1951. g. 14 a : ar | cu braligaidm oo thu darbos. rT aterialy un Se th mazajai Latviiai F ajlem darbj i Hikstogiem thst, STIE START Omltejas tray, etnieks Orlov at zcela UN noliktars, mes = masinas, Haus, gas darba onaniy, apiesands dé, Lie 441,- to ar Dil fay. manufaktiry Zino k Olas dienas gaimms, omer esot da}; pre. erastia qaismas Stari a seju. (Nelaba leta: Skirt | eabotierus 5, ) ~— Rigas roologis Bub. “parvaldes poi apliecingja: Min A lava Pad. savien, 66 MSs paplaiinin miljonu rubtu, lertks. | mMiciniskos saujotani, nus uz tiem: Piers Otijim uz Maske, jem un Kislovodl, sredzi," 1 MASKAVAI ha prémijas lauresi raks8juli ltelo pip. Of Muguras, kim » Prof, Ad. - Skults ‘laguvu Stalina pri Raina filmai. 6 me sius smilziku baletan Man bija vélaants vertiementa veida s. padomju balatu. Un palidzéja vissavientbay " Komponists May. ir Stajina prémtjn ap- Valmieras oratorils. 1919. g. burdulzife n atriebjas darba tau Bet tautas sirdi, drji maids pret neécionilo c tad pret internacle ano. burzudziji naida - miauniedue aresté un jis izcInita padomin Btbrivoté tauta Zilajé yuse Janus... Beidze atet&te operu Zen: tu operu -par kolhoz tai raksta Elina Zé- Imieras ordtorijas tek Krtklis.” Komposists »PSRS rida visa) p> ; celam sékaisto koni KABA KURINATAJUS s jauno inpilditiju sxe sme. Otrajam posman fitis 27 jaunos méksi: equ, operas golistes i un Davidsoni, balele Strodi, Svareniect, 22 ginu, filharmonijas de]? {2 dejotajiem, chores las audzéknes Vinter! yu, vijolnieci Rubell. rovski, ellistu Bertey orijag student) Janson fruli. — Dailes teat: ag Ausma par Maskevd Ertnere stasta: Rott: wudim. prieku, Jal! ue (Dievs jai mts | ar Arenstemé rnems filmu Kaya kut fanai uzaicinatl pieteik mn sievietes visas vec OTA" INTELIGENCE siidzas, ka kapitéliss na k]istot galigi ner idtsekolas saimniecibis je Fetlere ar Tine neko nedarijé turpindt izglitibu. ar dug stradaja pie nteresanti, savienibu, daudz darbu telefoniste®! aglitibas?) | cratvija raksta: ee sents if komimsmé but Inteligences dziv@ bija bez gaisme>: ijumiem intelge® du darbu.--— bs nav jamekle biniekug majas ‘tos vaj nu Ue Mevai kadu citu otu’ darba vietv.) r 1 i 1 cpatdien, 1951. 9. 14, april Jaunie doma par soviem cinitajiem AS SKAUTU VADITASU ST OJUMS UN AICINAJUMS akcija sanemusi no Burosas, casi ‘du véstull: ) JLidzam piepemt misu artavu _ 10 zviedtu kronu, par ko [i- dram nositrt Latvijas eksemplaru bridal veco Jauzu mitnei, slimni- cai, sanatorizat vai invalidu na- mam, kat laikraketu nesapem, [a- st Iidzam jevietot Jusu laikrak- gj miisu aicindjumu Latvijas gxautiem un darit visu iespéjamo, aj Bis aicindjums vainagotos ar foie” aa pau novada (85.} Sal- dua skautu vienibas vadita); “Xbriis Varin’, Eriks Ambins Sekojosd aicindjumé yakstits: Ysaicindm views latviesu skautu of gaida vadltBjus, ka art gaidas, santos on vigu labvélus vied pa- yl sasauktics, sadoties rokas un ipenties, art evedas zemés klisiot, iret savu Latviju un tas sla- venos cinitajue. Lai dzivé uguns, kas ix eizdegta Tirelpurvd, Lozmetéj- tang un Naves ala, un, drosu roku geste, gaidi Heemojust pis Ventas un Paugavas, Volchova, Opotka,; Nevelé on Kursemes cietoksni, nekad vairs seirdsiott. Paturésim vérd latviedu dgejnieka Karla Skalbes vardus, ‘ue ng ving devis misu jaunatnei, pats vidamg veco etrélnieku rindés: — Nebeigs cinities Latvijas déli, Pils pasd tie gatavi nokapt, - Profi sitis ar diirl uz gaida, “Prasit Latvijas tlesu un dau, M& sindm, ka daudz. vaco strélnie- ku, Latvijas atbrivotaju un péd&ja kevs Jegiondru savas evesniectbas gaiteg pavada élimmicds, veco jauzu pings vai invalidu namos, wn katra latvieky skautu vaditdja, katras gai- das un skauta piendkume ir puléties un gadat, lai So viru un vipu pie- derigo. tumiaj&s diends fespidétu kids qaigike latvisks stars, kas liktu Hem isjust, ka vini"nav aizmirsti, bet cienijama daja mfisu pasu lielas trindas draudzes. Un Se: katre skauts un qéide var&tu ziedot kaut vai tik daudz, laf miisu vecajiem, slimajiem wa invalidajiem cinitajiem nodrosi- nitu régularu laikraksta Latvija briv- ekeomplira. sapemganu, Tas viniem aghdstu prieku un gandarijumu, vél ly velrik tadé], ka té bis jaunatne, kag nkotnes cin stisies vipu vietd, bidama nomeda par Latvijas karogu un briva un neatkariqu valsti. Biitim modril” * Fer K. Varina un 8, Ambina edotin MW Stonim apgdde pleedtls milsn laikrakate ‘bette Invalldam Antonam Enfgelirm: | Bultenlechner, Post Polling bel WelbellObb. : ERNSTS VICHERTS PIRMAIS Biju trispadsmit gadu vecg unm no isstas parbraucis méjas vasaras biviaiké. Pie mums bija’ ieradies Jat meélaargs, un vips miis, brali un Mant, sapéma ar vardiem: ,,—s zinu Kidu argla lizdu, un viens no jums thiem driket vienu érgli nomedit.” Miu meZos brinumu bija diezgan, bet pagaja bridis, lidz més aptvéram 0. Més uzliikojim viens otru, bralis MN eS, un ekatiend izjutam, ka aiz ti brinuma élépis kas Jauns un s2- Ps: vienam no mums. bija jaateakas. eviens no mums to nedaritu briv- pratigi, Jo par érgli més biitu parde- $avu svétlaimibu, Més nerund- fn Viens ar otru, bet no katra ska- land zindjam, ko domaja otrs. Nékoiajé diend mums bija jalozé. alu étiebriem, ka tas meza piede- 7 Uo es zaudéju, Blenzu uz savu “briny un tad uz braja; nebija Sau- if W ka biju zaudjis. Pats par sevi 6a- ope ka es raudaju, Un ari Sodien, ‘i ‘8U90S Sos trisdesmit piecus ga- i i Man ir pats par 6evi sa- i a ka Sacélos pret savu likte- ti : ea hezindju, ka katrs likte- nin abs, Sédéju savas iemilotajas ‘ P08 cra gudroju, Trig dienas. thetan panému no téva_ rak- ; a ve Palielu baltu loksni un Sieh ed na apsolu unvapliecinu pie 4 ae goda..." Ta es iesdku. Un my “38 visu to priekSmetu, ipasu- tures node Wn ie uzékaite, bav alim ja vins DAD ats argh am bralim, ja vins pon on lappuses, Tik bagats divion : Ur netttika neka, sakot ar bong # atv Ju gredzeniem, kas bija beidzot Vera un atka] atraisami, un af nelerobezotam tiesibam uz yet xalibra bises lietoSanu. Péc 8 és Diju ubags, karotajs bez Ny ave sti MOY ‘a Ff_.%© > AANA ~ ih 7 4 ihe licliskae belqu fabrikata seSu | M PETERIS ERMANIS a acted esac, ee LNAET ESS IMM NST / NONE LATVIJA PRIVIBAI we RNY OOS SS SLO NN OND IAI CO ORNL ODF LS Piezimes par Ligotnu Jekabu _ 34 Ligotnis viens no misu_ pirma- jem iiteratiras vésturniekiem. 1906. g. beigas iznica gramata Latviegu Ii- leratira, ko auiors apzimé par ma- lenialiem hteratiras vésturei, Tur |i- teraturvéstumieciska seciba ievieto- tas visas lidz tam rakstitas Ligotna apceres ‘un recenzijas, vidi jestarpi- hot isus pavirsus datus par Hiem, par kuyiem apceres un atsaukemes nav takstitas. Ta izndra, ka Fridenbergam — Mierinam veltita vairdk nekd loks- ne, bet Apsisu Jékabam, Niedram, pat Rainim tikai 1—11/) lanpuses. Tur- klat autors gramataé nebija svitrojis nepiederiqus teikumus, Turpmakajas literatiitag véstures, ipadi jay valsts laiké klaja laistajas, Ligotnim mazak kjiidy un kuriozu. lai gan ari tur ma- nams, ka autoram nav tik svarigi, vai kads pieminéts dzejas darbs paradi- jies 1898. vai 1908 g. Bet. Ligotnis sniedzis. ari plaéus, Joti nopietni nemamus, faktog ripi- gus, izpratné smalkus literatirvéstu- riskus un vésturiskus darbus. Tada ViJa Olava bicgrafija, pamatigais darbs Latvijas valets dibindgana (Na- cilonaliés Padomes darbiba P&terpilij, Materu Jura biografija, spilgti, dzivi rakstité Vensku Edvarta biografija, daléji ari apcere par Kaudzites Rei- ni, Ligotna pédéji grimata (1939). Beidzamos gados Ligotnis sika rak- stit lugas, no kurém Jabakas Bieran- fos (gan ar paérak pasvitrotu didak- tismu) un Skolotaja meita. Drima Ligotnis nesniedza seviskas vértibas, bet, salidzinot ar tai laikd cildind- miem un obligdti rddimiem Vil Laci un Zonberdi, vin tirais Ibsens. Personiga saskare man ar Ligotni sikas 1913. q., kad es vinam no pro- vinces uz Rigu éiitiju to Poruka dar- bu sarakstus, kas nav ievietoti Rak- stu plrmaja# (ZalkSa} fzdevuma. _LI- gotnis. toraiz kartoja jaunu, pilnigdky Poruka rakstu izdevumu, kutu apgé- daja A. Golts ‘Ligotnis uzrakstijig arf pirme daudz maz plagaiko Poruka bio- grafiju}, Par sniegto informaciju Li- gotnis izeacija pateictbu Poruka rak- stil 1, séjuma priekSvarda. lepazina- mies tikaj 1920. ¢. Riga, Brivas Ze- mes redakcij&, kur mis iepazistinaja Janis Ezering, Sie avizes redakciji toreiz darbojas vini abi. Kad Ligotnis (lidz 1921. 9. vasarai) bija Letas flue stréta zutnaia redaktors, es vinam nes dzejojus. Kadretz redakcijd re- dz@ju Ligotni sarundajamies ar vien- karsu, jauninu jauku, trauslu meite- ni, Saruna bija sirsniga, vipi abi smaldija. Ligotnis jautaja: ,Un ka ar fam gramatam?' — ,Jas fiek pama- zam jasitas,” meita atbildeja. Tad vi- na atvadijas. Bet tads seviski {ai- mids smaids ilyi nenozuda no rakst- mieka sejas. Varbut $I meitene bija ERGLIS jerotiem, akmenslaikmeta parija. Bet es nésasu pie cepures Ergla spalvu! Un mans bralis pardeva savas pirm- dzimta tiestbas, Gan vairdk neka par lécu virumu, bet vins tas pardeva. Man liekas, vinS {o darija valrak alz labsirdibas neka aiz patikas uz ma- nam mantém, un es mazliet kaune)os. Gan ne tik daudz, ka tas butu mo- coi, bet kaut kur manas dvéseles pa- $4 dzijuma bija tumss kambaris, ku- ram gaju garam kautrédarn-es. Tikal péc daudziem gadiem es (0 atvéru. Un tad més kada jilija rita deva- mies cela, lielais mednieke un és. Bi- ja puscetri, un es nebiju guiéjis Val: rak par etundu. Tas bija talak par jidzi, Rasaini mezi, virs kuyiem celas saule un kuyos man bija pazisiama katra péda un katra balss. Es hesu sava tava divstobreni un vila medi- by somu un mana sirds ska Gauzi- ties jau, kad parkapu musu nema sliekeni. Ari Amerikas iekayosana ne- var bit bijusi daudz citadaka. Lizda atradds pie musu olra ezera, sdnus no purvainajiem krastiem, ta- di noslégtiba, kur nekad vél nebiju eperis kaju. No ezermalas plavam gauca dzérves, koki bija sakritusi pa- ri cits citam, kKrumi kuplt sadugusi, un gaiss bija smags un Svess. citas pasaules dajas dZunglu gaiss. Klust, bez skanas ¢s slidu pa lieia mednieka padam. Més dzirdam érgh brécam un kiausamies, Tas ir citads neka zivyu Srgla kliedziens, — ZélaBains, ar sku- miqu nolaidienu un aizkustinoss. Meizs stav ki dritms spriesiis un Uz- iver kliedzienu. Viss: ir divains, ka aizliegts cels, ké lebrukums: apburta syétnica, | Bet mednieks maj, un érgla ktie- dziens apklusis. Més stavam zem lize das, kriima aizsegti, nexustigi, veselu {Turpindjums 6. lop.) Vina klausitaja kados kursog vai va- karskola? Man likas. ka ta viena no tadam jaukdm sievietém, kadas Li- gotnis médindjis etastos télot, Nekad Ligotnu Jékabs man nav licies tik luvi tikams, ka tai reizé, kad viné rundjag ar $0 jauno meitn. Gadijas apmeklét rakstnieku vina dzivokli Stabu jela, kur vin$ mitina- Jas Hela nama s&tas maja, ja nemal- dos, pasd augséja stdva, lepazinos dri ar vina laipno kundzi. Bet 6&4 nama pagalmd staveja Hels metalla puins, tada ka dzérve, sparnus iz- pletusi, knabi izeléjusi — nupat, nu- pat skries virei! Reiz satiku uz ielas Ligotni ar kundzi. Kundze apjauta- jas, kade} ilgi neesot bijis ciema, Es Saciju, man bail no ta putna pagal- ma. Kundze neizpratné paskatijas, Li- gctnis eméjés locidamies: ,,Ermanim Jau visag lietas dzivas...” Latvijas valsts laikd Ligotnis vis-{ | par biedrojds ar jaunajiem raketnie- Kiem, darbodamies visog jaunajos zurnaios, piem., Roziga vaditaja Ri- tumd. Drusku jau jaunie par vinu pazobojaé. Bija miris Augusts Deg- lavs, Pieminas rakstu Rituma sniedza Upitis. Jautaju Rozitim, kidé] taisni Upitig izraudzits, jo Upiga un Degla- va atheksmes nebija nekadas labs. Rozitis: ,Es jau domaju dicinat LI- goini, bet Deglavam ir tade romans Riga, Man tika{ bail, ka Ligotnis to Rigu nenosauc par Péterburqu.” Li- gotnis bija cilvéks ar saticigu dabu, bet 1928. g. decembri, kad abi ar draugu FE. vinu apciemojam, ving draugam iedavinaja savu nule izna- Kuso grématu, man nekd, pat eniegto roku laga negribéja sapemt. Es ne- saprazdams raudzijos slen&, kur aiz aplodas, aiz etikla krasainiem burtiem izsits vai izrakstits teikums no Ka- ki§a dzirnavam: ,Ei kéniy, es neple- minu Jaunu. Péc dazim diandm uz ielag sveicindju Ligotni, vins neat- néma. Nu, ou! Un t& més ,nepazi- ndmies” ilgus gadus, un es nezinaju, kapéc. Pédéja preses ballé {1938} bi- jam sagadijusies pie viena galdipa, abi mazliet iesilusi, Es jautaju, kéa- dé] vin§ uz mani dusmojies visug sos gadus? Vinam Musu jaunakais kollega Ja lasitajs reiz ierastos Latvijas redakcijas: baraka, slaidds eglés te- grimusajé Grafenasavas nometne, vi- ga uzmanibyu driz vien eaistitu kads zéns, ar kuru gandriz vai katrs iaik- raksta abonents atrodas netiesa kon- takté. Tas ir rakstnieka un redakto- fa Vila Lesina f1 gq, v. dels Mikus, un visbiezak vin$ redzams ekspedi- cijé, kur rikojaé ar limes podiem, pastmarkam un bandrolém, Kamér stipri kérusies pie ri girds mana recenzija gumala Latvjul:. — Gramata par vina grématu Pasaules|*' | rakstnieki. Es acis vien iepletu, vat/« Ligotnis atkal ,Rigu noturéjis pary: . Péterburgu’? Jo to recenziju nerak-}>"~ stiju es, bet A. Baitpurvins, ar ko Ligotnis pat polemizéja. Atqadinaju vinam to. Viné domaja, domdja, ne- varéja atceréties dusmogsanas iemes- Usa. P& 1940. g. jdnija, kad Latviju okupéja oljSeviki, Ligotnim s&kas smagas dienas. Vina graématag aiziiegto saraksté. Ving saka pardeot so to no savas diezgan bagétas gramatu kratuves, piem., kadai bibliot@kai krievu diza filozofa V. Solovjeva kopotoe rak- éius. Baidzamo reiz satiku Ligotpy Jé- Kabu uz ielas 1941. g. uz pavasarya pusi. Nu més joti sirsnigi sasveicind- famies. ,K& klajas, ka klajas, veco raketniek?” — ,,Turos, turos, Jatu- rag jau ir, citédl var iziet ka Rapam,” ving atbildéja. Tagad Ligotnim, kuyam jau dzimte- né bija balta galva, biitu dzivojams ??. muza gads, Maz ticams, ka vin vél dzivo, véj cies. ALUKSNE@ Kad Lield ziemeju kara laikd (1702. gada) Seremetjeva pulki tuvojudies Altiksnei, visi apkartnes Jaudis sa- baguéi pili. Pils atradas uz salags un bijugi jabj nocietinaéta. Pacélusi ce- Jamo tiltu, pils sargi jutusies drodi. Krievi gan aplenku$i ezera lici, bet nevarajusi pili iegemt — visag lodes lekusas no mittiem “atpaka]. Kade Krievu karavits zinajis stastit, ka pils esot apburta, un apburtas pilis VaTot ienemt tikai, ta Sauj ar diman- ta lodi. Kur tiédu lodi nemt? [zradi- jas, ka kada virsnieka mételim bijusi dimanta poga, némusi to. Lai labak varétu trapit, kafapulku vadonis li- cis Kareivjiem ar cepurém éanest ezera “krasté uzkalnu, taja uzcelusi akmens templi un novietojusi tur lielgabalu. Nu Savusi ar dimanta pogu, un Soreiz tieSim trapijusi. Sté- sta, ka poga iekritusi pa pils logu pa- Sam pile komandantam brokasta 5jo- dai. Pils ar to zaud@jusi savu bur- vibu, un krievi pili driz jenémusi. Krievu samesto uzkalnu tauta vélak nosauca par Templa kalnu, un Latvi- jas pédéja laika pardévéja par Sencu pilskalnu, jo pastév uzskats, ka tut senos laikos bijusi latviesu pils, Krievi izlaupijusi un nodedzinajusi pili un panémusi Iidz daudz glustek- nu. Gtsteknu vidi bijig ari macitajs, vélakais pravests Gliks ar savu audzu meitu Martu Skavronsku. Caram Pe- terim Marta joti iepatikusies un vins to apprecéja. Péc Pétera Lield naves Marta kjuva par Krievijas carieni — Katrinu I. Vina dzimusl un augusi Aliiksnes apkartné Paideru ciema. Katrinas | meita Elizabete Aliksni uzdavinaja grafam Voroncovam, Vé lak to ieguva barons Fitinghofs. 1861. gada muizas tpasnieks pieSkira cie- ma apbivei zemi, kas étipr! veicindja iedzivotaju labklajibu. 1903. g. gar Aliiksni ierikoja Saursliezu dzelzce]u, WOR i, igs we 7 ‘ we “hay 1 1905. q. Aliksnes pili, kas atrodas ezera krasta un celta 19. g.s. 60-tajos qados, apmetas gen, Orlovs ar éavu soda ekspediciju, kas pastrada daudz ssinainu briesmu darbu. Péc 1917. g. Aliksni parvaldija ciema valde, kas darbojas lidz 1920. g. Aliksni galig no naidniekiem atbrivoja [919 g. 29. maija, bet 1920. g. 2. janvari Lat- vijas valdiba pieSkira Altksnej pil- sBtas tiesibas. 1920, g. decembra bei- qis Alikené novietojds daja 7. Sigul- dag kdjnieku pulka ar pulka stabu. Lidg ar pulka ieraSanos, Aluksne sa- kas rosigaka dzive. 1923. g, 20. ju- Jaki Legh tes eth a oe bs eas ly Cea Es rr ee Ce ar (aera : a i a a uu eal es or: ai nijé Alfiksnes ezera krast& atklaja pieminekli Latvijas atbrivoSanas ka- Ta cindés kritugiem 7. 5. k. p, kafa- viriem. Brivés Latvijas laika Altkene sirauji uzplaukst. Lieldkais rfipnisci- bas uzpémums — R, Slosa elektrisk’ stacija atrodas Aliksnes exera krasté ary zagétavu, dzirnavam. un varpiuvi.. Alffksné ir arl vairéki lie- koka apetriddsanas uzpémumi, bet tas apkiriné alus daritava, spirta dedzindtava, vairakas kiegelnicas, dzirnavas, lopkautuve uc. 1939. g. Alitksné pie stacijas uzce] valete ele- vatoru. Brivaés Latvijas laiké «ak taisit ari Sosaju, kas savienotu Alik- snes pileetu ar Vidzemes soseju, Aliksnes izdaijosanaé lielg nopelns ir 7, Siguidas kajn. pulkam. Altiksnes Glika pamatsKolu ir dibt- najis Ernests Glike 1663. g., bet ev. fut. baznica celta 1784.—1788,. gados. Baznica ir vecs un skaists altdris un glabajas ari véstigas vVecmeistaru gleznas. Alitkené ir ari pareizticige baznica. 1935, g. 12. februari iedzivotaju ekaitigand Aliksné ir 4385 iedzivo- taji. Aliiksne iedzivotaju skaita zing ir 18. péc lieluma no 59 Latvi- jas pilsétam. LatvieSu procents Alfik- sné jr 86 proc. Aliiksené vislielako procentu. no sveStautiesiem sastada iqaumi —- 4.8 proc, (211 iedz.). 1940. g. 17 jiinija Alfiksné iendk P.S.R.S. kapaspéke, Ta pasa gada au- gusta Aliksné izcejas lielakais uguns- aréks, kads lidz tam Latvija bijis: Nodeg viss pilsétas centre, apmeram 60 éku. 1940. g, 1. septembri bol- Seviki izformé 7. Siguidas kajn. pul- ku, un té atliekas parce] uz Césim. 1941. g. pavasari Aliiksnes apkartné aktivi sak darboties latvieSu parti- zani. i941. g. 2. jalijaé Altkené pie Jankalnina partizani nolaiz no slie- iy dém vitcienu, kas ar Aluksnes ele- vatora labibu dodas uz Krieviju Pilsétu no krieviem atbrivo ‘latviesu partizani, bet kritiska bridi paliga nak vacu karaspéks. 1941. g. 7. jit liji Ziemeri pie Prinduju majam no- tiek kauja, kura 23 partizépi krit no- devibas dé]. Vacu armijaj sabrikot, 1944. g. 29 jilija Alvksne sanem evakuacijas pavéli, un pilséta kadu laiku ir nevienam nepiederosa vieta starp abém frontém. Aliksné kr'evi te- nak tikai auquéta beidzamajas dienas. Tagad Alikene esot apripka , -éta. J. K. Nebija darba, visas] ee 3 Mikus Lesint bandrelé Latvijas eksempli- rus, Driz tle dortes coli pie lasltajiem vies pazaules malas citi zéni vina vecumd jiismo par kov- bojiem un indidpiem vai skraidelé pa nometnes pagalmiem un gudro, ka- das neratnibas atkal varétu izdarif, Mikus mtlak izikiyas par labpratigu oalfdzésanyu gados vecdkajiem kollé- gam. Ar savu centibu un ¢cakjumu ving kluvis kaut kas lid¢igs redakci- jas labajam garinam, un Kkatre no darbinieku saimes ritos gaida vina jerasanos — tik Joti pierasts ple vina. Ekepedicijas jaut&jumus un darbus Mikus Lesing parzina ne slikt&k par ekspedicijas vaditiju. Ja ekspedé- gang piesaista jaunu darbinieku, Mi- kus tam var dot vienu otru vértigu nadomu. Vins wzaudzis aviinieku dimené, un trimdas gadue pavadtjie spiestuves un redakcijas atmosfaira, Mikum jau ir vairéku gadu prakse, jo sava laik§ Augustdorfa vins savas mazas un ¢aklis rokas plelika art Nedélas Apskata izsiitiSanas darbam. Galvenais — vinu Sis darbs interese. No rita lidz vakaram ving Hmé ad- reses un pastmarkas un Skito abo- nentue pa daZadajam pasaules val- stim, ripédamies, lai neviens nepa- liek bez gaidit® Latvijas eksemplara. Un divas reizes nedéja vig$ brauc lidzj ekspeditoriem uz vairaék naka 25 km attalo Veilheimu, lai bitu pie- palidzigs arf spiestuvé, laikraketu sa- pemot. Vakaros Mikus biezi,redzams sézam pia lielas redakcijas raketim- masinas un parrakstam téva manus- kriptus, un ari $0 maku piesavina- jies jau {t labi. Kadu vakaru sodas izdeviba apru- naties ar ¢aklo paligu. Vins Labi pa- zist aviznieku {zricibag un tide] ap- vaicajas, vai tikaj 81 saruna nav in- tervija? Jo Mikus gan slepeniba labprat vélétos nointervét kadu citu, bet negribétu, ka intervé vinu pagu. Taty miasu jaunadkais kolléga beidzot So un to ari pastieta: Es diends veé- jStos kjiit tas pats, kas tetie ir ta- gad — laikraksta cilvéks.” Nu. nav Saubu — si Mikus Lesina vélésands niepildisies, ja vien paSam neradisies citas intereses! ,Man gan patik vist redakcijas un apgdda darbi, ari ek- spedicijas lietas ir interesantas, bet vismilak es tomér kjiitu redaktors,” turpina mazais draugs. Nav tomér ta, ka Mikus redzams vienigi redakcijas barakd, — vins cl- tigi piedalas ari skautu nodarbés, Un kad Lieldien&s vipam tzmaksaja ma- zu gratifikaciju par centibu, Mikus prieks bija liels. — ,Ko darisi ar naudu?’” — ,,Arasu un pirkdu vijoli,” skan isa un noteikta atbilde. [zrddas, ka Mikus dzivi intereséja¢ ari par miiziku un jau prot spélét vairdkus instrumentus. Labas sekmes! Ar centibu eaénie- dzams daudz, Alfréds Vinéels Ctrisinajumi MIKLAM UN UZDEVUMIEM (3) Kas pie kura pieder? Bismarks dzimin 1815. g., Ceréils — 1874, Zamna Darka — 14!12., Savanorola — 1452., Sopenbauers — 1788, Dante — 1265., Mo- carts — 1756., Fafaela — 1483. g. Slepenais Sifrs Fr. Bardes Miega dziesmas lieliam viriem: Aifa mans runéuxén, Zulicin, tu, Peles jau ar’ gu) pa seimiem. Mikla Limenistki: 4. Zelts, 2. Miers; Lunda, 3, Iréna, — Stateniski: 4° Zirgl 4. Kavli; meita, 6 Sauna. a PAZISTI SVESVARDUSI Ekvilibristika — cirkus artistu maksla. Ko- ‘luiciia — savienlba. Daltonists — kr&su akls civeEE - «mati. - a. _— - a . Sa Le as a i, ee a I cia at ae F - aT . Sete s fee HT Gt S ne ae 7 ' ‘s = le oS ‘ image ue ee ule 1” F Tae —_—ou 1s, ee ee | 4 Dg lee ee ee =. 1,4—.1 oy _ 1 rs 7 i . = bo oe =" "L 1 i ' or ee ae . a at Ce toll | amt fF gi . 1 . " . . ; z st : . i wp tage —-—-, ‘ 4 ah we le Pee 5 a * on ied SEA as oe .* 4 rt : , re a 1 ne ie uk 427, 5 so oe ose po mere = m+. r= row. 7 oll ._ 7 be. , : trem aa Ws et = ly +s = eb aoe " ” “hea TS yt 1 2. abd F . Pe en ie Vege od i i = 4 1 1 1 ot “0 Pie arene: Byte goa nite RL ad "Ala e a ee : ee hit dt ee od eT ee Eee ed : 4 1 La = mie fiy > 8 8 Ras + Lode as ! + a. ’ wee a es F 5 az! a - . Ir lan: 4 . 7 « iE Sate Y= caer ol : ia neni : A. - x tl ted ie — i | rh als "gk a! . es I a Co ‘a = . 1 = . = ‘ . - = - a td a Aa — a er aE ue Ps tad a ne Lae eu 74.7 ah "2s 1 by map th at a= " . I re pe ee ea, om ome Se Pte, I - , , . .- : . a ae i 1%, yu! A J . . . ie ; 7 - : Je ; = " . . . : . . ; . a _ 8 F _ ee ER ee pL Rr ge eg a TE ei tt] ig 7 ae : - ¥ ae a alas wis ; . = ela s ;, -24 ot . Z Sea, wh We . a : x = ee ee y a eee 1 ¥ Me ie a ao _ woe —= Ante ; my i if a nh, 1 "1. ay * ee 4° 2 es *s :. a “4 oe ‘iar! ou rey eet oy pete a “7 eo ee ee —= .: _ a, i -.5 ke er Re =: 1 » sens . trea = ee . oy - a ee ee a | i Ret anaes TTT LES. TTS Pe nT pte = SRA EP ORY OWEN Sanne Se Sg Te Te ae ame a oe ; : 4 . © - 2 i = "Qhel pul 7: tT ah r et 1 7° iat a oe 7 ra a7! : A te a: ni - a“ at r r ih 5 i lk . = u fi Z at “i a ha a en —_ re: . im! = pt La? ! ee ee : 1 a on A al . - * =, . A f | . T 4 » aly -_" -— . . .: . Pa - 8 » * : = a . . --- —_ -—_— I. —_ wh 1 . ' . 4 eh - Se Tes =a om eo ee a . - . _ ee ee ee De ee a — = "eb bee perm k + sao - 1 . we . a . : +e a = 7 = Fit fT Sr. a I Std tg te at ow at : sie ome? aii petiecs Cant Se chet ee ee ee ee ee a ee oh 8 =e . == a | * =F 2" 2 iia . all g = 4 I 1 "4 ; a V r ‘ is weet al SARL a es et a ede yi ee - te bE . , 1h a 2 ee ee a . oa 1 Ww ee re k - -ePy7 7 eS UB . lea ! . 3 i eh ae i) coat . en. AES di os. a . a ! =, fn a) * * 5 = - + be ew: ~" “al! et ee de ee oot ’ ee aaa seh mea tee de pee a Ae Yr ot. re ‘Ti et A are Te 4. a, SE eh : ets. Ye A a ay +o ‘- + Stee Fae a OF ie ao Tse | re - ote hy . . yt ee ee ' Meanie lye beat Tg ie oe . = 7 a 2 = # = r a a . i a, hE =" pe - a rt. meee Ui mls ot Fs a. ee Sear os i ee a a war. hae. ee P Le F ee iar") ier’ ae Ti aloe SLE ; Le - ae | ' > " . 1 am rod ce ee be “aay " . *. a, TOPs = vr 7 ar) re ee ts : . = kell . Sperm ot or — ST oem Tay -—f gon : a ny - osu a: one et . =; . by i — at 2s 7: a F a® . oan, ar - » he - _- -1% 7 = al te rr. + = betas = rev rest. a bets H eee so He Pw i ee ee Ci oe i. | ‘= id 2) Ws ats . a = - ey t _—s om —_—- a ‘ a i= i Z 2 th -—= Mr aha bore n a ee See og BE — = —- == 2s . ” = “EH iz ! Pas “ae a Pe | ie “ . a wee - oan oe ss me _ " psy =. Zt | ‘i a 2 M ae leh uh. natn ae = os . 7. _ 28 # " "a re “=. eM, Fo. ota = Lie ged a7 tle whew, ae ee pe - . .: = 1 a =. 3 ns I es ee aes er ey ay a “ me ST ee Boot we deme 1 . ~. : aa To a an gar Ma i roan . a EAS aa Fr “ Oe ke Hes a! ara hell ‘ o. s in me , oh . ar es . Fy vieqa past ee — etree a i bee = = a1. 1s T . . a . —_- “ as . “ = _ =” poly et ey he Po ryt OR arte ef € biel =a SPB ey ode yee 7 i . i = = a | ali —_ i . . or a " a " - i oom he = Tord “ : _ * -' ' woe a TS “= ‘ Pm et mun Co a 2 “aay :s ee “3 - F ca i ae = . . emt a 4 e * mae bw L aT at 7 q = a . ee) " ae i, : me iat” ie as : ro oa . ar oni " " - 1 as ., Fr . ‘ LL i oo oe ee . l ot 2 . . . ab ei gy out! eg let mo eb er Te oe ee . 7 _. he ie ob teem storie - — be ny : oa yelp _ or: - foie Seen gy be ote 100 ke ji a . - q- ee “ a a ria te RES 7 gra i RR tee . ral : 7 - =. a a ey "ral . a | a eT Pe La * aa “= Eee Gey = me I 2 Be." +. eller ir ee Oe re ot fa —_ . 8 err , bone ee ine oS pe bes, me La - | ms : “1 = He ee mm i Sig ee Mie SAS ri Me ah in ROL a er A em Palle ila oe a eS coh ence eal a waar OE Oy ‘et Be gi a enh eed an egaer Moe ee eg ae ns Ns 3 beats: Sine aa et a ge iaat 2 a gl aS i 3 i _" = a me ee " or fs we. . ue ts ca eal " ¢ ‘ a A 4 Jo = eto . 2 "oe . ". op ogee 1 A re ae es | Se ee a . —— es nha . eT ee ro | . sete _ . * 17 = =r a 5 b = . = . "1 . ‘a . all Fo Be Syed pega ne! * oa Ey & ae Ri ee ee ee errs > iti . . a mk or eb : - ge - 1s r ee eh L-= wen at F’ a oe Ce oe = cee - ee oun . a's oF ‘ —_-, ae LP tent vg 7s “ oh; is tae fF 5 ose , 8 : ear oe wr. al ee 2 av a Pe moe oe oo 1 ed ee Do | rf] 4 uo Fe one = ome Te mi ar | rs aa mere _ 7 ‘ * Bey sn te , is fa Vo = * af, pasha" 1 Le el May byt.1,7 - pe oo ae: i: = ome Oe oe eee . "al CL CL ne ee euok ee tel r | . e 7 i ee ee i af, ad Tol an ue 7 oa 7 Tl oiqe al o- oo: fF | " 7 . 7a “ * r, 1 7 _ cis | ini os 7 . + . 1° 1 ir "I eer | , = - ie ri . F Ls ay a a ! ' a . canis au z 1 = =F all . mo 4 epee - re hr ee. ee Wr Tew ee 7 r ane & ai ‘el = wl ao er =. wy ar cad -_ meeting cop a | d ra . i 4 ee . Jr mot 1 = mate ee ee Fe a Te Sq Te the! facet tee Ten ae) ne 2 kad op-.- = Zo wl my sees Mt dain = . » 7 r) 1 a wage a3 ata YD a_i ee Pp ard obs Li! .- 3.7 aN ee Se ee ya eg ae tea AS Ba ae er ee Sa oa oe eee a ee ee ee ee ao 1 . . . ‘= . 7 . .- ‘ag')* - MW Foes oo ota . . ‘=f . a fre ee yo A * . pa Jesh 1 “eT ool 1 a cs al a ai it a Iqio our oa "I9 he r= a s ar ra me be et Ragin toe , =. re i = Poo a “aol en ee 2 Ve pe. ee ot : [Gu- Scape) a]: a ae | eee oe. Ke, er” or a ee . I re eo, ne ia ban mu .* = 8 eet oe ee Th mi-per inl i ¥ - FF, a cr Lateef ee ee PE Bry 1 a eT +o Ts]