Q act tims boty } “Vestules. ng = q - gamaksitas virsstundas un drodu sa- Vid ‘MIRUSIEM, Na AS UZ JAUKY “a Mets padomnteks ay Mtard “ar milo tulkebes i par ber véete penta adomniekiem aude i: “Light: Pavka:drojumu Ri. ‘Vina “Vécila esol mit. : Belt biitu. Teallety ms fada, ka Brzemniekem 8 ierosindt pazudulo lt. mndfanu par miruilen, a wr@tu stities jaunf lal lags. tleaTbas iealudinitan AS}: jAatels*, ka parvite nfm nebtity nozimes ¢ ecfbu: kartodanal Jerosint Hetas par save pant Wanu par. mirvslet. Eviedu bérni as no Belgias ‘DP ‘bérnt, kas ar Carl eagadibu atpitas ‘Beles OPS efi ame 19, malli or TF “Vaeiji — 12 nl Rend feradisies ph. 1720, un 1 delves viet rn a 1 a beats leverot, yEsr ull \| REDAKCIM! . ° LATVIJA, 1949. g. 26. apeili : | Atzistieties, ka ari jus véla- ties treSo pasaules karu Vai ir vispar Sodien kads cilvéks, bas nevélétos treSo pasaules kayu,“ yaicats kid’ ,,Deily Mall" redakctfai titS véstulé, Paireiz ir modé visadi ieteikumil un pratojumi, k& sizkavet treSA pasaules kara izcel- , gTie lielfke tlesu ir lelcull- gi un neatbilst zemapzinas vélmém, anka vestules autors, {o armi- jas, flotes un gaisa spéku jaunie eki un ari dazs veciks gada gijums labprat redzétu izeelamles immu kayu, jo tad niks Strék pa- augstinajumi un Jabaka alga, Ta- pat péc kara ilgojas visu slepeno dienestt darbinieki, cerédam! uz jaunam, Jab&k samaksatam misijaim. Art zindtniekiem jauns kari bitu beidzot ti laboratorija, kas raditu, go vérte jaunie ieroti cilv@ku izni- cindSanal, Citur kur, ka jauni ke- rB tos isti izméginat nevar. - - Ari vienkarSals. stradnieka fabriki gaida treSo pasailes karu, jo tad nesta vinam labaku algu, bagitigl yas vietas paturésanu, kas cited, ripniecibas tazajumu piedavfju- miem pasaules tirgi augot, riské klit bezdarbnicks. Tapat tikatodt an etial tiketos! daidazadéko lauzu, kas otra pasaules kaya atrada saval dzivel jgu partizinu pagrides dar- biba, ilgojas: péc savin maSinplste- Rietumvacija veles - parlamentu . {Turpindjums no 1. Ipp.) deanofums trijas rietumnieku gal- yespilsétas padéths 48 stundéa kjuvis mierigiks, un atiliti izsaka ceribu, ka krievi tomér blokadi p&rtrawka. DENA 23. aprili zinoja, ka‘ ASV delestts pie UN Filips Diezups jo- projam turpina Sarunas ar Andreju Gromiko un otru Padomju Savieni- pas delegdtu ple Apvienctajam N&- »News Chronicle’ apevelc Bonnas lémumu vienoties par satverames Il- kumprojektu, jo tikal krizes parva- r&ana.un driza Rietumvacijas no- dibinddana varétu nest atviegiinaju- mus. pasiern vAdleSiem. Ar to atcels militirpirvaidi, samazinas okupaci- jas izdevurnue un pavars Véicijal durvis uz pllntiegiga locekja. tlesi- bim Eiropas tautu saimé, _ ,,Times" faka, ka ari Berlines blokfdes at- céliana, pirmaém k&rtam, atkariga no Rietumvicljas valsta nodibinfisanas. Vienalga, vai krievu pasu izlaistam ‘baumim, par Berlines blokides at- celianu ir refils pamats vai nav, vi-" Lékseksesa | nlats invalidu parskoieganas- centre. siem zinfmae sarumas | saiktas, lal aigkavétu Rietbumvaciias nodibinig§anu, Tikmér, kamér Rie- tumvaclia nebiis nodibinéta, sake ang}u laikraksts, Berlines blok&dl iz- lietos ki @amu, ko karina frietu- miem zem deguna, bet lidziko jau- nals okupacijag statiits un Rietum- ‘ .. Vieljag valsts parlaments un valdi- ba bls kjuvust fsteniba, Berlines blokide krieviem bila jaizbeidz, jo hav nekida lemesla un jégas ts turpiniganad, Siamas dvini ari Vacija © Stutgartes raiditdja zino, ka Dort- mund§ pledzimuat S{imas dvini. Tas ir divas meltenttes, kas saaugu- sas kop... Tam jr divas galvas, di- vas sirdis, tris rokas un divi k&- jas, Bérnus novéro slimnicé. Bérnu mite dzemdthas mirusi. Kopf saau- fusi dvini lidz Sim bdija pledzl- et pai | dsaa | Déc i Vienigi Sima. Tas bija meste | al visi veselie. Dolija un_ Retija, par kuyfm sav laika rakstija visas pasauyles prese. Pieaugusas tis apprecéjas.” Lai gan irsti ar sareZgitas ‘operdcijas pali- dzibu gribéia izméginat abas masas Skirt, vinas tomér attelefis no s&das balidztbas. | Zida Zisa inssenétaju, vacu rezi- soru Harlinu Hamburgas denacifl- Kkacljag tiesa attaisnojusi, motivajot savu spriedumu ar to, ka vinu ,ple- Spiede filmu inscenat’, Pret fe Spriedumu proteste nacistu vajato apvieniba, AizHegt Kravéenko nolasit Svelcé PrieckSlasljumus nolémusi Sveicie augstakd padome, Tapat nolemts Heatlaut arf tidus priekilasijumus, kam kads sakars ar Kravéenko pra- vu - un varus, kas tiem toredz piede- Teja, Tas visa atjaunotos, ja izcel- tos tredats pasatles Kars. Pat invalidi un sakroplotle zeman- zna tre8o learu Nnerioraida, fo to sle- benaka doma tomér ir — jai arf . tie citi" reiz dabti tust ko nozimd biit kara invalidam. Ténat kary valas visi tirgotiti — legalie am nelepalie, fo tikat kear3 ‘yar nadart leenAlanrue lot! fenesfeus darfiumus. Pate nar Sevl sanrotams, ia politiiciem kard raditu apstakius, kur te Strike var avanset un padarit sevi ponulArus nladads tautas masfs. Milfonfem bez- darbnieku, kas Bodien vish pasaulé kod plfinu rlecteny, tregate pasaules kar§ ir ka jauke mira%a ar tabu 12- velInu. Zurndlistiom kar§ fr visu age sensicija un fedeyibu iz- Tavat phe kara, dom’ Dally Mail" lasttiis, ,fieolas viel tle virt, ko m&j§s nemitigt knfhA vinu fends slevas. Tniforma un irazarmas tem ‘los tritkstedo biedrisiumu un dratu- (izfbu, kadu pazist tikat karavirl. Seviettm, savukdrt. jonrolim prit2 naghiusd kara jaukie flirti gan ar okuniclias ‘karavirlem, gan sabled- rotaiiem. Lal cik divaini tas pirmi bridi liktos, karu vélas ari pacifistt un citi miera sludinatiji, fo jauns vasawes kari tlem dotu jaunus ar- gumentus oret karu. Btrokratiska- lem ierédniem karf biitu glibing vinu ikdienas vienmulfb&i wu pel2- kum’. Un visbeidzot — tary gai- da visas tis sfevietes, lac nagaluds kare nésiia uniformas un tam ¢8e plabi plestivéja. Modderng steviete det aiz nepaciettbas atkal uniform histies lfdztti u Un eq egiga vie rietim. : ” Val mums patlesiba bail no stemn- bumbas? yalea ,Dally Mall" vist les autors, laf ar natosu atbildétu -- ,nemizam, Cliv&kram reiz th un ta famirst.” saka autors. un bez tam visad zimes rida, tka tretais na. sautles kar§ ean taileam noritéa pal. venokint Aziia. kur {fvaretina p§- rile ciedi apdeivotia angaball. ° soisim atklati nosl&dzas dival- nals wzeauieums, més vist skall no- raidim kau, bet zemapzing klusfbé ilgojamies pee +a," _ Siitna Zarina (Turpindjume no 1. Ipp.) Runajot par thlaéko emigrBciiu, K. | angel Zarind’ atkirtoll ize@la orlekSroci- bas, kAdas ir palic&tiem Elropa, bet nelzsladza ari emigraciju uz citiem kontinentiem, If pamate cerét, ka anal! gavd zemé wmems ari notelkt: dalu miisu darba nespéjfgo, bet, a parasti, vini nemédz fepriekS salsti- Hes ar solffumiem.” tetea stitnis. K. Zarina ylesodan&s Grévené iz- yértis par fatiem tatttas svétklem. ko velcinSja arf jaukals, saulainals laiike. ‘Viesus apeveica sicolnicku le- rindas, it visur bija redzami koéle paltiedu tautas térpl, daude zledu un emai di, TAlakals brauciens sfitni:K. Zari- rosie Sfitni Beit bijia anghu militirds val- dtbas parat&wia pikv. O'Briena vies. Reivé ar sitni K. Zarinu Bedburei jeradas LNP, BCP, LCK. LCP wn cit! latviedu trimdas darbinieiku pir- stavii — J. Celms HH. Klaris, J. Miezie, A. Trapins, J. Laventeks, V. Janums, J. Niedra, gen. R. Bangers- kis uc. Namamates lomf bia ap- mficfbas centra igaunu direktrise J. Soodla. Svétdien notilca eviniga alts, ple- daloties Bedburgas centra invall- diem. Centra techniskals vaditajs VY. Hazners uzrung viesiem noradija: Jusu priek’a ir tie tautlesl, kas té- vijas Jab& upuréjudl vievatrak — sa- vu veselibu. Vini nav zaudéjuti ce-. bag un tagad strid&, lal fegttu praksi +Ad4 darbi, kas vinu spékiem veicams,“ Siitnis Zarin3 sanéma invalidu velti — kokt&lnieka H. Stajimana darinStu Skivi ar Laépléa attélu un albumu, Uzrundjot invalidus, stitnis nleskfrfs jaut&jumam, kas notiks tam, kad no Vicijas bis izcelo- Val pirms izbrauk- Sanas. no Londonas siitnim angfu oficidlds testid@s noradits, ka izce|o~ Sanas jauta}umu tomér atrisinas un Viciji nebis j&paliek nevienam. Aizkustinogs bija bridis, kad par tayzemi savas asinis léjusie dzieda- ja Latvijas himmw wat Pée darba un sard3u vienfbu vadi- tiju informativas anspriedes pie giitra, sarikojumu zalé notika visim trim tautfbim kopies t@jas vakars, kura programma piedalijas igaunu invalidu dubultkvartets. Direktrise Soodia lidza viesus plenermt invali- du pieminas veltes. Sifnis Zarin§ Zulsanema Skivi ar iededzindtu Rigas skatu. ko darinfiis igaunu invalids Cimbergs, Vind kari zaudéjis abu ria delnas. Simbergs savu_ velti sitnim pasniedza pats. DAZOS VARDOS Palmiro Tojatd un itajlu komfnistu Longo nodot] teed par valsts node- vibu. Siidzatiis fenerilis Garibaldl solis pier&dit, ka abi komfnistu va- es »Kongress plegems projekiu par 1 rmiijarda 135 miljonu dolaru Nelu kreditu militarai paldidzfbai Atlanti- ka pakta_ signatarvalstim." izteica SEN ALOTS Kija. my: bitu parsteigts, kad E€esons pileprasija tik mazu surnmu, jo biju parliecinats, ka bis vajadzigi vismaz 3 miljardi doleru.“ Norvéta militdris misijas vaditdjs Berliné Karstens Hezelbi iecelts par Norvéfijas sita! Maskava. Agrakals + Bergs atképies neveselibas af. ; Milzu eksploeija tas satricindjusi visi Alnelevudas pfils@tu Kalifornt- 18, notfkusi Besina ripnicds. Sorf- dziena femesis v@l nav noskatrdrots. Bj. Anamas kebars Baodify itd- masing no Francijas devas uz In- dokinu, lai kEptu troni ki ‘Vietna- mes karalis. | Sestdien beldris amerikinu okte p&cijas karaspéka Helle manevri VA- cid. Kads auasts virsnieks preses norstavjiem izteicis, ka maneyru uz- devums izpildits sekmigi un ,jebru- cfis no austrumiem atvyairits’’. Sirijaa jauno valdibu, kas nodibi- néfa péc pulkvela Zaima epvérsu- ma, atzinusl ari Efipte. Jay agrak lidzigu lémumu bija pten@must Ar- gentina, Libanona un Saudi Ar&btia: Artibalds Dionstens, britu vést- niecibas Maskav’ krievu valod& {z- doth lafkraksta redaitors, attetcles no savas pavalstniecibas un nolé- mis palkt Padomiu Savianthd. Pravdé" « publicétala véstulé ving norada, ka uz 80 soll to pamudiné- jusi Lielbritanijas pievienofands Atlantika naktam, DZonstena ricfba racdijuai lielu pirsteleumu . yastnie- re jo vl pag. otrdien vind bijis Da. Wéerpn dseledonts Robsons attel- cies no koncerta Kopenhi¢eng jo Danija esot plevienojusies Atlantika vaktam Oslo dzledonis dellarétis, ka uz orlek3u vina koncert! bfis cle- i aaistttl ar polftiu. Robsons Pa- rizes mera kondresh paskaidroja, ka ASV né#ert necinisies pret Padom- fu Savienfbu, pret ko protentaja vi- na tdutlesu apvienfba. apciemojums Visi tris sfitni telva galda runas u un sava m&tes valodii. nim Zarinam rundiot, smaids at- nlaukea arf rOdita sirma. karavira pl. O'Briena seji, Noslégumea dievkal- pojuma piedajfiGis macftaija dbaleuke un igaunu mécftids Péna. Pirmdienas ritéi siitni apskatija invalidu darbnicas. SGtnio Zarind personigas sarunds ar latviedu inva- lidiem prata ikvienam veltit dazZus siltua virdus. Talk viesi devis uz Oldenburgu, kur notika plenemsana pie britu militaris parvaldes priel- nieka Svetenheima un MéZotnes no- etnes anskate, Tel sekola.koncerta, ‘§ piedalfjis koris B. Skultes va- diba un dziedija Pulcina-Salndja un B. Plekalnitis. Viesus sveica nometnea komitejas priekSeédis A. Ovzols, Anstriedé ar sittni, Zarinu bija pulcdjusies aril narstivii no apkartéjam imdenes, Sengvardenes un ¢citim nometném. Otrdienas rith trifu Baltifas valatu sOtni' ar. pavadoniem devas celA uz Pinebergas Baltlefu universitati un Libetru. H Mindenbergs sat. | Wore CARA MEITA DP NOMETNE — Masas Aleksandr 4 9s likteni mégina iejaukties GPU Masa Aleksandra nevaréja ari aiz- mirst kadu pécpusdienu 1932. g., kad vinu Berliné sabrauca kfida mistisks auto, Negadijumu man visos siku- moe atstiati{a barons Bfls, kure mate jau toreiz ar masu Aleksandru hija ciel eadraudzA}usies. | Pic pils@tas apmekléjuma Alek- no kidas ang] tlesas git par 30 mantu likumigu Tpasumea tiesibu ap- stiprinfjumu, vinai vairs nebiitu nekadu rapju. 7 Es jautSju 51g. v. mBeal, vai vina nemaz nedomd par sayu nakotai. »Protama, ka doméju: eamu nodo- miajusi izcelot we Kaliforniju, tklics Gu viru." sandra bijust celi we mim un| dab taisnf ierustofusi felu Unter den Linden“, kad pékini no sk&rslelas paradijies ftaksametrs, uzbraucia masai un piln& atruma aizjono}s. THlit nelaimes vieta piestijis cits; Rot suto, no kura ifl&kuH divi. viriedl, kas jevainotajal acim redzct gribéju- af Nii io i — un jautaijis, ko dara, paskaldroiusi: Firms d&ma zaud@jsa samant, ving iztelea pfirla virdus kerteviatci. Més domfjam, ka labikelas ir alz- vest vinu uz krievu véstniectbu, kur saprot, ko vina gaia, Véstulec!- ba atrodas tikal divus éku biokur no Sefienes. Nu, pagaldiet” atbildéjis poll- cists, ,ple mums t& nedara. Mums Salhi pilséta vél ir slimnieku auto." el alsridfiuti, ka sleviete etinrl agino, tad#] nevarot -zaudat laficu. Bet policistam reduSis alzdo- mas, un vind gribejie redz& nepa- zistamo dokumentus. Taji acumirkl! naradijies kAds. Sarkand Krusta auto, ko bija pasaukusi garimgéiéll, un polfieistam bijis jaattur zinkfrats pfilis, lai mfsu varétu jecelt maging. Kad miniti velik kartibag sarge raudzijies pée ablem virlediem, te vispSréj§ uztraukum’ bija pazuduil. ‘Masa Aleksandra no #f atent&ta sekim bitu bez maz nomirus{, jo se- viii vél tad@], ka vienlaicfgi pari- dijugis arf savidas saind@anis pha- 2imes. Tatu prof. Rudnevs, levéro- jame baitkrievu chirurge, kas zindjis par Alekeandras Sidetamo izcelfanos, ar valrikAm sekmiegim opericl}im. i2elabis vinas dvivibu Vina izveselo- {As pamazim, bet vinas pleleritéjlem bija skafdrs, ka Aleksandra! uz pé- dim ir Stalina slepenie agentt, lal valrelz mé@snitu dabit projim no Sis pasaules vech rezima pédéjo mantinied.. | Lai izdzéstu vinas pédas, izplattia baumas, ka mfsa esot nedziediném! slima ar tuberkuloz! un devusies uz Braziliju, Jat tur turpindtu aretéties. Tjekas, ‘ea Sis baumeas ari nomaldi- nija GPU, un kamér ta péc sava mekléia pa f8iim zemém, Aleksandra mierfgi palika Berliné. P& diem ptedzivojumlem mé&sai Aleksandrai nevaréja nemt jawn4., ka vina bija kluvust magzilet baillfga. Skatdre, ka lielhercoglenes Tatjanas DekENA atkaiparédifanas 1949. g. pa- domiu varasvirua arkfrtigi samul- sindtu, un vini izm@#inatos visu, Jal dabitu to savas rokfs. Oficlfla etziiana mf&sai Alek- sandrai dotu Isteni tikal vienu oriekSrocfbu — materiflu neatia- rfbu atiikugajam dzives lafkam. Cik zindms, cars 1917 g. Hel dalu Romanovu tmantas ar kidu britu zemiident parsGtijis uz Angliju un noradiiis saviem bréléniem pirval- dit vina fpatumu, kamér vind pats vai kaéds vina gimenes locekils to varétu nemt savfi ricib&. Zinims ar’, ka cars jau pirms pirm’ pasauies kata KAAS Londonas banka savim meitim -noguldfiis ievérojamu sum- mu, Bija runa pat par desmit miljo- niem dolaru, kes lidz Sim varétu bit vismaz triskarfotuiies, Ja msa tle- bam varétu plerfdit savu identati in Par 20 minige nokaveganos spaidu darbi, bet par Trocka prieksvardu izslegsana no pariijas Fulkvedis TokStevs, kas savil lai- ka alzbéga no Berlines uz Londonu, BBC raidijumos jau vairikas nedé- las stista par eaviem pieredzéju- miem Padomju Savientba, par tu- Tienes lielajim tiriganim un poli- tiskajam pravam, Lal gah Sais sta- sto; ir daudz kas dzirdéts, tie tomér atkl&j arf deudz jaunu 2i- mij eikumu par padomju terrora rezinn, Pulkvedis Tokiieva Pa- dornju Savienfba’ beldels pazistamo Zukovska kara aviicijas aitademiju. 1937. g ari Sai ma&cibas festédé sd- kusaés tirifanas, kam par upuriem kritugi ne vien daudzi audztkni, bet ari macibas spSki. levérojamékals no viniem, pée Tokdajeva stasta, ir prof. Kazanskis, Kads fanatikis vi- nu nosidz8ja akad&émijas politiska- jal nodalai kd trockistu, jo vina dé- lam esot priekivards Levy. Profe- soru izslédza no partijas, armijas un patizina no macTbas lestadas. No 1984. g. 1, decembra, kad Le- ningrida nonfvéja politbiroja locel- Yi Kirovu, lidz 1939 g. Krlevija sd- kas ne®@ligs terrors, ko jauclis sauca par ,Stalina reakciju". (Opozictias vardy svitroja no padomju terminc- lofijas un to aizstaja ar ,tautas ie-] 26, fr naldnieieu", Art pulkvedl Tokajevu Sai Jaiku denuncéja, izal@dza no par- tijas un Geka epidzinija, t4 ka vé- isk vinam {lg&ks leiks bija japevada kara slimnfici. Pée iigitka laika To- kajevam izdeyas rehabilitHias, 1937. g.— yind beldza kara aviicijas aka- déniju un gadu vélak kluve fur per mficibas spfku, Vienlaicig¢l vinu fe- eaia arf par areonautiskis laborato- rijas vaditifi. Kad kids darbinieks nokavéjis tical 18 minites un To- kijeva vinu nenodeva tlesal, notika atkal partijas politiskis komisijas lymeli@ana, Paki Tokfjevu sodije disciplinfraé kart, bet vainigo dar- binjelu thesEja, Tai laikA izdeva li- kumu, ka par 20 miniéu nokavésa- nos darbaé vainigie sodimi er pie- spiedu darbian, — TEPRIEKSEJAS KRUSTVARDU ' MIKLAS ATRISINAJUMS Limeniski: 9, Tatjann. & Ozae, 0. sy 16. Bertits. 13. Amate, 14. Esela. 185. ae Kast. {7. Kats. 20, Aza gk. sUn ki jis tur dzivesit? - ke stridifu tipat ki dcit. Man nav lielu prasfbu. Vias, ko vGlétos, ir d&stit dirzu, skaldit malku un klai- pa tirumiermn.” | »lotad lidz sirmam yecumam gri- bat palikt triciga, pat ia jums boitu izdeviba kit materiSl neatkerigai?“ »Nauda mani neinteresé!" ving ni- cinodi fzsauchs, ,.Ko tad jus galdat no manis? Vei man vajadz@tu brau- ket apkirt kariet@ un mé&t ar mt- autinu Jaufu bariem, kas man{ ep- brino? Va{ fums ir vismezika no- insid gar.agketoclines. yeemueeia par apbdrinodanas pris neko nepaveicis? N@, Heralda kungs, 68 esmu paradust stra. dit un turpinBiu to darit: Vise, ko | ea prasu, ir, lai jaudis nejauces mand dzivé. Jums tas jasaprot, Mea to loti labi saprotam, cieni- tf kundze,” es teleu. ,Es bitu va- réjis publicét jisu etistu, neprasot . juma etjauju, jo barona fon Bfla ldgums jau ir akties, Es tomér gri- bet vispirms ligt fdsu atlauju" 28 js nevaru aizkavéet,” saciia — masa ar liktenigu izteikemi seji. »iuiletes fet savu celu, un es tas ne- varu apturét, Varu fums tke ka és justos brieamigi, ja man bitu jfatstij save dards.“ : mRGpéc?" jautiju Ja gribat, yarat visu maz. palikt 2éleirdigf mfisa. Bet atlaujiet piebilst, ka fume nav jadomi tikai par vien, Tikal tadé], ka jums naudei nay nozimes, nay nekida femesla no tis atteikties, ja jumns wz: to it Hlestbas. PadomGjlet par daudsa- jiem krievu: b&giiem, kupiem jis varétu palidzét!" | Liekas, ka fle argummti. letekmé- ja m&eu vairale. neki vies leprieki runitals, Kadu bridi vina slcatijis man tiedl acts, tad atbildes vietd pagriezis pret durvim un seuca: : ,Annal Ee gribétu mas aged piedivat ko dzerdmu. Vat tu nestu konjaku?“ = lenfca vinas dreudzene Anna, un més bijim izbrinijusies, clk tf jauna, Vina neveréja bit vecikea par 25 gadiem. Mésa Aleksandra. vinu malgi uzliikoja wn teica: »ra ir Brinkmana jaunkundze, sudetiete, Vina man izgliba dzivi- bu, kad padomju keraspéks aplenca Cechijas pile@tu, kurh strid&ju kil vicu. armijas masa, Més nakti iz- bégim uz kada tanke, He tikko biju pircietuel tifu un jutos pavisam ne- spéciga, bet Anna nepameta mani, un dazas nedéjas vElik mas sasnie- dzim So ostu britu josli." | Bija redzams, ka tuviba ar fo meiteni bija viens no iemegiiem, kadé} masa vairijis no katras pdr- mainag sava tagad&ji dzivé, Bet, kad daZas mintites vélak teleim da- mam labu na misa Aleksandra mis pavadija iidz durvim un aaci- jis lietu pirdomat. | Atgrlezusles viesnic#, salidzinGjam Hlevieti, ko tikko dbijim redz€jull, ar aprakstiem par Helhercogleni, kupus bijam atradudi darbos par Roma- arb fiment, kA arf ar umému- vad ) Bija apbrinojami, cik labl He ep- raksti piederas mf&sail Aleksandral Lidzfba ir vairik nekd@ tir dréla vien. To vien, protams, nevyar uz- skatit par piinigi droSu plerfdfju- mu, bet vies kopi katri zinf spied pe gi vismaz nopletni pér- —_ dit. KS, Nékamaji rit apmekl@jim meu Aleksandru vinas biroji. Vinal bila daudz darba: jatudis nica un gja nebeldzamé rindé, ur visi prasija paxiomu val ifidza palldzfbu, Bija yérojams, ka vinu uzskata per labo engeli visai nometnel, Mums radia pairliectba, ke 4s. darbs m&eu Aleksandru f ; Ving, acim redzot? bija seavi ele- mentd, un més atradim vinu daudz lab&k& garestavokl! neka ieprieksé- jG vakeré; Milzigais sasprindzina- hums bija zcudis, un, ked miisal bila brivs mirklis, vina teica: _,Heralda kungs, es 60 lietu izdomfju. Ja jis tiesim ticat, ka no jisu st&sta var imakt kas labs Padomju Krieyijas bégiiem, tad mana persona tur ne- drikst stiv@t cel§. Tatu lfidzu js OGt absoliitd skeaidrihi oar divi le- tam: es gribu stradit talik un dzi- vot bez kddas fejaukdands no frpu- cu, ,apsolu jums Zo staistu negrozitu nodot talic. Es gan ceru, ka jis nemainitu savas domas un pic pub- .| Ho@Sanas to nearpatridtelt.“ Ant. | , ich be : a nebatijaties!“ telea masa mms atvadoties,