Pew 2. er it 4. es: a es Oe — al voi? aan aay " om . for ELE Slept ae = oa u - { ; H . I . " .. r " 7 ' - 1 ea fa i] 1. fe 1 a . “ a. : 1 _ fe 1. Fi - i. tial "eons 1 i ‘ 1 . 1 ae . #5 iF 1 ae a] ‘a oat cae mm. * oe ta ' . "1 Loe Hwa —_— ._ nt ona = . i “7 1 oe 1 Ih: tts ‘url : . ut it ae : ee I i, att PL” et, s : -* ' “ 1 . we h. 4 _'. 1, . 7 ro, 1 | . oes ot . - a 1 ° 1 ra 1 i. a. 1 wh 7 UW =. | ede - sit 1 on “t pat? abt oa . 1 oT “ . ee 17s " “. oo as a, 5 -_ ae E, ‘cee a 7 a a t M F. vérsis konferences uzmanib 4 Eiropas kustiba| Biedrs bez maskas Ari ebserdi pravietajem! var pleplidities ISA, BET ,SLAVENA" BIOGRAFIJA ~ BOLSEVIKU MORALE“ — POLITBIROJA POLITIKA — ,MES VINNES SITO KABU! bez Baltijas fautam VESTULE LATVISAI NO PARIZES No Eiropes kustibas centra “‘Zvledriji anglu valodd {zn&koéa bileténa Information On Conditions “Behind The Iron Curtain 13. n-ra Parizé nigriezusies Igau-| starp citiem rakstiem, kas atkl4j ko- nu-latviedu-lietuvielu finijas sekre-|miinisma un Pad. savientbas Isto tire ple frantu kristigo stridnieku|seju, Dr. A. sniedz atminas par Ko- konfederficiias Dr. iur. et. phil. Jone| ministu varasviru Zubitl, kura bio- | Wavakas, kas sniedza misu ies lidzstrédniekom atbildes uz sekojobion jautSjum' 2m. grafiia ir isa un raksturiga. Jau bér- nib’ ving parddijis asoclilas tiek~ smes, apzagdams skolas biedrue un skolotajus, kidé] no otras pamatsko- ow Kildas attic) mes patlaban fe-j1le9 klases parvietots uz mazgadigo starp Elropas padomi un! labofanae jestidl. No turienes vind epijamas Baltijas tautém? -Péc Elropes padomes statitiem tis locekli var bOt suverénas un demo- kratiskas valstis, kuru valdibas site tani savus delegitus. Pafreizéjais aizb@édzia uz Krieviju, kur revolicl- fas laikA atradis savu Isto vietu, klidams per polltisko komisiru sar- kanarmila. P&éc pilsonu kara beigim dienéiis NKVD, beldzis pronegandas institiitu Maskavaé. Un kad 1340. g. nadomju karaspéks okupéja Latviiu, pedomé |i.» jeradie art Zubitis, klidams pat =e. Lal sudzinataju, Se Ik, nodibingta slégtas, un to darbita neizpauZ Vajadzibas ga- - dijumi komisljas domé uzaicinat at- - Gecigo tautu un valstu lietpraté@jus pedomnick trodas us, kas @ emig- - it raclji, ~» Ja Blropas pedomes durvis Bal- : ie tautim slégtas, vai mOsu cilvé- m fespijama citid& veid& piedé- vit savu darbu un spéku epvienctie -Eirppas celianai? er nants : kirdes, Ari personiga ' | BeKavé bit Jo idedlistu vidt. Stras- burgas konferences prase no Baltijas fowinge personigu iniciativu, sabied- un garigi spocas Katre no murns*no 10 datadsen kone ‘ferencim un starptautiskiem kongre- alern var izvéléties sev toa, kas vinu visvalrak interesé, lal tur ar savim tinddanGm un stiju saistitu citu.tau- _tu uzmanibu. MGsu idzdaliba feapé- Jama Protestantu un katolu federa- Histu savientbd, nija, Eiropas tautu pas soclalisty kestfba: federilistiskis ‘mu tautas loceklis var nest lielu své- tbu saval tautal. : dja ar sevitku , spakikormisiju bégju jautajumiem. + Bo komlsiju apspriedes ir Jelgavas skolotéju institita poiltisko 1.enina-Stal! atial abit cot alina : paklausi- gq? vienties! un plestenograféils da- we. vina polttiskis gudribas, kas le- eae figaié Maskavag kalplbas »Mums komfinistlem padiem sava moraie,“ stastijis Zubitls. Viss, kee der komfinisma urvarail paseulé, ir morale, ja n& — nost ar to. Redz, pileonu kari man bija biedrs Lebe- devs — kominists. Vinu ievainola kGja. Divi dienas vilku biedru uz ragavinim. KidA sfid?4 atrodu dak- terl. Es taic: Jums j58rat8 mana biedra kaje. Dakters apakatés un tele: KSiu nevar Gret#t, par vélu ~ kSia iBnogried, Es izvelk eavu vistoll, ba% to dakterim sem dequna un tele: JOs Sratég kiju, vai es jis ainolaus! — Un ko domi, fs prak- vosts nenobaeldds, saka — #im tate- nfba, neka nevar darit, kiia jaam- puté. Dakters bifa burzujs un ri- béia komOnistu bez viensa kijas. Helandes gustekel pelt? sla Rol sagracto pad. Semeniod Véstute Latvijal. ne Arnhemas mn Hollands ne, Pad. savientbes As kody holandietis, Sarunk dustradnieku Betjs pal) rik di Liga} “goaunjectbas gal) ower sth mant iesques komendantira un, maniem sebild par spit, teakaitiia ment fronti — Kida tipe un f dis roa A alam alias Fg derigi dim Stingr! jaikiro Elropas pedorn darbs no fo ropas federdlistisko or: ganizdelju darba. Pirmajé pledalis u : tikal suveréne valstu ministri, dip-{ gon lomati, velats lerfdni, un vinu runas eaigta atbiidiba savu vail un parlamentu priek#&. Sie lielfe poll- tiki pat atzist federAlistus par kon- struktivu elementu vailsts darbi. federflistu sandkemé daudz : nibas izcils plemars tr belgu starptautisko tlesIbu speciilista pro- fesors Deuss, kas levaléts per Elro- pas tautu padomes prickisédi., = Uz. kidiem notelkumiem arf stu Baltijas tautas varétu Jidsdarboties federiliama kustibs? Katra federalistu organizicija ar 500 biedriem var sitit vienu offciélu delegStu Strasburgas konferencés, | 4" Baltijas tautim jo beviSk! j&levéro, lai Sie delegitl bitu tevérojamae] vai péeraonibas, kas ar sav8m idejim un Ndadalibu lespaido feder&listisko or- ganizaciiu: kustibu par labu savim tautim. -— Val Baltifas fautém ir fie off- cifile delegati? Né, Baltiias tautas tr vienig&s, kam : Badu oficiilu delegitu nav, k&dé] daudz ko zaud@jam, salldzinot ar de- chiem, pojiem, bulgiriem un ung4- riem, kam tau vairék delegdtu. Ar gavu aktivo lidzdalibu federd&lisma kustiba latvielu sitnis un tlesib- hieks Dr. M. Valters viertgals pie- us ari Baltijas tautim. Ja més: igeuni, lat- vieii un Hetuviell nespSsim visdri- zka Iniké sitit uz Strasburgas kon- ferencém savus izcllikos gara darbi- Alzuriiii nostr e | adaj nas aiznagiotos vagonos, nonica satru- nijudd baraku nometnd mis ms mosu taunestamse fabrixal, vu $ du i is ar ik praca tikal ve, Tukums un = eg it ; a ne lesfititie atvesti, liellike tiowg ibd. 1948 é vasarl mani ‘s a ur vel foprojim redvbja . Tur . Maskavi an? tes i us lh 5 EET Fa g 3 Ts . ed komiaunietus, a dates” = etradaja MMdsi bivdarbes, tal femdcitos amatu, Péc dafiem ménediem mani pireéla uz Stalingradu, io jleléko a drupu tukenesl. Bet ari tur — ils#the wa otrti, jevi, Bur pava- mis métdia n> viens ide deidzot nonicim pe ue YW paredzets td Ee a Edodas uz Vé- it, i Mums nu io Ar! stingrl apes niekus, kas spéjigi orientétles un Berita! spriest un ar savu izglitibu un prata gpéjim nostaties blakus citiem Firo- pas ctléjiem, var notikt, ka Baltijas tautém vél ilgi jigaida Firopas uz- maniba wn lfdzdaliba miisu zeudétis brivibas atgiSanal, - RParizé, decembrt Tade) ltels biia mosu pirateigums, kad Bering mums Ja, esam atbri- ny un me — wat : o m m -) - mics 73. Sefus no tem tant Pols hig it ka pat nesiegumiem pret Hotandt, ta- fu plecus jau otri ditenl attaisncia un | LATVIJZA | Gatavojoties izSkiréflem notiku- Un jGs zin, bledri, ko es darij? Es’ miem, tens Gopers ieteica izpétit — dakterl nodivul Ja dakters buriujs,-o- kadu pretestibu mums jarékinas Libak lal nav nemaz, Vind ‘briesmu brid Tapat butu vélams kominismu, un mordle ir — vinu/ sasinities ar uzraugu P. pirmaié Uz klausitiju jaut&ijumu, kas no- palidzétu, sabojajot trauksmes mums tieis ar biedru Lebedevu un vina ki- atbrivojot dazu kameru ju, Zubftis atbildéjis: tienes odzitos, kas tad Sestdien, 1950. g, 9. decemby nha * | ViRLKAS NOKAPA ELLY (16) ~~ Modeviba LATVIESU PRETESTIBAS KUSTIBAS - CINITAJA ATMINAS | ticijas. Maija sikum’ uz tigiem pieprasijumiem pée Grsta, at. naca feldseris Ss. kas 81s zinas at stiprinaja. 29. aprija nakti deporuy ap 500 apcietinadto, liel&k& tiesa a, pirmad un otra korpusa. , Jekraugang« notikusi tepat pie cletuma — Kana, ka postena vazonu parka. Va umemtos cinU/masings deportéjamie biiusl saslégi ~Kas par jautajumu! — biedrs Le- sear lidz izdotes atbrivot @fl|kop& pa papiem, Jai aizkavétu big. bedevs nomira. Mums nebija nevie- na komilnistu daktera, varétu kiju dretét, Bet komiinistu dakters var ap brinumus. Redz, otra pro- | isdotos. ve no pilsonu kaya. Granitas dkem- tundu pirms pusnakts ba norauj bledram Vorobiovam pa- eaccdalie cial soli un apstijas pie kuust, Biedrs komiinists, dakters ko-|97 kameras durvim, kupas & mdOnists, Dakters nogried kida ita! yaig Aik omy ie pakausi un‘ pieliek ram Vorobjovam t&, ka sma-! pays riedim. Ccenes neizkrit, un biedrs dzivo | aad oe br mums atlika tikei veleties, Ctra cilvéka pakausi... 1341. g., kad Pad. Vacija noslédza savetarpejo draudz!- ukkanas bas un sadarbibas ligumu, biedrs! Z", Tas noziméja jaunas zinas. Ar Zubitis stSstljis: airturétu elpu gaidijim raidijumu, »Bledri, Stajins, génijs, katré zinh | kas tilin ari nica: ir gudre, Politbirojs strad& roku ro-| vakar apcietinits un pirms tris ki ar vinu, un neviens tos never} sundam cletums ievests viens no pledmaukt. Pirmais kominists L4-! aitivgkatiem TS locekjiem V. Uz ns ar bi} gudrs. Vin§ teic: Ja tas endkusas 3 id xomdnismam, uzklap= z€nam nro a a on wine Saute- uz pleca un sauc vinu par Aleksan-| nae un munieiju. simi, kural sekoja burts Sutijuma svars dru Lielo;,ja n8. no§auj vinu. Taged | siictiat radiiig aizdomas, kastes at- més trklap8 Hitleram uz pleca, lal vértas, un jau pée stundas V. apcie- vind lustig’ kau} anglua, frantus un . stietit, ka pirms amerikfnus, jo tie ir riktigle pluto-. ya Vieng NEVD. rok Aritubl krati, etrddnieku izsie{i un kapita~| veienuy TS dalfbnicki no daZidiem listi. Jt redzés, ka Hitlers pir ka~) oeoanizicijas atzarojumiem. Domi- néli februks Anglija; bet ving to jams, ka notilusi nodeviba. nevar fzdarit bez mums. Més dos!” pebruare beigis un marta sikumé bencinu un tabtbu, js ar’ dos béko- ricinBiudde earunes par TS un LA hy un olas. Sito mums nav tik! apvienotanu un galveno sptku kon- daudz, bet lai tiek vacletim, un lail antraanu vien& virzien&, lal gitu vind sit anglus un amertkinus. Fs Hiel&kus pan&kumus. Tam pretojusies zin, apkart Angifjas sata ir jdra,.un LA vadiba, bet seviiki students K., mums ir maz kugu, kas Sauj ar Uel~| viens ng LA organizétajiem. bi- Rabaliem, Hitleram ir. kugi, iis ar mieru apvienoties tikal tadB zemidenes, un stukas!, un vinam pa- veld&, ka TS pllnigi un bez kadiem tik kauties. Hitlers grib -karu, un noteikumiem jeplistu LA, kas savas mes dod dito danst, Tas it! ouas art paturétu galveno vadibu. gudrt, ledri. Ja mé&s atteiksles ho TS ds oriekslikums gkitis ent draudzfbas pakta, Sitas tundtilsis,| ams jo sais organiziicl{/é stradaje varétu-uzbrukt mums. Bet més véliniy ratvijas aemifas virsniekl un atbrivoja., Cik zinu, Pad. savientba vél atrodas ap 75¢ holandieSu, kas arf cer sagaidit brivibu. Arnhamé, decemtet 7. Vaskine re instruktori, alzsarg! un policijas dar- binieki, ki ari priv&tpersonas un mall’. abe jaunatne, kas ae uzticiga sollju- | ical. kes mam — #ATGur § t | it sea’ ‘tevin zarnk, zie-! dojot sevi visti taitas un valste bri-+j 1 vibai. Turklat TS bija labi noorgani-' zéta, ar plasu sakary tiklu, epieatie vem, lerotiem un cit : } TAdél ari sis organisScijas vadiba atseviikt. vies viend laik& un doladas Banu. ‘ins, protams, bifa labs, UN} §. atst&ti zimité lasliaim, ka — soy Mak lat tas , saulé stvoklis aivien pasliktints © 7 4 visi drizum& gaidima sadurmy i gaiten! no- ‘starp vacieSiem un krieviem. Cie. 38 | you patlaban 6500 leslodzito, vary, a. * arl vairik, jo daudz jaunu klét. Tresaja korpus& guj 68 la Tur vai nu atveda val aizved!s kas smagi sa8autl, bégot vai pretoly, tles ple apcletin&Sanas. L. stivoklig “2 brida durvis atkal aiz-] pasifktingiles, un vinam yairs gay | un soli attdlindjas, kads 00 joredzu palikt dzivam. To pa cirtas 3 savieniba un i kameras raidija mums 12-, arf yairiki speciflisti, kas izsauktt ys cletumu, lal méZindtu saglabt dies. too dzivibu -— ne jau dzivel, be tlkal tekistu vajadzibam. Masa 2 @ push, Izdarijusi paSnavibu... malta naktl, detirstot tretaji kon | Val nu tas bila Se redz&t8 pdrdgyt. voiumu fetekmé, vai ar! ap vinu bit, savilkusies nodevibas cilpa —~ athit. di uzeto 81 gaismataindg TS —locekis bija panémusi Ndzi navé.., Pécpusdieri no apakSaa santmin zinu, ka policijas inspektors Kipelig pércelts no Stabu lela korpusa 7. kameru, Tal pasa vakarg plenica vésts, ka gen. Gopers als vests — domajame uz pratingleny. Otré ritA més raldijam uz visin pusim svbtku sveiclenus, fo bija 18, mails. MOsu kamer’ pat iznica diy. kArfas evinibas, jo nicks atelm& arf savu dzim3anas dienu. Mé@s bifim drusku letaunijudl k& @damo, uf papiroaus, Kidé] arf var@lEm fo die. = Raut cik. atikirigdku no paréjim. Pee divi dienim atgriezis ten, Gow pers, un jae agri rité sanémim vine raldijumu: »weslet drosi, — péc mana vértBjue ma ¢eka vél nek& nav uzzinajusl. Stabu fela gan dkiet ancietindto pile na, jo kameras. pleblivétas dz pede. dam. Val nu nékual kigt daudz {aunu bre Bik afar gee eas ei Riehl pratinaland nem aa. ormeun4, Ar. man! sp gilGs dlezwan cieiami‘—~ tikeai dalf sitieni sejA un pa pleciem. Abts pra- tindZanas naktfs nolasfia visus ma- nis izmeklftanas protokelus, papile cirst tik dauds robu milsu organizé- - cijas rindas, Zimigi jau bijis tas, ka pBe nesek-j Am apvienoiands sarunim pra, bet més vél nav gatavi pricks a eres Bet tad, bledri, mosu sabied- , ke &... bis — Anglije un Ameria. tama, eis 3 Keusieg kopi pret vicleti. Ang-|kJit vél uzmanigikal.un _ attlectgi Amerikal pirkartoties... | Sa ie Sis bédigis véstis mie padarije klusus un domigus,‘ Tatu aneiidta- mies, ka neviena cina nev bez upu- flem, un pat nodeviba nespétu TS jznicin&t. Sf organiz&clja strid&ja ptc kédes siat8mas, kur katrs zindje tikal vienu locekii uz leju. Bez tam vél — ikviens TS dalfbnieks darbo- jis ar plenemtu virdu, t& ki neviens lekritudais nevar@ja iedot otru... Naéko4aii diend par Siem notiku- miem informéjam gen, Goperu. via ir nopletna lieta,“ vecais us un parddis, cik / virenieke murs etbildéja. Bet neyz- : erikfini ticéa sitai}traucieties paragri, — redz@sim, ko bis p , Ka nealy nikotne. Ja jau bis notikusi fl un atlau religijas|emagika nodeviba, tad izmekléfand lés demokratus un/to tilin jutisim. Mums javadis tikal demokratiju. Més sa~jno sirdsapzinas un gribas turpin&t okupés visu Rietumel-|aigsikto cinu Iidz galam. To prasa ekA tur taisit demo- ikviens Ista lntviesa piendkums un Amerikas énites. Jas zin, : meinu pataisit par baltu, jaj Cletumf akite fest&jles kiveums. 8. Un amerikini uzkersies|Us nopratinf§anu izsauca reti, bet to: makskerl, Més uzvarts sito] tad ari pratinfimos parveda atpakal né anglis val ameriknis. Ja} pusdzivus, t& k& tiem vairikas die- e bis labi biedri, es iztalsfs jfsinas nic&s dzied& brices. Kadam part saviem paifgien. Un tad mé€s/pardro§niekam, nikot no pratindéa- cels jaunu pasaull, Més terikos sar-| nas, bija izdevies fegit zinas, ka 28. kanos stirigus un tautes tiesay Po-/un 29. april! atkal notikutas depor- ij, Cechoslovakij& un visur. Es jas lemfcts, kf to tals. | __ pinkie Sie ae invest kominis- izlietojiet iespéjas ropa, Komilnism T Vacij8, Elropas alrdl, KE sasist Ame- pesOhindt sev wn saviem tuviniekiem talk- riku pédaii kaulé, politbiroja val LATVIA nav gruntigi izplinots, Té ir ndkot- | PA GAISA PASTU nes darigana. Bet eg ir drogs, biedri, ka politbirois uztaisis riktizo planu oa ae Sitds Metas. Tad@] biedrl, Re pada remem: ums vajag biit lojéliem priek’ mO-| UF Amertkas Gavienotim Vaistim un fs edu — DM £50 méneni, t avi hmong Bagh Beeb We are 4~—$ dienu jaika no anitianes, tenis Vacty&; uz Austral 2 Sis, 1941. g. stenografétds plezimes|DM t— mene nueelanel fodien rida, ka stupid’ fandtika Zu- saelie i <6 at : HELE ea jas aoe eran abonements pa galsa biSa lekcijas, kups Sis vientiesis bez | dsas vienot Grataice lacie cae mazaékas kritikas val personigiem} Galse paste abonements pasOtinadms ple spriedumiem, atgremo tikai sarka-|[ten, MOF arstiviiem Vactja un tet nas propagandas instititu macthas. ee ir gandriz vai provietiskas, jo lield daja politbiroja noliku pieplidiju- paredzéts, LCE apgide LATVIUA, ia) Schw. Gmiind, Artilferle- aserne, done, Germany. es ki pats! sasta smal fr ainnak bis ga visi doku- ment! par {leu divi un darbibu pé& dion divdesmit gados, kes ari bis | labEk& lectba, — 4 Man ficiet, ka t& art notiks, jo ci- tad! vind nebfitu fasijuaf court visu lietu...“ nobeldza sirmais virsnleks. Vakar§, kad visi bljim apgilludles ar ceribu uz drizu kara siksanos un iidz ar to —~ misu brivibu, matter! nodimdéia soli un apstijés ple mtr kameras durvim. Nokrakik@ja alé- dzene, un atrautajas durvis parddlj&s vairiki brunot! vir. .Celttes!" kids bargi uzkliedza. Més pletrikAmies Kaji, un viens no Sekistiem noprasija katra vardu, uzvirdu un dzimsanas datus. Taujée Sana apstdids ple viral. 8. Atnéctil savi etarpa klusi saduksttHbs, Kam viens no tiem uzsauca §.: »Atri sagérbtles un’ sekot!" Skita savadi, ka atndlcudl tris virt, jo uz pratinSanu parast! veda vient Sakroplotas rokas kavéla S$. api? ttes tik Atri, kA gaiditail to velajl, bet kad lt, J. arib8ta draugam pi lfdz@t, sargs uzkifedza: Citlem stivét savis vietis! Gan mAcitdis K. métindia | bet sargs tam fevvéla ar dtiri seit Nelaimigaia zaud@ta Ifdzavaru un fee Gizis uz gridas, kur saniknotais fe | kas kalps vinu val spardija -kajém: .Jums neviens paskatdrojumu ne- prasiia. ifis — nol&d@tais vécd splegs|" K. piecéldg, grilodamles atbalstit’s | pret sienu un drimi raudztifia gridé. Sapju un balgas nojautas salauz- tals viranieka sr mokim uzvilka 28° bakus, tad piec@lis, pfirlaida skumit skatienu saval gulas vietal, kameral un clesanu bledriem: .Nu tad... ar Dieva paligul Izeiot vinS vélrelz atskattids ut ltn. J. un tad alz vina lanl, ka ne gribédamas alzvéris smagis durvit. SS ee Nakodaji. turpinijums: VINI VAIRS NEPARNACA ———————_—_—_—_— ST ee ne i ee woe ee af qh Lae bal,” ahr aa 7 _. re Me tanga al rake re tog ie - eat 5 enety jiem ' un nedeg ist! apodi, Kids kK ud padoma, un vislabak to tatu {eg no kidas vectkas, vairk piedzive) - Kas ir vientulia ; ‘Mazskauti un - guntinas? D tits, daudzas iatviedu simecie. i Kluvules vietis, kur tu E. neviena tautiela, Dzivojot starp sve Hem jaudim ar skumiim lari KA misu bérniem svei& vida: aus Veediklem un bérniem tell latvisky as vinu apkirtal Fakatnieky vieth tle Gk cittau 7 dziesmas. Un guntinas, kas dei un nevarat darbotien Ini. tkautu un -gaidu = Vienoti kopa aizmirsisim lst rah Bn dar rakstit ari | edfaim Adamo. | Pasaules tats 1, iiitine Vijalt _ augsim Vienot; Lats t Viento tae Avot as ;