as ae Doors a ae ;
7 wae . i ee r- . | -
Te 4 23 7 . ris at .
So Re 1950. g. 22. hovembri
4. = 1 a s 2 =
= = -

wsdl | ee

oaths ‘Mministri a

gas tele dienu igh or
‘ue Vocdu. ie Pe stap.

7. ws? s " hd Tale

jaa teal tur.jal jeradulés 6. ame-

E. iy ; - ag gras iige no 1951.—1057. gadam

Jaunais prezidents {r

pastip-

"1 "on
aS OF oar i Lk
| 7 ra | : . 3 I +! ¢

f crs ea I ie my,
1 ce kes ‘a ey hb r
Al ae .
“Gy iT. Ae at
Ca | 5 os:
< a a i U3 ra
Se we Phe Re
i
: 1

1 Put eee

i f Ke Ly

= ay
4 7 "1 ; a" t
oa : 3
1
1]

7.

‘ oat a <3 ;
i .

a Ap OY Pits 4
ae: :

= rade

ay; ‘
aL 5

1 rf

:. 1: : r

J ns -
ee #.
7 i! ; :
y d ey ; L F
/ 1 : . ad
’ - Fi. z

‘: ‘a Te
We
L 4
aA,
Ly 1 id

a
it '

es sate -
L a. , '. hf : =
' : pat 41
:? oak $
. d *
i
or a Tet
oes

Gain -| :
eens: orickil. bile Hathjas
‘po -70-holandiediem, kas ne=

of

iat
bey

2 p.  Gosti pavadito latku viniem

F
" /.

‘RE ir bedigikd diena mand

{ENE pee -Ieclena paskaidroja ne-

16 gadiem zaudéto re-
ns ir astonu bérnu
‘Tidy Zim pazina vienidi

nnife

: ot sleperiibS izplfinojudl at
-apgides speciflisti Vaiington6.

ski val-

| Kriisas plrmainu no ollvzalis uz pe

‘gadu laikG, lai aiztaupitu liekus

degvicias gaisd, ceturt-
Oruties divi oer

-* Atieendsl, un no 23 viru lielis lidma-

Nw-apkaipes 13 nogalinétl. pardjie

‘komiinismu, Vinstonam

Jo Basioni dzivo vienstiva

LATVIJA
Latvian Newspaper.
We. 91 (4235) Nov. 25, 1966

Remsdruckere!
Sigg. Hartel & Co, Schwilbiac
Gmund, Paradiesatr, 1 Publis.
hed twice weekly Circulation
11.000. Sponsor-International Ra.
fugee Organization,

_ 2 |

LATVIAN NEWSPAPER

~~ “Raaikalo Taboristu bloks prasa

_ fieSas sarunas ar Maskayu

VAT LIELBRITANIJA REVIDES SAVAS ATTIECIBAS AR ASV

Londond (ag). = P&édais laikk brits ariicty

ministriff
dences liclajos starptautiskajos jaut&jumos jet slidzingdanes po
rindas ir jeskatos, ka katr& sind Hatrod kida polttlcka, fore

mula, kas novérstu Kinas bakas par

korelas us Kinag territorlin. ‘TE cer radii diplomitiske esi tlediim s3-

runim g¢ Maskevu. Esot ari nodoms niké

brett ar positiviem priekili-

‘kumiem padomja lerosinktal 4-valstn konferencei,

_ Art Lielbritintjas apakinami 41
Jéboristu deputaétu grupa lesniegusl
rietumvalstim adresétu  rezoliciju,
Kura prasa nokfrtot visus sarezgites
jautajumus tieSis sarunis ar Maska-

— yu, Lidzigu rezoliciju pirms dazim

dienam jau bija fesniegusi 27 Jébo-
ristu deputatu grupa. Lidztekus éai
tendencei britu ministru kabinetd ra-
dusas arl domstarpibas apbrunosanas
un britu-amerikinu attlecIbu jaut&-
jumé. Amertkanu prese zino, ka
britu ministru kabinet& radusies gru-
pa, kas splez valdibu samazin&t bru-
nosands programmu un deklarét Lie!-
britanijas neatkaribu no amerikanu
militarés palidzibas. K& galvenos
Kis politikas. atbalstitéjus min vese-
libas ministru Bevanu, apgides mi-
nisiru Strausu un kara ministry Stre-
Ciju. Ari mérenle ministri ki Bé-
vins un finantu ministrs Géckeijs no-
skanoti par pasreizéjo attiecibu revi-
nu,

 _'L&boristu radikala bloka principié-

He argumenti esot sekojoai: Britu

~ Maskava tiesas
‘Vinstonu Certilu

 -Maskava (Rs), = Maskavas. raldi-

brunofands samazinatana pamudind-

jaukimas ten-|

tu to padu darit ari plréjis Atlantika| fae

pakta valstis, ieskaitot ASV, ti no-
vérsot Padomju savienibas pravocé-
Sanu panikas akcijal. ASV p&rné-
musi kara histérija, bet patiesis ko-
minisma briesmas tuvikajos gados
draudot no tekdlenes. KomOnisms
gltu pandkumus, ja Helle apbrunota-
nis izdevumi apgritingtu Atlantike
pakta valstu saimniecibu. So valstu
atkariba no amertk&nu palidzibas
dod Padomju savienTbai neatsvera-
mus propagendaa argumentus un ne-
- letekmé angiy un frantu mo-

Péc amerikinu laikrakstu sinim
kreisals bloks jerosindjis $ gadu bru-
Hogangs programmal paredzitos 36
miljardug mércinu samazinat uz 3
miljardiem, ja vél ne vairik. &o va-
Jadzibu argument® ar to, ka finanéu
ministrs Geickels savil péd@jA Vasin-
tonas apmeki&jum& nev sanémis tle-
du Amerikas palidztbas solijumu, uz
Kurlem vél cer8ja pirme datiem mé-
nesiem, Par &o opozicijas grupas ak-

er

Hi, aovembri London’ sanica Au
sesiji. Ple p

priv, £,

levélitie LNP pirstived navi
rezidija galds seller onal ,

pirmajl
BD * A. Stiariis, wins Labi —_
MK. Zarigl, VV. Jonums, A, gc A Temata} pa ereisi ac pre =

Berge, L. Tilnora uz. M. Senge.

~B. Stmaga ulpeimume

Vai Tito nolauz pedejos
liitus alz SEVIS

BELGRADE MEKLE RIETUMOS IEROCUS — VEL NEPIEDZIVOTI

AS] UZBRUKUMI

MASKAVAI — TRUMENS PRASA STEIDZAMU

PALIDZIBU JUGOSLAVVAI

Betgrade (nd). ~ Pédéje nedSin poiltisko netikume gaité
vesela rinds faktu, kes atticcas ws Jugoslavijas irpelftiskajim

tivititi amerik&nu diplomitiskiis ap-|

rindag esot Joti neapmlerinites. Ame-
rikinu prese rund pat par Atlantizas

 pakte

this zinoja, ka nesenaji ,Pad. sa-/

vienibas tautu miera konferencé" aa-
stadits , internaciondlo kara nozjedz-
nieku“ gsarakets, ko vairikos miljo-
nos eksernpléru izplatiéet rietum-
vaistis. Katra saraksti min€ta per
sona esot ugskatima frpus starptau-
tiskiem un ateeviéku valatu  liku-
miem un agrak val vélaék pledzivosot
tlesiganu Nirnbergas tribundlam li-

_dzig& tlesi. Jau kopS ilgaka laika
-darhbojoties ,speciala juridiska komi-

sita", veleot priekédarbus Maskavas
plinotai priival. Saraksté ka pirmo
refistrato ,kapa noziedznieku“ Vin-
stonu Certilu tlesSSot jau visd drizu-
ma ,nekidtienes® prozesi Maskava.

Magskavae saraksta esot ap 200 rie-
tumvalstu politiku, garidznieku, ge-
nerdlu uc. prominentu personu, kas
pédéjos gados aktlvi nostajubies pret
m se-
ko prezidents Trimens, ASV, Angli-
jas un Francljas driietu ministri, ge-
nerli Marsalis, Mekarturs un Degols,

 Cangkaigeks, Singmans RI uc. Bez

tam Maskavas raigitijs zinoja, ke

automatiskt , kara nozledznieku“ ea- | »

raksta jefet visi tie, kas uzst&jas pret
Oderas-Nelsas Hniju kA VacljasFPo-
lijag robetu. Sint sekaribA sarakaté

 letilpindti: bundesprezidents — prof.

Heuss, Dr, Adenauers, Dr, Sima-
chers, vicekanclers Blichers, kardi-

- pélis Fringss, Cinags grupas pretne-

cllvécibu vaditajs Dr. Hiidebrands,
Berlines virsbirgfermeistars Reuters
un pat ,,Jaunfadists" Lorics. Bez tam
sarakstu paredzéts papildinat ar pa-
vestu Piju XII, kas esot izsludinajis
,krusta karu pret demokratisko pa-
sauli, So pédéjo priekSlikumu ,,mie-
ta konferencé” Maskavé pazinofjis
nadomiu Lietuvas katoJu baznicas
kanoniks Josefs Stankevicius no
Kaunas,

oe

ZIEMSVETKU GRATIFIKACUAS —
KAPITALISTU NELIETIBA

BerliIne (md). — Padomju josias
xBrivo vieu arodbiedribu savieniba™ pa-
tinojusi, ka agrik parastig Ziemsvétkn
eratifikdeijas stridniekiem an citlem al-
Estiem darbiniekiem Austrumviciji fo-
fad neizmaksigot, jo tas pe dauds &t-
Cidinktu kapit&llstiskis tekirtas viltigos
Panémienus, Kapitalisti agrik, ki savie-

paskaldrojusi prest, lmmantojes
Fiemsvitkn noskanu, lat ar gratifikicij=
atmrlanu stridniekiem parvitrote ving
Atkaribu no KapitSlistu #élastYbas, Sidi
Danimien{ esot jalebeldx. Rezwitath tad
ari vist stridijosie pademju josid Sos
Ziemevitkos gratifikicijas vieti bas
Splest] apmierindties ar vértigo aprina,
ka Vink palidz izravét vienu no nelletiga-
liem kapitiiisma festadijumiem,
lis palas FDGR paripojamu, ka ,pfc
Sttidnieka pieprastjuma” pirtikas racio-
Nena Austrumvacijé vél palikkot sp#k4.
Strisniekl fabriku sapuleés ¢sot moaudi-
nAjull yaldibu us ,jénu pireju lids mie-
ta laika apstikjiem.” : |

nu ar ASV. Atsaukume eniegts pic
britu un amerik’nu diplomitisko
parstivju sarunim Londoni.

BEIDZOT ,,KRITIS” ARI KIRCHEN.
‘ST EINS

Minchene a Ree Die Nene Zeitung
tokholmas lalkraketc

,{lauké raksturo New York Herald‘ piecgadu plains valsts

iim nedé|ien r
netioniiim tendencim",

Prezidents Trumens, izpelnidamies
senatora Tafta un repubilkinu pre-
testibu, kKongresam pleprasijis talité-
ju un tledu paildzibu Jugoslavi jal.
Trumens urevéris, ke tal pleder lit-
aki armija Elrop§ pte Pad. savient-
baa un t4 tédé} jduzskata per jot! {e-
vérojamu faktoru Rietumeiropas alz-
sardzibé pret varbdtéju padomju ag-
resiju. Palldzibas kopsumma aptver-
tu ap 100 milj. dolaru: 15 milj. aiz-
devumu no ekaporta importa bankas,
12 milj. kreditu Mardala plana fetva-
ros Italijal un Vacijal, kas nekavé-
jotles piegiditu Jugoslevijai miltu
sitijumus. Bez tam 10 milj. pare-
dzéti no brupofanis palidzibas 1-
dzekjlem Jugoslavijas armijas apgé-
det ar p&rtiku, k& arf 60 milj. dolaru
ligtermina alzdevums no ASV kon-

in- * gresa,

Maréala Tito plinus brunofanks

| tnforméel fu,

to jau fevedijis sarunas viemaz
cetrim valetim. Ar Svelel kiusiba
runits per genitlielgabaliem, tiépat
jau 18 ménedu figst sarunas ar rvied-
ru zenitlielgabalu rdpniekiem. Jeva-
diti sakari ar franMem per artileri-
jas apbrunojumu un dadu frantu ro-

(Turpingjums &ipp.)

Sveicei bis relafivi
visstipraka un
modernaka armija
Rietumeiropa

Berne (md). — Svelces jeunals

Tribune korespondenta Koblenca in-; stiprinddanai bez normélbudieta pa-

formicija, ka esot sagaidims no-
pietns Beigrades méginijums nodro-

,/sinét lero¢u plegAidi no Rietumval-

stim, Tito nesen iztelcis, ka gatave

UN karaspeks sasniedzis
Mandzurijas robezu

KINIES! GATAVOJAS ZIEMAS KARAM — SARUNAS PAR BUFER-
VALSTI IESTREG

Seula (ag). -- Amerikinu tanku di-
vizijas smailes otrdien bez pretesti-
bas sasnieguéas Mand2irijas robezu
un Hijesand2inas pilstu ple Jalas
upes. Ar!-dienvidkorejieju vienibas
virzis uz ziemeliem. Vinu mérgls
ir CongdZina, ji pileéta aus-
trumpiekrasté, kas vél ir ziemejkore-
jieiu rokfia. Kamér amerikanu k&j-
nieku divizija otrdien nocietinaj&s
pozicljas ple Mandurijas robefptl-
sétas Hisanjinas un gar Jalas upi, ci-

al-| tas amerikinu vienibas guvulas jau-

nus us tiemejaustrumu fe-
cirkni. Treidien Jalas upes pozicijas
paplaginatas vél télék. Komdnistu
ienemtais apgabals tagad parskeits

Bs.
sig adie Dienvidkorejiesu divizi-

jas jau bija plevirzijusis 45 km ne

MandZirijas robelas. Cipds lesaisti-
jugies ari Dienvidafrikas iidotaji.
Frontes vidus dalf uz priek$u virzds
ar! amerikanu flotes kAjnicki. Tikal
tiemelrietumu sektord komiinistu
pretestiba kluvusi energlskika, AcIm
redzot, tle apnémuiies alzstavét Ja-
las spékstacijas, kas svarigas ne vien
Mandiirijai, bet arl visai Korejal,
maksiigo méslu raZofanas zlni.
Frontes alzmuguré kainu apgsba-
los turku brig&dei treddten bija sma-
gas cinas ple Seulas pret 10.000 par-
tiziniem. Ari pie TaidZonas notika
kaujas ar lidziga stipruma partizanu
vienibam. So partizinu cinu organize
un vada no kfda centra &rpus Kore-
jas. Maskavas radio zinoja par aici-

najumu korejiefiem vienoties ,.patrio-~ | tas

(furplndjums 8. lop.)

redzétajiem 460 milj. franku gad& pa-
redz fim vajedzibim vl papalidus
[4 miljardus. TA ké Svelces apmi-
Ités armijas maksimélo stiprumu —
600,000 viru nav lespéjame tilik pa-
liclin&t, tad valdiba visus spékus vel-
fs armijas uguns opéjas pavalroda-
nai, apgidijot to ar vismodernika-
jlem importétiem vai Svele# rako-
tlem ferotiem. Visas kfAjnieku dajas
paredzéts motorizé, ka arf irveldot
{patas vienibas alzsardribai pret ato-

mu un bakteriologisko karu. Tidé

karté Sveicei bas proporciondl! vis-
stipraké armija Rietumeiropa. Relzd
ar éidu brunotas neitrélitdtes stipri-
néganu Sveice pared: aktivizét cinu
pret 5. kolonnu. No visiemn atbildi-
gikajiem valsts amatiem jau atlaist!
komunisti.

VACIIA UZVAREJUSI PIRMAJA
VALSTU SACIKSTE

Stutgarte (t. — Treidien
savi pirmalé vaista sactkaté fatboll

a

pic
Astopy gad pirtraukama usvarija §vei-
ci, Res Kopi pasanies tocistarenctartdm
Hrasiliji nebijn raudéjuct Kireph neviens
spiil. Viciias 1:6 wsvarn Siwigartes Ne-
kara ctadijd ar

in ovdcijie nacieadlite’ saneee vite

Usvaras Virtus viciedi leguva

5 )
uy
;

bija
neizikirta fe veri ta.

.

Teco oh M ARTAVU LATVIJAL

KAS NAK PAR LABU LATVIJAS BRIVIBAS, KULTORAI UN APROPEI

TG
rain

iff

i

i
He "4
HAE

i
H

saat
He!
E 3

pS

gE
:

tahicg
ween

;
i

tite
ple

Fert
Ss 25

TRAE

ie
reel

sae have eae

Th Caivedarai un tieBdasal, art
r kuru

Fricls Birds died:

S
E

oFRESTOEER
fe

Hi

ei ae eee