f TRO palidziba... {Turpinajyums no 1. Ipp.} ka laika risinas Joti léni, ir tas, ka Australijas testiades nespéj viclatci¢i uznemt lclaka skaita jau iccelojoso béglu piederigos. Pédéjiem tadé| na- kas tigdku laiku Eiropa gaidit. ‘T4- dé} Australijas valdiba ari noteica Klauzulu, ka $0 proc. no fecelota&jiem pasiem jAbiit stradatafiem, tadé vet- dd cerot atslogot tecelota}u uzneméa- nag nometnés, kurds janovieto ple- Gerigie. Saskan& ar Sem noteiku- miem, pleméram, nelzdeviga tecelo- Banal Au . Ee ee ee ee 2 |ks informicijas daja, ko tagad di- yus gadus vada Mr. Relners, pilé- ‘jusics DP preses darbu visdadi at- vieglot, rodot iespéju pieklut visdm IRO nodajam, legit vajadzigos fak- .tus un parbaudit sanemto informa- 'Ciju. Mr, Rainers minéja preses kar- | tes, kupas uzdots respektét visim IRO iestadém, brivds satiksmes ie- spéjas un clita veida palidzibu, lai DP laikrakstu parstdvji ik reizi va- rétu jerasties vajadzigaja vieta ap- stakjus parbaudit. Tikke kadg DP 1j§ tr pat jan 3 personu | laikraksts bija sniedzis zinu, par ku- _ glmene, ja tikal gimenes galva sail-. fu jau ievieto3anas bridi bija jabit i =, LATVIJA Kvalificetu strad- nieku medibas Latvija Liepajas kvalificétie stradnieki jau kop§ vasaras dzivo pastavigu baiju vard, gaidot lespéjamas deportaci)as. ‘Jinija Liepaja notika pée kartas ce- lqurta flotes techniku, ostu apkalpes ‘personala, kaléju un citu sis mozares specialistu un kvalificétu stradnieku registracija. Pirmds tris registracijas ‘notika 1945., 1943. un 1949. g., un to TreSdien, 1950. g. 15. novembri ViRI KAS NOKAPA ELLE (9) Uzticags virsnieka zverestam TATVIESU PRETESTIBAS KUSTIBAS CINITAJA ATMINAS | — Protams, -- mans kardinata]s plone bija apm. 4000 latvieSu aresté- Sana apgabala starp Rigu un Liepaju stés ar darba ligumu, jo t4d4 gad!-| pilnigal skaidribal, ka t& neatbilst' un deportéSana, par lemeslu uzdodot jum& divas treidalas un t3tad vai- rik neka 50 proc. no gimenes sasta- faktiskiem apstik}iem. IRO turp- mak neyarés atbalctit laikrakstus, [— informaecijas slép$anu par vinu ‘gpecialajam zinatandm. Pastreizej4 va ir nestradataji, Ja, patelcoties! kas sniedz nepareizu informéaciju,! registracija notiek, stradniekus indi- jaunafiem IRO atbalsta terminu gro-| kaut gan IRO sag&dajusi iespéju to vidual tijumlem, izcelofanail uz Austraiiju Pleteiktos Hels skaita darba snéiicu vieninieku, tag palielinitu stradata- ju kopskaltu un dotu fesptju dabfit parbaudit. »bs hekadd zind nevérsos pret IRO Garbibas kritizéSanu, ja ta ir dibi- 'ndta. Daudzos Zadijumos Sada _ kri- Jelidzot" nopratinaéanal IMVD, BolSeviki atkldjusi, ka Latvi- '§4 ir ,lietpratéju parpaklikums”, kas jvajadzigs citur Pad. savieniba. Si vatkidjuma rezultdta apm. 11.000 lat- pari uz Australiju ari lteldkas gi- tika ari devusi pozitivus rezultdtus.” vie§u stradd dens un cits biivés menes, ar vairdk nestrédaétéjiem. S! méneda beigis TRO laikam saks jaunu akciju, kuras noltiks bis no- telkti konatatét, cik v@l ir t&du pri- viti dzivojodu DP, kas teinteresétl emigracija uz Austréliju. No iztau- jijamiem prasia noteiktas atbildes, lai Sat Weth varétu tegit pilnigu skaldrfbu, uzsvéra Mr, Reiners, minot piemé- Tu, kur péc DP laikrakstd publicétas zinas par kadu IRO darbinieku un vina pagatni izdarita izmekléSana. Tas rezultéta darbinieks atlaists, vi- Ham atrauts [RO atbalsts un pret vi- Nu ievadita sidzibs. Tapat daudzos citoa gadijumos no objektivas kriti- kas leguvusi ka DP, td IRO un pa- Talik Mr. Reiners koment@ja Mr.|Nakta darbibas uzlaboSands atsevis- Roberta Korkerija fecel§anu par ASV} '4s IRO nodalas vai apgabalos. DP komisijas koordinaétoru Ejiropa un atziméja vina nopelnus lidzsinéja darbd béglu faba. R. Korkerijs 10945.- 1947, g. bija UNRRAs Sefs Austrijas ameriainu joslaé, péc tam, sakot dar- bibu JRO, kjuva repatridcijas un iz- vietofanas dajlas vyaditija Vdcijas amerikfnu josli. Sin! amatd Kor- kerijs bija lidz pag. gada vasaral, kad vinu lecélg par visa IRO operé- tivé dlenesta fefu galvenaji #taba Zenévaé. Korkerljam titad ir piecu gadu pieredze béglu aprupé, kade} vind jotl kvalificéts gritajJam koor- dindtora amatam. Saruné ar pub- liskis informicijas dalas vaditiju Mr. Korkertis pag&ju#S nedé]é pa- skaidrojis, ka notelkti gribot viedri- wikA lnikfi paltrinét DP izcelodanu us ASV. Emigracijas tempu vind paredzot kAipinit jau novembri un decernbri, bet ildz janvarim cerot cktobra skaitlus jau divkdréct. Talib Mr, Reiners DP Zurnélistiem pazinojs, ka IRO uznémusles pallf- dzét amerikanu valdibal un DP ko- misijal izvietot Savienotajis valstis 44.000 yicu tautibas béglu (Volks- deutscha), kam lecelofanas tiesibas piedkiris grozitais DP imigracijas li- kums. ASV valdibas uzdevumé IRO velks fo vicledu praktisko emigraci- jas procesu, fekrtajot tiem seviskas izcefodanas nometnes Vaclj§ un Au- & un lietderibas labad novieto- jot tis jau pastivoio DP izvietoda- nas centru tuvumfi. Savos paskald- rojumee Mr. Reiners sevisk! uzavéra, ka TRO palidziba vacu béglu izcelo- land nekid§ sind neletekmés kart@io DP emigrctias programmu uz ASV un ¢citém valstim. Visus izdevumus, kas TRO radisics ar vacu béglu iz- vietoganu, atiidzinfia ASV valdiba, t& ka IRO budiets no t& nekadi necic- tle. | Zurnailst] tak interesdjis, vai TRO ir jau zindma noteikta program- ma IRO pirzinf esolo kazarmu at- brivodanal armijas vatadzibim. K& cinfims, attlecIb’ uz tim kazarmém, kur novietot! domajamte Vaciji pali- céii un kas kopd 1. j0itja nodotas va- cu festadu parzink, péd&jam par ka- tru atbrivojamu kazarmu jau doti notelkti termin!l. Par TRO p&rziné- tim kasarmim, kur novictoti DP i2- celotéjl, vél noteiktus terminus un programmu never pazinot. ir tikal vispiraéjs kazarmu atbrivodanas un DP pérvietodanss plins un apméram zindmas ari vietas, uz kurim tos par- cele. Sat sakaribS ari vél puslaidz néskaidrs, kA rikoties ar tiem DP, kas apripi vairs nebauda, bet kam tomér lHidz gim bija atiauts dzivot IRO izcelot&ju nometnés, Likvidéjot nometnes, kur é4di DP dzivo, tle no- nik kldmigh stAvokll. jo vicu lesta- fu pirnemto DP skaité vini nav ie- Atbildot uz kéda DP avianieka jautéjumu, Mr. Reiners talék pa- skaidroja, ka personas, kaa kdéddé DP laikraksta nepatiesi apvainotas vail aizskartas, var jesniegt siidziby vacu tiesa gluzi tapat k4 pret v&cu laik-. rakstiem. Ja vicu tiesa siidzibu at- sakas plenemt, — tads gadijums no- tlelg — tad lietu var leyadit ameri- kanu militaré tiesd. lIevérojot franéu joslas DP laikrakstu izteikto vélésa- nos, Mr. Reiners eolijag turpmak IRO preseg konferencés aicinaét ari pa vienam §&o lalkrakstu pérstavim. Treidienas preses konferencé bila klGt ar] vacuw laikraksta Main-Post parstivis Zencers, ka ari lields ame- rikinu zinu agentiras AP Minchenes korespondents Snelders, Kulbiseva. lereca zvadzera Lieteva Vilnas plecus Hdlaukus §. g. au- gusti apvienoja t s. Vilnas mezgl& } turpinaja, — pirms més jis | } jam un uznemam Sava dienesta, jums valsirdigi jaatzistas visos Jau- tijumos un japasaka — kur atrodas : pagrides organizacijas centrs, jano- dod miisu riciba viri, kas jus uzaici- naja pagrides darba, un japalidz sa- dzit pédas paréjiem organizacijas dalibniekiem. Bez tam jums japa- gtasta, kadA ce}& un kur nogadati no noliktavam izvestie ieroti. Esiet at- kldts un nebistieties — es apsolu, ka par to jums nekas vairs nedraudés. Protams, jums jatur mute un japa- raksta solijums — nevienam neiz- paust cietuma un &aj& lestadé re- dz®to un dzirdéto, pat ne sieval un veciklem. Es zinu, tilin uz vietas jums bis gruti izékirties par manu priekslikumu, tadé] dosu jums dazas stundas pirdomim, péc kam runé- KA uz majienu fenfica sargs, lal un pakJdva Ziemelu transporta ba-|vestu mani projam. Rapteinis vél zci. Lidlauku garnizonus pastiprind-|pledaviija man ja ar jaundm sargu rotém; turpinds jeunu éku badve un skrejcelu uzlabo- ‘Sana, fai tie bitu lietojam! smagim ltransporta Idmadingm un bumbve- [Ziem. Bez & Vilpoas mezgla Zieme}u 'transporta bazé fetlipst Ndzigi ,.mez- gli, kas lekartoti Grodna4, Kaunas- Insterburgas un Saulu-Mazeiku ra- jonaé, Vilnas mezgla pastavigi stacl- onétas 3§ kara lidmaSinas. Jau kops vasaras padomju garnizo- ni Lietuva atrodas pastdévigs kustiba, un vienibas nemitigi maina novleto- jumu, Vijnas garnizons pastiprinats ar artileriju un tanku vienibam, kas novietotas dazadas priekSpilsétas. Ja- lija manevros piedulijas ari div} ar- tilerijas pulki ar amagaiam ,kaki- Sam". Motorizéta zenitartilerija no- eee gar Nerisas (Viljas) unl starp Zverinu un Verkajiem, Drebiel, padomijas laudis GIGANTISKI PLANI, KAS PRASIS MILJONIEM JAUNU UPURU Cina raksta: ,.Kamér imperiallstis- kle jauna kara kurinataji perina murgainus cilvéces iznicinasanas planus, Padomju savieniba -- uzti- camais miera un demokratljas balsts — sekmigi reGlizé genidlo stalinisko planu, ka uzcelt komiinistisko sa- bledribu.. .** Més labi ziném, kB Idz Sim nori- t@jusl padomijas ,genlaio planu" re- filizésana un ,Koministiskds sabled- ribas uzcel§ana.“ TAdé@] ar baig&m jausmam lasim, ka Pad, savien{bas ministru padome nolémusi statlea pla jauniem grandiozi izplanotiem bivdarblem, kas pavelcimi 6 gados. Pirmajé biivdarbu kompleks’ pare- dzéts: izbivét Turkménijas galveno Amudarjas - Krasnovodskas kanal! 1{00 km garumé, kas ies caur Kara- kuma tuksnes] uz sausajiem rajo- nlem Rietumturkménija; uzcelt dam- bi pir Amudarju ple Tachiatagas un divus dambjus par galveno kanal ar lielam fidens kr&tuvém; uzcelt hidroelektrisk’s spékstacijas, izba- vét Helus irrigicijas un apidenofa- nas nozarkandlus 1200 km kopgaru- m& un lielus caurulvadus 1000 km garumé lidz ar attlecigajlem. a ao darbiem, ka alzsargmezu at&diganu, smiltaju nostiprinésanu un tml. Otra plenemtais projekts paredz: celt hidroelektrisko spékstaciju uz Dnepras, Kachovknas pils8tas rajond, un izbivét Dienvid- un Ziemeluk- falnas kandli 550 km kopgarumé ar lielu dambju, Odenskratuvju, kufu caurlaides siiZu, sfikyu stacliu un citu celtnu bOvi, izveidojot arf 300 km garu irrigicitag nozarkandlu sis- ui. skaititi: IstenibA viniem jau agr&k]tém vajadzéja atrasties vicu salmniecibi. Vini tatad dzivo it k& ,nevienam ne- piederosf remé". Kazarmu atbrivo- hanas programma skar ar! lzvictoda- nas centrus, un, piem@ram, Bucba- chas centra jau likvidéts, bet Lud- vigsburgas centrs no lidziinéjam ka- zarmém parcelts uz citim telpam. Uz jaut&jumu par veco jauzu un invalidu mitnu taliko ickdrtoSanas programmu publiskis informécijas dalas vaditils paskeldroja, ka at- mests projekts par veco jJauzu mitnes lek&értofanu katolticigiem Traunstei- na, jo vieta $adai vajadzibai atzita par neplemérotu, Dorndtate ple Ul- mas izveidos veco jauzu mitni pa- reizticigiem un tiem protestantiem, kas nav luterani. Visus luterainu ve- cos laudis paredzéts novietot jau iz- bivétajé mitné Berchtesgadenes In- suld. Mr, Reiners konferences dalibnic- klem atgadin&ja, ka bijudi vairaki gadijumi, kur DP taikraksti sniegus! fepriek$ nepietiekam! parbauditu in- formaciju ar neparcizu apgaismoju- mu vai aplamiem faktlem. Publis- Ja atceramies, ka Pad. savientba neskaitamas reizes deklaréjusi, ka »leimigaj& Stalina valsti nev ne ber darba, nedz arl bezdarbnieku", an zinam, ka vist padomijas latké rak- tie kanali uc. izbazinétie liela mé- roga bivdarbi velkt! bez modernim masinam, bet gan ar primitiviem datba rikiem un miljoniem nealgotu un pusbada fzvirdzindtu vergu ro- kam, kuru lielikd daja aprimus! ma- su kKapenés, —- dabiski rodag jautd- jJums, kur gan radisies Siem grandio- zajlem pasikumiem vajadzigais dar- ba spéks. Se atbildi dod pat! Cina, vispirms citédama Stajina vardus: |... . domju iekarta dod mums tédas fe- spejas atri virzities uz priek3u, par kad&m nevar sapnot neviena burfua- ziska valsts". Tie ir dlezgan atkiati vardi, jo més labi zindm, ka brivala pasaulé vergu sen vairs navy un vi- sus Hela stila bivdarbus veic madij- nas af nelielu skaitu tabl ataigotu darbinieku, kamér Pad, savieniba NKVD sagadé ..brivpratigus* vergus cik vien ,,genialajiem Stalina pla- d } | | | papirosu, iedodams datus ari lidel. Mani noveda tai pasa kamers, kur nesen édu lepnia pus- dienas, Art doreiz driz vien atkal pa- radijas sargs ar apkalpotaju, kas pa- eniedza man sviestmaizes'un lielu krizl kafijas. Sodlen apieSanfs ar mani bija tik laipna, kadu Se nebau- ditu pat Dievs... Mana atbilde Sekistu priekliku- mam bila gatava jau tiling, pledavi- tanks lalku, lal kaut uz paris stun- dim attélindtu nenovérgamas mocl- bas. Ba labi zindju, ke visi kapteina apgalvojum! bija mell: sarkanarmi- jas pikv. J. neséd@ja vis apeletinaju- juma, bet da%as dienas pirms vitn. 5. arestéfanag Zilupé bija izdarijis pas- navibu. Cekistiem tikal bija atlicls plevakt vina ltki... . Un kaut arl tas ti nebdtu — zobe- nu sanemdams, biju zvéréjis uzticibu saval tévzemel un karogam. Piene- mot ¢ekista priekélikumu, es ne- krietni aptraipitu savu godu citu lat- vieSu karaviru asinim, -- vél vai- rak! — es klitu par savas tautas no- devéju un slepkavu, ko latviedi kad- ‘Treiz varétu tiesit ‘ar - nesalidzinami nlem" tas vajadzigs. Tadé| ari Cina! liel&ku. pamatojumu neki NKVD So- saka; ka ,Vis'a"zeme piedalisies stajiniska laikmeta diZo celtpu biivé. Miljoniem darba Jauzu Padomju sa- vieniba Sajas dienas izjit llelu en- tuzlasmu un pactetibu, _ Kaut ari padomijas un vinas vara nonakuse tautu jaudis jau pacletuél vai, parelzk sakot, cietu3i bezgala daudz, tatu dzivajos palikudajiem, diemZéi, bis japacied ari tas, ka jau tuvakajd nakotné NKVD ,,saistis pa- domju celtniecibas darba", t. i. ares- tés un deportés uz vajadzigajam vie- tim jaunus miljonus nelaimigo, kuru saraksti tiek gatavoti jau tagad. Cina gan jiismo: .,Pales tikai daw gadi, un melno smilsu tuksnesis k]tis par augiigu leleju, Smiltaiu vieti zledés darzi, un saulé mirdzés zelto- tas druvas, spilyta elektriski gaisma Kliedés nakts tumsu stepés, kur Iidz Sim tikai retumis atmirdz8ja klejota- qjJa vientulais ugunskurs. Maksligas jiiras, kanaji un caurujvadi atnesia dzivinogu valgmj tuksnesim, kur uz seniem Karavinu celiem Odens tri- kums un dedzinoSie saules stari ne vienam vien celotijam atnesa navi." Bet kas kiiedés to vecdku, sievu un bérnu pédas, kuru tévus, délus un Virus bis aprijusi Sle pagi smiltajt wun tuksnesi? Kas atbildés ciivéces un Dieva priekS& par tiem vergu darbos nomocite milionlem, par ku- ru kapu bedr&ém neauges pat z23le, ne- maz nerunajot par vinu pieminas re- gistréSanu bojA gijuso mocekju sa- rakstog. Tédél arf negribéti paties! klist Ritas Grigules Rigas radiofona teik- We vardi, gan citédd nozimé nekd tie saci: ,Es lastju par Kuibigevas spetotaclyu un man sakapa asaras acigs....' dien, Un ja jau lktenis man bija lé- mis fet mocekla ceju, tad laf Dilevs man dod spéku un palidz to godam nostalgat un sagaidit savu navi ar tiru sirdsapzinu, Papiros! bija izsmékéti, apdomaéa- nas stundas pagajugas, un sargs ma- ni uzveda augsa, kur mani jau sagai- dija tie paSi viri, — Nu, leitianta kungs, — kaptein!s mani uzrundja, — es domfju, ka esat izgkiries un misu pledfivajumu pie- nemsat? Rridi vél kluséju, tad sanémos un jathlidéju: — Lal elk villnoss Ir jQsu priek§- likums, es tomér nevaru to pienemt valraku iemesly dé]. Pirmkart — man bitu jimelo un janodod neval- nigi clivéki: otrkfirt — es nevaru at- zities neviend pret mant vérstajA ap- vainojumAé, jo tle ir tedomati vai iz- domati. Kapteinis pietvika un, Jaun! smail- didams, telca: — Més zinfim, Wa t& nav patiesfba, ko nupat dzird@jim, un varat bit Parliecinats, ka t& nebis nodeviba, ja pateiksat mums to viru vardus, kas noziegusies pret padomju iekar- tu un tétad arf pret latviesu tautu, jo ari t& $0 fekdrtu fzvéléjusies un akceptéjusi. — Atlaujlet man vienu jautajumu? —~ Ludzu! = oakiet, kapteina kungs, kas tad péc jiisu dom4m tr nodeviba? Val jus, sarkanarmijas virsnieks, lidzigi situacija lauztu savu zvérestu. un pienemtu Sadu pledivajumu? — Es to noteikti pienemtu, nemaz negrekodams pret virsnieka godil. Nodeviba, luk, mekléjama tieSi tur, Ka jus nenododat virus, kas strad& Vai vel 1950. g. izSkirsies Maskavas liktenis? SENS PAREGOJUMS PAR KRIEVIJAS NAKOTNI Kod pée oktobra revolfictias Krievijs sabruka pédajé pretbolievistisko spBku pretesifba, cara generaja Kapela armijag Paliekas, galvenokaért zemnijeki, paglabas uz Kkugiem un mekiéja patvérumu Arpus dzimtenes. Valrums no viniem nokjuva Savienotajis vatstls, un tur vél tagad se- stopam! daudzi Kapela armijas bijutie Karaviri. Daudzi noe tiem kjuvuti tu- rigi, bet citt dzivo pieticlgos apstakios uz iguktem, bet visi vini lott cie& turas kopa, kam par pamatu ir kop@ile Wkten! Krievija atkal kids briva.” tin Krievija tleSdm atbrivojas no tataru tiga. Tikpat pareizl parefota Napoleona ar- mijas bojicta austrumu aniega un ledus KIA amns, Kas attiecas uz 1417. g., telkts: .,... um atknl mati spledis svedas kundzibas dire, un zeme mirks asinu un asaru Hira Sveso kundziba ijles 33 gadus un tad izkOpés, it k4& nekad nebOtu biju- oi... un kopige ticlba, LielAkA dala $0 krie-] 23 endt paict &meart Vat tiesam &nead Yu ir vecticibniekl, Krievu emigrantu vid@ sagtabdjudies nd vect patadumi un tic@éjumi. Kiids Kapelas armijag vireniekiem, kas nesen bija Vacija, zindja pastastit dabus senus parefojumus, no kuriem daii aniedzas atpakal lidzCingishana ..zelta ordas” Llal- gcadu simtiem par Kiem. Kad uz trim krieviem noeilds tataru jes. Kidda pa Tegojumaé teikts: 300 gadus (let krievu akausiu leks dzeltena kajas, bet tad Vel bitu gaidamil Kadi wékiréji notikumt KrievijA* Sirmals emigrants, kam to jautaju, vin$ pats man fos paregojumus hija atstastijis, neatbild@ja neka, bet bija skaidri jdtams,. ka ving neerozimt Stern parerkojumiem tic un it pitna palévibas, ka vina dzimitenel driz) naks atbrivoda- nas s$tunda. ,Dieva dzirnags mal léni bet laBl. "0 6 teira | 6ovecnis:) so trimdinteks = =oar frumbu fevagato sciu un baltno badrdu, at- vadidamies no mantis, lal dotos atpakal Wz Amerlkit E. E. J. atbrivo- tipat vaeu frontes sabrukums ; péd@ja pasaules kari. Kada paregojuma | un spiego pret padomju tautas inte. resem. — Né, kapteina kungs: mtisu godg un nodevibas jédzieni ir glu2di pre. te}i, Jusu piedavajumu pienemdams. es butu noziedzies ne vien pret savy tautu, bet arl pret cilvécibu un cil. veci vispar. Kapteina acis legailéjis naidpilnas dusmas, un vin$ skali uzkliedza: —- Jus, nelietigais nodevéjs uy spiegs, —- to jlis noZélosat! Més pa- naksim savu citadakA cel4 un pie. spiedisim jus atzities, bet savu ne. kaunibu izpirksat ar navi! Tad viens no Cekistiem fegaja blg- kus telpa, no kurienes iznica sarga un pavéléja man sekot. Ejot lejé pa kapném, vins mani spardija kajam, saukdams par ,noladéto vacu spie. gu‘ kamera, kur Setri formas gérbti vir. uzklupa man, sdikdami dauzit un lauzt rokas, Driz vien biju notriekts pie zemes divi sargi sakéra mani aly da un grieza tas katru uz pretéjo pust: — Atzistaties! Ja né — més pfr. plésisim jiis divi dajas! Nespédams panest mocotas sapes, es saku kliegt un gaucu péc palidgf- bas, bet viens no spidzinétajiem uz- sédas man uz kritim un iegrida muté tupatu. Tad vini apgrieza mani uz védera, atlauza rokas uz muguras un sasalstija tas, un kamér viens tyu- réja ciet muti, ofrs norfva bikses un nezéligi znaudza un raustija dei. mumorganus. — Val atzisatles? Es purinaju galvu, un pagalam ea- niknotie necilvéki sika spardit mant kajaim tik sirdigi, ka drausmigis 98- pés zaudéju samanu,,. Pamodos jau vakar®. Guiéju tur- pat uz kiona — pérsistu galvu un asinim noplidis, Ap pl 20 atviris durvis, un sargs man ienesa blodinu, — Nomazgajiet savu riebigo purnu! Butu to darijis ari bez # , laipns" pamudindjuma, jo uztiikusé. sipés degosa un asinim aprecéjusi sefa lugtin tidzas auksta Gdens, Kad bife kaut cik nomazgajles un atguvies, man naca pakal, lal vestu Surp* . .. lin. J. nobeidza‘ savu stistu. Ari vitn, S. nebija kldiies lab§k... Sal laikid mume jau bija kontakts ar visu korpusu, un starp kamerdm noritéja dziva sazina§anis. Tas gan prasija latku, jo visiem vél liga ne- veicés raidijumu nolasigana, ple kam no augsas uz leju vai otridi! zinas nac&s parraidit no stava uz stavu, jo caurl vairdkiem klauvéjieni nebilja labi sardzirdam!, Bet lai nu ki — sa- karl mums tomér bija. Ik ritus un vakarus no apakSé}as kameras kads izsauca mus un apjau- tajds kA klajas. Sis nenogurstoSala cieminS bija sirmals gen. Gopers, Kas, ki jau skauts, arvienu turéjas fea Ritos vina parast& valoda a: »Leabrit, d8li) Kas jauns, k& let, vai visi vél kop4 un dzivi?" aldies, generfla kungs! més §8- vukart atbildéjam. ,Pie mums vise pa vecam, un visi vél kopdi" Driz vien més jau pazinfm veco virsnieku péc vina klauvéjieniem, jo vinam bija ipatnéjs raidiganas velds —~ asiun notelkti sitleni, kas nepar- Protami atdalija vardus vienu 10 otra, Katru jaunumu, ko bija ienesubl tikko apcietinatie, vai ari tos, kas miis sasniedza citada cela, tilin da- rijam zinamus paéréjim kameram. Sazinajamies arl par izmeklesanas Panemieniem un spidzinaganas vel- diem, jai tie, kurus veda uz pratie- n&Sanu, butu sagatavoti visim var- butibam. To darijam isi pirms pus- diendm, lai lidz vakaram pietiktu laika nomierinat satraukto pratu un koncentrét gribas spéku mocibu par- Varesanat. | Labi izplanoté cela bija radies kontakts ari ar 3. korpusu, un té mums aptuveni kjuva zinams, ka Kopa ar muséjo &ajas korpusos bija leslodziti ap 2100 cilvéku, Radas drogsirzi, kas méfinaja nodibinat sakarus ar} ar 1. korpusu, un kadam tas ari bija latméjies. Ta viens par otru succntas pargalviba, mésinada- mi piveikt to, kas ecitiem nav difis lesperams. Bija ari viri, kam §aja9 sakaru uznemsanas gaitas nelaimé- jas, ~ kritudi sargu rokas, tle dabi- Ja val nu.krietnu kavienu, vai ar! lumso Karceri. Un kaut gan par aiz- liegtu. sazindganos draudéja naves sods, taéy viri Tiskéja, nebidamies | ari no ta. Nakokaja turpinajomi: AP NAVINIEKIEM PARADAS PATSAUTENES PagrabA mani fevietoja atseviiki 5%; tautas mezs par Més visi esarn | i Ha rdgtums Ae coma yee ary. Bet ari’ + iaverté. Un, t£ ma bridi run&jet, varam pa rit patiesibal! Télab art ¥ : pbs oar J, Rudziéa 44 val ta he teiktajlem pairmetumiem ee 3 Rudzitls raksta pédigas) un at a nometpu val vispar trimdas a ves izkartotajiem. Gara darbinic | nay vis kads pretstats, bet oie tautas sastavdela — Un kh tada te | ni bijusi spiesti dalities ar save tau- tu trimdas dzives aauriba. Diem2ét, het varbit ar! tabi, jo lal gan Jota gajam dabam bijis vairak jacle’, be ‘ta visnotal cletudas to pasu ka dau- doi citi tautas locek}i, Jeb val rado-- tio gara darbiniekl, par ko te laikam che Heiam domatu, ka nometgu detves daurib’ kaut kvadritmetru daudzumi un atseviska dzivojamé tena bitu tikal vinu igs? Val tas nebGtu plendcis ari slimajiem, nervo- sajlem tautiediem, gimeném ar skol- alekiem, kar favetc savi skolas uz- |“ devumi, skolotfjiem, Arstiem utt.? Tipat ar darba vietu sagadisani: ti- ral kritizét&ja, bet ne problému risl- nitjs ar talenibas {xjltu iedrodin’- | tos, piem., kidas nometnes biblioté- kara vietu atdot kadai vieniniecel jaunal dzejniecei un ne vecdkam cll- 4 a [ te le vi yékam bez radofa gara darbinieka ° kvaliflkacijas, kam $i vieta bijusl fau doprleki&is nometn’. . Apatiljos, ki- dos bijis jAdzivo Yécijaa nometny ‘ie=. Jak Tis mitniekiem, neviens Zaélamang neva- | nie rétu lietas labik izkfrtot, ka tis bie- él vlen izkartots, Nekdda fpata gara darbinteku milestiba tur nevar®tu Ii- we Uz ide} dz&t, kur j&bit taisnigai visu tautas | lus, locek]u milestibal~Un ja gara dar- binieki liktu roku uz. sirds, tad vini hevareéfu vis telkt, ka tle vienmér hi- jail pamest! un apletl, ka tem maz paraidits istas milestibas. Par pir- spiléjumu jdsaue apgelvojumi, ka ga- | ta darbiniekiem bijis j&dzivo ,nai- qigé vide". Ja kur taw t& bifis, ta vhina nevar biit mekléjame ter pusé vien. Protams, var bit iznd- mumi, kjudas, arf tifa nenovidiba tn bat Jaunpratibe, ar ko bifis jGyasto- pas gara darbiniekiem, Bet val tad bat Latviji tas bija daud: el = ari tur gara darbinickus nedzir- os rugtojamies? TH fy dzivey re- ie te, ar kuyu Jdsastopas gara dar- ekiem ari citur Pasaulé wn to var uevaret val nu ar cinu, val dzives = ™ vai arl atkapties ar rigtu- “ ae redignaciju. Gautanas nelidz! Udzos gadijumos Seta darhinielri a spejudi un pratuzi izkartot ap- lus savi labA, cltog tie pati ks ei pete an - Salnais Vircburga), No oth ies nas gare darbinieki nebgt hay bi- zslégti, ja ari he katrreiz tiem sii paretay] yr ro darbiniet ai tie O§ trim palasimies meterfa a - J§ val NR Zvied vaérdu up oaths rake vadey fudi brivi pled 18 cing Grpus jebks { art dari Just, { rugtums Helajiis lietas TSPEsiM sayu riot. : art ga itis oe Hi ; ne = U2devu- 185 domat Irak nekg Va- de! Par cigs = ed ofl Kvadratmetrlem = Co¥amn un Ja by alzraut Skriegan tos Pasus sak. pec Matertalat Bet. Stilt Ne ka ka Lat le tir lL 0 Ko gan ° bavag tautas, n° l varétu pra. |p