Pn, 1949, g. 15, Oktobry auinatnes dzinataja 0 gady ort uz 70 miza a vag dees paldagogs Ns: darbintels cand er “imanis, Vin’ dzimic at, ag. ka zemnieka dae $ pareiztic; zis 8 fllologisko ijis skolotajs, . aSijis va odiku Latvijas up; x : niversj. laily Garbojies nisin skolotija darby a Vélékos gadog Pa n= TJ ' an ala Vaciju, Fran. WU jubilars aktiy; da biedriskis un polities ag, Kk ari presé, urna, sdcig Jau studenta Raa cls tim uzticigs Hdz pat cam, P, Dreimana rakstl astopaml Vaclias Un, Dé. ari Kaniadas latviedy Trimdas laika Siradajig letnes gimnazija, 43 ari bijis Saules un Spaken- thu ‘padomju loceklis un Dartraukti art priek%ss. fis vairikas macibas gra. da Dreimans téys devi uz Kanadu, pie déla, kA macibas spake Lén= ersitité, Ontario Stats. S visu latku aktivi dar- tvieSu sabledriba, ta art u tuvindganas Jaula. Em, Sk, ares yonisis Bruno ar dziedataju su Piekalniti evis no Oldenburgas uz Gm makslinieklem sal. s latvielu béglu operas uzplaukums un pa- denburgaé. Jau 1945, ¢. o Skulte sika pulcinat JUS, kas th gada valsts eja wuzstaties ar spoty tam, kad anglu iesti- evusas miziku — riciha -Namu ar plagsu zal, ym radds nodoms Izvei- aradés dzledataj! no cle ni. [sd latkd parddijas Maskani Zemnieka gods, zZinibu ar labo mizikd- mu. Sekoja Madame Jag barddzinis, kurd nitis lika atskanét sa- ajam basam. Abi mak rosigi ari citaéda zlnit prtug. visi ang]ju josla, komponéjis vairdk u, kant&ti, jesfcis jau- pera. Tautiesu baze iia par Sauru, Iri uz- ju lestadijumu ka ope- msaurindjas val vairak celoanu, pém seviikl sGrvieto$anu. No jau- umiem bija jaatsakas. bri piendca gals ar! amam, kura atlikusos - letoja pa cltim no- Balnitis ar Skulti tikal abija dzivot barakas, E jApodas tilajam ce- mam. Abi miaksliniekl rasta kopt miiziku, ' \S CHRONIKA Bndjas upes augsgala Ska pllséta, par ku- 4 tr 6, gadu simtent Azivojusa vesturnieka os pieminéta Jonz0sa. juti pilnigi saglaba- Gri ar stiipu tor- ¥ visu pilsétu, tipat Bikeas brugétas elas. gabali ar Makedoni- mn Aleksandra Liefa daudzas grieku da- apgleznotas vazes. enk filozofa un Ps!" ibinataja Zigmunca agajuso 10 g. naves driz saks uznemt dzivi. (B) linieku kopas cele a ar saviem «ar- Mtis Grunde, _Jiilils -Milts un Juris Sol Itabri viesojas SP" » bija vidal! apmek- laikus gadats pa sie: (Sk.} rds Ramats no Spa Slies uz Ventorfas al dotos uz ASV, its par arbelnieku draudzé. Galvoite , Ohaijo stata, jal ¢ Skuienieks. * ts darbs plas le at pirva Te ikraksta isk) - geptiien 1949. g. 15. oktobri. 5 eee ae OR gr oes Vestminsteras hercoga ziedofums Viktorijas bégliem | a, gorkas pilsétas galva Mekkartijs | ‘¢ dienas pazinojis preses par- ajgiie, ka vins sanémis telegram- 4 10 Vestminsteras hercoga, kuya 3 icteicis savu velesanos palidzét negli kuga Viktorija pasazieriem. cogs wiedojis Sim nolukam 250 nirclgas, norddot, ka §S1 summa ali iziietojams, lai sagadatu em talaka cela lespejas uz ka- eta Kuga. Telegrammas beigas riod piebilst, ka Korkas pilsétas Jeg yar ziedojumu izlietot ari ci- ud velda, raugoties pec béglu ak- tyflikea jam, vajadzibam. galva Mekkartijs nosuti- ‘i Vestminsteras hercogam patei-. bas telegrammu. Vin$ norddijis ari, . ya pilsétas valde, sazinad ar drliety qinistriju, tirdzniectbas departa- gentu un Korkas ostas iestadém iaik Jau apsver iespéju sutit da- no bégjiem uz Kanadu ar kady reguidras satiksmes tvaikoni. Viktorijas bég]i arvien vél turpl- Ari Australija pukes smarzo . . (Turpinfjums no 3, lpp.). enékajiem medus laukiem pasaulé. cmariu te‘ir daudz un dazadu. Te- pa} man uz galda spéecigi smarzo faunu bérzinu zari. Putni ari nav rust = mizicé, ka vien katrs prot. Kertupeliem maisos tapat digst asni, yardes graviSos koncerté lidz pus- nakti}, un meitene wz solina skatas atls puisietim: ja, -pavasaris ari te, finat ka visur pasaule! — Saprotams, ka mtisu zeme austra- licdiem bitu tikpat neicrasta ka $1 fe mums. Uz kuga, ar kuru ierados felt, jauke cilvéks bija Australijas pirstavis, Sidnejas skolotajs Vilsons. Rad péc gara celojuma ving atkal feraudzija Sidneju, tad’ kluva tik kustigs un lalmes parpilns, ka to griti attélot, jo -—- ving atgriezas mijag, Mr. Vilsons bija vérojis dau- deaa Vcijas, Italijas uc, Elropas pil- sttas, Kad jautaéjam, kur ir skaistak, Biropa vai Australija, austrilietis atbiidéja: ,Skaisti ir visur, bet es domaju, ka nébtifu nozimes to tik vienkarsi salidzinat, jo abu konti- heniu skalstums ir pavisam ipatnéis wn dazids.” Ta bija diplomatiska, bet parelza atbilde. | Apmierinatiba « vai- neapmlerinatt-_ ba= tal ir tiiksto$ femeslu. Man iket, lal emigrants atrastos kad& aves zemé, vinam jarékinas ar 2i- nimim griitibam. Australlja, doma- ju, ir savs skaits Joti neapmierind- ty, sava skaits loti apmierindtu, bet SERU VESTS 28. septembrl Libekas latvicsu slimniIca péec griltdm cle- 1949, g, ha sanemt bagatigus parti crebju edeiuniut no clk Nam un iru Sarkana Krusta. Kada laksametru_ sabiedriba noorganizé- jusl 33 automaéginds braucienu pa pilsétas apkartni, kupd piédalijusies bégju bérni ar savim matém, Pa- gaidam ‘Viktorija v@l arvien splesta uzkavéties Korkas osta, jo nepiecie- samie labojumi prase ilgdku Jaiku. Sagaidams, ka armijas vadiba pie-. kritis Sarkand Krusta ierosinaju- nam Un neliegs parvietot béglus uz pagaidu mitném Rokegrovas - bara- Kas apm. 7 km aiz pilsétas, lai sa- gadatu tiem kaut elk ciegamus dzi- ves apstaklus, Viktorijas kapteinis Ennists kopa ar valrakiem bég|u parstavjiem ap- meklejis pilsétas lordméru un iztef- cis tam pateicibu par Korkas jesta- zu un ledzivotaju sniegto palidzibu, Dala béglu puleéjas Korkas prez i- terianu baznicé uz dievkalpojumu, izludzoties Dieva svétibu tadkajam briesmu pilnajam braucienam. & visvairak ciivéku, kas dzivo normalu Cmigraniu dzivi, ko varétu rakstu- rot ar darbu un tomér visai piekld- JigU particibu. Tiesi latviesiem ipat- nejs vel tas, ka vini Australijad isd laika cer tikt pie tadim pasém mé- Jam, kadas vienam otram kadreiz bi- jusas damtené, bet jiitas vilugies, ja tag heizdodas. Arl manam tévam Riga reiz bija augsta maja un Lé& durga dazas zem&kas, bet, cik zinu, vins pie tam bija ticls kados 40 sia- ros darba gados, Emigracijas gaitas Joti daudz spéj veidot pats cilvéks: nozimiga Vina pitticiba un saticiba ar tas zemes Jaudim, kur atbraucéjs nokjuvis, Karstgalvji visur ijeskries siena, seviski Australiji, jo te cil- veki. visuma Joti konservativi un katru jaunu vésmu uztvép rezervétl. Vél Joti svarigi pieminét, ka Au- stralija gimeném daudzkart smagel lr sdkuma ménesi, bet vélak iespé- jamibu netriikst arl te. Es domaju, ka veselam cilvékam Australija par maizi nav jabaidas, jau griték ir veselajam, bet glévajam, smagi — slimajam. Lai teiktais, kas domdats tikal in- formacijai, nevienam nav pamudi- najums braukt uz Austraéliju, jo pa- teikf ~- braukt vai nebraukt — tik smagu atbildibu neviens neuznem- Sies. Kanbera, septembri, Arnolds Smits. . je" Se TODS eet et go prore or ae Ll ge a daa F ‘| anim Dieva mileré aizgéjis mans dargais virs un gadigais tévs -PETERIS BREIKSS liggadizals satiksmes ministrifas ferédnis. Dzimis 1877. g. 12. apr. Veceplebaigas Vitinos. Apbedits 194%. g 4. okt., pl. 11 Lfbekas For- verka kKapos. Vinu mija plemin& paturés: q sleva un melta Vaclj&, déll sipirija, mazd@ls un vedekilg Kanada, Sirds hezgaligd milestibii Pie Tevis vlienmér pasérst es, Un dali sApju patelciba AD tavu galvu ziedus sles. Lal Tavas dvés‘les gai§ais vaigs Mums sird's mirdz KA saules zaigs. Drijis s@rAs sieva upping: PRB Sone ELS raed ee Glas brails dzimtené, Amillja Brelkéss, Libekd, Mézenes nometné. TERE I EEL Dan SLI: FE as | Atcelé UZ darba vietu Hanavé pék3n4 nivé mzlbds = alzgf&jis miisu cienIjamais darba kolléga. MIKELIS AMOLS | Dzim, 1887. g. 12. malja, miris 1949. g, 1. eept., apbedits 1949. i. sept, Viegll gribas smiltis flauat, Bvatot tava mokas, Lal tev velu kaln& jaust Siltas mates rokas. 8. ¢. 4, oktobri tragiskd mavé mirls misu dienesta bledrs, biju- Sails karavirs Elmars Gotfrids Porietis Dzimis 1924 «© 2. Be a a ae 2 CE TT tl Se | ’ aprili Krustpili. Failingbosteles pllsétas Kapos, Riselshelmas kapos. DzilAs s@éris Heanntvas TRO Joslas medikamenty nolilttavas darbiniek. a: aT Ae bet, | r= Apbedits 5. g. @. oktobri 220. un 297, latvieSul SardZu vientba. eer * ee! ee ee” el Serie Pa * reeile cail =" 1 I ae eT ee aKa 7B gd I pe = rare Fa br PATEICIBA Visiem, kas piedalijis mana tragiska ‘Nava mirusi délina Janiga izvadisana — Pakenberpas iIf nometnes vadibai, Priest. L. Ornicina kungam, bérnu dar- “a vadibal un Spakenbergas nomet. ie- divothjiem — jzsaku sirsnigaiko patel- Uo par Hdzjitibu, kragnajiem ziediem MOrhlo atbalstu Sai manas dzives SMagajs stunda, (416) Marianna Vileane PABALSTIET INVALIDUS UN BARENUS, pasitinot grimatas DAUGAVAS VANAGU GRAMATNICA, ‘ Ulm. Boelke-Kaserne (14a). Pleprasiet Jauno katalog u. (aii) ‘UZMANIBU! — Atkal fespéjams pasitinat vesturn. | V. Lamstera gramatu levods lotviesu stile vesture Teksté un atsevi$kis tabulds valrak me 4A 600 senitetu ziméjumu. Izsdtu uz péc- maksu par DM &.—, tesKaitot siitisanas izdevumus. Pasltinot vairak neka 5 es. reizé@ -— 20 proc atialde. E, MILLERS. ida) Esslingen’N.. Postamt 4. ) Hohenkreuz ,,Postlagernd” (424) ee OEE eee. HALLO, TAUTIETES: Ar jums vélas lepaitities nop. Prec. nol. 9 yvientuli tautlest. Jaunikais Pics, 26 ¢ y., vecdkais Mats, 36 8. ¥. ‘Adrese: S Mattes, Hauftstr. Nr. 30, Aldiingen. Krels Bablingen. (420) LATVIA Cjare Ritums aeznakamziem cinisics | Belgijas ledushckeja meistarvien:ba ‘Sajas diends apclemot savus tuviniekus amerikadnu josld rio Belgijas bija iera- dies musu jJatnas paauozves telcamais ledushckejists Ojars Ritums, kas saru- na ar Latvijas lidestraddnieku par savu dzlvi un sporta paitam Bel@iji izteicas: ',Atbraucu Vacila, izmantodams savu Oficldlg atvalinajuanu, jo Bejlgijas ogl- raktuvés smu jau nostradajis 15 mé- nesu. Mans darbs vél arvien ir paze- me, jo, kaut ari sborta Buitads gutas pa- ziganas, citu darteu tomér atrast nav viegli. No raktuvém nekddu jaunu ie tekmi veselidaé nejltu, kas varbit pa dajai tadé@], ka strdadaju pazem@ vienu no vieglakajiem darbiem, Nopelnit to- mér var pletiekami kartiga! iztikSanat; cik. Varu spriest, algu un cenu attleciba Belzijd ir apméram 2-4 reizes iabdka Nekd Seit, Péc manas ledushokeja vlenibas C. P. Liege labajiem pandkumiem un pagajfu- saj@ sezona izeinita Bel#ijas melstarti- tula Vasara hokeji blia kiuswms. Tadél, lai Ppavisam ,,neicras@étu", trenéju kadu zemakas ligas basketbola vienibu, Bas- ketbols Belgij4 diezgan izplatits, bet krletnakas sacensibas wun pandkumus kavé piemérotu telpu traikums, tadé| to daudzkart sp@lé brivA dabi arf pat visu ziemu. Kad atgrievi§o0s majais, bis jau sAkusies treninj ari ledushokejd, un tad. viss brivats laiks atkal bOs jaziedo tam, Ledushokejs te palvenokart ir bagat- Hleku sports un ltdz Blm biia dlezgan nepopulirs, bet milsu paedjusds sezonas sekmes melstaribi un Rietumeircpas kausa izcinad, kuri piedaltas Brisetes, Antverpenes, Ljezas, Amsterdamas, Had- gas, Tillburgas un Parizes amatlefu vie- nibas, Interes! par to pavairoajusi, Le- dushokeju Belgija visur spélé stadionos zem jumta un ta Ifmenis ir tids, ka la- bakads Vienlbas varétu ikenkurét arl Vé- cijas meistaribd: tas Ipasi kan&dieSu tre- neru nopelns, Hagas ledus stadiondé, kur saya latha nothka olimpiskds spéies, hal- 18 ple priestiem vél ir daudzu —- valstu karogl, to vidi arf Latvilas. No Belfilas Ora thkt vélétos viens otrs latvieSu oplracls, bet tas tlka!l retas ga- dijumos ar gritibim izdodas pat tiem, kas nostradajusi sayu Weuma jalku: ne- var tikt aril atpakaj] uz Vaciju, kaut Iz- lietojot agrdko panémientt — caur cle- tumu, Data darba nozaré BelfljA sak fau valdit bezdarts. Harijam Lazdinam fan izdevies dabdt vizu lzeelnfanal uz Kenddu, bet vin’ turp nevar dottes, ka- mér nay nostradajis savu liguma laiku. Bal¢ers arl gudro braukt uz kidu ctu vaist!, un arf es negribétu Selt pallkt Pavisam. bet ir llels jautéjums, val Bel- fiiu atstit Izdosics, : Vaca val gribu apelemot arcrikos kluba Dledrus Augsbured un Kréfelda‘, farunu nobeidzet, saka Hitums, .un péec tam dosns atpakal sava melnaja darba un treninos, Ia) varétu atkal sekmfel startét BKRelfiias meistariba un Rietum- elropas kKausa izcinad, kas notiks ari So- riem,'' | a _ Velkme — lahakais Eslingenas qaida tenisisis Nosiédzies I. jansona rikotals atvadu turnirs falda tenisa. Pats riltotajs un daja dalibnieku jau visa drizuma dodas uz AY, . | 16 dalibnieku konkurencé, spélajot ‘pee diyminusu sist@mas, parliecino&i bez zaud€juma pirmo vietu iefuva Velkme, findia parspéjot Galinu, 14:22, 21:14, 21:19. 3. Eglitis, 4. Pamiljans, 5. Kalnins. Ze, ka tadam izcilus spékam, kAds Es- lingend neapSaubaml ir Velkme, padialk nepaveras plabikas reprezentaclias le spéfas, —&, SUNS) aM nt a a ELT. aT Pazinojam, ka Sodien sikam lzsGtit misy parstavjiem Johanna Bojera romanu »IZCELOTAII" Grimata bia dabonama v!sds nometnu #£rdmatnicds Apsids GREMATU DRAUGS, H. Rudzitis, {l4a} Fellbach/Wiartt., Janhnstr. 19. . (422) ZIEMELBLAZMAS APGADA jaunakie Izdevumi: Elzas Rezberes dzejoli Kreslainie spoguli Populara dzejniece sakartojusi grimatu, kurad apvicnot! vinas péd@éso padu, galve- nokart trimdsa raksilt) dzejoll. Tapat k& vingas ienriek4@1/is grimatdis art Kréslal- najos spofulos dominé nelzsikstosa lirls- ka jilsma. ta®u paklauta pardzivotama : laika nopletnibal. Grimata jau iznfxusi un aptver 12 Je- spiedumloksnes, Cena DM 5.50 (visi eks. jesieti}, Alfreda Dzi]uma romans -_ W. Tornas gravraci Visaktudlakals darba mOsu pidé@ja gadu literdtirA ar svarigo dokumentaru no- zimi. Pée tieliem pleredzes materialiem nutors izseko latvieSu 15 diviztiag tra- Riskajam ealtim, sakot ar Rigas pédéjam diendm, beidzot ar pazemnioso niksanu Austrumpoliias mezos, Vaeclias sabruku- ing un atsevi§ku vienibu doSanos atpa- ka’ Kurzemes ctetoksnil, Karaviru dzives {flojuma reliefl raksturl, spriegag sltua- cljas: kardtavu humors majnds ar ileaim | pec dzimtenes un dzilu smeldz]} par tau- tas postu. 5 fespfedumioksnes Izndks 28. oktobri, Cena DM §.—.: Arvéda Svibes romans Darbs Tevérojamakals no Svabes dallprozas sa- ceréjumiem. Kultur ésturiskas nozimes 7inft Svahes Darbam miusn jiteratiira tida pat! vieta Ka Vireas Straumeéniem, thka!l pretstatd nédéliem Svahe netélo vis Cadskartu norisi lauku seta, bet Vidze- mos fenddlaig mul?a Saatinato soectalo un Maclanalo attleksmiu fond salstigi radtta multas kaloa zéna auesana. Apméram 12 lesniedumtloksnes. Iznaks okteobra beicdas. Cena Dt 3—. Cramatac i[zsttie tikal péemaksd. un tas rasitinamas: JANIS ABUCS, (2ta) ;Labeck, Dr. daitas-Leberstr. 46. (397) —ibo~— , Vaikas sportistu saime izkiidust K, UPENIEKS 5000 M VEIC 16:26,8 MIN. Viens no lielakajiem latviedu centriem trimdd, Valkas nometne ple Nirnbergas, Sodien valrs nay, Nepilns tikstotis vél nes Valkas vardu un kopS septembra péd&éj4m dienim mit Donavas krasta — Vilma, padréjie pievienojusies Fisbachas nometnei, kas taged atrodas Dillingena, bet emigriicijd ‘lesaistitie 250 devudles uz Vireburgu, Ar to praktiski beizusi pa- stivét Valkas nometne un izklidinata art Vines sportistu saime. KA futbola cte- toksnis Valga beidza eksistét jau paga- jugaid rudenf, kad Valku atstaja Janis Bebris un vValr#ki jaunds paaudzes fut- bolisti, bet tagad tem jau pievienoju- fies Alberts Setbelis, Fricis Laumanis tn Sveinturt® kormisiju gaida aril Roberts a Krustvardy mikla | a | a | Uzdevis VY. Grasmanis, Bad Cvifenavi Limeniski: 6. Slavens karavadonis, 17, sala Dienvidamerikas piekrast®, 132, Maksinieks, 17. Pierfidljums, Stateniski: 1, Rigas JQrmalas pllsétas rajons, 2. Godat. 4. MagInu plederume. 4. Sala Vidusjiira, §. Grumba, 8 Galot- ne Alpu kalnos. §, Zivis. 10. Asinssleéds, 11. Dejot, 12, Labvélis. 13. Negarsigs. 14. Fotografija, 15. Klostera temltniece. 16. Sé2u clkis, feprieksijis krestvitdu miklas atrisindjums Limeniski: 1, Sauiletis. 8, Amols. 11, Izaks, 14, Lidot. 15, Karst. 16 Slozaks. 18, AD, 20, Pa. 21, Osta. 23. Atis. 25, Ré- ta, 23, Bise. 31, US. #, Lé@is. 34, Mr. Jo, DM, 38. Gréda, H. Es. 38. Sala, 40. Nils. 42, Utis, 44, Auss 46, Ek! 44 Sa. Bo. Zemenes, 54. SpGlia. 56. Anodl, 58. Aklas. 59. Rente. 66. Vdrithtas,. + statenisk!: 2. Arods. 3, Liste, 4, Etika, §, Ivars. 6, galva. 7, Astra. 9. Mi, 10. Lolot. 13. Z&- kat. 1%. K. §S, (Komanditsab.), 17. Zn (cinks}), 19, Dot. 20. Psi, 22: Sargat, 24, Ibsens, 25, Ruds. 26. Esma, 27. Bada. 29. smej, 30. Erss, 32, Le. #3, La. 39. Lik! 41, Iss, 43. Ideja. 45. Upene. 48. Elsas. 47, Te, 49. Aptiet. §0, Zelma 51. Masti, 53, Narva. 63. Sanda, &. PK. 87, DT, A. Selzemnieka apgadi, (24) GeesthachVElhe, Lettenlager tikko iznacis SIENAS KALENDARS 1950. gadam divkrasaindg jlespiedumd uz krita paplra ar dzimtenes skatu i{llustracijim. Maksa DM 1,-—. Pasutinot pécmaked Vidz 50 eks., aprek, 20 proc. rabatu, bet virs 0 ¢ks. 25 proc, rabats, Krajum2 skolam labas kvalitates uzdevumu un skérs- liniju burtnicas (423) LATVIESU MEITENE, ja ari tavs ideals tr dzive iauku s@tH, rakst{ man, “7 ¢. ¥. tautletim. Véstu- les, vélams ar foto, adres®t: Kurzem- niekam, Lettiska Hjalp Komrmite, Wdstmannagatan 13, HL, Steckhoim Sverige, (415) TAUTIETES, ATSAUCIETIES 24g. ¥, lntvju ic#ionfram Indckin§. Velos sarakstities ar 17-22 g, v. taue tietém, kas bOtu ar mieru dalittes ko- Pigos prickos un béd&s. Vélos {su dztf- Ves aprakstu un fotografliu, ko pée vél@ands nosttisu atpakal. Nemekléju bagétas,