g poeta sekreta arts~Zomme | Te bi, la konspiritiyy 'e - al alzdomt. ro . 1. pastaveja : an ental Hy rganizacija, DBRri dey puta i O& Par siem elzdevas legit : nktus, kamér t parvaldes y etijis, ka dig pas Kretulis ar péq pene Stor n Grossirdigs viry: sribéja modinat aie: i0 Ka ari kretulieSiem ir say Vins noléma lletu a sig poo bija art marie bo: TATCUMA sariistitan: sdcila, Sustisand boty BS jJau laikus jerada neuzkritosi novéroja oe retuli neredzajg Laike Kretuja vél joprojim nema- edz vilciena aiziesana bija s tikal daZas minites nro. | Storchs vélrelz lzgila cate | vilciena sastivam, Kads A vagon& pie loga, kakté fo. virietl, kas stipri atg3di. ekléto. Nemanot roka jest. bata un’ gatvéra revolveri. ‘Uzraugs apdomAjas: Kr dz8éjis vin’ seh 1a ci as godigs virs, Jaudis p§rpi. agond rundtu par polltiskks bg ferédnu netaktiskumu, Re ‘palika kabaté, TA bija x2. torcha IiktenTg® klda: the ia mcls pievérsis alzdombs pasel, atskan@ja valriki dH mirkli velik jaudis redzt. u ar neledomalamu velkiitu ba atvértajim. durvim w ftumsaé, Ple loga salimis gu. augs, mie péc si gadijuma aid a jot! tramig! un jauncs pe 3. vajadzéja meklet roké, gli. datas slena kaudzé. Parvalie Sdajusi specidiu planu, gridi nolikt alz rezgiem vit ga straujG un vispardja pe- sive, Sis plana tagad uz tu laiku bija jaatlieks lk, eAlizét varés ne agrak kA maija beigas, Bet kads nt ndijums parvilka svitru ar hBmumam, parelzik sakot, Rarus vaja* divus ménesus vg. 10. marti ap pusdlenss rvalde sanéma zinu, ka Ste 02 nejaudi atklits kominist Notikus! apdaudiéanks, pie iniki k&rtibnieki nonfvét, aldes ier&dni aizsteldzbs a vieta, bija jau par vélu t jerfdijas aizbégusi. 39. dzl- gridas nogauts guiéja kar Ribake, bet uzraugs Kri- agi jevinots Visa grida bila si asinim, kuris mirka ne Hterftfirag saini, Rakstim iIktné atrada vairakus Tes ar patronim, un mazilet is rokas granatas ieskrive- vem. 3 zinag sniedza sétniece: a. fréjust vecika sievina--Za- an labu laiku setniecel lls lomigi, ka Zaklenes piedzl- bie#i stalga ar groziniem lem. Nakudi ari ciemlpl: Bor dazadam neslavam. Litt likusies tik Saubiga, ka vi96 pastastit policijas kun reiz Riga bija stipri i2ple° ana kandZas bravesana. Ne ies sétnieces stastu, uzraugs bijis pilniegl parliecin’’s Zakienes dzivokli atrodes briazis, Nogaidfiis eng’ 9. dzivokli atkal iegals ‘¢ sainigiem, vins 8f ‘kari naku noléma bravetajuso™ » payéra durvis un alz pir uate yalodu, bet por dni nekavéjas un suger ve, Ka.par pb . ur neredzéja. aba. No galdina ma uzradit ku skaneja vairaki SavieM salina. Visparéjam iS i raldot, Zakiene un Vv! "at ozuda. Talak klausities istus nebija nozimes ala turpinajuma tasiet: RORISTI SAK KRIST SLAZDOS 1 P fF gegidion, 1840. a. ig. novembr¥, F c _ . w=" - eee eee rt fou hae al ! r a | In, . 1 4 | 1 . bk . , a . vy. se Aizgajuso pieminas dienas nozime Miisu seni ticéja dvéseles nemir- stibai, '. 4. ka laicigaé nave iekski-. gals garigals cilvéKs nenomirst, bet joprojam paliek dzivs un pacelas guastika — velu dzive, Vards ve- jis, agrak vals, atvasinats no velt, yaja, adj. vals, vajigs, vajejs — no- nimé brivais, kag atvalots no zemes spaidiem = un slogiern. Radniecigi yardi atrodami seno germ4nu valo- di par aizgajusiem: die Waler, Wal- halla, wn Krievu valoda velij un vejiki} — dizals, augstais, piem. Petra dizais. Sentl aizgajusos pleminéjusi ne cien domas un jutas, par tiem ru- nidami un sajuzdami vinu zaudée- jumu, bet parddijusi art to dazadas darbibas: ¢célusl pieminekjus, tais!- juit krusta zimi, iekartojusi pat {pasu pieminas laiku — velu mé- “nest rudeni un svinéjusi velu pie- minu ar {padi viniem rikotiem mie- lastiem, ticédami, ka vell ari nakot nie galda. Tade| ari velim nolika savu kréslu un édienu. Senti ticdja, ‘ka p&c naves mirusa dvésele aiziet aipauld pa galSajim zvaig%nu évi- kim, kas ruden! un ziema& skaldr3s naktia redzamas pir debesim, ko yaclesl péc latinu valodas sauc par siona ceju, bet miusu sendi par dvé- goju un putnu celu, Het senti ari ti- dja, ka veli nak atpaka| mils ap- raudzit, kad vinus pi¢éminam un ai- ¢indim. Velu pieminas ménesis bija ok- , tobris, kad musu, ziemejnieku, dabas dive sak pamirt, Bet misu aizga- juso pieminas diena novembra bei- gi pusé Nozimeta sakara ar kristi- gis baznicas gada iekartu: ¢etras nedélas priekS Ziemsvétes ir gaida- mals un sagatavojuma laiks Kristus ainikianal — latinu valoda advente, apilméjot ar to ari 4000 gadus Vecas deribas uztveré. T& pirmo adven- jeg svétdienu nolika par baznicas gada jesakumu, bet ieprieksSéjo svét- dienu par veca baznicas gada bei- sim un pievienoja tai klat aizga- juwlo pieminu. Par pieminas zimi miisu senti nav likvsi garo .krustu, kas nozimé mo- cibas, bet likusi iso vienado krustu kB galsmas un dzivibas simbolu par fumsu un navi. Interesanti $e pie- zimat, ka tas briniSki saskan ar Kri- atus vardlem: kas grib nakt man pakal, tas lai sevi aizliedz un pace] savu krustu {Mat. 16, 24), Luters neparelzi tulkojis: tay lal nem savu ktustu uz sevi. Orlginala grieku virds arato nenozimé uznemt, bet pacelt, tas pats -lietats, kur tcikts, li pace] karogu. Vienddos isos kru- Stuy vél atrodam latvju vecas kap- sétis un veco pilskalnu atllekads no 1000 g. pr. Kr. | Kristug svéto valkarinu apziméjis nevien par savu testamentu, t. i. par mantojumu tdpéc, ka cifas mantas Vinam nebija ko atsiat, bet noteicis fo arf par sayu plerninu, sacidams: to darlet par manu pleminu (griek. ahamnésis, latin. memoria, vac Ge- dichtnis} —- ta tad, ne tikai domas spleminédami", k& mums neparelzi tulkots (Lik. 22, 19), bet izveidojot to par redzamu pierninas aktu, kur Pleminétals nak klit gariga savie- nib. Ari pirmdas kristigas draudzes, kk mums zindms, svétijugas svéto vakarinu, Pie durvim bijis lerikots PriekSkars, bet pec ligsnas dzieda- ju8l dziesmu: Kungs nak, _ Kungs nik; tad priekSkaru novilkusi un ti- céjusi, ka Kristus ir klat. Ta aizgajuSo pieminas dienai Ir dizenis gara savienibas nozime, ko Svinam visi kona baznica ar Kristus svéto mielastu un majis pie galda Pieminot savus milos aizgajusos. Dr. J. Sanders. KULTURAS CHRONIKA Rakstniece Aida Niedra kopa ar meni apmetusies Korvela, ASV, Oregonas Stata. Drizuma vina pare- dzéjusi rikot literdru diskusiju va- Karus, kupos izteikuSi volesanos Piedalities latviesi ari no kaiminu Pilsétim., Rakstnieces diives biedris “-liesnesis nolastjis vairakus refe- ratus par DP ar tik labiem panaku- Miem, ka tie nodoti iespieSanai bro- Sura, | (F) GRAMATNIECIBA Alfreda Dziluma romans Tornas Bfavrati iznacis Ziemelblazmas a@p- Bada Libeka. Knuta Lesina naveles un stdstus | | ld | &is fakts jau ir ierindots Midibas ving izdevis J. Kadila ap- 8ads Eslingenad. - | ; Baltijas institita rakstu virkne— Studies of the Baltic @ -— imiacis pirmaig darbs: Ed. Sturma Die Steinkistnesraberkultu- Ten Nordlettlands (zur Abstammung der Westfinnen), Institu- | ; - n& svineti mani 50 gadu darba svet- ' ii, pac svinigd akta Reli tedtra 2alé. Janis Jaunsudrabing a Sunsudrabing BAT VITA | (NO LEGENDAM PAR IZCILIEM CILVEKIEM (Belgas) Var jau runat garak un isdk Var. tapat braukt, léndk un atrak. Lai no- liek. eaks! — Bet ka lai sak, kad VisL soli aizvikti un publika aplau- dé ka negudra, lidz ko orkestris ap klust? Beidzot lémums: noturés lek- CijuU svetdienas rité pulksten septi- nos. Lektors biitu ar mieru, bet arf nav. Angli it ka gribétu situaciju Saptast, bet ari nesaprot, Ja, rilu septinos! Profesors tiek jevests z2a]é, kur Tedz savus vedéjus giudi pame- Stus 2avajamies. Vini ir laimigi, bel- dzot ieraudzijusi profesoru. Profe- SOrs ari priecigs, redzédams kaut divas pazistamas sejas. wal jis tieSdm gribétu bit tik _laipni un gaidit lHidz ritam?" ving griezas pie virsnieka un 4rsta. nLldz ritam? Kas to saka? Pulk- sten vienpadsmitos man ‘dnodod masina gara74," atbild dakteris. -Profesoram tiek pavisam jeuiri ap Sirdi, Vin grib teikt, ka vélétos ‘a Oe ey Str ee he ee Dzlntars Freimania LATVIETIM- Zvérs sarkans tavas tauias miecsu 7 pled, Ar karu méli lakdams vinas rétas, Par vinas bérniem nive dvasu es dvés, Het eltus—-velji sveion cejlos metas. Kad vienus, prom no $iip’Ja vietas svetas Gar zemi bads un vergu pletne lieks, Par baltu maizil citu balsis létas Jau jauniem valdiniekiem _,,vivat“ ‘kliegs. Bet, ja tas miiis nav Dievam bi- jis lieks, Tas gars, kaut pelnos, nedzisis, bet gailés, Lal relz var lapa degt un celties prieks Un tumsas rvéri projim. kapties ) | ballés. Tam tici, virs, kas gausts un klalda dzits! Ja nomirs ticiba, tu mirsi lids. 1949. g. 22. oktobri, Eiropas krastu atstajot. ge a ee ee kaut tulit braukt, bet saruna patie- ban japartrauc, jo uz sxatuyes card bungas, Tiek pazinots skali un svi- nigi: a 3 »Ritu, drusku neparasta laika, pulksten septinos no slta, profescra Dr. Teodora Celma lekcitia par te- matu Eiropas problémas. Lektors ir jau ieradies.“ , Pazinotajs palokas, it ka JeRio- ram acis skatidamies, un p.aztid, ap- lausu un oké sauclenu pavadiis. . »Ko ving tur minéja jasu yvardu?" dakteris vaica. * Ving pieteica manu lekciju rit no rita." nTad atjaujiet atvadities. Jeb vai tomér jis labak nebrauktu§ mums lidz?" : Profesors pateicas un vienpajsmi- tos ir laimigi meses | | Gatavais karatayu humors iznaca néc tam ar biombergieSiem, gan ne aiz nometnes komandanta, dzejnieka Dzillejas vainas, bet vacu telegrafa klimes dé], Bija sarakstiSanas cela nokartots, ka viena vakara runas profesors, bet otra diena bus rakst- nieku rits ar manu piedalisanos. Tike atsittita maSina un tiksim al- yesti atpakal, ka jau tas pieklajas Vakareiropa. Lai norunu vel reizi apliecindtu, iepriekséja diena gadi- gais Dzilleja sita zinu, ka Jaunsud- rabing un Celms tad un tad tiks ve- sti uz Blombergu, Telegramma pie- nik, tiek pareizi saprasta, kaut gan ir gluzi aplam uzrakstita. Ta skan sad: .Morgen werden wir Jaunsudra- bins Hund Celms nach Blomberg bringen.” (Ritu més vedisim Jaun- sudrabina suni Celmu uz Blom- berfu). Zina bija adreséta man. Bridi biju i nezina, racit to savam, vel vJagai-~ dim divkdjainajam, lidzgaitniekam | vai ne, Bet pazidams profesoru ka vescliga humora un jaba anekdota cienitaju, pasniedzu to winam. .Tas nu ir Heliski! vins jesau- cas un dokumentu uz vietas piesavi- najas. Bet péc neilga laika toku 2i- nadia jau visa nometne, kaut gan €s to netiku talik paudis Drosi vien Teodora Celma meistarigi prieka celto anex- ' dotu dzelzs inventara. Kad 1947. gada ziema tika Gréve- dimnazijas telpas notika tadas ka selta atkazas ar visai trucigam, to- mér bagatigam vakarinim, galda runam un visu citu, kas tados va- Karos lick sirdim pari kusdt, Un te nu mao nactas noklausities tadu profesora runu, kas man gaisi aplie- Cinaja vina draudzigo nost&ju pret mant ka literatu un ari kd pret eil- véku. YVin3 mani apgrieztd karti aplukoja tik vispusigi, tik logiski se- cinadams visas manas ipasibas un ipatnibas, ka man pabam uzméacis Saubas, vai tikai gecitais,nay tira patiesiba. Es tiku nolikts tur, kur pat vista netup, un man tomer vajadzé- ja plekrist, ka varbut tag t3 ir. Ja man butu profescra kunga atmina un stastisanas talants, jeb ja es bi- tu pratis stenografét, uzrakstita 4! runa bitu lielisks dokuments. Dazas drumstalas no spidosés runas man lomeér gribétos kaut cik sakarig! fiksét: 7 »lur leja, tautas priekSa, arI es apsveicu jubiliru un rundju vinam un visiem pa prdtam; bet Seit es piesavinos brivibu, fztelkt aavu ne- viltotu. spriedumu par éo slavéte rakstnieku. Visi vinu tele bez vil- tus esam. Es saku, viss ir tikal iz- lixSands, Bet ar savu {zlikSanos ving dazrelz ari lekrit. TA Soreiz vind svin plecdesmit gadu darba svat- kus, bet prot jzlikties sava galti un darbiba, it kA vinam~nebitu vél plecdesmit gadu pavisam, Bet par to nerunasim. Katram Sajos bédi- Zajos laikos gribag drusku prieka. TLausim vinam Sos svéetkus. Pamie- Josim vidu ar téju un ceépumiem, io pie ta pasa tiek ari mums kaut kas. Bet es varu [idz saSutumam igt, kad lasu avizés par Jaunsudrabina ate klato dabu, par vina taisnibas mi- lestibu, par vina labsirdigo smaidu un simtam citam slavéjamam ipa- Sibam pie miesas un gara, Ja vi- nam butu tik atklata daba, kadé] vinam vajadzeja siépties paSam no sevis? Bardu, ko Jaunos noliikos reiz uzaudzéjils, vinS varbtit tik pat Jaunos jika atkal novakt. Es saku varbut, jo skaidru plerddijumu man nav, bet tadas lietas pietiek ar alz- domadm. Cik vin§ talsnigs, par to lai rund vina nupat uzrakstitais stasts ,.Pa patumsam", par ko pat vina sSlavinataji bréktin bréc. Un labsirdigais smaids... Ak, par 50 smaidu @s varétu raudat. Vai ta- pat nesmaida zirneklis, kad jit kaut kur isava tikla periferija musu Spi- rinadmies? Sava Jabsirdiba pédinas ving iet pat tik talu, ka padara mani par sunt. lomd nejustos parak pazemots, ving viszeligi man atlauj kliit par vina suni, Jaunsudrabina suns, Tag jau zinama& méra var jiedvest clenibu. Ta, Nu es domaju cientfamog kilau- sjtajus vedis pie prata un sapraSanas, Nu jiis ziniet, ar ko mums darisana. Lai $i jublleja tad nu paliek par ro- bezstabu, alz kura pametam visu, kas pie jubildra slavéts) Meés 2zl- nim patiesibu un pratisim vilkt at- tiecigas konsekvences." Visi aplaudéja, pat es, kaut gan visai nosarcis, Drusku sarkstu ari tagad, S0 runu uzrakstijis, jo ta nav he tuvu tik vircota, varbut vietam pat pavisam citada, neka toreiz dzirdéta. * Patlaban pasts man atnesis vien- karsu atklatni no profesora meitas, ar mazu piezimi no vina pasa. Tas ir ardievas, alzbraucot uz taunu dzives vietu, um sauc ari a{mina neseno pa- gatni; e6,/TX —— 49. Milais Jaunsudrabina kungs un kundzet | ) Rakstu Jurms paSlaik no Ventorfas, kur ieradamies Sodien, lai statos tas augstas komisijas priekSa. lespejams, ka rit mis jau izsauks uz veselibas parbaudi. Cerésim, ka tas viss neilgs parak ilgu laiku un mes, jaunie Amerikas pilsoni, varésim turpinat celojumu. Kapec es Jums tik stei- dzigi rakstu? Soreiz Heta grozas ap misu mazo guna dvéseli — Krikseli, kas tik nelaimigs palika Grevene. Més nolémam ta, ka nodosim vinu val nu mums tuviem cilvekiem, vai chloroformésim. Tad nu Iludzam drizu atbildi, vai Jus butu ar mieru Kriksi pienemt par savu. Mes butu loti priecigi, ja vinam nevajadzetu tik atri aiziet, jo muzin§ vinam veél tik iss. Sirsnigi sveicinatl no mammas un no braja, Dagmara. Ja nu Jus izlemtos par Kriksi, tad hatu gan joks: sakara ar Ceimiem Jis divreiz bitu tikusi pie suna — nirmo reiz pie neista, otrreiz pie -waschecht". Mili, mili sveicina Teodors Celms Pats par sevi protams, ka Kriksit! es vedu uz Menesnicu. Irma Liepsala TEODORS CELMS | Sasaba Un lai es sava jaunaja- UNIBAS TEKAM. a a = =_— nar _ - i -_ has huslejas Reiz dzivoja kads mazs zens. Vinu sauca J@citi. Jécitim bija tévs un mate, kuri vinu joti mileja. Bet puika bija tads, ka vinam nepatika savi seta rotajaties, un kad mate vinu izlaida lauka, vin vienmer skréja pie otras sétas bérniem, par! je)ai. t mdatei tas nepatika, jo vinai bija bail, ka skrienot pari jelai Jé- citi nesabrauc auto, vail nenoker bérmu kéraji. Tapée vina vienmér Jécitim pliekodinaja, palikt sava pa- galma. Reiz, saukdama Jécliti pusdiend, mate vinu nekur neatrada, un tikal péc ilga jaika Jécitis atnaéca majas. Nu mate vinam noprasija, kur ving bijis, Jécitis atbildéja, ka visu laiku rotajajies aiz majas stOya. Bet te mate pékéni jievéroja, ha Jécitim lénfm kustés ausis — uz priekSu un atpakal, uz priek§u un atpakal. Mate nodomaja, ka val- nigs caurvéjs un pievéra logu, bet ausis ki kust&jas, ti kustéjis — uz priekSu un atpakal, uz priek#u un atpaka]. Matel ienaca prath, ka Jé- citls varbit par daudz mudigi kus- tina Zoklus un vina pakratija pirk- stu: ,Jéciti, ne@d tlk Gtri, samaltial véderu. Jécitis paklausija un éda pavisam léném, bet ausis ka kusté- jas ta kustéjis — uz priekSu un t- paka], uz priek§u un atpaka]j, Tad mite brfhijiis: ,Saki, Jécit, kGpéc tev kustas ausis?" Jécitis atbiidéja: Es nezinu,” un nosarka pdr visu seju. Nu matei jendca prata: ,Jéciti, vai tik tu nebiisi melojis?“ Ja," Jécitis atzinas, un ausis vz- reiz vairé nekustéjas. wfa tu nekad nedari,"” pamacija vinu mate, ,tev jaruna vienmeér taisniba, jo kad melo, tad vienmér iziet slikti, Nakoa dien& ciemos atnaca krust- BUODRECRERSUGUOQDUGRRRCUDEQUDTERUEORRUROEUUREEED Gaulas dgicoma Si ir viena no nedaudrim zinimim episka rakstura latvieSu tautas dsxtes- mim, kas Joti, jot! senos laikos, }i- dom, bijusas diezgan izplatitas. Bd- damas stipri gafas un relitivi sared- gltas, tis tautag atmlyd, acimredzot, tomér navy varéjngus sagiabities tik viegil, Ki parastd ¢etrrinda, un ti- Hic pamarim iizzudugas, CIK var gpriest, 81 ¢, dz. nikus!l no sends Latgalies, kur tis variantl atrast! vairikis vietds. No kA var pazit bareni pulk&? — Zemi sédéja, gauzi rauddja, Gauzi raudija milu savetu. Nava man téva, kas god& ceitu, Nava man mates, kas pQru liktu, Nava man m4sas, kas galvu sukétu, Nava man bréja, kas lidzi brauktu. Tavs t&ting tali talumé, TA talum&, zemes dzilumé, Zemes dzilum& zem treju atsléegu. Pirmaé atsléga — ozola déli, Otra atsléga — zaja zalite, Treé4 atslésa — dzeltenas smiltis. Dzeltenas smiltis acis sarr‘edza, Acis samiedza uz visu mu. Tava maminga {ali taluma, Tali taluma, zemes dziluma, Zemes dziluma zem treju atslégu, Pirma atslega — ozola éli, Otra atslégea — zala zalite, TreSi atsléga--dzeltenas smiltis. Ozola déli acis samiedza, Acis samiedza uz visu miazu. Tava mdsina tautas nogaja, — Tautis nogaja asaru liet; Ne uz dieninas, ne uz nedelas, Tautas nogaja uz visu miizu. Tavs bélinis kard nogaja, Kara nogaia asinu liet, Ne uz dieninas, ne uz nedélas, Kari nogaja uz visu miZu. Atrisinajumi testiem 1, Jelgava — Latvijas valsts prokla- mfSana: 2. J. Ralnis — Valsts himna un tis autors:; 3. de jur@ — Césu kaujas, 4. Kapt. Helmanis = Kapt, Zolta vafo- na nive: 5. Bermonts ~ Plikv. Kalpnka nave: €@ llelnicki — Strazdumuizas pa- miers: 7, 11. okt. — 11 novembra kiau- ias; 8. igaupu brunotais vilclens — Ziemsvétku kaujas: 3, Dikv .Zemit@ns — Nledras sazgvérestiba: $10. Bermants — Cinas pref lielniekiem Ziemellatvlja. 1 KAariis Ulmants: 2. latvie§u stréinite- kus: 3. skoinieku — landesvéru; 4. Kaér- lis Zdle: 5. str@lnieki: 6 7917: 7. Vel- niek}: 8. landesvéra: 8, Latvijas tautas pidoml. L Uz edinsa galvu liku, Sargaj’ savu téyvu zeml, Labak manu Ralvu g&ma Nek manu tévy zemi, , Es, kara aiztedams, Krustu cirtu ozold., Lat nerauda tévs, mi’mina., Lat raud krusta o7olin§, . Karavira Wgavina S@ aiz gaida raudadarma. Sé#? alt gatda raudidama. Karodzinu rakatidamea. Sniga enice! putingfa, Stalt] faja karaviri, Talu J&ja. nenazinu, Val bi} mani balelini. mate, un Jéci8a mate gribéja viny pacienat ar Sokolddi. Bet kad vina piegija pie skapja, kur Soako- lade glab&jas, plaukts bija tukés. Mate tilin jautéja Jécitim, vai vind nezina, kur palikust Sokolide? Bet Jécitis atbild@ja, ka nezina vis, un sokéris abim rokd ausis, {zmuka no istaias. Vins devis pagaimé un nO turienes pdrskré@ja pdr ielu, ple kale minu bérniem,: lai ar tiem parota- latos. Skrienot vin§ visu lalku juta, ka kautkas zem plaukstim vinam pie galvas ¢aukst un kust&g, Paraéjie bérni, Jéciti Jeraudzfjui, visi ka vieni muté jesaucda: »éci, tev kustis ausisi* | wNekust&s vis!" Jécitis spltigl at- tejca. - : : wust&s, kustés! bérni cits caur citu. sauce, ,Uun nu jau pavisam =| al é Gtri. Bet Jécitis tikal vienS lald& kile- diza: ,Nekustais, nekustés, nekustés!* Un jo skajik vind kiledza, jo tral kustéjis ausis, »V¥ing melo,” k&da meltene telca, nVin§g visu laiku melo. Un méijis ving arf laikam bis melojls. KA els tidl vinam kustétos ausls?" wNemeloju vis, sauca Jécitls, bet nu visi bérni redzéja, ka vine ausls tagad jau plivinfjaés Gtri k& putna spirnl. Un nu jau tas spurkdaja tik Gt7t kG mazis véjdzirnavinas un nu, — nu jau Jéci8a ausls griezlis ké lid- masinu propeller!, ki balts apall véj5 galval katr& pusé. »£9 nemeéloju, ea nemelojul" Jé« citis visu laiku stirgalvigl kiledsa. Te pékini bérnt redzéja, ka no ausu lielis griefanfg Jécitla pacelas Gaish piri jumtiem, pfri kokiem, ar- vien augslak, arvien augst&k—lidz pazuda aiz mfkoniem. . Nu bérni mudigi skréja ple J&é- ciSa mates un visu izstastija, Vina lotl, Joti raud&ja, jo nu vinai vairs nebija bérna, Bet izraudéjusles vi teica: , Labi vien ir, es segribu. the du bérnu, kas melo.“ Kad vakaré no darba parniee:4Be tis, mate ar: vinam to pastdatije, un vins bija Joti dusmigs. Un tad, lal nepaliktu gluzi bez neviena bérna, vini Jidza, lai mijais Dieving vie miem stita citu, bet tidu, kas nekad - nemelo. Taisnl taja dien#, kad Jécifa mite ganéma no Dievina citu pulsiti, bet tadu pavisam mazinu, kas vél nemi- | ceja kijim jet, ~— pa durvim je nica pats Jécitis, Vind bija briese migi nokaunéjfes, vijS un noplisls, Vin§ apkrita m&tei ap kaklu un g&e ka gauzi raudat. »Mamin, ea nekad vairs nemeloe« bu,“ vinS Bnukstéja, ,To sokoll ko tu torelz gribaji krustmatel do €6 apédu.“ Par tidu valodu téva un mate bija jotl priecigi un nu gribéja zin&t, ke Jécitis atkal nokjuvis zeméa. Ak, tas nemaz nebija tk viegll lzstastams, bet tik daudz tévs ar mati saprata, ka lidojot Jécitls alz makoniem sastapis saull. TA paska- “ijusiey vinam acis un teikust, ka neviens visa pasaulé Jécitt vairg ne- muléSot, ja vind nerunddot taisnibu. Nu Jécitls Jot! nokaunéjieg no saules gaisuma un baltuma un jaut&jig, Kas gan biitu jadara, lai atkal tlictu atpaka] pie maminas? Saule nu vaie cajusi tikal to vienu: ,Sak!, Jéecit, | vai tu melo ar kadreiz?“ Un tlklfdz Jécitis pateicis: ,,Meloju gan," t& aue Sis beiguSas kustéties un caurl mf koniem ving atkal nokritls zemé, taisni sava pagalmé. No ta lalka Jécitis paties! nekad, nekad vairs nemeloja, . Lauds mani metnu tetca, Ka mon melnals kumelloé, Vai tidé@| metnis bBiju, Ka es .augu keravirs. . AMA manu vieglu pritu — Jauns panému ligaving, Ne gacdinu nedzivoju, Solas kungt koardé dot. » DIV dojinas go'sd akréja, Abas skréjn dziedidamas;: Piv'balin! karl j81a, | Abi jija dom&dam!, | . Re, kur sgtalt! -kapavirt Mant balti baleling — Pest j4ja dziedidami, Kumeliot dancodami, En. kar&i ajzledame), Atsthi maqu sOpull, No karina parmaékdama, Atrod lielu rakstttAj, Cekulaina zfie dried Vartyu stabu galing = Tee, massing. lOkoties, Kaédu zinu 7Tle nes, * Parelzug atrisinajumus Latvijas 5. . nov. numurad levictotlem uzdevue miem icsttijusl Krimuldas (86) gai- du vienibas SaulgrieZu kopa ar kop- nieci Aijiju Rankis, un Maris Penl- kis, kur§ savu atrisingjumu atsttifis no Beléitas. 1 i Sm Shy _ SRT ab we. and 7 —_ : : sie ro: 2 FL tehcieed Be ol 2 oo ea oe 4 , fo ae ,