Un iZatg ps io TOKEn, Ustamp : ius ates, Kad iz (veseld jelg nami — lo : ' ii jumti iebrukuay ‘m a aes «postazéis, emonté, tapae “mat fi iabeldzies, “* ny aM cita rajong ‘ie ig zemes ita aiz citag sn 7 ‘Jzmnurétas rrp Pagraby te AE. Dijusinamini ber IE un alvin Be dan (Ee mag ae nopleés ing | as blokékgs. aa cefas banku celtnes aS sabiedribu gas Ne 2 lznem ya, Hs ) StaVU, un tle a Blu. Tur 20 vaj 4 . : hen, ee s Dir Ae. erties par tirdenieens : ‘gados | naming Londont a dazus’’ simty ie as milzeniem. yi tikai agad = vienas’ famam ir 7 istabas, pb. “Past apdzivos 2 istaba a itiem izirés 5-tukgSas iss. a cil tarifu.2 mire stabu. Tendkums ted } 2 edela. Gimene no am bet stradas parasto du 8 Sikiem remontiem’ inv [g nedéela.- Skaidrs atliun dé]. Katras nékolsd hams nopelna jaunn fe: Begistams uz tide fe jem. Otrs penis fe apdzivo,2 iste &:.. ko maks4 iri Sih mix Be ires nauda apéd kit Be ménegos vient naa Be ko varétu iegit, ja tin &: res Naudu jekrat. aye namins Londoni ny ge Bvéku izprieca,- bet vide Be yokju jautdjuma atria) Be a méaksla ir té tikt pl Be. amaksai, kas neked mt yr 200 mare, Daios i) Be tra, tresa val ceturtt ie artni, ka tas. pins & Enozime tradicijim, i B. > barak&m, biell at tr ie: 1 ‘BEninu - devil s tiri lepns, Bez si 3 Bgire labakas istabes SF = tad par tres jenisutl yérk otru nami Tupe a ir citas tradicljes Dt a em zem viena jul? De As slikts tonis. J , tad age aupa ot , v4 wat rons tikkai par mam. Bet ko nome & i. Tos mazga ine alps darans We daudzos paklal gee padetesim Ut. fe gabaly, in, Be LATVLSA, 1949. g. 28. april = LATVIESU KARA GUSTEKNA STASTS PAR VIENU SMAIDU TRIS GADI AIZ DZELZS PRIEKSEARA (6) PIESPIEDU __DARBOS SIBIRIJA -CINA AR KOLCHOZA DIREKTORU UN KAS NO TA IZNECA Visvairak Sai kolchoza pavadita fi ,laimigas* tautas liktenis. 1946,/ 47. x. bada ziemaé krievi ar iigoSanos gatdija pavasari vn pirmos zajumus. Bet kamér tas véi nebija piendcis, vinu galvenie partikas avyoti bija ruden? novaktie lauki, kur vint ar- yien vél ceréja atrast ko édamu. Sitlegs vél nebdija nokusis, kad krie- yietes bariem vien devis turp un liknadamads. parstaigaja kartupeju laukus, mekiédamas S08 pussapuvu- Sos zemes augjus, Pret vakaru yi- nas, dubliem noskiestim tarbam un maisiem atgriezis mAjas, Kartupe- ju atliekas izz8véja, apstradfija un no jegiitam stérkelém cepa nlice- nus. Ver ljedomaties, kd tle gar- Soja! | Bet tas nebija viss. Kadu dienu a — glisteknu kolchoza zirgu stallos ga- 1 Re Bee: , Kida oy ds péstaZA pamestien st Me g ‘MARSA 1500—3000 a, He 4 iemaksa 200—S(0 : b 3. vinene nupat Londo 2 mu ar 200 mire. jemi. fe Ss nomaksas 3: min Bi aut BR . lag 5 . - a4 . . 2 - = on . =. © . * . . Le a = et a Tal a —— Lome * La] "ome - r al 1 . "8 Lt er ne "he - q i mgTit ee or told Pay ae ee a ee ay re Pel ee je ee ee et A ee ee ee a | ee” Pee eee ee, 8 iF: "wi i Ps 1 D —_ = = a w Dm ie’ a= C seh, =e = . ak. Tr ee . es .. [fee Ds bad * = * _ P| (2, . ' * ct ” hated . . . we ! om rn = ee aL = 7 7, "4. = * 4 if ", meee L™, &, : . i bt . a F; . ™ a = . i. Pepe cena al a ni els i ee ee eee er a nS eo ee: = eo Se a a Ser ee ee aa wh weet eee oS ee 7 ett! ne : Mtoe : ts ey i att ofl = woe Se * are ole fugit eee te TS _ we fone . > ow ee < Ce ne Cee Z . : bet t& weg stapu vecaku silevieti ar mazu mei- teni, kas. ripigl parmekléja zirgu pakaigus. Tik novargusSus un izha- déjuSos cilvékus, tik pazemotas, tik nolélojama st&vokli nondkuSas bit- nes mekad savi miiz4 nebiju = re- dzéjis:. abas noskrandusas viednas walasija. virgu .-méslus, sabéra tarbi- nd wun.tencinddamas devas m4jup. Citu dienu sastapu divas jaundkas slevietes, dazrelz naca bérni vien — un visi vini mekléjas pa zlrgu pa- kaifiem, Sa&kum& nelzpratu, bet at- risindjums fzrddijés vienkiris — rirgus tatu baroja ar auzim, Stallu clemini salasitos méslus izskaloja, feriito produktu == auzu atliekas — enjauca ar lidzigi kf&rth iegfito gtérkeli, un rezultit& atkal iméaca »placeni". | : Sled Divainékais tomér bija tas, ka cil- yéka organisms izrddtjis neapréld- nims; pieaugusie, ipadl slevietes, fos bada Jaikus ar visiem vinu ,par- tikas. produktiem" parcieta samera sbi — atskaitot vienigi figeni ka- jas un galvaé, no && vinas izskatijas pat tuklas. Totles bérniem Sis pdr- baudijums izrfidijfis par smagu ~~ daudzi apmira, - | Pats. par seyi Sal lafka nedrikstéju daudz domaét, Ceriba tikt lauka ne dis .,paradizes* nebija- nekadu, giuzi trad! -- biezis pratinfiganag radija arvien driimfku atmosiairu. Dau-| dzi no miuséjiem, paklusdm satuk- stadamies, lavas pédéjal izmisuma ceribai — no mutes muté staigaja baumas, Ka drizuma gaidims jauns kay5,. Visi. bijaém parliecinati, ka Padomju Savientba to zaudétu, Bet boeviku splegofanas sistémai ne- kas nevaréja palikt nezindms, Pa- dumju varas muzigé neuzticiba, ko] varéja salidzinat pat: ar bailém, pa- lika viemtiniga un savu pretinieku iadibindsaridt un atkl&Sanai ta iz- gudroja arvien jaunus panémienus. TA 1947. g. jfinija pék’ni paklida ar Melu pifitecibu stastita vests, ka turki kopA ar amerikinu vienfbam esot pargajusi robeZu un lauzoties vw. Krievijas vidieni; esot kritudas jou vairdkas ‘pilsétas, unl sarkand armija nespéjot turéties lebruceéjiem pretim. Rezultéti bija parsteidzosi. Miisu nometnes virsnieki stalgaja laipndm un smpaidigam sejam. Lau- dis vigur satukstéjis un paklusi emé fas, Kads wzdrodinijhs pajautat jau- nam bolSeviku leitnantam, ko vins dom& par karu. Un ,neuzvaramas" ermijas viranieks piemiedza vienu acl pameta ar ikSki pir plecu un piebilda: Vienigais parelzais cels ir uz meku.* Més mulkigi mirksi- najim acis un izlikfmies negapro- tam, méa centamies ari nepasmai- , ’ dit perioda mani tomer satrieca padom- wun neizradit nekidu saviinoju- mL K& gan varéja zindt, ka &ls pats boeviku leitnants nay provo- ké&tors? Miisu nojautas vélak ari izrddijas , | Bet krievu kolchornieki tat PriekSpusdiend dzivi sarundjas, vi- sur valdija drudzZains satraukums, un ki Sodien vél atceros kida jauna puisa muti, kas amaid& atverads lidz ausim, Kad uzzinija per ,kapita- listisko imperlalistu jebrukumu". Pécpusdieni feradis NKVD auto- mobilis, Un pazistamas formas térpti virl ar apbrinojamu precizi- tati no visa lielé kolehozmieku bara izlasija taisni tos, kas priekSpusdie- né bija sarundjusles un smaidffusi. Vinu vidi gludi parsfeigts, mulkigi un nelaimigi saviebtu seju stivéja ari jaunais puisis, kas vél no rita Dija smaidijis “idz ausim. Viena pazime pée otras epliecinija, ka ka- ra baumas bijusi tiga provokfctia... Vélak uzzinfjam, ka visi apkért- né notiekot politiski neuzticamo va- jaSanas, ko izskaidroja ar Padomju Savientbas saimniecisko rosibu ap- gabalos ajz Urallem. Tur jaunas raktuvés un mezu darbos bija vaja- dzigs paplidu darba spéks, Taisni Sai laiké misu kolchozd leradas jauns direktors, vienpadsmi- fais péc kartas, Ar lepriek#éilem 10 biju sadzivojis labi, bet Sis izrd- dijas neledomajams vacieSu nidéis. VinS nekidt nevaréja samierinaties ar priekSrocibim, ko garajA gfista IsikG bijdm sey izcfnijusi. Vinam ar] lik&s, ka neparidim vinam va- jadzigo cienu. Un kAdu rity mani Vienkérs! nosfitija uz aprinka pilsé- Tu auegstakas priekSniecibas ricibé. Neko labu neparedzéju. Un tiesdm — izradijas, ka jaunais direktors apvaino mani miltu un kartupelu zddziba. Protokolu, kas jau bija ga- tava ar visu manu atzifanos, attel-~ cos parakstit. Nezinu, kidas tados gadijumos ir sekug — mani glaiba tas, ka NKVD puikvedis mani pazi- na nu jau 18 ménesus, un man fz- devas parlecinaét vinu, ka ticamfba Sorelz ir mana, ne sveSd, nevienam. nepazistama direktora pusé. Man izdevais ari izkaulét, lai mani ne- siita atpakal wz kolchozu vitmaz tik igi, kamér tur ir jaunals direktors. Un notika brinums — acim redzot, mana sekmigé darbiba ciku kiti ne vinam, ne augstikajam komisaram nebija pagaisusi no atminas — lietu nokartoja man labvéligi. . ,Tu brauksi meZa darbos," saciia NK VD spécigs, labsirdigs puisis. pulicvedis, un ar to manss guitas bija iz3kirtas. - : Kopa ar 10 citiem giistekniem tri- Jos pajigos glu2zi bez kidas pavadi- bas cevdmies cela — manai apliect- bal, ka drikstu brivi kustéties, iz- ridijas_ magisks spéks. Non&cam neliela kulchoza mea vidi, kas mis Jau pasa sakum4 parsteidza ar gli- tajam koka jaunceltném, ar emaidi- gatiem un laipnajiem jaudim. Més bijim pirmie gistekni, ko Sejlenes laudis redzéja, bija saméra cilvéciga. Sadalijfimies pa divi kolchoza majinas, tatu mi- Su priek! izridijis isi — blakSu ba- rl naktig metés mums tik neganti virsti, ka driz vien uzdevim cinu un pargujéjam zem klajdm debesim. Man bija jaapmetas pasa direk- tora maja, Tas bija 26 gadus vecs, Bidams partizinu pulkvedis, vin} par ci- pam pret vacietiem bija apbalvots ar Padomju Savienfbas . ordeni un lzradijas ari iggadigs partijag biedrs. Tatu, kad sarundjoties bi- java palikusSi divi vien, vin$ paklu- sam gtzinis, ka tie labumi‘, ko Krievijai devis komiinisms, vinam eaot ginfmi, un viné tadél -vairak Hilloties pagu lauzu, ne tik daudz valsts lab&. Pateicotles tidam vie- doklim, arf darbs kolchozd ritéa pavisam citad{ -—- nekidas normas, nekidu soclitstisku sacensibu. Dar- bu sadalfjim main&s, brivi latké fiistekn! varéja atpistles vai pali- clzéja majas darbos Zirgus, kag ta- di kart& paltka brivi, pret lauku ripen po iziréjim kaiminu kol- (noza) a: i, Bet dzive Sai mezZa ofzé beidz tikpat péksni kA s&kusles. Paklida haumas, ka sakusies. gisteknu atilai- Sana uz maéjim, un. miis pée divu nedé[u darba noatitije atpakal uz aprinka pilséttu Tatu palikim skeptisk] un tas miis pasargaja no vilSangs: kadai auksté un migiainaé oktobra rita mums Ilka sakdpt pretu Vagonos. Nekas neliecinadja, ka do- damies briviba4. Un drizi vien no- Skaidrojés, ka braucam... tledi . uz Donbasa oglu raktuvem — vergu darba elli, kur nok]iist vissmagakie politiskie noziedzniexi, Kaut kur zemapzind sizdigusas ceribas ap- dzisa. |Skita, ka savu modu pavadi- Su akli, nebeidzama -verdzibi. Nakoss numuri lasiet: KA ,NORMOROVSCIKI* DONBA- SA KRAPA BALTOS VERGUS opa ar tautiesiem dzivé 7 un domas — MUSU LIDZSTRADNIECES VESTULE NO KANADAS Tikko atbraukuSas, péc beigta darba nezinajim, kur brivajas stun- das sevi likt. Varécu iziet Gra — pilséta sveSa, valoda sve3a. Ko kli- disi. bez mérka? Reiz gribéjam no- gersot pirmis Kanadas ktiikas. No- pirkiim gan, dargas nebija, tikal: kur tu édisi? Blitu Varija -—- stavi kaut jelas vidii un notles& savu mantu, bet te nevienu neredz pa ielu ejot édam. Alzejam uz pliidmali, bet tur no vienas vietas rind&s vien stiv auto~ mobili, Solu ari nav, kur apsésties. Skaidrs, te nevar. Bet kur tad? rein ko — stacijd!* dukst attapiga tadél wusmemana balss .Atrodam staciju. Milzu_ telpa, Jaudis ratnj s@Z, gremo gumiju un pipe. Nekadas burzmas, ne netiru salnu. Soli patukSi, varétu médi- nat, bet nav drosmes, jo neviena iz- salkusa neredz. Tad skat&mies: »Women" — rakstits uz lielim stik- lotim durvim, JIebaZam degunus. Silts, galgs, plads. Bet te ari neviens neéd. Pat bérni ge rdtni un nemaz neprasa mammal maizi. Kur jis tadu Ddrinumu Vacija redzéjat? — Kur nosédas divi vacieSi, tur tilin Caukst@ja papiri un Zoklu maltuvés pazuda matizes rikas. TIeejam vél a7vijak. Tada ka rakstamd istaba mikstim mébelém, SéZamies un do- dam saval kdrei valu. Bet tad gan solimies: nekad vairs ti. ) SKABARGAS Un vai tas pats nav brivaji svét- dieni? Esam ielfigtas kidd méa&ié ta ap ni. 15. No rita aizejam wz baznicu. Dievkalpojums beidzas 12. Ko nu? Ja bitu tas, ka nav, un je varétu, noteikti jetu uz m&ju, bet — tas mumg tikal virda péc. Ka jau- nas pamétes izdzitle pabérni stié- vam uz ielas, nezinim kurp iet... Tad kSd4 dieni sanemam aiciné- jumu ferasties pavadit brivo lailku misijag majé. S&kumdé esam tikai tris vieinas. Bet te mums patik, cilvéki ir joti jauil, més uzdodam adreses, laipnie majas salmnieki ga- da par misu étibam, un .driz if maja izvérsas par miisu _,klubu“, Te ir t& vieta, kur sanesam savus nedé|4 kraitos sapnus un cita citai pérlokam domu piiru. Ir ari viena otra skabardzina, ko veram pirdomat. Dazai. meiteneil piemirsusies gadi: ti klist jaunakea un jaunaka, Cita nekddi nevar ie- klauties kalponea darbd, jo vina ir studente, bet miéjas saimniecel ze- maka izglitiba neka kalponel, Un kada mite ar bérnu ir tik nepie- mérota Kalpones darbam, ka apgriez visu pilsétu otridi, kamér atrod KA IEKARTOTA PADOMJU SPIEGU SKOLA ,,MILITARCENTRA X" raktkart etvedusl lidz nye Riga EAS << euhatela, puller aging THi~ skola, ,,Nordsee-Zeitung" plaSaka raksta par Sim splegu skolim sikak attélo apmiacibas kada cité centré, kas, péc raksta autora zindm, atro- doties Krievijas vidiend starp Vol- gu un Urdliem un ijekariots jau ka- ra jaikd. Viss apkartéjais apgabals izahuidi- nats par aizliegtu. Tas vien fa- domju cilvyékus daudz nesatraucot, ja tie pieradudi ple neskaitamiem aizHeptiem apvidiem. Apgabala vi- dii atrodes pilsétina, kas nosaukta par ,militdrcentru 2%", Sis ecentrs esot, pat Padomju Sa- lestade, kas lidz vakaram var sagadat — desmit Kiidu dienu ,,Universal-Aunts’ bi- moja: London’ atskanéja telefona z¥OnS, tn satraukta balss jautaja: »Vai jis man nevarétu pateikt, val Stokholma tagad plosis gripas epi- démijat" LOdzu piezvaniet mums Pec pusstundas, tad sanemsit va-« Jadzigo inforniciju," laipni atbildée- Je telefona’ jaunkundze. _,,Universal- Aunts, kas latviski sauktos ,Uni- versla krustmate’, nodibinija péc Pirma pasaules kara. Laba ideja to- Teiz ieSavas prata.divim dimém, kas vél@js ar izzinu palidzfbu pakalpot Klientiem un, protams, ari nopelnit. lestides slava drizi vien izplatijas Visi miljonu pilsétd, jo ta pier§dija, DIALOGI aeSdru, Hidzu, nebaries, Amilijt | Manam — On sini Mikelim, .redz nebija Bg wilt a. ; P ti vogient™ — Kéds tam sakarg er tara un tad moms, réda’ bifn jadzer 00 . Dzivokla meklétijs: ,,Dzfvoklis man pattk, tH pardk aizsedz skatu.’ fp ernsaimnicks qSitams, maos kdngs, ig pavus ta zina yistt wn var visu. Vispirms nevaligas damas lidza sagadat iz- palidzes, kas bitu ar mieru dazas stundas palikt ple béerniem. Tad tlka ligtas izzinpas par mébelétiim ista- bim, viesnicim un restoriniem., Pie- prasijumi ar laiku kjuva alzyien sa- rezfitaiki, Celotijiem vajadz@ja iz- zinas par to, cik jaizdod naudas par braucienu uz Italiju vai Spaniju. Biroja sagidaja viniem biletes, va- litu un brauciena marsrutus. Ba- gati tirgotaji un ugnémeji gribeja pavadit vikendu kaut kur Skotija un makSkerét, ,,Universdla krustmate” tidos gadijumos apgadaja zvejas plederumus, sarun&ja viesnicas un izprasija atjaujas makskerét ,fo- mantiskos tdencs". Visgraték ,Universdlajai krust- miatei" tomér kldjies tai diena, kad kids jaunbagatnieks gribeja rikot darza svetkus un ltidza lidz pi. 20 gacadat 10 pavus, lai tie atstatu diz- ciltibas un turibas jespaidu, vedin4- dami savas Erdinds spalvas. Lidz noteiktai stuntai ,krustmate“ ari to pavetca. Jo festadei jau no dlhbi- naganas galvenais princips ir — ne- 5 neatteli | vienibes. apstakjus levérojot,. nepa- rasti riipigi apsargits. Ap 2 kv. km liels apvidus nozogots ar divi metri augstu miirl, virs kura ik pa simts metriem pacejas sargu tormis ar lozmetéjiem. Mira prieksi ir val- rik simts metru plata nepleejama josla ar wzrakstiem, kas draud kat- ram ar navi, ja bez atlaujas tuvo- sies nosprostotali joslat. To sarga ne vien posteni tornos, bet arf pat- Tulas ar macitiem yilku suniem Ari neparasti labo, asfaltéto celu no militarcentra uz aprinka pilsétinu pastavigi apsargd. Dienas laika tas Skiet pilnigi izmiris, bet nakti pa to trakd Strum’ drizas automobdi{}L MVD sardzel ar zilejam cepurém ari ir iemesis $0 centru tik ripigi apsargit, jo tajii atrodas viena no visinteresantikajam , spiegu skolam visi pasaulé, Kopd 1943. g., kad $0 centru uzcéla, tur apmdaca cilvékus, kuru wedeyums péc skolas beigsa- nas ir ielayities sveSu valstu armi- jas un tds izspiegot. Centra értas mijas céla ‘tieSi tai laikd, kad ap Stalingradu plosijds visnikndkas kaujas, Visu apmacibas centru jau toreiz Sadaijja' tris nodalis, kam sava starp& nav nekadda sakara. Lai no- kjlitu no vienas nodalas otra, jalet cauri trim stingri apsargatdna ejam, kur j5uzrdda ne tikai spectiilas at- laijas, bet ari j&pakiaujas friskdr- tigai krati§anai. Nodajas savukart sadalitas apakSnodalais, J. nodajal, ko kara latka atzina par svarigako, bila, Sadas apakSnodajas: Vacija, Ungarija, Rumanija, Somija. 2, no- daja bija paredzéta Japanai, bet 3. nodaju, ko ari ierfkoja jau 1943. g., Sadjalija ASV, Lielbritanijas un Francijas apaksnodajas. | PriekSnotelkums kada kandidate uznemsanai centra X skola ir at- tiecigas valsts valodas perfekta par- vyaldi$ana: Si iemesia dé] Vacijas nodalas audzékni sastadijas gandriz tikai no paSu vacu kara gustekniem, Parvedot mums aguda pa pastu, neaismirsties as pirveduma talana otra puse atuimét, par ko Jus miaksiijat kas pa lielakai dalai bija Dif vi- cu komiinistu partijas biedri Bez tam priekSnoteikums bija ari, lal audz@éknim butu vismaz viens tuys rads, Kas paliktu padomju parval- ditog apgabalos; Ja gisteknim, ko Izraudzija apmacibim, bija bdralis, kas ari atradis giistd, tad 80 Dbrali parast! nosiitija uz kaédu special iekartotu: gisteknu nometni. Splegu skolas evarigaki ipetniba bija, ka no pirmé briza, kad tur ie- radis jauns audzéknis, vinam bija jadzivo tied! tidos apstaklos, kiidos tam velak bitu jadarbojas. Vici- jas nmodajlas audzGkni dienas wun maktis pavadija telpis, kas jek&rto- tas wz mata ki vacu armijas kazar~ mas, pipofa vicu cigaretes, 6da vé- ciskus édienus un, saprotams, drik- stéja sarunities savi starpd tikal vaciski, To darija, vadoties no at- zinas, ka visbiezak spiegi iekrit si- Ku neuzmanibu de], kas atklij, ka tie nav pieraduél pie vides, kura at- rodas. , Tiklidz skolé jeradds jauns av- dzeknis, vinam ari bija janodod priekSniecibai visi savi dolrument! un privitaés mantas, un kursa laikhu, kas parasti ga 6 lidz 8 ne- délas. vinam bija jasaucas kida pseudonima. Vina isto vardu drik- stéja zinft tikal skolas priek&nieks. Péc kursa beigam tikpat alepeni Jaunaiam spiegam pazinoja, kada varda vinam jasaucas turpmak, un izdeva faunus duokumentus. Pec #is sarunas ar prieksnieku jaunais splegs vairs nedrikstéja satikties ar saviem bijuSajiem kursa biedriem, bet parasti vinam ieradija atsevisku telpu cita korpusa, kur vins lidz tam laikam, kamér sanem konkretu uzdeyumu, dzivo kopa ar kadu sar- kanarmijas virsnieku-konsultantu. Pec kara beiga4m abas pirmas centra X nodaljas slégtas bet toties leyérojami paplaSinatas 3. nodalas apaksnodalas. To audzéknus dai- reiz. tiilit. péc kursa beigSanas nosii- tot uz attiecigam valstim, citus pa- turot centra vél ménesiem ilgi. Audzéknu neesot daudz — parasti pa 7—@ katra apaksnodald, bet ne- viens cilvéks, imemot paSu Beriju, nezina, cik daudz tadu centru isti} Padomju Savieniba pastav, darbu birojd. Kas par to, ja bérns tagad aug uz ielas Kas par to, ja tas varéetu nclabvéligi atsauktles uz paréjiem Més vaddmies no apsvé- ruma’ katrs sev tas tuvakals. Ja més brinimies, ka 20 un vai- rik gadu Kanad& nodzivojusie ve-~ cle latvieii vairs neprot latviski, tad nemaz nay jameklé tilu Biru- tas, kas p&Srvértuifs par Ruth, Aleksandri, kas kluvudi par Alex, Marljas — par Mary Jansoni par Déenseniem utt. Bet Sis skabardzi- nas izraisa saystarpejus jokus wun smiekius, VESTULES Vértules, véstules, Ae mazie draw gi, kas no. talas malas atlido un no krit tev klépil Ir tidas, ko ar smel- dzigu ilgoSanos gaidi ik bridi. Dada - ir vésa un mitra, k& gléva cilvéka roka. Tu noskurinies — rokal ji- but stingrai un cietal, Kas nem un dara, ne laiski un miksttauligi snaicis. Daza no&virket ki alzsvi- lies kadikis, bet cita «4 liesmis aiz- dedzies sils, kuru griiti slipé@t, Un vél cits ki mieriga, saulaina diena, nosézas uz tavas istabag allekina. Vestule no dzimtenes.., T&. lex tevi drebét un vibrét visiem laba- jiem spéekiem un gruzd3t naidi par nevaribu un postu. Kaépéc turé ro- ka tikai vestuli, ne tuva cilvéka ro- ku? — Kapéc? Pasaules sirdsapzi- na klusé, Bet véstule bréc,: Bré&e par netaisnibu, kas nodarita cilvé- kam. Tu jfiti klusas eleas un karatu elpu, Cilvéks raud... | Vicijas nabagmijis cllvéku léni pievele thc... Sis posts, kA ne- jauks kupris guj tev plecos, bet spé- ju ir tik maz, | Véstules nék un kraijaa keaudzé. Posts kfipj ar kalnu. fk katral viens un tas pate saturs: paligh! Blezi palleku ar vastuli roka kA sa- salusi, Vai tieSim gauie drikat bit tik gala, ja pari zemei fet t&ds posts? Kadé} Selt rudent sadedz!- naja miljoniem tonnu kartupelu, tirgus pirpilnfbas un létu cenu dé, ja 4e miljoniem atvértas mutes, ku- fis nevieng nellek neké. Domas, Sis domas, tag Znauds un splez, bet atbildes wn atpestisanas nay. »BRISTIBAS* a LIGZDI- Mana {fstabina ir maza k& plauk~ Stina, talab iesaucu to par turkates ligzdinu. Kad sarodas misu_ tri- jotne kopa, ted ta ir, kA ir; cetur- tam tad vairs vietas nav. Bet sa- naxsana vienkopus mums fr pilniet nepiecieSama, jo biezi svinam! kad mazi, mums vien svarigh svétk. Tadi mums bija, kad sanému gai- niti ar Latvijas skatiem. TIlgi prie- cajimies un spriedim un nolémim kartites galimét elbuma, lai btu pasiern prieks un varétu sniegt par- skatu art svesafiem. Albimam vi- ku darinaja stud, arch. Miervaldis Jurievekia, kas pée nokalpotd kleu- Su gada uz dzelzceliem atradis darbodanos Sejienes ,Eaton“ firm par zimétaju — dekorétfju. Jau- naja darba ving {r aomnierinits un pifle laurug divos - felienes dacha klubos, iekarojot sev virdu un Gdraugus, Rudeni ving firmas telpas rikos gavu darbu izetadi, Dezam labem, kas cendas, celB skiras uz nakotni, Kadu dienu plen&k pazinojume, ka muité jisanem sainitis, Teradnis jauti, kas tur iekSi. Saku, ka t@ ir divana no tautieSlem, bet nezinu, kada, Labi, vind atver karbinu un izce] Latvijaa k tu glezninu — pamirdz nicietes sar-~ Kanie brunt, Ir art neliels koka Skivitis — -laiva, vijni, bura: ,,Pit, vejini*. Esmu tik prieciga, piespie- #u darvo guvumu kritim un stel- dzos m&jup. Vakaré plezvanu sa- vam trejlapim, un tas ierodas wz wristipam", Prield ir liell. Pat mana saltmouece itzpriecijas par briniskiem darbiem, apvaicijc- ties, val is mfkslinieks tédus gata- vojot ari pardodganai? | Sirsnib4 stundas #tri aizrit3}ugas. Ar Zélumu un izhrinu pacelam acis ra stundena riditajiem: jigiks mé- pl | Bet ple manis paliek gabalind dzimtenes. : | Vankuverd, aprili, Leonija Ozolkaine u; un val ma- FR IZBEIGUSIES ILUSTRETO ,MERNIEKU LAIKU" krajumi, bet tazad pledavajiam MERNIEKU LAIKUS BEZ ILUSTRACIJAM par pazeminatu cenu DM (Pome ERS, Izsitam nekavéjoties péc pasitins- juma Sanemsanas. LATVIJAS apgads, Gunzburg/Do., Dominikus Zimmer- mannstrasse 2. eae lat bapa hh esha Se SA Sch ea, egg! ~ =, ei ei ee, ea de ee oe eer A es eee a ee se pe ania oe le Be . 1d ko. oe Tu redzi: . ter a ny — ee ee Pn ir 1 wel .. | Oy sae i San a Te er tee es ey re Pe ee ee TC a re —_— ™. - -_ = ot ea, Vane i 7 : lee pt ass se pee y — . = “ pie a" ae aes “ = bs 1 7 oe Cee | aa le . 4 ee ee ae ec . ray nl Sn" ny - aa io Ci cai 5 io = wet ee i — = a al . Th rr . a C = a 1 . . - 7 i ™ = ' F 3 = ™ . a. 7 ie mae : os = ? . . " . 7 = = . a rr re noe map eae Pat 4 Shell J i= — oe - . ie aie et a ogre cme ee a dort : _ : oe ie ee td Pel T Thott Rd ae 7 24: a rat tea a Co ca oes it Soy wei po 5 ae: eo tag ait eae . + ee al pny mL is 1 r : Shik ie cate 2 Sle eee eT ' Ta t = r lee we aneceeaand, as és ‘i ee . 0. 7 " " he BI eg . . pete ren ie ioe! - == * rt ere eee Le ir a | 4 1 hey Re yp ee bephe eet I 1.09 Kee : L oe ar qe! " peers “ae a." is Tj. . Z + . erty he Mes : Se Dat " Pe a oe el Sralmb he -F cries i. nish id oe LA oie es as te ad ! r = : cr ss : i ete de ee “| ee a hee met ee arr; pe Pak ae ys Parent he th aap op ae TA eo * oe ge ae Sat ate ere ert tea ayoit: oT gg — ie Ad ee Pe) eo ee Ph 14 a “5 14k m= a 4 ot “7 ce o_o 7 1 . . uw . wae 5 oy 28 ee . "ao . # : . ae as F cece, Doe pO” as ge oe as nk :. is aa : : a ' i . " : so fa Jc -