et ee a a z . seers “ wel, Pa ae - . ss 7 * thr Co a Ae a Py renin tey oF 2. ee ee a Pe Tey te ee a7 ec he ett age Ee aes de ES a lle ee, —— ee . . Pom "Ee * ae ately mom e ete 8 . . r — tas Let ay Mh : lel act ee ee mt ee et Re eS ee ha Sele, eee eS = -, _—_ ome ee ee ee = . “w= ee moe opeee - Sa, Se ee oe a ce ¥ ‘as . a s = . . . a "1a x —s se ee eee | . . . r Kas vecaks par 100 gadiem, fas vairs nav moderns JAUNROMANTIRI IR REAKCION ARI, BET BETHOVENS PRATIS - SVINGOT Braukt wz Ameriku — tf fr laba ieta. Bet vai esat padom4jusi, ko tur darisiet? Ne jau pasa ssakuma — fad. bie daudz japelna, jééd un 14- apbrino viss jaunais un interesan- fais. Bet. tad? Vienu dien' }Gs par- ems uz mata tadas paSas sajiltas, Adas wznfica Rigi, kad © sestdienas vakara gribéjas pabit majas, Ame- rikf tadu nebis —- tis palikusas El- ops. Ko darit? | _ Liekas, ka vienigd iespéja bis do- fies uz miizeju — jai uz bridi at- Srieztos tai pasaulé, no kuras bitat exidusi sestdienaa vakara izgardo- danas spéju, kad patika apkrauties gramatam, vestulém un itaikrak- stiem un radiofon’ noklausities Bét- hovenu. America gan ir zeme, kur viss ir moderns, bet izraidas, ka tlk drak{‘nemaz nav. Dodietlea ta!sni uz Modernis miakslag miazeju Nu- jorkd, I¢ejot tur, fms nemaz nay jabistais,-ka tflin sastapsiet Pikaso i hesaprotamu un parmodernu, kads vind, eiropletis bidams, spoko- Jas. Eiropas Zurnflu reprodukctjas. Jo giuzi tapat, k& amerlkini, pou plesplezdaml, .izeep zosi $ miniutés un ;nomazga traukus 2 miniités — tiesi tapat vini rilp@jas, lai jums ne-. bitty ligi-un eriti jiAgremo. makslas pasaules yértibas, Sal miizeja ifs varat noklaugities lekcijas par mak- slu,: jig te atradisfet lelisku biblio- [ téku, jo Sia krAtuves ‘cildenais- uz- devums ir ,palidzét cilvékiem ta- gadnes skatimo makslu saprast, audit, pn liétot". & dazl cllvéki uz savu roku no- , Sit. — tas ir labs un tas fr slikts yleznotajs.. Un kas doméa citidi, tas ¥ pnesaprags. -- Bet ja ari jiis vist e pallgiidzek|i neinteresé, jas ap- mekléjumu, nenozélosiet: jaa tur at~ adisiet savu sestdienu, . Bez Pikaso brivajim formam wun simboliem: jis vél redzésiet 80 citu fautu.pédéjos.25 gados radusos mak- fas paraugus.. Jis tur atradisiet ari. primitivistus, kas gleznoja ka solas. bérni, arf impresionigma vec- meisterus, kas, istenl nemot, ari nay aekas cits, kA tidi godigi bérni, kas semelo, Un beidzot jus tur redzé- diet Visu, no ekspresionisma lidz — tidz tam paitam Pikaso, Un bez Hem.— faunromantiicus un visus cl- gus, kas amerlkanu radikalo moder- alstw acis ir. reakciondri.. Pretéji tam, kag par amerikiniem dzirdéts, ieradis,; ka moderno autoru darbu ozemianal Sai krétuvé i2skiréjia nay Bijusi vis sens&cija, ‘bet kvalitite — gleznas iegist ari no tidim izstadém uz lelas, kidas Rig& savd taikA zem Hepim rikoja ,,Radigars un ,,Umb- tat... Toties akadémikus un deka- Mentus tur necled — tie esot par ne- warigu, Jal raditu nebiju§as formas un idejas, Bet tf k2 mizejam va- dag naudas jaunu darbu iegidei, tad mo otra gala tos pamazim pardod -Mitlem' miizejlem — un taisni vecé- kos, No-Parizes esot padrnemts prin- ips, ka tas autores, kas veciks par 0G: gadiem, vaira nav moderns un dat krétuvé vinam titad nav victas. ‘Skatitijs tos tad var sameklét no jaune Metropoliténa .val Valtneja j mnzejon, * Ar miziku ir tdpat, k4 ar to: zoss “Gepéanu un méizeju. Jums tikai j4- foepled cita poga, Juma ‘tikal {a- wopérk Dima: Tailora grimatina »wabi temperdtais klausitijs", kag _ . Silly sauc atmind Bache Das wohl- '. Remperierte: Klavier", un (8 noskeidros, kh amerikini saprot un Rlausds mOziku, un, ja esat Ameri- | Zinatnieks, kas raksta un jums zimé ar abam rokam reizé Francia Dr, Jozefa Obertira ‘wirds jau kon’ gadiem ir labi pazis- dams starptautisk&s dabzinatnieku ar kreiso roku ké.ar labo, bet var 2i- ; mét ari ar abam rokadm reizé: to figtru val attélu, ko zimé ar pasu labo roku, ving otrid!, k& spoguli - Skatoties, taj€ pasa laika veido ari] 7,,; ar kreiso, Bet pats gritadkais, ko vél neviens nav spéjis — Obertirs ar abim rokamreizé zimé divus da- Zidus attélus. So vienreizéjo spéju Dr, Obertirs apguyis pirmaja pasau- Zes Xayd, kur vind, biidams péc pro- fesijas frsts un specialists neurolo- jG, Verdend bijis ti apkrauts ar recepéu un zinojumu raksti§anu — Gazi dieni pat lidz tikstotim — ka laika ietaupisanail ievingringjies rak- stit ear abém rokam reizé. Vina 20 tielie dabzindtniskie, darbi, kas at- rodami katri. Elropas specialé bid- liotaké, ir vipa pata ilustreti _ Eiropa ti nav. kd, tad ir pat nepieciefami to zinit. Sai gramatinad ji, izlasat apburogo un aizkustinoso atklajumu, ka Bét- hovens pratis svingot Tas nay ne Jauni, ne froniski domits, tikai lal palidzétu ametlkaniem savrast, ka veclaiciga mizika nav nekas bries- migs. Amerika arvien vél esot mil- zums jauzu, kas klasisko val roman- tisko miaziku anzimé ‘ar éigidanu. Tiem patik nééeriska svingoSana miizika — kada motiva variéSana péc acumirk'a iedyesmas. Bétho- vens ari esot ta darijis ~~ més teik- tu: improvizéjis. Bet labais Dims Tallors, Eiropas kultiru sare¢adams, tele — Bethovens dari‘a to pau, ka dara néer| savas miizikalajas or- fiias négeru kluba ,Onikss* Nujor- ka. Tads izskaidrojums amerikaniem rattk jau labtk. Bet gluti milat Bramsu vai Vaetneru vini tide] vis nesak. Tad Tailors, pats radiofona darbinieks biidams, anellé pie vinu sirdsarzinas — lal tatu nealzmirstot, ka moderna technika davinddama cilvécel skanu raidi§anas fesné'y, mlenesusi daudziem miljoniem cilvéku kl8t pirmo reizi m‘iza Caikovski un Mocartu. Un tadél, laf andzéloias tie, kas par varu erib azirdet tikal Bela Bartoku, tikai Stravinski un tikal:Hindemitu, Ka redzat, ameri- kani taisnt cin3s par to, lai jums ari vina krasta butu savs sestdienas Valcars. Kad 1948. gada an valitas refor- mas laiku Frankfurté bita redzams Forda 1949, gada spozais modelis, varé-a likties, ka amerikani nardzi- vojudi tagadni un ar vienu kaju jau atspériigies nikotné. eluki tanat ka yee] val atpaliku§l cilvéki dzivo ar vienu kaiu' pawatné, Bet, ka re- dzams, tik traki nemaz nav. Ame- rikaniem ir tatadne ar Elropas par- $u, un taj& atrodams viss, kas ne- pleclesams sestdienas yakara Jab- sajiitai. , | | Sseverins Dims Teodorg Zeliing LOSTS | Dzet Lucifers baznfeas vinu Un jéradas kamzolj sme}: »DFiz biisu es valdniekgs par Kinu, Kur tanki ka Sakali rej. Hei, prosit!< ar sarkanu zodu, Kas aplijis vine vins ré&: ,lad Elropa, desu tev godu Un satriek$y visu, kas svéts. Lis Londona, Parizé Romi No debesim pelni un sérs, Un pievilsies cilyaks, kas domi. Ka vina jau :miris ir zvérs.‘ gt aa Ne a ie -Latviesu kultiras darbinieku gaitas svesatne un Latvija Zviedrija .75 mitizZa gadu atcer! nosvinéjusi sabiedrisk2 un politiskd darbiniece Dr. Klara Kalnina. Vinas Gzive cieSi saistita ar Latvijas tap- Janu. Neraugoties uz cienijamiem padiem, Kiara Kalnina vél joprojim rosiei piedalas sabledriska dzivé un nuvat nolastjusi referatu Fred och Frihet" sarikojuma Stokholmd. Nacionéla tedtra aktlerig Janis Gérmanis, kas trimdas gaitas tagad vada Stokholma, febr, belgis sagal- dija savu 60.dzimumdlenu, un, k& Janis Grins .Latvju Zinas" raksta, Jo- projim ir brass, spécigs, pat jau- nekligs un bieZi jautrs. Vina Edgars »“Uguni" un Uldis ,Pit’, véjini’ ir Skatuves téli, kag trimdinieku atmi- na dzivo vél Sodien. Latvija ticis godinits Enmils Melngailis vina 75 dzimurmmdiend. Komponlists jitoties val gluZzi mods un vadot miizikss folkloras katedru, cerot ari vél uzrakstit divas aperas pec Smetanas un Mocarta parau- giem. t Tija Banga, Dailes teftra ,nopel- niem bagéta méaksliniece“, tagad nolémusi kjGit par tautas tlesag lo- cekli un kandidéjot vélégands, ku- ras kandiditu vidi esct 838°. ale- vieSu, Ari dziedataéis Pliksna wun prof. Nik. Vanadzins, bijugais Na- cionélfs operas direktors, gribot klit par tautas tiesnesiem, - Aizbrauceji, si gramata jums nepieciesama LUZA BERZINA UN IRENES BERZINAS TEVU DZIESMA Lasftiju véstulés, - ko lespied jJalkrakstl, fazkart telkti visidl gudri padomi ert par gramaiam, kupeas Hetil der@étu izdot, laf, iz kifstot pa paso pasaull, varétu saglpbat mils tautisko apzinu ua naciondlo garu. Valrdkos gadijumos tomér §fdl leteikumi nay nekas cits, k& lauSanSs val@ifs durvis, ja attlect- gis graimotas jaw lobu lalku gaida pircéius, bet Bo pirc®ju nay doydz. — Nule tetktats jBadresé kA atbilde arf tiem, kas gauzos par laivieSu tautas dzi¢gmu izinses trikumu. Jau 1046. gad Stokholma izdota pig at plasé tn yotl gaumfgt izvéléti Verontkas Strélertes iz- lase MG&ras lalva, kas dobd'ama ari Vaelja, bet kas vOl Sobaltdien nav izpirkta. TApat gramatnicu plauktoy gul Vacl'& par jaunu jespiest KK. Skalbes izlase, gul Artura Bavu- mano iztase wo doZi maz&k nozimfai Izde- vuml, bef pats pgalvencis — nav izrddtta ple- tlekama ilevériba Lita un Ilrénes Barzinas grimotali T@va d@ziesma, kupd teutas dziesmas sakapetag tleZ| dzlediSanas vaje- dzibim, katram tekstam pievienojot notls. Licki valrs debat@t por to, ka tledi tautag driegmas ir mQsu naciondia para subsiriits, liek{ aizrBdlt, ka tautas dziesmas var izradi- ties par drodata'dm glabé'im. no fiziskas un arigaa asimildcijas briesmam. Un tomér, m gribam bit vajsirdigi, tad maz ticams, val tautas dzicsmas Yairs spa anistlt pasaules Helcejos apput@udo lanieSu dvdseli ka dzeja, nu dzimtené bildm tlk tala alz- gAjuSi no sava gara pirmavatiem, ka vises funas un rakath par tautas dtieamoa pobtisko skaistumu tikal retaiam nozimé'g vairdk mek& konvencionflag frazes. Turpretim Ifdz pat ai dienal v@i arvien tautas dzi¢smim she paige jis oprindas ir ltela vara un frkdrtiga vie notfija nozime kB dziedam&dm dries mim, kur neapjausiim dze‘as vértibim nak talk& tnutas melodijn, &8f dieviSktgi burve, kes mils tiedam pavada oo SOpuja lide kapam. Lal atrastos kur atrazdamies, vél arvien iat: wiell grib un mfl dziedit savas tévu dzics- mas, un, i¢ daridami, vini aepozé, bet ir Tstl. Tatu katrs bis nov@rojia, ka lotvieSu atml- a Sai virziend kilOst jo dienas jo vajaka. iemirsusae meiodiias, piemirausies vardi, un Hi dzieddts tick EkAds desmits vienu un to pesu dzicamu. Esmu parlicciniits, ka més posaule] esam apnikudi er. savu miliigo Pat, vAinl, ar vienu un to pau Janu melodiu utt, Nav Ssubu, ka mifisu etmina kiGs vél veihke, gay Snubu, Ka vismazikals tuutas dziesmu kamoling bOs milsd jaunajal paau- drei, kas pasauli asfkus! gkatlt nometnes pa- aim&. Ja tag tA, tad gramata, ko sakirte- fis prof, Ludis Bé@rz.n§ kop ar savu meitu driedfiti'u {rani Bérzinu, grimata, kos sau- ena Tévu dziesima, it at tik liclu nozimi, ka to spicatin Vajadzétu irspiest rokas Katram, kupS dodas prom fo Vacijas. Nedomaiu parsptiét, tetkdams, ka péc Mr. Barona neviens cits nay vairs t& iciuties milsu tetitas dziegmu gar& k& tiedi Ludis Béarziné, tip@e vina izlasel ‘au no dzejisk& un nacio- nla viedokla varam veliit absoldtu uzticiby. dziegmf atrodamas 192 melodijas, 3- kot ar vispopuldraka‘am, beidzot ar Adam, kas nikidsies ki pilnigi nezinims on tomér visiem tava fautas mizikald gara btrinams. Cik te lieta dazAdibs, par to lal fiecina kaut vai tas, ka jainu dziesmam doth 18 melodii paraugi. Ta dziedidami, neapnixsim ne sev, he peasaulei. Ar So gramatu cela soma ya- ram vispirms pagi parliecinaties, kada rit miske un tmelodiska pagatiba vispar atrodama Girpus '& desmita, ko zindm vél dziedat, un dresl sakams, ke §f bagdtiba samulsinés kat- Frantu dzejnieks, redisors un ak- tieris Zans Kokto kadas amerikadnu sabiedribas uzdevuma uzrakstijis scénariju filmai par Grétas Garbo Gzivi, Maksliniece uznémusies taja télot pati sevi. tu syetinieku. KA melodijas, t& tekst] Téva dziesmA padora dzivu to, kag mQaa apzing pamiria, protl, ka varam gan teikt: Oziedot dzimu, dziedot augu, dziedot mOZu nodzivoja, pie tam -- neatkSrtolotiest Téva treme un viru drosme, miZa ritums, darbs un data, gadskirtu sv@tki, golda un dzipu dziesmas, beidzot rotalas an de‘as, — tas vies skan Salis driesmis. To vid {sti retumi, piem. 83. Ipp. vecy tatkag dzlegma. - Manuprat, par Lufa Bérzina un I[rtnes Bérzinas .Té@yu dzlesmas izplatfSanos visela- Shkajas trimdinicku masis gan ar ieteikumu, gan citdd yvajadrGtu riip&ties arl mitsu cent- valajiim organizhclifm. Bet vor jau bit, ke tas, kes Sal recenzij& teikts, jiekae tikal hi- oo rekldme, ko iziasa un aizmirst. afu lal Jauts, pleblist, ka tdd gadTiama ari tao bis viens no fh ,,skanfg akluma" pie mériem, par ko nesen rakstllja K. Rabacs Bis avizeg fovadraksta. 3 JHole Rudzitls Aleksandrs Liepa KATVISA, LU a. 6 mary ATBALSS SAUCA: BERNADETA! (Beigas) Tiklidz pavéros par dzegas malu, reibonis satvéra mani ar tadu spé- ku, ka kluva gandriz nelabi, Bet es. tobus sakodis, savaldijos un véroju, tur palicis Adams. Vin§ piesardzigi. bet noteikti yirzija plecigo augumu augsup. Reiz vinS pacéla seju pret mani. Sviedriem noklita, t& lalsti-, jas ta, it kd vina paapmierinitiba butu feeliota. »Velna biiSana! Bitu es to zindjis, tad — nudien — es uz to nebiitu je- laidies. Kas mums par to maksis? Bet leja laistles ir vél nepatikamaAk. Es jau mééin&ju." Adams ierécis t4, ka notricéja yi. Sa kaina mala. Vina pirks neredzéju. tus vaire a s5 Adams raptos atpaka] leja. Actin. redzot, ving bila ierdvies zern, nokares un gaidija tipat k& e¢ Spidigi meine kG ar pili apliet, Vin3 rapas arvien tuvak un tuyvak. | ES viegli biitu varéjis tripit vinam ar akmeni, kas guléja zem manas rokas, Bet ea to nemetu. Es gaidi- yu, Kad vin§ plevirzisies tuvak. Es grib@ju redzét vina seju. Es gribéju redzét, kd parvértisles vina seja. wNo tevis vél izndks alpinists, Tu jau te uzdrizles kA kainu buks. Man gan Skiet, ka raépjos kaini pir mo un pédéjo reizi. Sasodite!* Nelga — vin5, pats to nezinidams, runaja patiesIbu Vina bergaligd pas- apzina ar! Sodrid nelfiva vinam no jaust bDriesmas, | Piepedl mant raudziifis Bernadetas acig ~- izbijufds un it k& ligdamés. Bet es visiem spékiem centos tas atvairif, Kapée gan vina raudzijaa man! tik uzmndacigl? Vai vina jopro- jam miléja go egolstu vairik neki mani? So pasapmierlnito egoistu, kura dé] vina gajust nivé?! Ving — tikal vind bila vainigs! Skali ple- kripdams Bernadetu, nemitigi pér- kipdams laulfbu, vind bija iedzinis Bernadetu kapa. Manas rokas clei — gkmeni. Vé@l tlkai datus so- us, Dolomita gabals bija apméram gal- vas lieluma. Eg uzmanigi aizvirz!- ju to lidz dregas malail. Ea nogai- diju, kamér Adams bija tledi zem t&. Tad pirstimu akmeni piri dzegal. Bet es tomér biju vilcindjieg pli- ra igi. Es nepaguyu saskatit pfr- vértibu vina vaibstos. Vink nemaz nemanija akmeni, lekim tas ateltis |. pret vina kritim. Redz&ju tlkai, ka Adams nozvirojés, bet tad tomér ple- plaka Hlinti]. Tikal dazus metrus kritot, akmens vél nebija jeguvis pi tlekamu spar 3 rival tu esi jucis?* 3 Spitigi skatijoa vinam acts, un tad jutu, ke vind beidzot saprata. Bei- dzot vin§ saprata, ka akmens nav nejausi: kritis. Noptetnfda pa&rvérta vina seju, kd télnieka plaukstas sple- diens, Bet es neredz&ju. bailes, Né — es neredzéju bailu vaigstu, Pactlu nakoSo akmeni augstu vira galvaas un téméju. Adams skatijis,. un bridi man likfis, ka vina acis le- vaigotos izsmiekls. Mana roka sa- lodzijads. Akmens kéra tikal mu- guru. | »Nedrebinies, fksts tads!“ ving sauca un n&ko3a mirkli satvéra me- talla 4kl. Tad vina pirksti sasniedza dzegas malu. Es nepaguvu treso ak- ineni izmest. Es situ ar to pa vida pirkstiem. Situ ar visu spéku. = Katram viram divas sievas KA BERNHARDS SOVS DOMA SAGLABAT PASAULE MIERU Bernhards Sdv3, kam jau tuvojas 93, miita pavasaris, vél arvien Ir tikpat dzives priecizs un aspratigs ka allaz., Vind pats to izskaidro ar kartieo dzives vei- du. Katru ritu Sovs eelas pus septinos, natérze oar savu dirmieku un . tad stradi lidz pusdie- nai, 6d stingri vefe- tarisei, nelletojot un péc pusdienam atkal strad& lidz pl. 5. Deéligais irs ap- galvo, ka nave neesot nekas neno- versams un tas [stie iemesll esot ga- las @&ana un aperativa bawdigana, turpretim pipes gmékeSana ir at- lauta —- to vinS atlaujas ari pats. Laiku pa laikam Sovs izlal2 pasau- lé savus jaunakos domu graudus un ta nesen vin atkal istt Sovisid 17- teicies par to, ki saglabat pasaulé meri, ,oad un tad izjautd manas domas nar pasaules stavokli, Godigi sakot. tas mani nemaz neinterese, cikta] ta ir politiku dari§ana. Es cilvekus ije- dalu divas katégorijas: akstos un politikes, un otra ir bistamaka. Es nats uzskatu par godu sevi pleskal- tit pirmaiai; vismaz, uzskatidams sevi par akstu, es neatlaujos spélé- ties ar savu tuvaéko dzivibam, Es sev allaz jaut3iu, kur saujina Jauzu nem tiesibas izskirt miljoniem city cilvéku likteni un dzivibu. Mani uz- skata par originalu eksemplaru, bet tas man dod aista brivibu, un to es laborat izmantoju Es deklaréju, ka nec manam domam varetu noverst nakamo karu: virieSiem nakotné jé- | savu nemainigo un sat olas un zivis, ripéias par miajsaimniecibu un sie- vielém par navwdsas iegiganu maj- saimniecibai. Es gribatu zindt, vai néc desmit gadiem sieviskigl pdr- eérbtie viriedi no . nepartrauktas trauku mazgasanas nebiis zaudéjust patiku nodarboties ar politiku. Vini, drosi vien, runditu vairs tikal par adijumu paraugiem un dekolté., Un slevietes? Es tis kadrelz no- saucu par bistamiem zvériem. Iedo- méajieties, ka vinags nodarbotos ar vajadzigis naudas pelniganu: tad vinim noteikti vairs nebiitu laika dom&t par skastuma karalienu vé- léanam. Tidél ierosinu, lal slevie- tes pasaules kongresi pdrnem val- dibu. bet ar vienu noteikumu: vinas nedrikst ést pardk daudz galas. Ki, pastévot aievieSu skaltliskam vairfkumam, katral sievietet atrast viru? Ari §aia gadijuma eg atzistu radikalu atrisinajumu: katram vi- rietim tlesibas uz divam sievim. La! novérstu konfliktus, sievim, smagi stradajot, janopelna nauda, kamér Viram savi zing janem maisalmnie- cIba un bérni. Es liecu roku uguni. ka sievietes. nepavisam nebttu yvie- na uz otru greizsirdigas. Sacensibu eg aprobeintu ar to, ka raudzitos. kura no abim parnes maids vairak naudas. Galvenais ieguvéjs un la- bumu bauditajs biutu virs, ko es caur un cauri uzskatu par normalu stavokli. | Beidzot, val jis vispdr zindt, kas ir abi lielie kara kaditaji"? Pro- tams, né, Tad es, DiordZs Bernhards Sovs, deklardju, ka tle ir — gaja un militdrd moizika. Tomér man nekli- jas télot pravieti un uzbaztles cilvé- cei ar paregojumiem ‘Tadam noli- kam es vél Joti maz zinu up esmu daudz par jaumi® Es pleplaku dzegal un centos elpot. Bet es gribéju saskatit izhai. les vina sejé. Es gribaju Sausmas pirveldo allat nito gimi. Ja Bernadetas spéia vinu pirvérst, tad nfives brieam&m bija tas 38 gribéju, es notelkti gribétu: vértibas zimogu vipa sejal Uzmanigi sfku Uektles Labajé roki apiedu asu plakent. Virziju galvu pa centimetram tuvik - Faby ay i bija tik kluss, it ki pasaules ritume bitu epstijies, Tikal manag aipds puketi urmicigi dundja intenslvals kalnu Tad més skatliamies viens acils. Mis ikira neplins metre. otram Vins rilfs acis stingi fekodis mani. Ba es jJoprojiim neredzéj. tajis baity Tis bija saltas un nopletnaa bet « neredz@ju tajiis baiju!: Duamu Jalts no jauna epkvel ja pritu. Rokea davis lejup, & vinam sejG. Situ ar visu zog tik spéji, ka : dzegas malag. F i al) ka th sdpdja. Tad vina sliba, Raut kas licis, jengans ris no klints. Adams krite. — BERNADETAI i i .. kr Jumus. | ee ‘iden plepildttl ore BER-NA-DE-TAIN wee ero, Liekas, 1. el = 3 0 a ai urn uz gaia yu, britu unyé eshfie amerixay ari i medina vag lecinaja par MD sten sadard"bas Jaiklem. “we natrifc!tas komistfas ai2-} Destine mattals Sokolovskis u2-| | ae hampanu pret fenerall Stes Vind lesntedzis orotesta no- ig -wmerikant ,gabot8" bliusa 19a : shen yu nodofanu Padom'u| " + fal Kara laika. vlew armi‘a aiatedual deuds vértfgu mantu a dels kas tagad ateodas ‘wertinn joald. Pee senerfia Kie- gq pei, Ns mantas amerikint! (un nelzdod tis, Mardals} [ , set ferosin&'a atlaut fpasaly 4 mins kemislial oarbaud't view ! . ‘gs rletumos, lal yaréty sa- acis mekltja 4 : Ment 0031 liecina | | | asis tris detras lejpus dzegal, ku | tao, divain! sagriesies, bila alzkéries . aiz kGdas radzes. Es vaira nezinu, kA {sti kaju atbrl voju, Es vairs nezinu, kA isti pit svempos p&r dzegas malu. Es neve nu vispair, k& vele: to tris cetru as nokapfanu lide Adama kermenin — Atminad pallkusi sveligu sfiipju izjf- ta, bet nezinu, val tas bija sfipes sa stieptaj&é kBj&, val sipes, kaa radus Sis kritot un alidot gar kiint. B | tiesam nezinu, kapée es fn } nen kritu daudz zemak par Adamu, Zs nu tikai, ka bezjéd2i¢i, glu2i bez ap doma steldzos nokjit iej&' lidz rte dzel, oe ie Adems guléja uz mutes. Vin ne kust8jis. Bet es zindju, ka vind va nav miris, Pagriezu vinu, lal re tu seji. TE bija saskrambata. Pleré stare | acim bija dzila briice. Tikat tad @ ifvu nokrist dolomita sképelei;. ko visu laiku vél biju Zneudzis plauke sté. Nespdks iziija pa visu: kerment. Adams amaiijal Vina acis pav& rhs, raudztjis uz mani un smaidijn Né.. .” vind dvesa, ,,Cilveé né... Cilvdka nevar pSrvérsties...” Tad vina skatiens izdzisa. Bet jas vaibst! bija gaidi. Adams. af nave smaldija, | Man sika salt. Ap mani Ddijs glena. Chronika Planista TBlivaldis Kenins; kes dzivo Parlzé, komponéjis smlsiku baletam Black Bull’. Pagam auto ram pledaloties, 8o darbu ik vake rus uzved Sarla de Rotforg teitris Sao Paulo kongervitoriju Braz 11] belgusi turlenes latviedu palidz!- bas Komitejas prickiséla melita Ri- ta Swroge. Atsaukamés vinas bls dévéta par dailako un dzidrél starp nule dzirdétajiem soprinie®. Viaclias kinotedtri sakutt tard jauno frangéu filmu __,Jdlote", kas veidota péc Dostojevaka paz 1 romana, Atsauksmes p4rmet film# ka 13 neatspogulojot Dostojevens darba problémas, bet dodot darbibas norisi. _ Zelmas Lagerlefas Nilsa Holger# : | apes na briniikigais celojums ar zosim 1, gramatu izdevis ,LWidums' Géstachta. Latviu Zeltenes 19°% murs isnGcis Jan: ‘ nue “idk | Btn bt agents 0931, ree e f aukst! ekmeni — salta, viensidzif Babee eae Mov 2 marti ameriknu | kur wird tien sdka izties’t pravil | met fedu aiegiom. Senafictiu Zure | ne Mik pledrivoja privagy otrd dic-/ t : | Wi kad ple liecinieku nuits nost8iAe Erin Otokers Feifers, kag ad- MG vebdila th squcamaig 2 de- Pied un Wy pa- gijusd OAL devembri Felfers kod ‘at augstien @echy virsnie. thin w Retumvaciin Vind informfcttu oi i Tomsona Jauthiumy mM arstdeétajion —paragti | 4 Wz Cechosloval Onu Richter relteea jauneklig jekg- Zz z fadus Vecnis = hors, . : aT agrikals Su. | Sek ing | Kaa Dametis we Ride tM Cochoslovaiisa ae } ‘aah aly a Ud. lémy- Vig hus! tlenent, , Edite | un