7 atelpal,

aid. Svaidis Pe

1¥EDai,

‘faidas, .

as baiday — Poe
palodam, ae :

et dienam Saat

z, kas celog

gla lipim

sts,

ae

Bar ‘van, a

imsany..

ge sak

ri piedalt- be

britu jos: | Ve :

A uzsvéera,
sitites or-
mtibas pos
B Militaris
, ese
- priekSa, |
ns -solij jis.
, cik  ap-
| ntuziasma |

ma wzruna, ©

20.”

m universi-.

a. Naciju .
atrisindta

Sirdéja. iz-

| is neviens

am, Savu

mnay vairs y-

mvisu Bal-

emi janvita. -&

Misijas (ad-
telpu sa--
mm biis savu-

Biditajs K.
meursos jau,

Mas kursos | o>)

citi kursi.
mekomiteja:
re un R..

tieSi jau
=. Stiprig 6
Mauingenss
Wicéa nos @ 2
Reiomu-dt

- Vestne-
ats

Tigi vins
midija) un.
7 plus. Kaa

zliesmoja

7 apsitbé- 3
‘rikas ar

u picléja is . :

i cin |

aie reise |
— Pa.

a?

: Jautinl

més visi og
rakis, Uo

; savadi? |
ERE skumi-

; naca k}at UES |

“kel dri-

otiksame ge
ulsinaj@ oy

nekadu

ka mil

tos part

F nmsvetky. - :

Bes pame

uzdéSanu, ; . :
He . dala,

. siema . nodarbinatiem.
~ Liela nozime ir ari oglém, vafam un
—alyai.
vel dzelzi, svinu, manganu, platinu,
sali, chromu, grafitu UL ¢. | -
-Transvalé. un: Natala zeme ir pie. -

Nozi-
“migs augs ir kukuruza, tin tds izve-

ce, tipat eo |

~ Ted%as.--
kopa gan tikai ap 9.000 studentul -
Visa’ Dienvidafrikas ikumdodsnas
vara -atrodas Savienibas parlam
~rokas, ko veido karalis (Lielbritanijas
-. karalis), sendts un sacima.
nistru prezidentu 1943. g. no jauna

1946, g, 26, janvarl

[ ieniata |

“Visbagatak seaalel ‘aatia un bril-
jantu zeme — Dienvidalrika (Union
of South Africa) ir reizé ari milziga

~ yalsts, ko apdzivo saméra nedaudz
— cilvéku, Uz ta8 1.223. 005 kv. km plati-
‘bas, -péc 1942. ¢. aplésumiem, atro-
dami tikai.10.708.500 ciivéki, Diénvid-
‘afrika vai, ka to sauc oficiali, Dien-
-vidafrikas Savieniba ir 1910, g. radita

‘dominija anglu imperijas ietvaros. Ta
aptvef agrakas kolonijas — Labas Ce-
tibas raga koloniju, Natalu un Trans-
vali lidz ar OraniZas brivvalsti: Dien-.

. vidafrika ar Tautu Savienibas. man-
 ditu parvalda vel agrako vacu Dien-

vidrietumafrikas -territoriju.. No ne-
pilniem 11 milj. iedzivotaju balto -cil-

; véku Dienvidafrika ir tikai nieciga
Viss.vairums’ ir iedzimtie —

datado négefu ciléu, locekti. Un: to-
mér Si zeme ir- viena no nedaudzam,

a kas pasaulei dod tas lielako bagatibu.
_ Se rodas turpat vai 35 proc. no. visiem

pasaules zelta krajumiem, un zelta
ripnieciba sagadaé darbu: 0,36 mil}.
‘Personam. vai apm. 82 proc. no vi-
jedzivotajiem,

No citiem mineraliem &e atrod

seiith kokvilnas. audzésanai.

dumi loti mainigo raZu dét notiek péc
‘kvotu sistémas. Dienvidafrika daudz

_ audzé ari kviedus un darzauglus, Vacu
bij. Dienvidrietumafrika, ‘kas stiepjas

gar Atlantiska okeana piekrasti no
‘OranZas upes lidz. Angolai, vél tagad

.tikei katrs desmitais iedzivotajs ir

baltais, Taa territoriju, kas ar saviem

082 milj. ky. km. gaindriz vai lidzi-
plas. visas Dienvidafrikas territorijai,.

apdzivo -vienigi 314.000 iedzimto un

~ nepilns 31. O00 eropiedu. a

-Atskaitot zinamu dato palto, kas |
strada smagu fisisku ‘darbu zelta,
briljantu ‘un citis raktuvés. vairums

 -balto dienvidafrikaiu ir turigi un to-

ti. partikusi,
--poties ar 1 universititi uz katriem
2 omilj. iedzivotaju,. ieskaitot ar] mel-
Os, JO-Vis® Teme jr piecas universita-
tes — Képtauna, Stellenbo8a, Dien-
- .vidafrikas pilstta, Vitvitersranda un

Dienvidafrikant var le-

Pretorija. Bez tam ir vali piccas kol-

Universitités “un kolledZas

Par mi-

teveléts gen..Jans Christians Smatss

_ (Smuts), “kam véleSanas bija jaiztur
-niknt® cinta

, JO par Dienvidafrikas. pic-
daliSanos otra pasaules kata nobalsoj ja

610.000 véletaju,. bet pret 310.000.

Smatsa vienibas partija parlamenta
leguva 89 vietas, .Jéboristi 9, domini-
‘jas partija 7 un. neatkarigie 2. Siem

(107 kata atbalstitijiem pret kafu nos
_ kanota apvienota naciondlistu’ partija

vareéja stadit Pail a 43 Ras
titus.

Dienvidafrikas naudas settha:

-Dienvidafrikas marcina, kas aria
_ atbilst 3.98 am. dolariem. |

Dienvidafrikas zinama Ipatniba ir

ti, ka galvaspilséta ir Pretorija,; bet

parlaments sanak ‘Képtauna,
The World Almenach, ee

kam

Jas. ministru. prezidents 19.

rita |.

. = .
pee . .
at

— Latviede Tao | ; .

mots i . I . .
nF

-Labak nave neka atpakal u uz PSRS"

-Krievi - —- gastpkii Dachava dodas painivibs

Geanie krievu- 19. janv. Dachavi:
izdarijusi painavibu, izvéloties labak.

niba, kur tiem ‘butu bijis jaatbild: par
dezertéSanu un valsts nodevibu. |
«21 cits krievs bija janogidéa - pi-
stekiu nometnes: slimnica péc tam,
kad amerikini pielietoja- asaru 947i,
lai salauztu 274 apvainota krieva gru-
pas pretestibu. Asafu gaze . bija va-
jadziga, lai izdzitu vinus no to bara-
lidz vileienam, kam tie . bija
jaaizved atpakal uz Krieviju. |

Nepilnigam zifiam par So. starpgadi-

jumu nonakot Frankfurta pie Mainas,
‘ASV | brunoto

oO ospéku komandieris
hiropa gen, Diozels Maknarnijs naca

Alaja ar pazifojumu, kufa ‘noradija,

ka. ASV armijai japilda Jaltas vieno-
Sands noteikumi repatriét padomju
pilsonus, kufus apvaino kata noziegu-
mos, Val nu fas u ar vai ari pret vu
paSu gribu.. ;
Vind sacija, ka uz Sieve’ ar varu

gatamie ir vai nu sarkanas armijas

dezertieti vai. ari. cilvéki, kas bijusi
enh citad& ‘zita.. “Oficialie. par-

. : 3 .

ena aventire. Zino: Un gari-
janv.
deklaréjis, ka Ungariju proklamés par

republiku vél pirms 31. janvata. Par |.

to jau izskirubas koalicijas valdibas
partijas..

UNO pilnsapulce. Londoni Balt-
krievijas delegacija- 20: janv. bija sa-
gatavojusi memorandu, pieprasot no

UNO, lai ta pandk fen. Franko Spa- |

nija tagad patvérusos vacu virsnieku
i2doxanu, jo tie vainojami briesmu
darbos un reparaciju izspieSana Balt-
krievija, kad to okupéja nacisti, Si-

rija un Lebanona pazinhojusas;

ka sagaida no pasaules dro’ibas orga-
nizicijas ‘savu-zemju atbrivoSann: no
arvalstu kataspeke. Levanta ‘paSreiz
atrodas. angiu:un Srancu karasptks.

Francijas arlietu ministrs. Bido

piinsapulcé dicindja paplasinat UNO.

Vins. sacija, ka Eiropas rietumos un

krievu dominétaja Eiropas dala ir13
valstu, kas vel nav UNO locekli. Vé-
lak Bido reportietiem paskaidroja, ka
Sis valstis: ir Albanija, Austrija, Bul-
garija, Irija, Somija, Ungirija, Islande,

Itatija, Portugale, Ruminija, Spanija,
Zviedrija un Sveice. Bido virdus dai
diplomiati.iztulko ar Francijas nodomu
uznhemties Eiropas .valstu vadibu
UNO -ietvaros. Turcijas parsta-
vis pazinoja, ka vita valdibas arpollt-
tika vérsta uz pretoSanos.krievu neo-
ficialajam prasibam péc Turcijas Mel-

nas .jiitas territorijas kaimiios Pa-.

domju Arménijai, bet ka Turcija So
jautajumu tagad UNO. piaaapulen
vél nepacels, ,

B elfijas valdiba. noraidija Euan
ta Leopolda ierosinajumu sarikot tau-
tas nobalsoSanu par to, vai vitlam no
trimdas ir jdatgrieZas vai ari jdatse-

__ | kas no trona péc. februari aainaial

Bam veleSanam.

Nirnbergas prava Hitlera ag-
rakA uzticibas sekretire Johanna
Volfe 20. janv. apgalvoja, ka ,,firera“
ideal dzivos viru sirdis. Vina sa-
cija, ka. Hitlers vél paias pédéjas
kata dienas urskatile, ka kaft vihlam

- Polifé miljoni grib braulkt ar
vilcieniem |

~ Misiem, kas nay. apmnierinati ar vil-

 Clenu satiksmi, bittu jatem savas ccla

~s

omas un jiierodas Pohja, — {8 no

- VarSavas zito , AP".

Visi Polijas brickSzimigakie" pa-
‘patietu vilcieni ir neglibjami noveco-
jusies. ‘Tie brauc ar 25 km caurméra
 Rtrumu stunda, ja — ir jabs —-laiks.
| Gulam —- vai restoranvagonus te ne-
pazist. Isteniba pusel no -vecajiem
_koka vagoniem nemaz nav ‘pat logu,
un paéreiz Polija ir vareni auksts,

Cetlojumu biroji parpilditi un piebli-

7 veti dienu un nakti. Liekas, ka Po-|

- ja. tkviens kaut_kur dodas, un tas
= MERIAARIEs, kamér nebis repatriéti
‘vai uz-jaunu dzivi-nesen legiitajas rie-
-tumu territorijas un pie’ Baltijas jit-
fas ap Stetini apmetudies turpat 4
mil}. potu. Laikraksti saka,.ka_ vil-
‘clenu nepunktualitate: rada miljardu
-glotu zaudéjumus, Tas ir’ pateikts

- wMaigi. Ar to zaudétas cilveku darba
-. ‘stundas Held méra bitu palidzéjusas
‘> mopostital, uguns izslaucitajai Var- |.

Kavai atkal nostaties UT kajam, ja Sis
stundas izlietotu darbam nevis gaidt-
Kanai uz vilcieniem. |
Taksametri.pavisam neeksisté. Jums
jamégina ieklat kidd gatambrau-

(coSa-krievu: (,dzipa’,. lai noklitu uz

vai no stacijas, vai ari jdaptur kada
Polijas valdibas jerédiia automasina.,
Pasi poli tomér protas noktlut dzelz-

célu stacijas, un daudziem jr lidzi

visa vittu pasnules bagatiba, apsieta
ar. Salli, vai ari par piesa parmests
drébju sainis,

| Varsavas un citu Polis AS pilsety sta-

‘cijas vienmeér ir tiksto$i virieSu, ste-

viedu un bérnu; kas -— vienkarii-gaida
uz Vilcienu. Las nekad. nav laika, un
tipéc vini. gaida. divi un ari 20 stundu.

pec nolikta.pienaksSanas vai, atieSanas
| laika. |
traku burzmu,
vilciena, cerédami,
lokomotive tomér neizbeigs SavUS va-
joa un 1 konvulsivos snacienus, —

Lokomotives svilpiens rada.
jo visi censas ieklut
ka: daudz cietu8a

The Stars and Stripes

lejyaukta
navi neka atgriesanos Padomju Savie- |

Paz.

~ Uneiija sblelaiite par
_ _ republiku —

pag. gada.. februari.

stayji feckatas ka 19. janv. notikuma.
grupa atrodas .visvairak
krievi, kas dienéjusi ar vacu ss” vai
atmijas. vienibam. ee

Jau 18. janv. vini nikni. protesté-
judi pret to aizveSanu, un paredzéta
aizbraukSana daZiem bija jaatliek lidz
19. janv.
vus parmekléja. un tiem athéma iero-
Cus un jebkuru pricksmetu, at ko va-
retu. sevi savainot, 10 viriem tomér

bija izdevies izdarit paSnavibu. ‘Sargi
)vinus no rita uzgaja miruSus ar par-

grieztam riklém vai ari pakdrusos.
Citi. krievi, méginadami aizkavét
iesédindsanu | vileienos,. bija novilkuSi

savas drébes.. ‘Kad visa. grupa ne-}

paklausija pavélem iekapt gaidosa
vilciend un atteicas atstat savas’ bara-
kas, ‘ vinu jadzi8anai iE eiiea asaru

Zi savainota persona ar varu bije
jaaizkavé no pasdavibas.

| Pée amerikahu 3, armijas galvena
vel . pirms}

staba zinam Bad-{élca, .
| tam, méginot krievus iedabat vilcie-
008, tie atteicis Kusteties un, ead

| val nay sxisdets: Zines par to, ka leva
Brauna Vitam bitu devusi bernus, Jo-
hanna Volfa izsméja,
Jeruzalemé 19, janv. ¥idu. davis
Tistu bumbas, nogalinadjugas 2 “anglu
virsniekus un vairakus Zidus. )
UNRRA’ 8 Sefs Vacija séts ene
rallcitnants Frederiks Morgans atstiats

sava -amata.ar noteikumu, ka- vind

jeradisies. VaSingtona, lai zinotu UN-
RRA’s vaditajam Herbertam Léma-
him par savu presei sniegto interviju
Zidu nelegalas ieceloSanas Sieta.

Amerikitu zindtnicki Ebetdinad

passandrosus, ka kata beigas vacie-

siem gandriz bija izdevies: pagatavot | u
ierotus, kas ar skatiu 30—40° sekunZu

taika varétu nogalinat. cilvékus 50 m
attituma, bet 1000:m atstatuma sds

icrocis cilvéku varétu padarit par ku-j

stibas nespéjigu uz ilgaku taiku,

ASV Militara gubernatora viethické

ASV okupicijas josla — ée-|-

neralleitnants L. Klejs paréfoja,- kal.

20, un 27 jany. véleSanis- 11.000 pil
sétu -pasvaldibas, kutas mazik. par
20.000 iedzivotaju, piedalisies. vismaz
4,3 milj. vaciesu, 4 nacistu katégori-
jam. piedaliSanas véléSanas liegta:;

ievelétos: pasvaldibu amatu. kandida- }:
tus pirms staSanis. amata patie

pretizlikoSanas dienests,. -.
Gen. Ktejs 19. janv. oficiali. un ka

tégoriski atsaucis anglu zifojumu par.

tu, ka galvenie amerikinu saimniecis-

kie planotaji bitu ierosinajuSi. f2vakt:

no Vacijas ckupacijas spékus jau péc
5—10 gadiem un parakstit miera Ji-
Bumu ar-jauno vacu valdibu. ,, Visi

Imasu plani pamatojas We nenoteiktu

paliksanas ilgumu ia at  deklaréja
generalis. )

4 okupacijas varas 19, janvy. Berling
pavéléjusas jaunu un stingru vacu
darba spéka kontroli péc” devizes:
kas nestrada, tas neéd."
ties refistrés visas darba ‘spéjigas per-
sonas. Nodarbinatiem aizliegta darba

vietas: maifa bez Militaras valdibas]

iestazu: ipasam . atlaujam. .Pée festazu
novértéjuma, Vacija ir vismaz pus-

miljons personu, kam izsniegtas par-|

tikas ‘ kartites' un kas askaitas par
stridniekiem, bet kas. isteniba. sabie-
dribai nemaz nepakalpo,

Pavests Pijs 12. gata véstijuma no

Vatikana 19. janv. atziméja Ruténijas.
}baznicas pievienoSands 350: gadu pie.
‘katotu baznicas, ‘nosodot. \,vajasanas,
kutas ruténi izcieS apgabalos, kas ta-

gad it krievu vara.’

Sarkanas ‘armijas. laikraksts Tig.

liche | Rundschau" Berliné.-zifo, ka
krievu okupicijas josla- atjaunos sla-
veno vaécu kultiras centru: — .Dréz-

deni, ko amerikatiu un anglu: lidma-

Sinu bumbas. nopostija ‘par 75 proc.

Aprékinits, ka
toreiz 3. gaisa uzbrukumos 24 stundu
laiki nogalinati . 250.0000 cilvéku.
| 100.000 no viltiem vél aizvien atrodo-
ties zem pilsétas drupam,.

AP“ gino no VaSingtonas,

ka ASV lauku iedzivotaju skaits starp

1940,.un 1945. .g. saMazinajies par 3
milj. cilvéku vai par 15 proc.
Norvegijaun Zviedrija so-

‘ziem nesacentisies. sléposand, jo Zvie-
drija liegusies atteikties no 8i sporta

meistaribas tituliem, kas iegiti na-
cistu. rikotajas sacensibas. ‘1941, -g:

| Tealija.

The Stars and Stripes

Kaut ari apvainotos krie-{

(kag -

Nekavé} jo. |

amneriksiu vienibu un : yes drodibes ,
tiem Sautenes, |
krievi lidzis, Jai’ vitus labak nosau-
| jot neka sutot atpakal uz Krieviju.

sardze versa ~ pret.

- VistneZonigakos- nepaklausigos -no

paréjiem noskira un whit atsevii-

kas barakas. |

19. janv. rit& -vienu. no barakimn
bija izdevies ‘iztukSot, bet pie mépind-
juma iztukSot ari otru, giistekni tani

Sevi nogalinajusie gistekii bi ja cini- :

jusies par nacismu

WAP“ 20. janv. ziadja- no eee ee |
ka Dachavas. ieslodzijuma nometnes |
‘masu ” pasnavibas histerija painavibu|
izdarijudie un sevi sakroptojusie krievi] —
lidentificeti par jen: Vlasova ,,balto”
{krievu kazaku eskadronu’ locektiem,
-cinijusies

blakue . viciesiem.
austrumu fronté pret sarkano armiju. |
Pasignicinasanas vilnis sacis velties

118, janv., kad Savienoto Valstu varas
| parstavji bija sakudi dos cilvékus Te-

patrict uz Krievij ju.

‘Desmit. no vitiem wdevies doties
padnaviba, bet 21 citam pasam gevi!
| savainot tai laiki, kad vitius sedins is )
; deporticijas vileiena.

~ Viasovu, kuru krievu jestades se

‘ tija par mekléjamu pirms kafa, dévé-

ja par Krievijas ,,vislielako nodevéju".
Padomju kataviri bija zvéréjusi neat-

stat briviba nevienu no vita viriem,

kamér Vlasova vienibu.dalibnicki sa-
vukart aphtmis dzivi nekad nepa-
doties.

Vaciedi ko inern. grupu izmantoja

ka progandas noliikiem, td. ari fron-.
tes uzdevimiem. Vacu radiofoni vie

nu dienu. zifioja, ka tie atrodas Po-

lija, bet nako&a, ka tie ir Dienvidsla- |
viji.. Sos spékus-viciedi Izlietoja sa-

jukuma radiSanai visi frontes josla,

kur to locekii, pargérbusies par. pa-
domju, ‘kafaviriem, shinee a sievietes

un latory ja:
The Stars and mine

cas viru ipagibas: |
aizbarikadéjas, pielika tkal uguni, no- |
vilka savas drébes un sakéras rokam ,
viens pie otra, 7

F Pas nepafi k viriem
 untas- sievam

»INS" zito noi VaSingtonas pat sics

viesu Zurnala ,» Woman's Home Com-! ae

panion Magazine" viru up sievu ap:
tauju visu Saviendto Valstu apjoma,
lai noskaidrotu galvenads neapmierind-
tibas ar laulibas partnetiem. Sievas —

aptauja uzskaita: 27 'galvenas stidzibas. —— |
Viri i iT mazak kritiski, tiem ir tikai 20). |

Sievas visvairak | kaitina badas Pic. -

| |
1. vii uzskata, ka sievas ir ‘tikal
-sievas, un nay a al vai. uz.
 manigi;- i
. Viti kartigi: tenolick savas. dre
bes un nerepejas “par savamn -
 mantam:. : .
vihi nav nekad majas, eid tie
_batu- vajadzigi} |
. vini vienmér a édienu’ Tae 7
kus; ) :
. vihi tikai komanda un: snerékings -

—ar-sievu vai ari komandé un - aah

se pie. tam partieku- iedomigi. _

Viri saka, ka sievu vistaunakas Ips -

Bibas’ it. ra -

: 1. vias meZigi iteiisek

| 2. vias rund par daudz;. |

3. vias nekad un. nekur nevar aiziet |
Wika: et a

: vilas nav rapigas namamites:: Pea

. vias. ir “nolaidigas attieciba ue

savu personigo izskatu vai ari
viham it personigas kaitinatajas
mmanieres, pangs pgnicreed
| stosa totalasanas| .
gredzeniem.

Bevis kas jaunakas | par 25 gadiem, |

visvairak: neapmicrinatas’ par. viru ne-

uzmanibu pret vindm: | Sievas vecuma 7
starp 25 un 34 gadiem visvajrak raizé?
jas par viriem, kas negrib vinam
palidzét bérnu un majas apkopSania. .
The Stars and Stripes

Latvian Relief: Incorporation. 7
(92. ‘Liberty Street, New York, N. Y., |
UWS.A.) wstiemas: tautieSiem. Vacija -

sameklet Amerika dzivojokos Pant:
kus, | |

—— ts SS | — ss — —
ee ee ee —<——— $e _— 5 eu" ls la — el —e

Mums rakstal

Vai nesikeim domat ari par. zemes

lietim tT

Visi latviebu. laikraksti, ‘kuru aan

rodas aizvien vairak, grib kalpot’ sa-
vai fautai, un visi to doma panakt,
sniedzot par murs tikai labas zinas.

Ta miisu. bégiu domu cel makonos, :

bet uz zemes notiek pretéjas lictas.
Vél nepatikamik, ka jésu laikraksts,
dzenoties péc jaunam ziham, neéap-

domi, ka. tas var arkartigi kaitet
miisu tautieSiem, seviski: kafaviriem |
Jun vinu labvéliem. Par tadu foti no-

zélojamu rakstu- még Se, Marburga,
atzistam jusu laikraksta’ 5. janvara
numura ievietoto ,Ar generali Ri-
dolfu. Bangerski aiz dzelonZoga“. Ka-

‘TAVITi, . domaju, jaatstaj pilnigi miera.
| Jo mazak par tiem runasim un ‘tak-

otisim, jo. Jabak! ke
Vel més Se veletos. dzirdat, vai lat-
vieSi, beidzot, nesaks domat kaut ko
ari par zemes lictim:. Teatfi, kon-
certi, sapulces.... Vai nav kaut kur
dzirdéts kaut aa par : -skrodetiem,.
kurpniekiem, zemkopjiem? .—. Prof,
Dr. med. E. Darziné, Bismarckstr (26,
cca {Lahn (16). an, oh
— Frantu gasti |
Pavisam nejaui manas-rokas noklu-
vis) Jusu vadima laikrakste | eksem-
plars. Tas man devis iespéju uzzinit,

ka Vacija vél atrodas latviedi, kas or-

Sanizéjas un cer atgriezties dzimtené.

Ar més Francija = Djepa esodie 9
Jatviedi ticam Sai iespéjai. Paréjie

musu.tautieSt, art gistekni, aizbrauca

jau decembta vidi, paklausot padom-:
ju Krievijas virsnieku aicinajumam.

Bitum -toti pateicigi uzzinat kidas
miisu:latviedu organizacijas adresi un |

vadibu, : kas, varbit, -varétu munis
lidzét un, par-.visu vairak, sagadat
zitas par misu tuviniekiem.. Gista
esam nokluvudi Vacija jau pag. gada

aprili, bet Francija ‘esam kop’ sep-

tembra. .Gandriz visi esam -civilisti
vai ari. bijusie ;,Kampfhelfer'i." Es
agrak biju. Rigas. pils. satiksmes di-

rekcijas un vélak Latvijas dze}za. un
Lot.

metallu apvienibas’ ‘inéenieris.
gribétu sanemt zitas par. savu’ sievu
Almu Stelboviéu,:-dzim. Sauliti, “un
délu Intu no Rigas apr. VangaZu pag.,
par brali — -Kuldigas apr. vecaka

paligu Zani Stelbovitu, un par Rigas |

satiksmes direkcijas: iriZenietiem . un
darbiniekiem. Mans. gusta biedrs. Il-
aatts Lapin’ savukart ta gaida’ zifas
par Juliju Sauliti. ‘ar zobarsti Elfridu|

| Sauliti no ‘Rigas, | ‘Skolas- ielas, aad

Via rds"

‘praktizéjusi Karlebada;: ‘par + stud: vet, "
med, Elzu -Goperu no Rigas; Sporta
ielas 3, un par Birutu. Goperu. no Val-
kas apr. Platu Begastal — Prisonnier
de guerre ing: lA. Stelboviés, No.

1.454.165, Depét He 33, ; Dieppe, 8 Seine eo

Inf, France,

, - Sveiciens. no Danijas |
1945. og, 29. aprili' padomju kata-
sptks iesoloja:. Pomerinijas ostas pile
stté Stralzundi.. Més no turienes iz-—
braucam dicnu ieprickS:un péc gritta
celojuma noktuvam. Danija. ‘Tagad Se
Jauap 2000 latvieSu.
nati: misu tautieSu lielakaja nometné
Fakse Ladeplada (Faxe Ladeplads),
Zelandes sala,-Te mit 500 cilvéku.
Ta ir peldu vieta, kur tiristiém par
pansiju-jamaksa 8 kronas, diena.
Saji zind esam »privilepeti"

tris reizes diena, nemaksaiam nemaz....
Jéfa ir tik tuvu, ka no misy loga pée —
cigaretes aizsmékéSanag tani: gandriz’
var. iemest sérkocliu, Loti skaistas -

| ainavas; un ta tatu ir ta pati fifa,

kas apskalo ari manas skaistis-dzim-
tas pilsétas. Liepajas molus! Vai tied ‘
jtidét ilgas BSE dzimtenes ak neat i
vairamas? 7 Yo a
Getri cilveki — es, virs;maza- Mara:
un mitais Andris dzivyojam atseviSk2.

istaba, kas gan pakaura, ‘bet glita,.

Pieaugudie saniemam kabatas naudai 5 |
kronas nedéla, bet mazajiem izmaksa —
2,5 kronu. Tomér toti izjfitam naudas
trakumu, jo. Danija visu: iespéjams
nopirkt,. kadat naudai daudz lielaka’
vértiba: ka Vacija. Visi mefinijumi
dabit kadu darbu pagaidam. beigusies —
nesekmigi, jo- esam tikai-
nieki... Par ,,smalku’ darbu pat do-
mat nedrikstam: est i

Lielas gritibas mums. rada aa es ;

Banas neiespéjamiba ar piederigiem —

Vaciji. Lidz Sai dienai. vel’ nav ize

devies sameklét piederigos un paziias

— -Valiju- Gitmani, Gaidu Tiltu, Lim.
naidu ‘Egiiti, |

niju vislabak mépinit rakstit Zviedris
jas. latvie§u © laikrakstu
vai ,,.atvju Zinas" parstav--
niecibam Libeka, Véstules. gan vis-
pirms noktus. Zriedrija, het tad mums a
ir izredzes tas sanemt. a

Dzivojam ke liela, tictba reiz atkal a

bat neatkariza demokratiska Latvijas
republika, MilS svciciens “tautiediem
Vacijal — Alma Gitmane, Lettisk’ _
Hjalp Komite, Gl. Kongevij. 6 A Hh, ,

RSSAR Danmark, f.

saviem -".

Esam. nometi- a:

1a. -Més
— apes es
kurinatas un apgaismotis telpas, Edot..

‘Grzem-

Georgu Krastiftu un
Egonu Suleu, kaut ari zinu, ka gandriz L
visi vii dzivo Dienvidvacia. Uz Dae.

,Latvj