. . be oe on =I Spetdien, 1950. g. 4. februayy ~ Skaists zests jajumtes devéjiem nivapa: beigds latviedu DP yo, . “1 7 raat, ae woe TE wm! is . * 1 oo z 1 ve . aaa as : a: ". x i hi no Emdenes bija paredzéts Be fetot uz. Sengvardenu. Sag pra, latvieSu komitejas: parstiy;; Ee nometnes komandants A. Liep- is atvadu vizité apmekléjgq- bil- s Helvecako Suzemilu,: nododa. visu iedzivotaju varda pédajan, inay balvu — sudraba kaltu tay_ Bi koka kausu Hidz ar véstyj; bi izgaka: pilsétas vadibai un je. gtajiem savu pateicibu par labo Banos, Majigo. pajumti un sip. miam aitieksmein, kadas bija pa. eaas izveidoties starp latviesy fin vacu iedzivotajiem. otikumain pievérsusies ari yia | \veeu -prese, savos rakstog yz. | ‘dame, ka no yisiem, kas péc ka. spdzivojusi Auricha ielas kazap. yh Jatvie§i. bijusi_ vispatikamakie 1 Vind pasi darijusi visu,. lai ar rene Jenes!“ledzivotajiem nodibinay, viet: clefamas, bet ari iespéjayi . iy’. mee f ter fact idzigas -attieksmes. Nometnes 9. yjumos.bied kopa pledalijusies -teutu. parstavji, un privatas gi. ss “Val organizdcijas pilséta lat. f arvien bijuSi labi ieredzéti vie. Raksta. nosléguma uzsvérts, ka adu.véstule ‘ir skaists pieradi- s, ka.ar clivécibu var tikt pin. b mm pretedkibam, lai kadas tas atsevisku fautu starpa. A. pedéja informacija vésta, Em- as parvietogana pagaidam uz ne- iktu laiku atlikta. Atsevisky Mt: izvietogana.fomér turpinis. kadreizéjiem: 1300 latviegien lené vairs palikusies tikai 67. /.° ‘Sanemams atideyits rch Worldj Service, Inc., IRO Adm. 5 ee Jnit, Munith-Pasing APO 407, US >.>. Zino, ka pilendacis aftidevits Emi. bana (dz. 1904, g, 28. 2) dimen bo: rensilvanijas, ASV, Japtetelcas phe 2"): mineias aAdreses, Kur ziedot_ gramatas | wi¢dojumi, LP bibliotéku fon turpmak sitami; J. Niedram, {21a} stdort bei. Detmold, Letteniager, ‘ 4 ! cet ate " . roth = : . . : et : SLERESCULIMOGAIUEEUDQREVSSQDEIREQNEOEFONND | See re baad ; F i = : . 1 4 ah . n 2 = Were: ULES ‘ia REDAKCUAL iU KAZAL VEL DAUDZ PIENA Ozols Latvijas 7. num. raksta tidribas Sai liet& nekad nevat par. daud2";"starp city min ka tivu parddibu. LCK darba: LCK iplicéto budzetu:—';:nio publice- 8. mantos. misu ienaidnieki“ ), Jaabgidina, ka tledi si pala fy sla dé} ECK budzétu nepublicé, ‘Diestita: visim nometnu koml- n, "kur katrg tautietis var ieska- ; taj pee patikas. Pirms izse- sarmetumus darba daritajiem, m ‘vispirms. vajag izpildiy savu AKumu, kag atvieglo darbu Ko- a Jab, tad nevajadzés mazdu- domat.atmest visam latviskam oki. Mitsu kazai vel daudz \;.un. latvieSi boji neaizles. ci. FW, Lielais, Stutgarte * KO LAI DARA? nis ‘vésmas sakusas pust ar! as Mézenes nomeiné... Lik- s. vietéjais. DPACCS un plevie 120, DPACCSam. Aizgajis ko- jieris Mr: Tomsons, 4 yieta i. stdjies jaund 120. DPACCSa sidiera Skota ieceltais Bitens: n+ tulikties — parasta dzive rit . Ta-nu tomér nav. To pit: eae ‘kaut vai jaunais rikojums, a, jot nometni pat uz vienu die- epriek’ jaizprasa atlauja. AS tas bija jadara vienigi gadiju- ja bija paredzéts palikt prom par vienu nedélu. Devas Ja" py." personigi, Ta ka cigaretes vienigi pa dienu, ko lai daré i, kas. darba apstakju dé} Pa nevar bit nometné, lai izsta- -bezgaligo rindu? Citam ciga- “nedod, kaut ari bitu pilnva- DP karte un darba pase, be s nedala. Par daudziem cilem zim gadijumiem nav nozimes jo to parak daudz. . tas, ka latvieSi, kas varetu me stavokli ,,apgaismot", If Pe fi paklausitaji... ; -X, Kalups, Libeka PAR LNP LIDZEKLIEM tras organizacijas. dalibniek! bildigi par vajadzigo lidzek]t 4. Lidzeklu sagade LNP Vo bam atkariga no tas uzbuvt btis trimdas saimes veleta: ta tis Ndzeklu sagadi bus atbil- val&aji. Ja LNP izveidojas " izdcijam, tad par lidzeklu atbild organizacijas. Nevarl nities LNP, sastaditu uz Oo” rAciju principa, kur organlze” ‘pagas no saviem lidzekhe? némaks4 ne fenina. pédel? A priekSlikumu par organizac” emaksdm LNP budzeta (gada M no katra delegita) noraid@ > delegitu balsim, kas aizst4Y izaciju prinecipu. Sada 32° Tay saprotama. — a P. Balodis, Eslinge™ Tauna~ sd . tes. Sestdien, 1950. g. 4 februdrt. Seit viss ir tts, jo netirumus sviez uz gridas Aptiekars piedava kotletes un karbonadi — ielas = 70, a=¥ a Sajeji vecu avizu migla VESTULE LATVIJAI NO SMAIDOSAS KANADAS Keep Smiling! — Sis anglu sa- kamvards daudziem vairs nebis svess, bet daudzi tomér nezinas, vai pec ta arl angliskas zemés dzivo, jeb vat ta ir tikai parasta fraze ci- tu mierinaSanai. Esmu nodzivojis Kanada gandriz vai gadu, un man gribas apgalvot, ka Kanada ir tie- sam ista smaidu zeme, Te smaida visi un visur. Neéeesmu gan yél re- dzéjis smaidosu mati pie mirstoga bérna pultas... bet drogi vien ti- dé}, ka man nay vel bijusi izdeviba tada bridi bit klAt; yarbiit ari tur » &maidis, ja pamanis kadu ar foto- aparatu roka, | — Kada kino izradija Remarka tra- / B8diju Triumfa arka. .Gajam ska- titles, jo saturs tik lidzigs musu liktenim. Dazam acis iezagaés pa asaral, bet kanadiesiem tas viss sa- gadaja smieklus no sakuma lid beigim. Viniem 4 bija jautra filma. | _ Kada bezbola saciksté viens no dalibniekiem dabtija tik stipru v4- les sitienu pa deniniem, ka bija-uz vietas gar zemi, Tas radija skati- tajos varenus smieklus. Caurméra kanadietis mil pasmieties, Ja otram notiek kada nelaime, bet viegli zau- dé dvéseles lidzsvaru, kad pasam kas notiek. Divas sievietes te atro- das gara vaio. ljestade tadél, ka vi- mas nebija jevélétas par skaistuma karalienem... Tegaju reiz kad&i @dienu nami. Kad saimnieks man pribéia sakt kraut ar roku desinas un maizi plauksta, lidzu pée Skivja un dak- sinagm, bet saimnieks ar sirsnigu smaidu atvainoias. ka vina ,,grilla" tadu atributu nav, un — izgaju ara bez dusmam. | | Esmu liels sijku édajs, bet ta ka Seit tas griték samekléiamas, tad jegaju aptieka {kas reizé ir afr édienu veikals un dazddu precu fir- gotava) un lIidgu marinétas silkt- Aptiekars, burvigi smaidi- dams, piedavaja man kotletes, kar- bonades un citus gardumus, bet pa- ties] nozéloja, ka nevarot man pa- kalpot ar silkitém: Sis smaids man neatjava iziet bez térina, tadé] no- wirku apavu krému, ieédu saldéju- Mu un alzgaju apmierindts. Samekléju: jaunu restoranu — Queen Restaurant — un édu_ tur dazas dienas, kamér novéroju, ka Inana smaidesa apkalpotaja krauw/ man Skivi saldo édienu ar pirkstiem, pirms tam ar netiru lupatu noslau- cljusi manu galdu. Man vel Sodien Ze] St smaida... Tagad édu resto- rand Supreme pasa galvenaja ieia. Seit viss ir tirs, jo netirumus sviez uz gridas. Kad aizradiju parvald- nickam, lal @édienu reizés neslauka tridas, kas sace] tik lielus puteklus, vins ar smaidu paskaidroja, ka $Seit jabut tiribai, jo festorans ir — Supreme. Kjot reiz pa ietvi, mani tik tikko nekéra pa logu izbértas saslaukas. Kad dusmigi pavéros pret logu, sa- stapu tik smaidogu daijlas lédijas skatu, ka vel Sodien nozéloju, ka man viss neaizbira aiz apkakles, jo tad vinas smaids biitu bitis vel bur- Vigdks, -Kadu citu reizi man pie kajim nokrita papira savistitas brokastu atliekas un vecas avizes. . Kad sacelas véeis, tas gajéju kaias un galvu ijetin istd vecu avizu mig- fa, bet visf smaida... Maksaju par mazu mébelétu ista- binu 30 dol. ménesi, Iebrauca sie- va un abi bérni, Otra rita salm- niece mili lidza no manis par to patu istabinu 60 dol. ménesi. Kad negribéju maksat, vina ar skaistu smaidu un dvilu sirsnibu centas mani parhecinat, cik es esmu nepa- teicigs, bet vina laba; kas vinal bitu phr dalu gar manu gimeni, ta varétu kaut vai uz ielas palikt! Mes Bostonas Jatviesu aktivitate Amerikas latviesu tautiska savie- Niba (American Latvian National League) Bostonad noorganizéjusi re- guldras iknedélas tautieSu © sanak- smes, ko rosigi apmeklé arl jaun- atbraukusie latyiesi, tada karta ro- dot nepiecieSamo’ kontaktu jaunas dzives sikumam- Savienibas biedru skaits pédéjé pusgeda laika dubul- lojies. Notikusi vairiki sarikojumi, kuru, materidlais atlikums devis ie- speju nosutit uz Vaeiju 36 partikas sainus musu kara invalidiem Sa- vienibas pasparné darbojas tautas deju ansamblis un vairaki kort. - Plasu sarikojumu ALTS noorgani- z@ja 28. jJanvarl; arl ta tiro atliku- mu izlietos latvieSu barenu un kara invalidu atbalstam. Biedribas prieksnieks ir mac. Os- valds Bitimitis un adrese: Norfolk House Centre, 14 John Eliot Squa- se, Roxbury, Mass,, USA, Kiropa taisot tikal karus un nelaj. mes, arl Kanada tadé] viss sot Kjuvis dargaks. Vina tomér dodot manai gimenei patvérumu, bet es negribot samaksdt pat to sikumu, ko prasot tikai no nelaimes pie meklétiem cilvékiem. Vinai 31 nau- da fa ka fa nepalikSot, jo bigot ja- maksa arstam par nervy arstéanu, ko més tagad vinai boja%ot. Vai es nevaretu ieteikt vinai kAdu Jatviegu arstu, kam nebiitu tik daudz ja- maksa? —- Ejot meklét jaunu dzi- vokli, mani miji un ar smaidu iz- vadija pa durvim, ta ka vel cela gribéju atgriezties, lai izpirktu savu nepateicibu. Smejas ari bérni Apmekléju kadu specialu. kino izridi bér- mem Berni skatijas, ka liela, res- na mate saker pie apkakles augu- ma siko viru -- tévu, apvicina ap sevi un triec pret sienu, bet mazais deléns no istabas kakta tai bridi, kad pée tam ierodas matei milakais, lesauj tal ar. loku bultu.— pasa sezamvieta ... un rava viens otru aiz matiem un ausim, ; Smejas ne tikal dzivie, — smejas visas fotografijas. Nesmieties foto attela nozimé sliktu toni, tadél ari avizes visi smejas, vienalga, vai las ir valdibas virs, jaunlaulate p4- ris, val dzelzos se@kalts slepkava., Smejas visi ,lielie“, sasveicinoties ar bolSeviku varasviriem smaida kundzes, ar pirkstiniem skaitida- mas ordénus uz ausirumu karava- donu platajam kritim. Runajos reiz ar kddu intelligentu kanadieti, kas smaidot man atzinas, ka pazistot ari klasisko miiziki. Kad ieminejos par tre§o pasaules karu, vina smaids kluva par smiek- liem: nevienam ne prata nendkot fet kara! Ving pats piedalijies pa- ajusaja kaya, bet sanémis tikai 1 dol. par dienu, kamér parastaja dzivé veselus 10: dol. Kads cits dzentlmenis, tad pat apjautajas, kura valsti Isti dzivojot Stajins, un kura Vacijas dala notikusi lield Stalin- fradas kauja. Vina platais smaids pauda apmierindtibu par to, ka staling nay piéedalijies tada bermu un sleviesi slepkavoSana un moci- Sand, ka Hitlers un Gestapo. Nesmaida tikal Kanadas policija, Sie izmekiétie, lielie, skaistie viri; tadé! vini Skiet tik cilvécigi un sim- patiski, jo nestaigd smaido$a masia. Arl més macamies smajidit... jo citadi biitu jaraud. Montreala. G. G. Bérni réca, svilpa LATVIIA Stradnieku vajag, bet vispirms dazus menesus_,jaapdomajas” VESTULE LATVIJAI NO NORVEGLJAS Redakeclias piazime: Latvijas pag. g. 24. sept, nu- muré levietojam Norvégiji dzivojos& tautiela A, Kalnina véstult par turleneg dzives un darba apstakiiem. Rakstitajs piedavajas sagiddt darba ie- sbéjas latviesiem, kas vélatos izcelot uz Norvésiju. Saji sakerad A. sanémis vairdk nek& 60 véstuiu, Ne- Varédams uz visim personigi mph ogi sekajoSi rakstli xX. pas Par negaiditajam RrUtibim, kas radubis darba sagidé Ka jau rakstiju agrak, nedzivojy Oslo, bet nelielaji Haldeneg pllsé- tind, Sejienes avizé gandriz ik dienas var atrast sludindjumus, ku- ros meklé darba spéku, Piem., tekstilfabrika varétu tilit dot dar- bu 100-200 stradniecém un strad- miekiem. Ari cités fabrikds ir dar- Kanadas akademiskis Jaunatnes aicinajums Kanadas latviesSu studentu apvie- niba publicéjusi uzsaukumu tautie- Siem atbaistit miisu akadémisko jaunatni tas izglitibas gaitas, Uz- Saukuma noradits, ka daudziem no tiem, kas Latvija savas izglitibas Baitas nepaguva pabelgt, rietumu sabledrotie pavéra Vacijas un Aust- rijas universitaSu durvis. Daudzi, ar vislielakam pritibim cinidamies, Sis iespéjas izkaroja Zviedrija, Bel- gija, Francija, Italija, dazi pat Spa- nija. Bet lielakajai dalai izglitibas celS tika pdragri partraukts. mtarptautiskas studentu savieni- bas stipendijas Kanada sanémusi 5 musu Studejosie, un ASV Sadas iespéjas rastas krietnam pussim- tam. Bet ta ir maza dala no tiem, kas kraj. centu pie centa, lai no- vestu gala savu izglitibas celu. Lat- vieSu akadémiska saime Kanada par vienu no KULSA galvenajiem mérkiem atzist stipendiju fonda ra- diganu. Ir veikti attiecigie prieks- darbi, un Kanadas jJatviedu akadé- miskas vienibas daju no iendku- miem furpmak iemaksas stipendiju fonda. Ir tomér nepieclesama ari visas paréjas Jatviesu sabiedribas aisauciba. Musu visu pienaikums sobrid ir dalities ar jauno paaudzi vinas griitibas un palidzét, kur va- ram. Neaizmirsisim, ka katrs do- lars, ar ko latvyieSu trimdinieks &0- dien palidz saviem déliem un mei- tam izglitibas puru locit, ir labakais noguldijums mtisu tautas nakotnes konta, KLSA adrese: Latvian Student's Association in Canada, 98 Sheridan avenue, Toronto, Ontario, Ar trimdas simnazijas dokumentiem bez parbaudijumiem Melburnas universitate f VESTULE REDAKCIJAI NO AUSTRALIJAS LatvieSu jaunietis vélas studét ari | notas viend priekSmeta, bet treso trimda. Vin& mégina visus celus un iespéjas. Sis piles daudzkart beidzas sekmigi. Nu jau ir krieins pulcin§ latvyieSu, kas studé ari ta- wOriz pec tam, Kad 1948. g. 23. decembwt ierados Australija, inte- reses dé] aizgaju uz Betherstas pil- setas Bimnaziju,” stasta 17 g. Vv. latvieSu jaunietis yois gajiens bisa parstcigums ka man, ta australieSu gimnazijas di- rektoram. Teicu, ka vélos macities. Paradiju ari savu Vacija ieguto Blombergas latvieSu gimnazijas ga- tavibas apliecibu ar direktrises Mildas Brastinas, K. Dzillejas un citu veco, mijo paidagogu parak- stiem. Toreiz Bimnaziju absolveju ka eksterns, tikai 15 gadu vecs.* Sakas latvieSu jaunieba un austra- liefy skolotaia saruna. — , Kade} | jisu aplieciba tik daudz prieksme- tu? jautaja direktors. Jaunais jaunaustralietis teica: »Latviesu izelitibas darbinieki, drosi vien, do- majusi — jo vairak, Jo labak:; tei- cami, ja cilvéks visu zina.” Direktors: ,,.Nu labi, varesit ma- cities pie mums! Hm, bet kura klasé lai jis iedalu? Te bus uzde- vuming, panemiet to Hdzi majas un velak atnesiet atrisinajumu." Lat- viesu puisis panema, paskatijas, un kamer skolotajs vel grozijas, uzde- vums bija jau veikts. ,Bsmu jau atrisinajis,“ teica Bogdanovits. Di- rektors: ,Ko — jau?* Puisi iedalija gimnazijas ceturta- ja klasé. Ari Australija, tapat ka pie mums, gimnazija ir 9 klases. Macibu diena gan gapaka: astonas 49 minfites stundas. Skola sakas pi: pus 9 un beidzas pl. pus 4, ple kam tresdienas visa pécpusdiena veltita tikai sportam. Obligatl vie- nigi 3 priekSmeti — angju valoda, tad visas matématikas, kas apvit- G. Bogdanovics. | priekSmetu veido kKimija, apvienota ar fiziku. Vésturi, geografiju un tamlidzigas lietas var miacities pec izvéles. Mutvardu parbaudijumu nav, bet mdcibas gada beigas no- tiek rakstveida eksadmeni. Kursa visparigais limenis zemaks neka musu skolés. AustralieSu gimnazi- jas 4, klases skolnieks, pieméram, vél nezina kvadrata vienadojuma atrisinajuma. G. Bogdanovits Bethersta {lgi ne- palika, io darbs to aizsauca uz citu Australijag malu. Tagad vins stas~ ta: ,1949. gada beigas ludzu uz- nemt mani Melburnas universitates elektroinzeniepu fakultate. Lugu- mam pievienoju savu Blomberga jefiito gatavibas apliecibu, un péc jaika sanému atbildi, ka varu sakt’ studijas. Neesmu pirmais latvie- tis, kas Sida veidé iekluvis Mel- burnas universitate. Ari manam draugam Andrejam Zeidakam atzina Stutgarté izdoto latvieSu gimnazijas beigSanas dokumentu. Pirmais no miisu tautiesiem $0 celu gaja A. Ziedin$S. Tad australie$i vél bija domigi — prasija kadus papildu anstiprinajumus no Vacijas utt Stavoklis mainijas, kad Melburnas universitaté par macibas speku sa- ka stradat prof. Dr. E. Dunsdorfs. Vins bija jau pariipéjies tautiesu laba, tapéc Melburnas universitate latvieSu jauniesiem tagad cejs pa- verts.” Paies gadi, un ari no Austraélijas dzimtené varés atgriezties akade- miski izglitoti latvieSi, kuru vidu daudzi savu pamata un videjo izgli- tibu baudijusi tik triicigajas, bet sirsnibas un skolotaju entuziasma pilnajas Vaciias DP nometnu skolu telpas. So macibas iestazu svetiba misu jaunatnei ir neatsyerama. Kanbéra, janvari. Arnolds Smits -@ VaSinetonas Stata ba roku trukums. Biju ievietojis minéta laikraksta 1. lappusé lielu sludinajumu ,Kam vajadzigs darba speks", kuyra starp citu§ noradiju, ka Vacijas DP nometnés ir daudz specialistu — manu tautiesu, kas varétu bit seit Joti noderigi, pie kam ié¢braukSanss izdevumus Nor- vegija segtu TRO, Piebildu ari, ka darba devéjs ne ar ko neriské, jo Higums tatu nav jaslédz Rezultata atsaucds — plisétas dar-— ba sages birojs, nikni uzbruk- dams man, ka es apejot likumu, jo darba roku starpnieciba esot at- Jauta tikal Sim birojam. Paskaid- roju, ka esmu tur jau bijis, un t- Kai tad, kad birojs man palidzét ne- varéja, griezos redakciji. Pée ji- gas sarunas ar nikno ilerédni bel- dzot tomér &kirdmies draudzigi. Ta ka neviens cits uz many sludina- jJurnu neatsaucas, s&ku pats apstal- gat fabrikas, darzniecibas un lauku saimniecibas, Izradijis, ka interese par stridniekiem visur Hela, bet, tikko padzird, ka jilesniedz attle- cigs luigums un stradniekam bis lespéjams nokliit Surp tikal péc Vairakiem ménéesiem, — ta visi uz- reiz grib ,apdomAaties", un doma vél lidz Sodienal... — Si divaind pasivitite izskaidroja- ma varbiit ar to, ka tiesi Haldenes tuvuma nesen bijuSas vairikas svestautiesu nometnes, kas sagaida- jusas Sejienes ljedzivotéiiem un pat policijal daudz galvas sapju, un ti- dé] neviens negrid vairs labprdt ar arzemnieklem riskét. Otra iemesls varetu bit lielais dzivokju trukume. Lidz Sim man izdevies sagidat darbu tikai 3 latviesiem — dargnie- kam, drébniekam wun inzenierim- | méchanikim. Viniem liigumus péc lebrauksanas atlaujam iesniedzu jau pirms pusgada, bet Seit jeradies nay vél neviens, jo visiem doku- mentiem vispirms jaziet cauri ne- skaitfamam komisijam Ceru, ka tad, kad Sie tautlesi ieradisies Hal- dené un lidz ar to latvieSu virds kjus Seit labak pazistams, pavérsies ielikas fespéjas ari paréjiem. Halden, Box 27, Norway. A. Kalning Latviete pie polara loka Kada tautlete, kas kop ar vai- rakam vaéeu iaunavim nokluvual ‘par majkalpotaju Isilandé, Starp citu raksta: »réc 4 diennaksu $Siipodands At- lantijas okeana vilnos beidzot pie apvarsSna iznira Islandes dienvid- austrumu piekraste. Tas galvaspil- seta Reikjavika jau no talienes mis sveica burvigam ostas ugunim, wun, sperot pirmo soli uz Islandes zemes, musu prieksa atvérds platas, gaisas ielas ar pretu parpilditiem ve'ka- hem, lielém reklimaém un médderni terptiem cilvékiem. Jau nakoéaja diena man bija jalido no Reikjavi- kas uz Akurein — lieldku centru fikai viena platuma grada attaluma ho ziemeju polaras joslas, kur biju noztméta darba. Péc apm. 20 minfigu lidoiuma ma- sina iekjuva biezad miglé. Ar pus- Stundas nokavéjumu beidzot nolal- damies kada ielejA netalu no Aku- Teiri. Nobazijusies par bistamo li- dojumu migla, mani Joti lalpni sa-— gaidija jaunie saimnieki — precéts paris ar 3 bérniem. Tagrad stradaju fe par maikalpotaju un ar dzivi jau- najos apstaklos esmu apmierinata. Jau pirmajas diends sanému d&va- nu — jaunas kurpes un vilnas mé- tela dranu. Vispar izturéSanas pret mani ir vislabaka-“ Latviesi visa pasaulé @ Minesotas Stata latviesi, kuru lielakie centr? atrodas Sentpola un Mineapolsa, savas jaundibinimas biedribas pag. valdé ievéléjusi: par priekSnieku Z. Smitu un vaides lo- cekliem — Valiju Jauniininu, Luizi Politi, E. Skulu un A. Odri. @