. Se) eT) cal . 7 eee ps geen es ee ee ee ar ee Fo er oa se." =. ere, . _ soe dunce 9 ee ae ie eR RE SD died ge pete ER. riard.J rn ; . 7 mr peat a Ra es ee ee re ee iit “ 7 ries a =i "Loan, aes r E ia | c = . . oe ieee og HE Po ee —_— ot _ ° “ ee el i el samt 7 o_o _ . Sees = oa =e eto . . = . al . orn . . ate je Meee: oe eae fa watotaws: Ee, ny ; a ee =i rel Sg nee ign, teh? Wate - . 1. ee ee et rs — me + oa * Te eT a aoe ae" Saaee 7 te oie? S 5 oo “as Bag aa | _" . - nt oe “et ana Pane em a . Hee . ar 7 r _ ere ¢ . ; _ on, eae ; : ; 4 Paes to ee ge em mm ot, 7 ‘. _ oT my ate : tn . oo pith eg ah att A ay ead pet baits ee ose a ar ro. , ee Fo “ect err lt 2) ae _— . a nee eet ee ee ae , . =. : : eo foe mR Ug . . Ton —.0 oat - a: -_— " Sm t8 on rr: —_ ee . 4 one _ . A . . £ +o eI det a Yee me ee Te . ‘ oo =" 4 2 ohn peri ee ee“. | eee we eee ers nes = = . ompoye t . mos . PP pra a= pcr ak re: ln = oa ero =yetan, iH = a +4 ee ee ee . mutes muté un atklat! parrun&t. Dzimtené palikuSile esot arf informéti par latviesu trim- dinieku dzivl Vacija, par misu stri- diem utt. (galvenokfrt no repatrian- tiem). ; Dzimtenes latviedi nosodot’ misu savstarpejo stridésanos, nevienpra- tibu un lieko filozoféanu par ab- straktam un neredlam letam, bijuso un naékoso Latvijas satversmi uc. Vinu veléjumi mums, trimidiniekiem, ir: lai més bitu tle neapklusindmie skalrunt, kas vienmér un visur bri- vaja pasaulé véstitu par to postu, varmacibu un netaisnibu, kas noda- rita Latvijai. Tas ari esoct vias, ko més te varot darit. LCK inf, noz. radits, zin@ms. tikal, ka cel3, uz kura tas bija izgajis, neved pie Sim vér- tibam. Vienalga tatad, vai amerikants | bij sasniedz savus idedlus vai nesa- Sniedz (ka Miltera luga),) —| vina dzive biezi nozimé bankrotu abos gadijumos. Nebitu jauni, ja més. vél naivie un kultiiras slipes val neapmierinajusie lauku un dabas cilveki, paklausitos ari uz to Jauzu spriedumiem, kas iztuk§ojusi mo- dernas technizétas civilizdcijas snie- Sumus lidz pat mielém. 4 Prof. P, Jurevits néma sakarus ar latviebu organi- zacijam arpus Danijas, riipejas par misu kataviru atlaiganu no danu iesiodzijuma nometném un vinu apgerbsanu, par D4anijas Jatviedu apzinasanu un kartotékas iekarto- Sanu. 1945. gp. beigads Danijas lat- vieSu skaits péc kartotekas bija 1860. | Péc padomju notas Danijas val- dibai visim baltieSu komitejam Dé- nijd wun ari LPK 1546. ¢. janvari bija jalikvidéjas. Lidz ta paga gada septembrim baltiesiem Danija ne- bija ne central. organizaciju, ne yelétu parstavju. Sakaru uzturésa- nei starp beglu apriipétaju DSKr. = bégliem dani iecéla sakarnie- Ls, Vélik latviediem izdevis sasaukt savu. valéto parstaviu sanaksmi AlJ- borgS, kur véléSanu ce] izraudzija parstévi pie DSKr. Pagajusa gada jJanvéri parstavju sandksmé Kopen- hagen§i ijevaléja kolégiju Danijas latvieSu apriipei —- LAD. 1946. g. pavasari DP pieskira tie- sibas zinamas darba nozarés un uz- lika arf darba pienadkumus, Fak- tiski béglus darbaé izvietoja no- metnu komandanti, sazinf ar darba pirvaldém, pie kam izvietodanas metodes ne vienmér bija humaénas. Béglu istos arodus reti kad ieveroja, kaut gan bleZi vien tieSi Sajos aro- dos Daniji bija darba roku tru- kums. TA gadijas, ka daudzi, kas neprata nekidu amatu, Daniji to femacijas. Tagad daudzi Danijas latvieSi, kas agrik skaitijis intell- fentajas profesijis, arf akadémiki, tagad strid&i par amatnieckiem, val stradniekiem — specidlistiem ar 170-—200 kronu nedéjas algu un vairak. Visuma materi§ii lab&k situétl nek& citas Eiropas zemés, Danijas latvieS] jabprat palidzéjusi tautie- Siem V&ctJ4 un savd laika ari md- su kayaviriem Belgija, cik to atlava Danijas iestides. Danijas stradataji latvieSl izpelnas zing stiv blakus Zviedrijas latviesiem, bet tiesibu 2ina paliek tilu aiz tiem. , 1947, g. baltieiu pdrstavil torel- z@jai Danijas valdibai lesniedza me- 51 1000 latviegu morandu par Dé&nijas bailtiedu béglu tiesIbu paplasinéSanu, bet at- bildi nesanéma, Kad parvéléja Da- nijas parlamentu un noteikSanu 1¢- guva tagadéjé valdiba, baltiesu par- stivjl atkal lidza atbildi uz memo- randu, bet to nesanema ari Danijas latvieSu skaits tagad noslidéjis apm. uz vienu tikstoti, no kuriem nometnés dzivo ap 650, bet privati ep $50. Pé- LAD zinam, no Danijas aizbraukuSl uz Vaciju val- rak nekai 300, uz Angliju 145, uz Argentinu 136, uz Zviedriju ep 120, uz Kanadu 23, Fran ap 20, uz citam zemém 22, bet repatriéjusies ap 100 latviegu. Kopa Daniju atsta- judi nepilni 900 tautieSu. Braucéju skaits uz Angliju un Franciju iste- niba bijis Helaks, bet daja atgriezu- sies atpakal, no Francijag gandriz puse, , Lidz 1947. g¢. rudenim bég]u ap- ripe Danijié bija DSKr. parzina, tad to parnéma socidlig ministrijas béglu parvalde, bet kop$ pagajusa rudens JRO, Danijas JatvieSu st&- voli tas lielikas parmainas nav ra- dijis. Radies pat zinfms dualisms, io tunpina darboties arf veci béglu organizacija, kas kompetencés dalas ar IRO, Béglu paspirvaldes sta- voklis pret IRO un bégju admi- nistraciju vel vienmer neskaidrs. Liela latvieSu baglu dala Dénijé strida un paSi sedz izdevumus par ¢avu un Mimenes ustur&anu, Dani- jas jestatanfs IRO navy devusi ceré- tos rezultitus, jo bégiu izbrauksana no Danijas tiicpat ki apstajusies. Dinijas latvieSu vairumu sagaida emigricija, kes bis netledi pie- spiesta, Jau maija val jiinija sagat- da ijerodamies Austrélijas komisiju. Izpraucéju skaits uz Anstraliju pa- redzams krietni ilels, Bez tam Dini- jas latvieSl paredz izcelot uz frantu Ziemelafriku, Argentinu un aitim zemem., Dinu fjestades paskaidro(u- Sas, ka vecile, darba nespéjigie, in- validi un eievietes ar bérmiem va- rés palikt Danijé: tipat iespajame, ka Danija varés palikt ari citi bégli. Latviei Daniid lidz éim Ol- ju3i pasargati no politiskam vajasa- nim un plespiedu repatriacijas draudiem, fipat arf no D&nijas nav izdots Padomju Savienibal neviens latvieSu karavirs. yTurieties kopa, gatavojiet dokumentus un pazinojiet ‘savas adreses ASV" LATVIAN RELIEF VICEPRIEKSSEDIS E. GALLENS LCK PREZI- DISA SEDE VALKA LCK prezidija s8d8 Valk tres- dien piedalijas ari ,Latvian Relief vicepriekSsédis Eduards Gallens, kas pastastiija dazus interesantus faktus par sis latvieSu organizaci- jas darbibu ASV un saviem nové- rojumiem emigricijas techniskaja norisé, BE. Gallens jau yeselu ménesi uzturas amerikanu joslf Vaciji un apbraukajig nevien daudzas latviesu DP nometnes, bet iepazinies ar' emi- gracijas mnorisi ari DP komilsijé Frankfurté, izeelofanas nometné Gron& un cltur, Péc vina spriedu- ma, vél talu nay izmantotas visas tas iespéjas, ko dod lidzSinéjais DP iecelosanas Jikums. Galvojumus IJat- vieilem ASV biitu jesp@jams sagaé- Jdat daudz vieglak, ja ,Latvian Re- Hef" riciba bitu zinas un fotografi- jag par tim fimeném un vieninie- kiem, kas grib stradét ASV. Daudzi amerikaini DP erib paties! palidzet, bet nevélas galvot par viniem ne- zingmiem wun nepazistamiem cilvé- kiem. Bez tam ASV pilsonus at- baida materifiie zaudéjum{, k&di, plem., rodas, turot brivu dzivokli atbraucejiem, kas nelerodas méne- Siem ilgi, Tap@ée amerikani patlest saSutual par emigracijas léno norisi. E. Gallengs ieteica latviesiem val- rak turéties kopa un neapgritinat pasu jau ta smago st&vokli ar sav- starpejiem norneinojumiem wun: aiz- domaim, ko bleH izsaka oficialis vietig bez kida pamata. TA saukto writo katégoriju" izcelogana jo- projdm nav atrisindta. Tiklab bij. karaviriem un ari sievieteém ar beér- niem likums paredz jerobeZojumus. Joprojam amerikanu komisija no- raida katru bij. kayaviru, kas par sevi sniedzis nepareizag zinas, vai Kas nevar pieradit, ka vin§ iesaukts ar varu. Berlines dokumentacijas centra par elu dalu repatriantu ka ar] SS vienibu piederigajiem atro- das Joti sikas zinas. Pedéja laika gan vairakos g¢adijumos atklata ap- staklu izklastisana un dokumenti, kas pierada piespiedu iesaukSanu, karaviriem palidzéjugi forma- litates nokartot un izbrault uz ASV. Repatriantiem, kas izcejojusi 1999. vai 1940. gad& uz Vaelju, lai glabtu savu dzivibu val beget no komfi- nistu. vajaSanas, Jatviedu organi- zaciju apliecinafums, ka Sle repa- trianti ir latvieSi um uz Vaciju bé- gust, palidzélis nokartot DP statusu un iegit tlesfbas izceloSanai, Tapat katram, kas gatavojas iz- cejot, laikus jasagada trikstoéle do- kumentl, Arvien vél DP nezina, ka amerikanu jestides atzist par plin- vertigu arf ple notfra izgatavotu aplecinSjumu ar divu liecinieku pa- rakstlem. TA jespéjams aizst&t pat dzimSanas apliecibu. val citus syari- gus dokumentus, bez kuriem izcejo- Sana nav jespejama, E, Galiens uzsv@éra, ka iratra tau- tieSa plenfixums, eizbraucot ASV, ir pazinot , Latvian Relief savu adres. Lal gan eakumda latviesiem llekas, ka viss vislab&k# kartihbad un tle péarpilnam aimemti jaunajiem ie- spaidiem, péc paris mfnesiem aina mainas. Tad tie pekSni sajit, ka fr vieni un nepazistami svefiu jauzu vidi, Kas bledi tos nesaprot, ,,Lat- yian Relief palidzéjusi daudziem visdazadak&s likstig un daris to ar- vien, tapat bis par. centrali visiem latviediem ASV, kur vyarés uzzinat pazinu un draugu adreses, bet to nav iespéjams izkértot, ja latviedl lebraucot nepazino savas adreses. LCK izstrada&jusi vairaikus projek- tus, kG §0 jautajumu nokartot. Katram der fevérot wn plerakatit »watvian Relief adresl un telefona numuru: New York, BE 237443. Pietiek, ja lebraucéjs piezvana uz So numuru un pasaka latvieSu valoda, kurp vind dosies, LatvleSu palidzibas organizacijas adrese ir New York, 82 Liberty Street, New York 6, N.Y. VESTULES REDAKCIJA!I O, Gontarovs, Oldenburgs PATTESIBA PAR JURNIEKIEM Lasiju Latvija par 36 kugiem, kas veicot llelako masu transportu:IRO vesture. Taja starp citu sacits, ka tvaixona »okaugum' apkalpe komplektésies ne pagu DP jirnie- kiem, kas apm4aciti Plensburgas jir- skola. No kadiem avotlem nemtas Sis 2!- nas? Esmu tagad slégtés Fiensbur- gas jurskolas bijugais audzéknis un zinu, ka no DP jirntekiem tyatko- ha ,okaugum“ apkalpe nay sa- komplektéta, Aprila vidi no Norvé- gijas ijeradas norvégu ‘arnieku ap- kalpe. No DP vidug sakomplekt&ja vienigi medicinisko persondlu. Bet par DP jirniekiem IRO Md Hm inaz interesejusies. LATVITA, 1949, g, 98 ; cer | ote . mal ' “4 Pei ter . ater F tet ee Cre Latviesu tautas ~ danicindéSana— furpinds - Kads vacu giisteknis - kas atgriezies no Krievijas, snieds zinas ari par latviedu deport Tas apstiprina jau no-day dl. fam. pusem ieguto informicijy, ke krievi sistématiski turping jp iznicinaSanu. . ‘Mitnétais gusteknis. izbrauris Kalininas aprija sikumé un pi trig dienam sasniedzis Polijgs Sinis tris dienfis mezgly staci} sastapis 7 eSelonus ar latviesy titajiem, kas devusies auc ziena. Izsiititie mitinijudtie, prety vagonos, Kursus apsargajuii krievu Karaviri, Sargi tomér livull daziem nelaimigajiem aiziet Udens vai uz staciju, kidd} tekmiem radusies jespéja ar sarunaties. Eselonos bijudas sievietes, bérni un vee clvEkd, neviena darba sp&jiga virieda, su virus, tévus un brlus atzy agrik,” paskatdrojugag sieyi izskata tas bijusas pils®tmienes Krievijas apstxlos samérf busés, Sievietes st&t nam paveléts sagatavoties Sanai apm, pusstundas, laikd, Deis is ty mates tikko paspéjusaa imemt bin | i ; 1 ; # nus no skolas, Latvietes stastit, ka esot paredzéty lidz 80° Latvijas jedzivotijy, . Vacu gisteknu eSelons bijis izeres, nots ar Sdlvm saukiiem: Nebel vairs kapul“ un ,Mizigu draudsiy ‘i ar Padomju Savienfbul" Latyletes viniem telkusas: ,,Plésiet nos uzrakstus! Vai {0s varat samieringe Se We teat? ties ar to liicteni, kaa mis piemabe lajis? Svelciniet miisu tautlesyg bt. | vaji pasaulé un -sakdet viniem jg | glabj mis, kamér vl nav par vil" ' ct oes, Vl Dadi vagoni izsOtito edelond bial alznagloti, etingri apsargat! un to ln. gi aizrestoti ar dzelonstieplém, Kas ; 2 jy. atsivorld tur ievietoti, gOstekniem nav fale | vies noskaidrot. Tat pad Inika véeu glstekal no Mae vérojusi divugs edelonus ar rier} é zemniekiem, kas devusies prethit virziené -- we rietumiem, Tis braue 4 a 8 kusi ar visu savu nabadzigo fedgiy, ga sere tur bijudl arf elklopt un puta. & 3 Jautinu izskats un apgerds bil kre ) ¥ sh pretstat& ar izsfitito la skatu un epdérbu, Krieviji dzives epstikl pSddis - paris gados esot uzlabojubies bet 3 krievu stradnieka dzives standart tomér loti zems. Ar nopelntto af parastals padomjy piléonts neverhe paést, ne ap#arbties. THdél, lel varl- tu dzivot, jazog, Un zog visl, eomg valst!, apzog cits citu, apzog gistek: 20 -g nus, kaut gan par niecighm sidshim 2% draud loti barg! sodi. Dail vileu gis ay tekni aizsfititi uz vairikiem gadien 2B: spaidu darbos uz Sibiriju par fo, ke om nozagual tik daudz kartupelu, cik vir : . a. lebazt diksu Kabata. “ott nospied@ju jespaidu us‘ view. | gitstekniem atetajuses krievu sleviee | te ,vienlidzigas tlesthas" dah i Wek Vini redzéiun& elevietes stridijam visus’ émagos darbus, kidus ,kapl- tilistiskajés valstis parast! vele H+ a : kai viried!l. Neviens padomijh nebrie nas, ka sievietei janes balki, jiple q neg bivém kiegell vai citas nastes. Parbraucot Politas robeiu, gistekpl 4 vairs neredzéfuti, ka slevietes ie ie ‘@ manto smagos darbos, Cllvikd tr 2: iasketijudies labak paéduit un abi # apbérbusies. | Kads cits vicu gisteknis, kag ate griezies no Kaukaza, stista, ka f- rienes iedzivota#, clk vinam izdevies sarunities divati, vist noskanotl naidigt pret krieviem un komfnli- tiem. ,Jiis nemacéjat uzvarét Sta linu," teicis kids kaulazietis, ,,tagad mums jagaida nakodals karé, nokratitu krievu jagu.“ | LCK inf, not. " Jittko skoléau vasaras nodarbibas LCK izglitibag nozares vaditéje informé: Gimmnaz{jas paSlalk dzas abitOrijas parbaudijumi. Ame rikinu josla parbaudijumos pledt ls vicu izglitibas ministrijas stavji. Vinu vértéjums par Aimnaziju mA&eibu liment un se mém visumé ir atzinigs, Gatav apliecibas ameriicfinu josli Pp : LCK izglitibas nozares vadstalt vietnieks J. Dobulis. Gimmnazt/a rektorug lidz ijesniegt nozarea V? ditajam savug vértéjumug kopa # vacu izglitibas ministrijas parstivis atzinumiem par macibu sekmem. Paglaik miisu tautiegi strauji lett lo. Misu bérni talaka ¢ is macisies sveSds skolas ang]u valode. Vinu sckmes macibas biis 1abas, . vini labi pratis angju valodu. Kihie skolu un gimnaziju audékni, kas Sim macijusies savi tevu va ae big vél iJgi pasargati no asimiléci- | jas. bet vini ce's savas tauras godt syef4 zemé ar labam sekmém soe Tade} skolam ieteicams pulein’t audzéknus vasaras nodard pastiprinati miacit anglu Ipati jaizkopj vienkarsa un ape tiskf sarunu valoda. Vasaras darbibas nay japlemirst arf [atv dziesmas yn gramatas. . I= . to ri . haya ia oo ‘eal = an." ~ bey : * * Se: L : ‘ ‘ Jay Be “ r : a oe ae oan = 3 . 7 " i mr : os ' _ . . eas . = . =o = - hd ' ' 7 si are J n Libis oe te = . * 2 ii ; . a = " . 2 " 1 4 = . 4 = 5 d - . . . = . a . : . . = : al ; * a J - = ba] fi i 1 . oo. 5 oo fh" c. . == Foe Ba © = Mi. fF. Tr . ' 4 4 ‘ y"* # = a ye rie . e + = . a - hal ant ss . n = = . aoa .* he a ‘ 5 x bs eo . _ = . + = ek ard, — - ' " = a8 - 1 4! =~ * . : a : F . i 7 al i 1 ' 7 i“ . - . oy s - 7 = . . 1 7 . . pa. a4 h a sa =e a "aL 2 . ok = = - = 1 _ . = . . -_ “ L * . a 7 a = i t as Ly = = L o7™. a 1 _ 1 . i. r t-. 3 Le a 4 : : - . : . - al 7 oo , nm . _* . : + ‘. - : s , ; =! 7 La . + os . - - =, : a ir we - Lk : qr es : a wo) - 4 - 7 == . om Mr bd 1 7: _ . a , = a = = f m, ; . Fou » 7 T : = - = = Pom | J . L . ™ = = 4 F L = Aa - = * . - = . “a 2s ke | fF = . a i=, = - 5 _= : . =. om 4 ~ ; a J Y ; ‘. _ : J - - : ‘foo a : 4 fs caey a = 7 a me ; : - ao : a al Fp in “ - ae 2 7 _ 5 = am - 4 = P , , ae et ee : 44 a ee pcg a r a ‘~ x sa a" . — a. - = : . 7" = 4 - : , F a " —_ & 1 . Ms . a . -—., - . = 4. 4 | - . -c,. Bm am 7 7 +7 . Hf - - | = = 5 * ;, = ie ee r Sorts fl = — & = a _ - . : cl ‘! ~ = = -” = _ 7 3 k* a “ ~ = fo = a tT = = a . : ' i? -E v . BF, Se a + 3 + _2 ~ E* asia eS ‘4 . a i zs . 7: 1 * = 1 4 = - fs al " = * . = - I - = = aor A. : - “r Z wt . - - = =k = ~ a _ ae ig * a 5 ts *s = 3 " 1 i ; +. ie = - rn . i b 7 a "= a 1 = r oT TEFL 4 . - moot, , " as ° . h ea ; ote =, 7 a . - ‘1 - . . = [ie y all ° . al = = a nm _s ors s . $F _ , ‘ "I t migriclfi Late se et A a. ‘ . F . r = ” = = = . ir - Tr: 4 . =" i =" : i a a] 4 = “1 ia h A ud a al - - ee 5 a aT = -_ 7 - “a = . ’ a: ‘ —= Tf - "= = ml . Tv, ay bl = Be. fae a ie i =a a hae a " Bra fet =. iz . 7 eran : h, a “3 “ ™ slep eee Par] 5 i ” - 4 fi a wl 1 , JS , ; ye ze r 4, _-" ; ‘ - 1 a . ie” ‘ ae w . 7 -~ ae Ags 8 ape wma . oe bi =. = . 2 e i = BT ‘ | i - ay x et Te im . a - 8 . 4 J . * ' ara" 9 c. are a ri .