pr. izpildija iespiestas programms sasmidinadams ari apskumules ajus., Vakara piedalijas arl vin s Aparioda vadibe. a un skanu makslinigkiem t uz Gronu, Ventorfa, ba per bu, allaz rodas jaunas rezervi. ir ar sportistiem, kupu silt sen bija tik liels, ka jau plist ensibas ar Hamburgas vice Sportistus izklidindja tranepor! ynu, bet tomér fatviesu spor entorfa val nav galigi noble t parpildits arf Gronds {rani kadé] paris kilometru attth zené iekartota papildnomes éj uznemt 000 perscall Pe arvien jauniem transporler amerikanu joslas, ati $i t méreni parslogota. Pée lg nas nometnés javkéké mizit aj ausim Ir piendkuio vilpieni Bremenés osta, - ojuSi Artavu Latvia jot LNP prezidija CK ; informacijas fonda aint ‘avu Artavu Latvijal ried ‘ear M5, Ingolgtate : Atig Homko D ir 118) i Dargevica di Vineta Apia & Em. ‘d aa g, Adelaices laly, - y Jaty. biedr. : aaiT ya: oe °. Oahk Zags, V. et : skis kalrs i0. R Melbara, ai Vv. Janisels. a goers A, crdsersth Ma . Rubenis, ©. Laurinorits: ls ustins katrs _° 4 ON Bh ratrs 3, M. Curksta = levietojot tring: ; [mE a t Ls . 1 Fr apr 7 Lt - “lun "a if yell 1 a Tu i, “a a | i “ul io | ral os I bd : [at a7 ec ey E 7 n it = a" et Bl a a =a a on a A ae if a ais Tr “3 4 By a ae iz ig I A "tel . oa a a. a1 “5 ‘a0 = Ln 4 ¥ 7 1 A! 7 I i; co , ‘a - , ee: a Ez a : “ 1 re. fF ry a re . " oe -— . 1 he =, rT. " =. "4 = pat 4 a om a ae! Ts H: we "0 _: Te 1 LE i. 1 Sestdien, 195!. g. 265. maija Latviesu aktieri, igaunu lug un aust raliesu shat uUVE a ss es SIDNEJA SAGATAVOS SKATUVES MAKSLINIEKUS Sidneias latvieS5u teatris noslédze sezonu ar E. Vildes komédijis Lai- mes pukis pirmizrddi. Latviesu ak- tier, igaupu fuga, austrdliese ska. tive — cik starptautiski! Atpite ajzmirstot, teatris jau sac7s ‘estudet Hugo Kaupmana tulkoto anglu rakst- nieka Pristlija triscélienu Cilvéki uz SLT LAUDIS PEC E. VILDES LAIMES POKA PIRM’ZRADES SéZ 1.6. no kro: Austrailjas lalviefu fabdarIbas bledr[bas Hilda Dukure on red. V. Stale. Stav 2. r. no gale, M. Sling, A. Sijkéns, P. ElsinS unm dekorkiors J. uras. Darbiba v.du uz izde berts Stals. norisinas LATVISA Ja es butu Tarzans... Calojums pay zeniem, meitenem un kadu domraksta VESTULE REDAKCIJA! NO AUSTRALIJAS »Kaut es butu puika un nevis mel-} pat ka Tarzans val vismaz ka vind | lene’ kadreiz zelojds | Valdemara jelas meitene. Sodien vi- Let nebitu t9@,. ka RB Blaumana Pi-: ous jatélo 50 g- ¥. Viram, Sidnejas latviesy teatris Noorgarize is studtju “4 — : . ‘ j2unu Skatuves maksiimieku sagata- Vosanal, K 4 " fl cae B 4 ae! Es priekSn. fn3. F. Briivells, kr.: K. Guibergs, Sp. Klauvecis, Lita 7em- Dukurs. R. Abol.na uznémums Vél viss nav nokavets VESTULE NO SAVIENOTAJAM VALSTIM PAR LATVIESU PARVIETO- SANOS Man puslidz vienalga, kurp draukt, ‘ja vien var atrast darbu un dzivokli,” — rakstija Janis LiepinS’ savam drau- gam no saulainas Floridag uz snieqo- to Minesotu, Loti daZadu famesly dé] latviesi nav apmlerindti ar eavu iesdkuma apme- sania vietu. Vienam klimats par kar- égtu, otram tas par aukstu; daudzus neapmierina darba apstakli, bet lielais vairums bég ho vientulibas, mekléjot lespéju apmesties radu, drauqu val pazistamu tuvumd. ,fs vienigi véle- tos raizl ménesi latviskj parunaties,” rakstija tautiete, kas viena dzivo amerik@nu gimené, bet par darbu vai atalgojumu nesidzas. Ja saliktu kopa tos kijometrus, kas jau obraukti, latviesiem padrvietojo- tias pa Sav, valstim no vienas dzives vietag uz otru, un saskaititu cejam izdotoa dolarus, tad kopsumma snieg- tos desmittikstofos, Un ctk daudz li- dzekiu vet neizdos, kas varéja palikt latvieiu kKabataa? Vairikums tomér jJau apmetusies uz wlgiku laiku” un no savam dzives vietém neizkustésies. Tie ir cilveki, kag ,lekartojusies’ un batdds vai nevElag , visu atkal fesdkt no gala’. Dadi no tiem arvien val rund par aiz- braukSany ar pirmo kugi", bet pasi tam vairs labi netic un kadreiz Sau- baa Szmot: , Diez’, ka tur bis, vai ne- bis grit&k neka seit?’ — Tomér Sat- visko vidi ari vini vélas. Dazreiz tie- sim var nopriecaties, ar kadu dedzi- bu citkadrt tautiskuma zinad vienaldzi- gais virs piijas eavas pilsétas maza- jam fatviesu pulcinam dabit jaunu lo- cexli, , Lai tik brauc Surp, gan jau kaut ki jekartosimies,” vin’ nosaka, hemaz nepadomiajis, vai jaunatbrau- céjam bis, kur pirmo nakti pargulet. LatvieSu pulcéSands Sav. valstis zi- nimd méra atgddina nometnu pirm- sikuma laikus Vacija, Cilvéki toreiz Spat brauca , krustam Skéréam”, lai atrastu tuviniekus un btitu vienkopak ar saviem Jaudim. Ta radag lielaki latviesu centri, kas uz visiem laikiem paliks ierakstiti trimdas vésturé, Td Tadds makslas vienibas, kuru atspidu- Md vél tagad patik sildities. Bet ari Pledzivojim, ka latvieSu dzivei eva- 19s un vaditajs iestddijums nevaréja apmierinosi darboties, jo truka tech- hisko darbinieku — nometnes koman- dants gavu sarakstu bija noslédzis un heviens ,iecejotaju" vairg nevéléias uaneml; pat kada jaunpiedzimusa bér- tinieku registrét, ir teikts, lai jaunais iet atpakaj, no kurienes atnacie! Cik daudz izmapas un pillu vajadzéja, lai vélakos laitkos no vienas nometnes uz OtTu padrvietotu kadam pasekumam vai iestddijumam nepieciesamus liet- pratéjus! Ja pasekojam citu tautibu dzivei, tad:redzam, ka sabiedriska un kulti- fala rosiba balstas uz vinu skaitlis- ko masu, uz vienkopaku novietosa- nos un izglitibas limeni. Ja dazag pil- setds pat veseius Kvartalus apdzivo vienas tautibas piedericie, tad nav nekéds brinums, ka tur dzirdam tikai Sis tautibas valodu, un dazam labam péc vina muza nodzivosanas vaists valoda ir tikpat evesa, kd jauniecelo- tajam, kas tikko izkapis krasta. Nav ar] nekads brinums, ja tur pastav visu pakapju skolas ar Sis tautibas Macibu valodu un no sinitiem tiketo- su vienas tautibas piederigo izauq personas, kas kjiist pazistamas plasas Valsts apjoma un kas paréjiem liek lepoties uz gavu tautiby, Ta hetuvie- Si lepojas ar savas tautibas parlamen- ta locekliem, poli — ar pilsétu gal- vam un Zid: ar saviem bagdtniekiem. Tis 30,000 latviegu, kas jebraukusi Sav. valstis, nekaédu fielo ,koloniju” nevaregs nodibinat. Ari mlsu nujor- kieSi, Kas sastadot apméram ceturto daju no visiem jauniecelotajiem, if piliens miljonu jira, Tomer sie J0.000 latviesu ir lielakais skaits viena val- sti arpus padomju varas, un pujorkie- $y rosiva var izpausties un [ikt par seyi rumat tddé], ka tai ir cilvéku baze, To paSu liectna mazdkag ap- metnes. Ta, pleméram, daudz dzir- dams par rakstniekiem Oregond, par tedtra cilvékiem Bostond, par Dzie- smu vairogu Micigana un par spor- tistiem Vasingtonas Stata. Biezi vien viens cilvéks, varbut bez apzinata noluka, ir radijis vienibas, kas ar Savu aktiviléti liek part e6ev! runat, un pulcina kla{ citus, radot lalviesu salas Sav. valstu plasumd. Ja dazre'z tas noticis neapzinali, vai butu tik néiespéjami tadam ,,seblezinasanas procesam’ piepalidzét apzinatif Ja daudz latviesu vel joprojam mekié pilsétu, kurp parvietoties, ja daudziem joprojam ,,pus.idz vienalga kurp braukt", ja vien var atrast dar- bu un dzivokli, vai tad tam iatviesu vienibam — draudzém, biedribam un kopdm, kas jau nodibindjusas un vél dibinasies, nebitu paleicigs darba . on . 7. OF od re " : -_" 7 / . A a a . . v4 " " sips nf “a = . + a a, © . ae a . ! ar bar wv ‘ i, ts : no ls . . aya 4q ” J an “. . a re ee ee de Jeg “a © ee ' ie 2 . “" 7 f Sar = Le r ; Hoy . La i ’ ! " 7 ‘ : ge Rim. 2. * I 1 “ . . . =< . ao . . —t : nh " Z . 4 : a ; ‘ G ipa oe ! eae 8 - ! “a - 7 2 r 5 é ; " a J on . mot ; F a. - i 2 ie . as en . *_ - ; oe. F. 77 ee . r ' - 7 i. * ne ra ae "8 2 cra 1 1" . . = ' . . f é aw 7 og i r ‘J ! a " i i “a vey . 7 . x ” . is 7 ae 7 , Q i ot r . _ rome ait . “4 : =] sa . " ore ; i : i. -: ' LJ . "] A r : : c 14 i : a4 : + . cr 4 7. St -o . * , i r y “s " a oo 4 Ieaan cia 7 " ry . ara oA. . aed Pies: : a , ¢ i hi r I af i . g . r . Pe . og = . 7 a . . : : i, Rae r hs tate . r wo 2 < rr, e 4 s ae . bes . al 1 . te . 1 . = L neat mee Ie, “ : 1 “ r fa. . ate sae of et i 1 +k I " s |. a . aot a td r I uae ou = , a . I e . oa ‘ a a 1h " ' . al, aft et t Lt 4 ' Ky 1” ae Atlantkai pu pazistam ka dzejnieci un publici- gusa Kuga. Rezisors Vill-' sti kadé Skandinavijas zemé. Liekas. valdiem bija sava taisniba, jo pa- Galma draugos toreiz atradas desmit- eee nozelojamo balgimju nideji Vai Serloka Hoimsa slavas turpinadta- jl. Vai meéitene, kufas domas iznemu- ma karta aizvien atradas Kupera ro- manu sfairds, diikstéja tas uzticet ci- tam meitenem? N@ tacu, jo tas ir un patiek tikaj éjeviskigi radijumi. Un zeniem? — Ari né! Tie par vinu, mei- teni no jelas mdjas ceturt§ stava, me- zonigi pasmaidis. ,,Sausmiga bérni- ba,” ne reti izskanéja asgarainas nopi- tas. Un puikas? Skiet, sauk]a — Brivibu brivibal tercamadkie izprate)!. Tikat skolag kungu tuvums mazos draisku- lus pdrvérta puslidz ciesamos radiju- mos, Ja, vecdku un izglitibes mini- strijas gadibaj vajadzeja padoties. Obligata skola ar tikpat obligatiem reizes rekiniem un diktatiem. Valde- Mara tin Sporta jelas stuya majag cit- Kdrt drosmicam Lacukavéjam ne reti névarigi noliecas galvina. St skolas cing mMazajam zeHim neskita neko pie- vilciga, Jau cita leta, ja lalviesu Valodas sko'otajs atlava pasa izvé- les domrakstus. Nebediqas acteleg ie- UzirkStijas — draiskas vasaras briv- dienas, notikums ar eetnieceg peleko tunci vai sniega kauja Bastejkalna. Un kas gan ir zéns bez zéniskiem pie- dzivojumiem? Turkiat vél teiksmaina lztéle par jurdm un dzungliem, varo- niem un naidniekiem, sarkandadainiem un Iioriem. Bet, diemzél, visu jau ne- drikstéja uzticét klaseg darbu burt- nicaj! Diez’, ko tad skolotais sacituf Tikai klusajas nokresja stundas ma- zig bruninieki ijulads savas lomas. Pa- rasti tas notika péc tam, kad ar ma- tes palidzibu udens padarijis evétiqu darbu netirajiem celgaliem. Sapléstas bikSeles atradas gadigas rokas, un puiséns ieslidéja mikestaja gultiné. Septinu jidzu zabaki nojauca attaélu- ma jédzienu, spéka déls pieveica mel- nos jJaundarus, un pat Kiplinga dzung- Ju t@li piedavaja draudzibu. Eé, zé- nam tomeér labi but! Meitenu bruncisi, it ka nerakstits likums kop§ veciem laikiem, mica — Tey nebiis pa sétam un kokiem kape- iét, bet gan ar lellém rotajdties. Un tikai no kdda attalaka elufa mazas cietéjas apbrinoja palaidnu pargal- vigds izdaribas. Protame, sejinas kia- ja sievietes gudrd vienaldzibas mas- ka. Meitenei nav vieglit! Tatu §0 spriedumu galigi noardija vienkarga klases darbu burtnica, Ta guléja spurainaj}a Sidnejas prieképil- sétas parka zaldja. Burtnica ka jau burtnica, Uz vaka, lidzds paris tintes lraipiem, IpaSnieces vdards — Glenda Kentweil, Tatad meitene. Rokraksts ~~ jidzigs manéjam, kad vél sedéju pamatskolas 3. klaaes pédéja sola. Sa- turd — klasegs darbi afiqlu valoda. Divi diktati, tad domracsts par Au- stralijas aitu, atkal divi diktdti un beidzot domraksts ar vel neredzetu virsrakstu: ,Ja es butu Tarzane’. Ja es bitu Tarzans, es nekavéjo- ties dotos dzungjos. Dzivotu starp 2i- loniem un tigeriem. Meditu krokodi- lus Es Joti milu kapelet pa klingo galotném. Vai Jus ticat stastam par Tarzanu, Dzeinu un vinu délu? Es ticu. Esmu redzéjusi daudzas Tarzana filmas. Katrreiz vélejos, tai justos ta- 1 4 Citu, miisu inteligento pértuki? Cita dzivotu kona ar mums. O, tad man biitu bida koka zaros! Pastu no $id- nejas nosviestu lidma§ina. Mumé pa- Siem tas nebiitu jameklé. Cita pastu uzmeklétu krimos un atnestu. Tar- Zans jasitu komikus, bet Dzeina s:e- viesu nedélas Zurnalu. Visi mani draugi un draudzenés manj apbrino- tu, jo arl vini tic stéstam par Tarza- nu, Dzeinu un vinu dély.” Datéts 1950. g. 14. septembr]. Sar- kana tinte mandma tikai divi vietas, kur labota pareizrakstiba. Citu at- Zimju, atSkallot skeolaia anicialug, nav. Burtnica nodota péc piederibas Barvudeg pamatskolé. Sp. Kiauverts Sidnaja, maija. Pirma latviesu luteranu baznica Brazilija Apm. 130 km no Sanpaulo atrodas Novaodesas pilsétina, kuya, tapat ka tuvinéia Fazendaveljd un Amerikana, dzivo un Savos Ipasumos saimnieko latviesu vecie kolonisti, kas $a) apvi- dii apmetusies jau, @&kot ar 1906. q. Ka visur latviesu kolonijas Brazilija arpus Sanpaulo un Riodezaneiro pil- sétas, ta art te kolonistu vairékums pieder baptistu un pentikostu drau- dz@m. Bet pédéjo vidu Novaodesa sen bija ari dazi parliecinati luterant. kas tautiesa Jana Mezgrivja vadibé pul- céjds luteranu dievkalpojumog, Kad 1940. g. mazads, ap 50 dvéselu, luteranu draudzites macitaja piend- kumus Novaodes& uznémas vacu md- citajs Ernsts Heine, kas, gaidot mac. Meksu no Eslingenas, apkalpo ari diezgan praévo jauno Sanpaulo latvie- Su ev. jut. draudzi, tad novacdesie- Siem jau bija iekrita nauda baznicas celganai. Papildinot baznicas celSanas fonda Jidzekjus ar tautiefa Karla Brieza ziedojumu, draudzite Novaode- sas pilsétind ieguva ipasuma zemes gabalu un uzséka baznicag bavi. Tani iekartoja dievkalpojumu teipu apm. 100 personam, sakristeju un telpu svétdienas ekolaf. K, Briedis baznici- nai zledoja art harmoniju, tet drau- dzes Jocekli lidzeklus materiadliem, so- liem, altésa piederumiem un Jatvis- kiem koka svetturiem. Baznicinu atklaja un iesvétija mac. E. Heine. Atklésanas dievkalpojumu teica latviesu un portugaju valoda. Kristija ari nesen Novaodes§ jecelo- jusd tautiega P. Auskapa meitinu Sandru. Sveikt bija jeradusies Latvie- $u apvienibas Brazilijé paratdvie A. Kalnapuke, Sanpaulo latv. jut. drau- dzes valdes priekssédig O. Biksa u, c. Novacdesas rosigds juterdnu drau- dzes valdé darbojis K. Briedis, K, Mezoravis, T. Reise un G. Meigravis. Draudzes adrese ir: Com. Evang, Lu- terana Leta de Nove Odessa, Amerti- cana C, P., Caixa Postal 108, Est. de Sao Paulo, Brasil. Ar baznicas bivi Jatvies} atkal reiz pieradijusi, ka ne- atlaidiga centiba ved pie mérka un ka ari mazs pulcins iespéj lielus dar- bus. Laimons Rudzitis » ¥, op = Latviesi granita zemeé VESTULE REDAKCIJAI NG NUHEMPSIRAS Ir vieglak paciest svesuma sapes, ja sava apkartné redz vatrak tada, kas rada dzimtenei. Ta miisu Vidze- mes augstieni vai Auces-lles novadu Zemgalé atgadina mazais Nuhempsi- ras états ASV ziemejos. Ari ta kli- mats lidziqs misu dzimtenes klima- tam, atskaitot negantas velras, kas te plosds ka rudenos, ta pavasaros. Dau- dzie upes, ezeri, dzidrie mezu strau- ti, paugurini, kalni un jaunmezu ba- gatiba (85 proc. no visas platibas kla- ta meziem) veido lidzibu dzimtenes ainavam. Amerika $0 mazo pavaist' dévé par granita zemi. Ne jau tadel. ieksieni, 1949 g. vasara ka pirmais latvielis no Vdacijas ieceloja Dr. L. R. Licis, Vins strada kada Manteste- rag pilsétas siimnica un ar mac. Nel- sona vidutajibu palidzéjis granita ze- mé jecejot vairakadm latviesu gime- ném, Stata galvaspileeta Konkorda strada arsti A. Véverbranis un K. Bir- gers, bel tuvaka apkdrtné darbu atra- dusi zobarstes Timbores gimene un mac. A, Kalnajs. Kaut latviesu te vel samera maz un tie pasi dzivo izklie- dus, tomér vini izmanto kalru iespé- ju, jal apmainitos domdm, kas tik sva- Tigi svesaja vid@. Vinu vidi dzivo ari pelnblondé|sieva Dzeina. Vai Jiis zinat pértiki; ——_T LATVIES| VisA PASAULE * Vatlngioni sod!bini- laja Centralis oun = Au- strumelropas valsiu poll- lisko datbinteku komllej3 latvielu, polit. darbinlexus parstay bij. ministry pre- ' gidents A. Blodnteks. # Bukskaontijas latviesu ev. fut. draudnes valdé fe- veléti’ K. Igais, Fr. Lan- ge, FP. Sulcs, MM. Rivalds bn A. Berga; revizijas komisija FP. Grinbergs, A, Relals un EF. Tiliks, bet dima komite!4 A. Suice, £, Tillka, E. Igale, FE. Berga un ¥. fiepina, Draudré registréjusies t80 latvieda. Noorganiséta aviidienag skola, ko vada ,A, Bergn. * Fitadelliji i651. g. 29. aprill motika Amerikas jatvielu baptistu dziesmu dlenas Pledaloties Bostenas, Bakskacniijes, Cikagas, Nojorkas, Fiadaltijes, Klfvlendas, Dienv's- karolainas u. ¢. baptistu drauddu korlen. *% Filadelfijas sabledriskl literirale putcing laiviedu invalido, alraiigu un bérou albalsiam Rledojis 25 dol. w J. Risberga bdvurpémums Long Ailends ple Nujorkas pay. gadi apgrozl[is £.$ sl}. dolaru. Eid: &. g. rodenim uznémume, kas nodardina 130 viru, paredréjie vél urcelt feed Eimenu maju. *® Grand Rapides sabledriskis dilves va- Gfba dz Sim atradds draudia rokis. Tagad podibinita fateiesu biedriba ar priekinteky mag. tur. ¥. Viilpu. Vald@ ievéldd Krebs, Zeltins, T. Leimanis, O. Jansons, A. Ode- nieks un 7. Gorevans, bet revizilae komtsij2 A. Kangart, K. Tilbergs un BR. Vélind. Bled- ritas priekinicks vairdk neki 100 priekilast- jumos lepariatina jis amerikinu sebledriba ar latvieSu tautas an valate JikteDlem. + St. Lulsd on apkdrin# dalvojolie tau- theBl noorganiz@jusl sistématiokus dlevka!lpo- jumus. Pirmaja dlevkalpojumd latvielos svel- ca arl amerikinu micitijs A. Neimans, bet dievkalpojumu vadijia mic. T. Védzale. Brau- dies kopas pirvaldé tevélétl Dr, Leenloke (priekSnieks}, E, Sarkant, J, Lezdin4’, 1. Zt- versie on E. Lapips. | ® Fargo latvielu bledribi par prieknleku levélets Ind, A. Krastip§. *& Baliimores wo apkirines latvielu biedrl- be vienojusies ar vietéjo radio sabledricu {[WSMD) par lalvieluy pusstunddim, kas pe- gaifidm noilks vienu reizi ménesl. Referdiil BOs anglu wo Iatviebu valoda. NodiblnAlds DY nodalas valde fevélétt E. Are, I. Btos- leids, A. Cielavind, K. Detlave, mae. Y¥, MeZerezs un A. Polfers, ® Villiamantihosn draudzes pirvaldé levéié- it J. Valéas, J. Plavin’, A, Indare, A. Po- chevics, A. RivinS un A. Kalnin’, bet revi. tijae komlslji HK. Pukinskis, S. Indrine on f. Skvorcoys. Gada laiki dratdres focek]l laivieSa satledrinkiem pasikumiem riedojufl FO dolaru. Draudres miclifjs K. Kronia us Qrfeiniece FE. Brigmane girhdS ber alifdeTba. Draudze reglaitita ki pantiviga latrlebe draudte. % Piladeliljas tatvieia faunataes § pulciné Isetrddajis atetfltue, kas noseka, kha puleina mérkls tr epviedot Filedelfijas ch apkirtnes latviesu jauniedus paddarbibal, sceyslarpéjal palidzibal on keplbal, sava gata, prile un miesas epéju izkopSanal, tal, ackojot Kristue macltim, kjitu par krielniem demokratinkas sabledribas focektiem, savae tautas iaferety On o¢iivéces brivibas un ftalentbas Sdelile drofairdigiem cin{tdjiom. w Nuljorkd 75 g. vecum’ mirls talbrave?ju kapielnis A. Kirifelds, Nelaikis i!gue gadue braucla oz Auttrumarijas kugiem. Pirmd pe- saples kaya jalkd K. veda hapaspbko ap hata maferlalus no Aterlkas ur Elropas ostim. Latvijos Jaikd brauca ue Greuda réderejas kugiem. OFS pasaules kata lalk vadlje Jaivielu kuguse rem ASV keroga. Ww Filadelfijas wabledrisk! MWerirsie pulcing par valdes locek!| koopté|!s sabledriskg dar- binleku Stapislava Jaondzemu. © Sirakdsds wp tis apkirtn® dzfvo apm. 356 laivieiu. Par ev. lot. draudres kopas priekSs€dt levaléia A. Orols, bet veld’ E. Zimis, J, Sakne, E. Egiltis, A. Kirklelds, Dievkalpojomus vada mic, T. Slraks. ® Filadettijas faullete! Indrai Osllet pile. Airte stipendija divu gada studt{/im Vilsona kolied2i. Cembersburgd, Pensilvéntja, *® Latviedu apvienIba Oklandé, Keliforni{3, cava pirma tarlkoluma allikumy riedojnai lat- vielu lavalidlem Victj4. * Kolorado Springsas jaivieli YMCAa riko- fajd starptautlak® vakard pledalljia ar dail- amalniecibas lzstriddjumlem, levérIbu guva O, Sapes kokgrierumu xollekcija. MAkslinieks sa Bija izsiadijis Sartus un karikatGran. Serikojuma nosligumi nesen dibindtaly lal. tieku viro dubuilkvartete drledija laivieku lautas dricemas. © Balarataa ev, fut. jal- Wiebu draudzé pat paativt- gu macilaju alcindls A. Bugis. Par draudres pade- mes prtekEniecku levélete J. Skaja, bet par daimu ko- ig. mitejas = priekSnleci — E. ey Abele. ® Adelaides Sl. Stephe- na barnicd amatii ievests latviedy draudzeg macilaJs Verners Volthus. Svinlbae pledsil/Za arl Au- strilijan apvlenotis cv. lut. barnicas gene- rAipreridenta Dr. J. Stolcs, Dienvidansteall- jan distrikta prezidenia un pravests Gros- bachs no Melburnas. Imigrantuy uo tezemledy vid) valda miers un sadraudziba. Sejienes luterdnu Weliki dala nkusl oo Villas on savu mites valodgy rund vél tagad. x &® Latvielu apvienTba Brariliji even ri- koja plagu Jaiviedy teclas driesmy vakaru. Programm fzpildija LAB jauktais korls dirig. V. Gece vadibi un drieditdjl A. Kalnapuka, Rite Sproge, H, Elerse un ©. Lezdkalns. Tris dziesmas Latvijas gode konsula Stola kundzes klavietu pevadIjumd dzledila Alek- sandra Gjinckhta. Vekars bija kop apmek- Hels, kiagel{4joe arf daud¢ Sanpaulas igaupw kelonijas locek]w. # Kopenhagenas latvietu ie eas . : ’ + tin ae 2 a aa as ee ae ig cee wien * wT A - Sh Abate CaaS, on "Sh bk gs rE 17 ie See Met nero Dan ven 1 ic ee re a sree Oe ee er td a oe lee ce De fk race ar el oes ; : oa a wn aoe F i © Lawes nee? ee ote “ . Fr. 2 . . a2 . 5S ve s er “a moe, n * af ee ‘oO 7 mu mo % ha 1 a roe. 4 al. 4 . -_ a + bee 1 7 ry Ge ow =. 1 = ae ” molFr "2. os = 1 ot ee ee . ore r os T4aEF od se ee Le | ie ae "= Fi oe =" ? Bitar iF /_ —_ er ce et oped tee ages aaiiers aap . . fm | . i ” os . , ; te . . . Boe ota “ . peels 7 ann | . C . 1 x Pm ee . . on "as - . = ft 1 Spemters con . ‘ . ed -. . : a mo asd - : . ' sh. ee ee ee a 4 = ee ne eee Lee ae ve eae oe: re Pee enw ' ra Fea a orm . 4" woos ~~ rt en oe ee Fr’ om-== tetae Pe ee t em ee er me oy ee er | eye ae ee i ee ae ee a . 1 moh. re es *: ; : ns ed a Se an jet 4% ae oe C a5 . oo te oe s eee Ty “ay "ul a ee ee - ee 2 al = . . . 1 seo 7 . Peay 1 r= . F, . " rae! e 1 =" ‘ho . ike ~ a = ae a . 5 4 fe oe 1! Pei! a ike Ss “2S. eM 18 " - “a . a a : "ns ot . Mogae a . wh . i ' . i nay te fi 7 ie oo A a 1. 10 ee ia gen nah ae ee he cr he 7 . i "FI ee ‘SL - eis = - ool r aT i aT. ae ae ee | 7 ah ie ee 1 re 7 "a . — es - - ieskailtot . 34'tt/— And. ant fs , g2a/ah Aust "nh 8 14 Dan. Kt. 9447 ZW. dala Kanadas starptaueiskie KUp prezidl)s, jas fonds yisiem Ze ; tai jag¢ 1 4 F Aye tap eis is . | eA a er ore ms | ra a . = eon fa. a r 1s . . 1. . -." re he - - ela ee ee ee ee es ee ee ee ue Sate ee .' /__ aS a . wipe "ae! ay F 7. ee a er i en a rs pee ee Ape insaka sistie® ir 4ijem. *, dole) gs ue » Var veiéties, lamdel vairakas ia ae BCT. A. Sedasdels * Pakistana or 70 muta oadlem atskatl|is 'izpelnu citas Statos. te daud? ko vel | durvig atverus; ari latviesu lutera-, * | C : = r 43 oi m1 Ll ASY ma:Ja. ines jau pargajusas darad uz valsts Sav, Vatstis, maja. patistamais paivald darbinieks Ed. Zvaigane.