No Rigas radiofone — Sarkanie aii par dé STRADA DIENU UN NAKTI, BET... TIRUMOS ATTISTIJUSAS NEZALES Pac zemkopibas ministra Nikonova izmisusas atzidanas, ka pavasaya séja nokavéla, ,,vara uz vietém’ nav sta- véjusi dika un wzpatagojusi jau ta nodzitos kolhozniekus. Popeg ciema kolhoza Jaund dzive prieksséza viet- nieks stasta: Straédajam no pl, 5 rita Hidz 10 vakard. (,Jauna dzive...°!) Zirgus, kultivatorus un arkius mai- nijdm 4 reizes dienad. Sieviesu pado- mes priekSsede Line Kronberga prata iesaistit’ darba visas sievietes, Do- beles rajona Lenina varda kolhoza darba izq&juSi ari pusaudzi un vec) cilvéki, piem., 71 gq. v. Jankevics. Traktori strédajugi dienu un nakti — divi maipads. Ari Ogres kolhoza Jug- las zieds sievietes darbd neatpaliek viriegiem; tapat Dobeles sovhozd, ku- ta direktorg Stepjins vél apgalvoja, ka ,@jot sét ar gaigminu’. Bet tas pats radio tai pasa larka nemitéjas gausties par ,pdrtraukumu starp augsnas apstradAganu un séju’, atzistoties, ka ,daudzog miisu tirumos attisttjugds nezales, it ipasi — rudeni neuzartajos. Jékabpils kolhozi Nakot- ne no uzartajiem 3063 ha apeéti tikal 107. Apes kolhoz§ Jaunais celS pali- kudi neapséti 36 ha...” u, t. t Un tad dzirdam ,jauno atklajumu’, ka ,art sagatavots tirume, ja {oO heaps), aizaug nezélém un nondk neapstradé- tas zemes kat@gorija’... Ta top aaimniekots tur, kur 421 ir par darz- niekiem, kaut art Statina ,genidlaja” vadibd. LATVIJAS KORVIETU VIESI NO KAMCATICAS Raidijumé latviesiem arzemés dzir- dam: Vecais kaléjs Grikis atpiisas Ciruligos un jittag ki septitajas ce- besfs, Bet. lidz 1940. g. Cirulisi bija barona muiza. (Tiem, kas nezina!) Birinos barons Pistolkorfs, celot savu pili, nedomaja ka tur kadreiz uztu- résiea Leningradas metallisti un Mas- kavag tramvajnieki, [To nedomaja ari tie latviedi kas Latvijas laikd veselo- jis §aj§ par sanatoriju parvérstaja éka!) Arf Litos iekartots atputas name, kas pazistams tdlu arpus Lat- viiaa robetim faustrumu virziend). Visiemijotaéka kiirvieta ir Kemeri kur burzuju Latvijas laika ka uzdzi- ves vietd uzturéjis tikai norvégu kugu fpasnieki un zviedru komersan- ti. Pag. vasard tur uzturéjas 12.Q00, bet vieds arsiniecIbaa vietas 100.000... Bet ne jau latviesi (pie kuriem ne- skaitam Kirchensteinu, Laci un citus korinistu varasvirus) — tie it pado- mijag vidéjie wn mazie satrapi, kas péc ,pilém un nopelniem" Stajina lab& izpelnijusies atpiitu izslavétajas Latvijas kurvietés un brauc turp ne vien no Leningradas un Maeékavas, bet pat no Austrumsibirijas un Kam- catkas, no kurienes nupat Liepaja ie- radies ,pirmais simts’. Latviegu ,,kir- orts’ turpret! ir — Sibirija, un vecais kaléjs Grikis ir tikai izkartne. Rigas ,kultiiras un atpiltas parka” direktora Vaivarg stdsta: Parks no jauna noform&s: uzst&diti milzig: transparenti, kas stista par lielajam celiném, cInu par miermu un tautu draudzibu. Ir kr&eaini panno par krie- vu un latviedu pasaku temém, kas grezno bérnu sektoru, Divreiz nedéla bis polftiskay lekeijas. ,GENERALPLANT” UN ,JAUNA TECHNIKA" Rig& noorganizéts republikaniskais projektéSanas institiits uz komindlas gaimniecibas ministrijas projektésanas tresta, architektu projektéSanas darb- nicu un Rigas geodéziska kantora ba- zea. Instititaé sakoncentréti visi civi- ie, komindlés un riipniecihbas celt- niecibas projektesanas darbi. Viens no lielakajiem architektu uzdevumiem — Rigas generalplatia sastadisana. In- stitiita architekt]; un hidrotechniki stradas pie krastmalas techniska pro- jekta, péc kura Daugavas krastu no Valdemiara jelas tilta lidz jilras ostai vietérpg granita’. Iustradd ari Mado- nag generalplanu. Uzsakti projekte- Sanag darbi upes kugu piestatnes bi- ve; Majoros. Institfits veiks ari vairakué uzdevu- mus, kas saiétiti ar ,jaunas technikas jeviesanu republikas tautas saitmmnieci- bas atseviskas nozarés’ (Dievs lai pa- sardd no ,jaunas technikas’, diezgan posta jau ar lidzSinéjo!}. Starp citu sastida projektus mezu melhordctjas staciju dzivojamiem ciematiem un techniskajam biavém, kas kitis par mersaimniecibu mechanizacijas un mezkopibas vadiSanas centriem. Tu- kuma rajonad bie pirmé celu buves masinu etacija. kuras projektu patla- ban izstradé. Viet@jai rupniecibai pro- jekté § mébeju fabrikas. »LOOLOGISKA APMAINA” Reportddé no Rigas gaisa ostas tas prieksnieks Vuzjevs stasta: Atklata vasaras navigdcija, Darba bus ievé- rojami vairik naké pérn. Pieauguei pasazieru un Kravas parvacssana. Rez jau dijusajim linijam (Riga—Talline, eo eee ee miekiem Riga—Maskava; Riga—Kijeva, Riga— Lepingrada un Riga—Minska| atklatas jaunas jinijas ut Lvovu un Kisinevu. Lidojum: uz Maskavu bus biezak:. Pérn parvadatas. galvenokart vieg'ds Un partikas ripniecibas preces, bet so- gad — ruipnicu iekdrtas un Rigas rup- nicu razojumi lielajam kominisma celtnéem. Palielinas auglu un Ogu par- vadasanu. No Rigas zoolog’ska dar- za uz Maskavu parvesti tigeri un lau- vas, bet uz Kaukaza sovhoziem — bi- tes, (Sava laika dzirdéjam, ka uz Rt- gu atvest: mérkaki nemaz nerundio! par tiem ,zvériem’, kas mitinas pa- domiu lenacéju azotés. Patiesam. »Loologiska apmiaina’ {) »PIEMEROTS" PARBAUDIJUMU TEMATS Sakard ar 6kolu izlaiduma aktiem raidita reportaza dzirdams, ka kom- faunatnes organizacijas sekretdre Va- Ja Zuravleva un Zoja Engelberga :idz ar lielako dalu audzéknu izvelejusas fematu: Kurp t@vzeme mils ari sutitu, més godam veiksim savu piendkumu. Ta jaunatni jau Jaikus pieradina de- portdcijas draucliem. Citi temati: Sta- lina téls padomju Hteratira, Jauna padomju cilvéka tels Sudradkalne darbos, Lielis komunisma ceitnes — padomju zemes varenibas iemieso- jums, Imperialigtiska kaya kurinataji, Anglosaksu kara kurinataji, Pilsonu kazé ASV 19. 9, 8. un tral. ‘Ke amerikanu imperialisti meginaja aizkavet Pad. savienibai vienai uzvaret karu... Padomju zurnadls Voprosi ekonom'- ki s. g. 4. numuré publicéjis rakstu ar nosaukumu ,,Aizdosanas-nomas l1- gums -- agresiva amerikdgu imperia- lisma ierocis’, kura atka} varam lasit jaunus ,brinumainus atklajyumus’. ,ASV imperialistu aprindas, teikts raksta, ,gan liekuligi deklaréja, ka nepleciesams palidzét Pad. savieni: bai tas vientuligaja (!} cina pret hit- lerieSu ordam, bet faktiski saboteja so palidzibu. Spilgts piemeéts tam if fakté, ka vdcu [aSistu aviacija un zemudenes 1942, q. jillija nogremdéje lielako dalu no jiela kugu konvoja, kas veda preces Pad. savienibai. Ir neiespejami noticét, ka angioamerika- nu flotes speki, budami ievérojamt stipraki par Hitlera floti, ko turkiat lield mérd bija saisttiusas padomju flotes operacijas, nespetu garantet drosibi) precu transportam uz Pad. savienibu.” Cittlem vardiem, — Pad. savient- ba, péc st raksSta attélojuma, pret Hitieru cinijusies viena pati, padom- ju flote ievérojama mera kaveyjusi Hittera jiiras spéku darbibu (!j) un — lasi un brinies -- Hitlers gremdéjis amerikanu palidzibas kugus sazina ar pasiem amerikaniem, jebSu péc vinu pasu rikojuma...! Piemérs lieku rei- zi rdda, kadas hezjédzibdas spéj aiziet pret rietumiem vérsta padomju pro- paganda, Padomju jaunatines spidzinasana sachtas , fabrikas un ,,labosanas - darba kolonijas“ —_- Krieva oaiigrantu Enrndla Gran! publicéta beatae mipeas, kas spilgt) raktturo padomju jaunalnes noes dokuments — A. Kjimoya at- ofemo un betiiedsko stivokll. Jaq no bérna kajim tiem jalzbauda visi necilv@cigS reZima spaldi un spfdzind- Sanas. Vecdkiem atrautus, ylnus dren smaqd tabriku un raktnvju darbd, bet par niecfgdkajtem parkdpumiem iesloga ,,labosanas — darba kolonljis’, kas ne ar ko nealSklzas ne pirauguSe clivéku bendétavim — koncentricijas nometném. Ble vienkarad, bet strup& valoda rakstliis atmipas mums aotkid) patiesIbu, kas oavd baiguma var sacensiles tikal ar Daates fantazijag olll. Kjimovs 15 gadu vecumd 1943. g. Atrauts mdte) un ,mobilizéte’ FLO (fabriku-riipnici. apméacibas) skola, jai macitos par ogjraci. ,Apmaciba”™ bijusi tada, ka vips meistara uzrau- dziba stradajis to pagu darbu, ko pie- euguéie ogjrac:. Nakosa gada janvd- rr K. nokavéjis darbu, par ko sodits ar virsnormag darbu uz 5 ménesiem. Sis sods vél nav bijis izciests, kad marth par izpaliksanu no darba vins nodate tiesai, tin soreiz tam piesprie- sti 7 gadi ,labosanas-darba kolonija”. Etapa cietuma kamera, kur bijusi ti- kai mazgadigi¢, Cetru dienu laika no- mirusi aston: jeslodzitie. Kads ne!ai- mes biedrs tam sausminddamies jau- tajig: Radel vigi ta mirst?” Bet K. to jau sapratis: Nu, vienkaréi triikst baribas...' »KOlonijas’ barakas Sijusaa pus- otra metra zemé iebiivéetas. Visapkart dzelonstieplu Zoqs ar prozektoriem stiiyos, bet ap Zoqu ekraidijusi dresét: suni. Uzturs bijis arkartigi tricigs. Vi- giem mazgadigajiem ik dienas bijis jJSiet stradat uz municijas fabriku, kur tie nodarbinali pie artilerijas savinu gatavoSanas, Uz darbu un atpakal vi- ni dziti brutiota konvoja pavadiba. Mis nostddija rindds pa cetri, un konvoja prieksSnieks bridinaja: — So- 18 pa kreisi vai pa fab) nozimé nd- vil Ierocus lietosim bez bridinajuma! —~ Un ta arj bija, Reiz més nacam no devité cecha. Kads ieslodzitais ar ka- du meéiteni bija atpalikusi no briqa- des tikai paris metru. Aiz viniem gaja konvoja komandieris un sdru ap- 6args, kas apstajas un tilit izsava. Puisis nogdzds pie zemes, bet meite- ne skriesus pievienojas brigade. le- bet tad sargs izSdva oltrreiz, un puisis palika gujam...” »Meés stradajam ne vien cechd, bet ari Sachtés. Tur bija Joti gruti, Mums haces veikt zirgu darbu, pie tam vél simiprocentigi. Bet nomocitiem cilvé- kiem tas nav jespéjams. Viens no mums driz vien ta saqura, ka nespéja vairs... Saka foznat gar atkritumu bedrém, lai pievaktu kaut ko edamu, bet driz tomér nomira... Mirstiba bija liela. No ambulances katru nakti vilka lauka ltikus. Arste bija konvo- ja prieksnieka steva. Nejauka sievie- te! No darba atbrivoja tika! tad, ja temperatiira sniedzas pari 38°. Kade no mums sinagi sasiima, bet bez ar- stés Zinas vinu neatbrivoja no darba. Sargs ar nuju dzina to lauka no bara- kas. Slimais. art izg4ja un ska beat No gava vajdtija. Bet ilgi nedabuja akriet — subruka un gstavs...” Klimovs etasta par drausmigu pas- ndvibas veidu, ko fietojusi dala so 15—16 gadigo jauniesu. Vini pardevu- $i savu devu, lai pasiem nebitu ko est, un rijusi atkritumu bedreé izrak- Reiz Klimovu apciemot atbraukusi mate, atvedot tam partikas sainitl. Tacu sastapties un runat ar délu vina: nav jauts. Zinddams, ka mate ir te- pat kaut kur aiz zoga, deals uzlécis uz hatakas jumta un ijesaucies ,,Matt” Bet uzraugs viou notveris un par So »pnowegumu” ietupinajig Karceri. Ki:- movs to Sodien 4spraksla skopajiem vardiem: ,Kamera mazs Iodzins, bet kakt@ atejas spainis. Smirdona, mit- rums, auksts... Daudz Zurku un pe- lu, naktl nav kur quiet..." Griti iedomaties, ka kdds jaunietis spetu panest sis ,kKolonijas’ dziv) 7 gadus. To nebitu varéjis art Klimovs, ja vien péc kaya beigam — 1945. gq. Vinu ,neamneslétu'’. Si ,amnestija” bijusi tada, ka vinam joprejam va- jadzejis stradat tai pasa municijas fa- brika, thkal atjauts dzivot ,,bez kon- voja , t. i. Sadza, pie citiem ,laimi- gajiem’ padomju jaudim, Bet jau ta pasa gada septembri vins iesauktg ar- mijd, un td bijusi vina Jaime: péc apmacibas gadjem padomijé vini par- celtt uz Austrumvécijas okupdcijas karaspéka vienibu, no kurienes par- nacis uz rietumiem, lai pavéstitu bri- yajdi pasaule; savus drausmigos par- dzivojumus un pieredzéjumus. —ag f tu: LATVIJA. Sestdien, 195t. g. 9. janija Ziemejkaukaza fautu tragedija KK STALINS NOLIKVIDEJA CECENCU-INGUSU REPUBLIKU 1943./44. G. 7 Viens no nemierigakiem stifiem Icholokiskd atmosfaira kopS seniem laik tu naciondlpsichologi cee can utlicIbaa pret helo ziemelu gigantu — savieniobu. Brivibu un paistavibu mitosas cInds prel knevu un velak kominiaty rag nav nolikuSd lerotus vél Sodien. Par qada pai ilkvidets pulkvedis Tokajevs irniecoSus epizodus. Bolseviku oktobra revoliicijas re- zultata radas eakuma atseviskas, bel valak viena — KalnieSu demokratis- ka federativa republika, Visur ieveda @rto Jatinu alfabeétu, valsts un admu- nistracijas dzivé lielojot vieléjdg va- todas. Ari gramatas un laikraksti iz- nica katras tautibas dzimtaja valoda, un radas plagas izglitibas iespéjas. Kaukaza iekarosanag laikos kalnos padzitia zemnieki atguva 5avu6 2€- mes ipagumus un parcélas uz piekal- nu lidzenumiem. Republikas vadibu uznémas pasu kalniesu parstayv]}i, bet Maskava nodibindja visu kaut ck jevérojamo tautibu grupu parstavi- bas. No cara ielikteniem — guber- nétoriem palika tikai baigag atminae. Bet tad naca smaga vilsanas: at pilnu jaudu eaka strédat komunistu imperialistiska masina. Ar vienkérsu rikojumu no augsas Kalniedu repub- liku likvidéja, katru no taja ietilpsto- Sam tautam pakjava_ ties! centram resp. Maskavai, reizé dodot art izskr tigu triecienu ateevisko tautu eadar- bibai un sakariem. Lidz 1937. g. gan- driz visa nacionala inteligence jaw bija iznicindta, ijeslodzita cietumos vaj deportéta. - Likvid@éja art tautibu parstavjus Maskava, un uz prasibam néc savienibas republikas atatita Zie- melkaukazam, atbildéja ar talakam represijam. Latinu alfabétu aizliedza, atvietojot to ar neérto krievu alfabe- sakas kollektivizdcija un ,,kula- ku" likvidéSana; visu Ziemelkaukazu bija okupéjusas sarkanarmijas kara- spéka vienibas, kas nezéligi apkaroja naidigos kalnieSus un vinu partiza- nus. Lidz 97 proc. vadibas amatu ienéma svesie atnacéji, kas parasti nepazina ne vietejos apstakius, para- Zag un psichologiju, nedz arl vésturi un valodas. Turklat vél pazemojo- $aig noraidijums uzpemt sarkanarmi- ja kazakus, cCetencus, ingusus uc., ka ari jaums represiju vilnis pret inte- ligenci un ,,burzujiskiem nacionalis- tiem" saasinaja stavokli tik talu, ka lidz pat Sai dienai nav rimusas partl- zanu cinas un uzliesmo pat atseviskas sacelsands. Lik, kdde] sega laika pec Hucha- rina priekSlikuma un ar Radeka ener- Gieku atbalstu vaditaju Maskavas ko- ministu labaig spdrns ipasa rezoluct- 74 konstat@ja, ka politbiroja attiek- smés ar nacionalajam minoritatem, seviski ziemelkaukaziesiem, radies ko- Progresiva“ padomju tirdznieciba Padomju valdibas oficiozs Izvestija §. g. 74. numurd, starp citu, atzistas: «Vairumtirdzniecibas agentiiras para- sti nostita apavus, gatavas drébes tun Cilag preces uz tirdzniecibas bazém, vienkdrsi bez kada iesainojuma ie- kraujot tas dzeizceja vagonos.’ Ko- mentari te lieki... Ari Terbatas universitati dibina- jusi krievi... RUSIFIKACIJA UN VESTURES VILTOSANA IGAUNIJA Jay vairakkart rakstits par spécigo parkrievosanag vilni Baltijas vaistis, kur visué $variqakos amatus vaists je- stadés, ripniecibd un ari komunistu aorganizacijas arvien lielaka meéra pargem krievi, vietéjos komunistus nobidot maznozimigog postenos. Ne- sen aniedzam Stokholmas igaunu iz- devumu Newéeletter from behind the iron Curtain statistikn, kas bija ie- guta, 12 ménesu laika ripigi reaiatré- jot visas Tallinas radio un inex kompartijas organd Rahva Haal pie- minetés amatpersonas. Statistika lie- cinaja ka, pleméram, komunistu par- tija puse no visam vadttajam amat- personam jau ir krievi. Sniedzot vél jaunus skaitlus, minétais Zviedrijas igaunu izdevums nordda, ka dazi igaupu koministi sava laika mégina- Jusi pretoties parak lielam krievu ie- plidumam viniem paklautajas jesta- dés, het véiak apsudzéti , burzujiska naciondlisma” un kritusi pat. upuri pag. gada pavasaya lielajim partijas tirisandm. Igaunu komunistu pretesti- ba parliecigai rusifikacijai ari esot bijusi viens-no So tirisanu jamesliem. Lidztekus igaupu aizt&$anaj ar krieviem visos evarigakajos postenos Igaunija notiek gluzi slimiga krievu natés saknu mizas un édienu atliekas,/un krievu kultiras glorifikadcija. Ta Jai saslimtu. .,.Vai nu tiksu lauka no sejienes, vai ari ieiesu kapal’’ ta tei- kugéi io nelaimigia _ pedéjos menesos alzqajus) tik talu, ka presé Un radio ne reizi vairs nepie- {min Krieviju vai krievu naciju, obli- gati neapveltot to ar tadiem slavind- jumiem, ka ,jiela", ,,draudziga’, eprogresiva’, ,mdsu lielais paligs” en aa a éetentu-inguéu republika, ) krievu emigrantu Zuraala Soclalistieskl} Stalina imperija ir Ttemelkaukargs, kurta tau: jem pilna piesardtibas on ae Krieviju un tagadejo Fadomin kalnleiu jautas jau pusqadsimtu femisusas ekspanslju, un pariicdni kainu alas on al- fo sirdigo cinu, kupas rerattath 1049. fad. ux rletumiem parbéguSals padomiy Vesinik sldata pa- lonidlimperialisms. Tadé] ar! par Kids rova nogalinadsanas organizésanu nod Sautalg Bakajevs bija Spiests atzity ka mazakais naciondalds politikas laws kA politbirojs parverties par kontng | revoliiciondtu un imperialistiski reakg cionaru spéku. Si pasa iemesia dl ari Berakidze sasutis apgalvoja. | tadé| neesot bijis vérts taisit reva liciju", jo ,,daza lab& 2194, it Ipe : nacionalayaé politika, més kjistay par tumsonibas, reakcijag un kolonj ala imperidlisma paraugiem. Pat ta reizeia Stajina sieva Alelujeva Z&le jés Bucharinam, ka nevarot ledor ties drausmigaku kontrrevolictju, cinu pret Zieme|kaukaz# darba dim. Bet 1934. q. uz mileu kollek vo siidzibu Kirovam par Sim nejédy bam, vins atbildéja ar tam piemfte cinismu, ka kazaki un kalniell e dzimusi kontrrevolicionirl, kas y digi padomju varal, kadé) tle J parmaca. 4 Het k&dA citd gadijumd tas pats rovs paskaidroja, ka ,Kaukazs m nepieciesams ar savu naftu un Ff tiku’ —— lik, vinu Yet , socialists politika’, Tadé] arf 1940. g, eam padomju Generalstibs nfca ar re stisku izklastu, ka, sé&koties karg dienvidu virziend, nemierigaés Ka za tautas var kjit per bistamu tra céjumu kara maésinas varlqike vieté, kddé] stratégieki nepiectasag jau laikus lietot ,,sevidgus lidgq Jus”. | F Tie bija faktiskie iemesli tam, ig notika 1943/44. g. Politbiroja @ valsis aizsardzibas komitejaa kopi sédé 1943. g 11. februari piep&ma mumu par ¢ecencu-ingusu autonom republikas likvidesanu un visu ké nleSu deporticiju uz austrumig motivéjot so ricibu ar sekojoti@ Jemesiiem: €ecencu un ingusu ¢ teikgsands paklausit sarkanarmi{f virspavelniecibas pavelem; mégig jums radit savu Ipasu nacionalu : Mmiju cinai pret padomju varu ka dr vaciesicm; kopiga kaujas darb§ ar vaciesiem sarkanarmijas aizmug@ ré {Cetencu-ingusu republika nav ] jusi vacu okupeéta ne bridi!}; pat tiskad pienakuma aizmirsana gp dzimtent, a Si noziedzigd lémuma redalizédgy fomér nebija istas vienpratibase. lotovs, Zdanovs Voznesenskis, drejevs bija par to, Jai visus ming§ republikas iedzivotajug arestétu .f deportélu tilin un publiski, ta big not no tespejamads pretestibes orgs zéSanas ,,aibrivotajai’ sarkanarme vél neatgulo zemju iedzivotajus # ukrainus, baltkrievus, moldaivielay Krimas tatarus, igaunus un Karelijas somus. Mikojans, kas vienmér palika dé] pret padomju varu", bet ietey uzmanibu, fai §0 nedzirdéto agg Gebelss neizmantotu pret sarkanarmiju un lai ,,vél neat ugvaramo’. Ari pasi Ccecenci un a gusi varétu sakt vienotu sacelsamiigs un radit pilsonkara jans ieteica pagaidam aprobetouls ar NKVD kayaspéka ieplidindse likvidéjama republika. : lietuvjus, latvi we Ey amet valits zakuma, principa bija par noréking ane nos ,pastavigds pretpadomju psicaies logijas un biezis aktivag uzstasanie propaga niaaam Bh, Volo” zemju iedzivolajus nesabieggaam un nesaceitu vienota fronté pret iim = . rr ' . ue a ba 7! J Le, * r r glital, sad’ kel ee af ee eT: ae mt a oe i | * all 9 actu | ~ sania “igh vt ne | O irk vibd kori, kopa | rye vial sl v2 wiles. Bet ei spile vijoli pats ” go RARES AGH, a ‘ sg ieairal! r , Te ig aires CAgS ViTUSIES:| pg a tiremes altéra noli-] he m dargu LDUPU, la-F og dot veselibu skum-] ¢, wei, Pig mums nak} og ina UPEREIB girs rapes ua cipas spat poe asaTas, Ro- a weno krits cejae 21 fers Sveti, parql uD mts bra dvéseli, lai} MS dng dathla ¥Efi, pu-| Pe # DM Ta padomu un{ de imenel audrindt, Kopty Ja itiicélo balto tiedi- |) 2% mao nesaubdmies, kal é bul ted belosies milsuy § eX co mate, briva] 2¢ shijiy wkldindtos dé-| aP alae varbit gan par. | Me Hi it Latvijas kajam f ozé i@sivy, goda tm bas} 05 noduy galas, Po fer it latvie tau} ae Mi triele} Tie klusds,| mu. Tad cui aut mae MTEL ENTUBSIY : widoonint (8) Buiviot burtuet abe alz jas ir ner Gas tes kur or play me tinditniety - a a tags ve ES Zee Witlegumy | gt 4 gute Alfons Bérzing. | Kak Pee oj < eas ne g: Hetstnkas, r : iB, 9. Rad. Oo; Z a | chaosu froseiigam aizmuguré. So apsvérumu dé] Mies ro Art vecais lapsa Stalins ar 6e¥ Jae devigajiem Vorosilovu, Kagano Ta ‘s fF 1 =o hn re | ms ‘da * . = Piiloties parkrievot Igauniju, bojge-| Hruscevu, Kalininu un Beriju domi ja, ka Cetenci un inguéi gan ir DORR bojami padomju ienaidnieki, kas gate Viki ari nekautréjas visrupjaka karta vilfot tas vésturi. Pilnigi ignoréjot faktug un paliesibu, igauniem ik die- Val vélu parcelami talak no Kau nu un ik stundu apgalvo, ka krievi| {acu no tilitéjas izrékindanas paggaiam dam jdatturag to pasu Mikojana 9m vienmer bijusi tiem draudzigi un pa- lidzéjusi viniem cina pret vaciesiem, daniem, zviedriem un citiem _,,impe- ralistiem”, Gandriz vai neparspéta to- mér ir Tart universitates véstures falsifikacija. Tallinas radio 7. februa- Ti, ta sakot, bez acu mirkSkinasanas, pazinoja, ka radita komiteja Terbatas universitates 150. gada dienag atzimé- sanai. Griti bis atrast pieaugusu igauni, kas nealcerétos, ka 1932, q. éi universitate jau svinigi atziméja savu 300 gadu pastévésanu, klat esot dau- dziem rietumu universitasu parstav- iem, ka ari tagadéjam Zviedrijas ka- ralim, BolSeviki nevélag zindt, ka Tér- batas waiversitati 1632. g. nodibinaja Zviedrijas karalis Gustavs II Adolfs un vienkars{ pataisa universitati par 170 gadiem jaundku, deklaréjot par tes dibinaétaju krievu caru Ajeksan- dru |. Isteniba cara vienigais nopelns ir tas, ka vins atlava universitatei at- yaunot darbibu péc kara, kurta Krie- Vija atpéma Igauniju Zviedrijai. néto iemesiu dél, ka ari — lai Dei vesis moraliski nesagrautu vél qm gan tuvas frontes kafavirus ung dotu vacieSiem iespéju gaisa & sniegt palidzibu likvidéjamas regy likas Jaudim. ,,Tadé],” sprieda 3 lins, ,pagaiddm jaapmierinas at 9m cencu-ingugu republikas okupéigiy radot tur apstakjus, kas novagy pretpadomju akcijas organizeseaq zc |: Br aH “Wh UM apie | dtd bin: oa sty, | Kat eSpejas ei | Praktiski ta ari darija. Izniciggy nai nolemto republiku parplidig™ NAVD karaspeks, bet iedzivoley stastija) ka tas darits, fai ./za@ piekalnes no ienaidnieka diveregiy grupu atliekém, apsargatu naltes Ga {Tus un... B0véty celus.”’ : Raksia sosléguma ndkamg numurd AR LOZMETEJIEM PRET SIEVIETEM OMe PUSAUDOZIEM