at rat LATVIJSA, 1949, g. 28. marta ~ | Ciemos pieKnuta Lesina » AR GARIGO BADU NEAPRADISI,* SAKA RAKSTNIEKS SAVA 40 GADU JUBILEJA Jums jazvana divi reizes, Ta ir zime, ar ko tiekat garam BR. Vacijas iréto dzivoklu visur tik 1i- azigajam saimniecém, kas ari ai Augsburgas saulainaja, klusaja iela personificé stravas un fidens taupi- bas puki, kapnu spodribas un nakts miera cerberu. Bet §im sikalam ma- terialas pasaules barikaddein an-neatkarigs gars kas audzis bri- vos vejos, skatas > talu parL Un kad "7 ne ve 2 durvis atdara 77 i raksinieks, . dzej]- 7am Heys meks, muzikis, 77 j dramaturgs- un | Surnélists — jis Zoe ’ nenieka nav no- 7am darijusi ne trim- § cas dzive,’ ne art a atstajusi kadas pé- 2a B das tie éetrdesmit 7777 gadi, kas 28. mar- Du ta. fezvana vine miiza briedumu, 4 UE, ; . ks jitos uzma- 227777 m. smaididams aplie- mm 6ota ta, ka jutos 39 ey gadu ‘vecuma,“ cina ari pats ju~ ge ges. . pilars, un 39 gadu (ees ee f vecuma es jutos (ARM = Palikt B priekiu. me §6atbruno apmeklé- f taju, kas, pavasa~ Knuts Lesing sava éetrdesmita pava- dams. sara pirmaja saulé _Augsburgai * J mots, prat& parcilajis dazu labu : -yleglpratigu jautajumu, ar ko izpro- 4 yocet tadu. pat atbildi no vienmér h ©harda Sova, ‘a ” nis par humani domataju cilvéku : Seosinnies sagaidit jebkuru atrisinaju- “ mu, atskaitot karu.\ 4 | cana — to uzzinasim jebkura bio- eo q 4 F sian trimdiniekiem, doma par lalk- : E meta aktualajim problemam — nav - Joti jauns.* mizam Sa jaunam — ti ir Bieons spéja, kes jauj jc naeaes likoties uz TR ari ta sailes un ciru- ' Ju dzjeamu iedves- } aspraliga rakstnieka, Jo izradas, ka, biidams Helisks improvizetajs jautra t drangu pulka, nopletnds letas Knuts | Lesing ievérojami atSkipas no Bern- yo es domaju par kayu? ving _ drusku plelie¢ galvu un domigi ve- pas Vidbergs zimeéta plikni, kas starp i daZiem citu autoru darbiem Brezno |. 4 | via majigas istabinas sienas, _,Lidz- . §inéjos karos pat ar visu iespéja- _.mo saimniecisko un millt@ro faktoru . parzinaganu zaudétajs.arvien ir i Kladtjies Mums nav svariga zi- e lésana, bet apzina — par ko isti] a stavam, Lai cik ,,taisns“ tas biitu — 4 kari arvien cie3 nevainigi . cilvéki. L ke var galvot, ka atombumba ne- ; ‘kritis taisni Riga? Tadé] nav jabri- Cik gramatu Knuts LesinS sava . miiZh uzrakstijis, ko . darijis, kur p Srafisko rakstu krajuma: Bet tas, KO latvieSu rakstnieks, trimdinieks ’ Uazindms ikdienas, Tadel jautiju ' tlesi -- kadas ir jubilara domas par Braledin par trimdas uzdevumiem /’ -un nakotni vispar? - ,Lomaiu, ka nav jalée uz ecesam 4 védera él,“ atsaka majastévs. ,,Bet Be 4 j fecelodanal japieiet ar individualu ) mérauldu Nevienam lielas gimenes :. févam nevar nemt launé, ja vins mégina nogadat meni drosaka vie- ta Bet nav pareizi, ja katrs erib * Savu dzivi nodroginat ar ,mukSanu‘, b Bg personigi nesteidzos, jo: vél ne- | pirredzu iespéias citur ‘darit ko la- p baku neka seit. Pie siikta Gdiena . Var pierast 3 dienas, ple laba — 3 betel Bet pie gariga bada nav @ fespéjams pierast nekad. Neredzu nekidas logikas, ka rakstniekam _katraé zing bitu japamet sava nodar- ® biba, Jai klitu per Jlabi . paédusu pews Ja tagad jauta — kadé} @ latvielu rakstnieku darbi nav popu- 4% a lari citis tautas, tad vispirms -jaat- t. bild, ka vini lidz Sim rakstijusi lat- . f. vieSiem, Starptautiska popularitate q Pd Tk ty - nay ne istd morala, ne méakslinie- ciska méraukla. Cilvéks, kas [zgudro- ¢-tu neziidogu apkakles podzinu, k}i- . © tu turigdks par jebkuru rakstnieku, ag lt het to alzmirstu tipat, ka tagad ne- « atceramies, kas izgudrojis ravéjslé- a dzéju,“ Pekar ieee r, r 1 ag a PriekSpusdienas sa@ule laipni ap- Spid galdu, kura liktas Zieme]juras divis, italiesu vins un view cigaretes. pee Say a a AN). * .4 Teter , 3 ae i darbu triwida. jo PR dam vél ziedojusi: : Re: “ada 82. Zurn, F = : a 298 gram, un 99 Zurn.; H. Nordens, Or id | s Draudziga » aicindjuma sekotaji LNP prezidija un LCP prieksedis J. Celmg izsaka sirsnigu pateicibu _- tautiediem, kas ar saviem ziedoju- = Miem palidz veidot svétigu kulturas LNP biblioteku fon- EK. Aistars un J. Freimane, Augs- wie burga, pa 1 gram; V. Bradina un oM, Ofina, Aussburga, pa 2 gram.; ¥. are Be : Mezezers, Vireburga, 26 gram., Ol-|]% {HBS denburgas-Ométedes nom. latv, kom. un 178 gram.; Grevenes nom. latv. tautskola un gimnazija ‘ »: Eslingenda, 3 gram.; ‘Veidenes nom. yp lat. kom. 104 gram. un 16 Zurn. dross. SULA LL, - f. fe aed pa i er eens ra “i : PE A aN eile RR anata Pinan reeihit ane ieee Bor eile I ee te ey ares Ar otanlyaim pagitné, ar ceripam naikotne Bet pai esam no Latvijas, un misu Sarunas tadé] rinko tai paSd virzie- na. ,Musu uzdevums?* —- turvina Knuts Lesin§ neparasta nopietniba: »Katram jaatrod piemérota vieta, neparsteidzoties un nepadodoties panikai. Muisu .mazvértibas kom- pleksu“, bez Saubarn: rada nometnu dzive. Bet ja nat atsevisht pustraki individi sp@juSi pagriezt véstures maroc, Wet otradi, tad joe. Kadél gan lai 100.600 normali tt a Liem |i padotos bezce- Be scavieo tibai? Ja lepoia- ee “ Che mies. ar indivi-~ ye Qualismu, tad ir ae; Dlehacis istais Be. \nilcs pardadit savas] + spéejas, neaizmirs- tot kopibas domu.“ Par latviesu Be takstniecibas lik- ps teni trimda jubi- ffm lars nav neko no- ceo. Tupejies. Ving ir gogo parliecindts, ka f= katra jauna situ- mec) acija rada jaunas memes (Cspejas, Un vai a eee nay brinums, Ka Oe ane neanskauzamas Meee ‘Tiindas apstaklos ae = Darspiesta gandriz ‘visa latviesu lite- ratura? ..Viss at- tistas, mainas un | parveidoijas, “ sara Knute Lesin§, - ci- fareti aizkiping- ys pats agra jauniba mi- mana interese pieder Hemingvejam un Térberam. No latvie3Siem vistu- vaki Skalbe, Niedra ar savu isto prozista elpu — protams, bez politikas piemaisiju- ma, Un arvien vel- priecijos, ja kadreiz izdodas tikt pie klavierém —- taS ierosina jaunas garigas no- |. Ej, laimtte, tu pa wisi Ey taviis pédinge . | - Ka no Sprukstin Janéa ‘dien’s jznaks ,Jiels virs", | to jau varGja manit, ‘kad vins hija piecus padus vecs. Kida Mikela tirgus. diend, kad Janéa tévs un mate bija aizbrauku- Si uz Gesvaini, mazais puika, vien-« tulibas un bezdarbibag mocits, bija »KB Dlendkas" izdrdijis ne tikkai m= dinataéju pulksteni, ‘bet ari saimes istabas lMelais sienas pulkstenis ar rozaino ciparnicu guléja fcula §a- Gauzitim ieksim Vakara vecais Sprukstin’ dabiija cilat bikSu jostu tn pie katra nolai- diena Janta sopsinarn skaréja ¢cau- ri vecd balss: ,Se tev, inzenteri! “ Ta norisinajas ‘Janta pirma .techniska grada* iegiigana un pir- ma ,diploma“ ganemSana, kas sa- pigiem burtiem tika ierakstita gan sirdi, gan tai vieta, kur bikSu staras saviencias kopéjS apgérba gabala, Pagastskold gan Jancis noslideja dazas pakapes zemak. Pec skolotaja agraba un klases galda : abolu pagr : ig mana ,,Vejiem lidz* autore, .,,Time dlabajas atzimju Zurnals) atmiike- Sanas Jancis no skolotaja ieguva ti- kai ,teknikera“ gradu, lai gan ta pieskirSanas akta piedalijas ari vee cais Sprukstins ar savu bikdu jostu. Péc vairdkiem gadiem sastapu Janci Rigd, kur vins apmekléja tech- nikuma pirmo klasi. Nakos$a gada par masu dzimteni grabinagdamaés rapoja térauda kastes, ko vadija viri ar pujkisiem virs apalés cepures. Tani iaika Jancis skoli negija, bet staigija aiz eceé- Sam, kuras vilka divi ,,auzu moto- ri", konkuréjot ,,tétina’ traktorus. Kad jau vairak nex gadu Rigas iel&s braviirigi staigdia ,fazani‘, at-| ¢ kal satiku Janci. Vin8 tikko bija ie- staiies augstskola un mactjas par ingenieri. K& vin$ tur bija ticis, to zina tikai Dievs un Jancis. Un ‘pac nepilniem diviem gadiem, kad sakas béelu gaitas, kadas ostas pilsetas} beglu biroja sarakstos uzduros ie- rakstam: Janis Sprukstins, buv- techniltis, ‘stud. ing., no Plauktinu nagasta,” — Tas bija mans pazina Jancis. Tad atkal gandriz veselu gadu Jancis pazuda no mana redzes ap- loka. Cikeldorfas nometnes latvieSi vé- léja pirmo komiteju, Bez lielas in- tereses petiju garo kandidatu sa- rakstu, Pie 27. kandidata kluvu uz- manigs: ,Janis Spruksting, biivinze- nieris“. Likteniza vardu sagadisa- nas — noedomaju. Bet kad tautu ie- nazistindja ar ievéléto komiteju, biju narsteists: tas tiesim bija mans Jancis! Es aizklidu uz citu apgabalu un par Janci vairs neka nedzirdeiu. Bet nupat sanému véstuli no kada pazinas Australija. Starp citu, vins raksta.ta: ,7Ta nu més raujamies ‘tot pée fjespejas léju Puskinu, Ler- montovu, Cechovu. Valak — Mopasa-: nu, Hofmant, Zilu Roménu, Bet nu Ezerins’ un Andrievs: Dgwe sit augelu vilni Teodors Zeltins Posta laika No latvieSu miesas un kaula Tu dzemdinats tapat ka es, Nu pukstoSa térauda ¢aula Mus talu par udeniem nes. Vel talak no zemes, kur kajas Mes atsegtu Kailas, lai jut Pae béeeujlu gaitim, ka majas Tik zemé, Sal.zemé var but. Kas bisim gan sve#aja pusé. Kur tautas kd Babelé jak? Bez vardu ir mute, sirds klusé, Ik doma prom biedéta mik. Dun elsadams kugis ka éaula, Ko vilni pret. talumu. sviez. | No latvieSu gara un kaula Mirst dzimtené viri, tie griez Kaut kailu pret pretvaru kriiti. Tiem aiziet no majam bij griiti. skanas, Sagatavoiiand patlaban di- vas gramatas — romans Janka Mu- zikants, kas vél nav gluzi izkapis no tintes pudeles, un novelu krajums Mizibas vins, kas vél nav izkdvis no Kadija apgada. Eslingend. Tur bus ar] ipaSa nodaja kura sakopti pédeja laika radusies dzejoli.‘ — Biitu vél daudz kas parruna- jams un apcerams, bet sakas pirm- diena — lielais' solis uz acarey, lidz kuram atlikuSi gan veseli 1 gadi, tatu jubilars tos grib izman- intensivi. Tadé} laiks dargs, ,,Prozas rakstnieciba ir tik nopletna Heta,“ saka. majastévs. atvadoties," ka tikai ar 40 gadiem var isti parredzat, ko tas nozimé," Un savu jaunako uznémumu pa- sniegdams, Knuts Lesing piebilst: »Esmu. sashiedzis pakapi, kad rak- stiem jabit interesantakiem par uz- némumiem, Bija ari brizi, kad — uznémumi izskatijas jawukaki par rakstiem -— pieméram Trimdas rakstnieku II dala. | Labu tinti un tik pat asu. spalvu ki lida Sim vélédami, gaidisim ap- solitos. darbus-un tas, ‘kas vél snauiz laipna, sirsniga un dziji latviska ee zemapzina. Pavils Kla ans graviu rakSanas darbos. Nedomé, ka més te esam nieka virl. Més un "citi esam tidi maziki garini, bet miisu pavars ir diplométs inZenieris — Ja- nis Spruksting ‘Vin3 patlaban pile- davaja Austrélijas valdibai izstradat Australijas vidienes aptidenosanas projektu. Ja ta lieta ies, tad mes visi biisim dind. Tad dzive _ sitis eugstu wini! : | Cerésim, ka driz vien més kaut ko azirdésim| par profesoru Dr. Jani Sprukstiga: : silat ili ————e Chronike Iznacis Latviesu ingenteru apvie- nibas arzemés bijetena 4. murriurs. Satura dipl. ing. Kroma un prof. Burkévica raksti par specialiem techniskiem jmutajumiem; chronikas dala apceréjumi par emigracijas ie- spéjam, literatiiras apskats uc. Margarete Miéela, pazistama ro- slejas suidzas par vestulu un hono- raru rékiny pliidiem. Lai beidzot varetu mierigi stradat, Mitela iztei- kusi, vélejumos, kaut beidzct vinas romana panakumi mitétos. Gramata kop§ 1986, tulkota 30 valod&s un iz- platifa 6 miljonos eksemplaru. kida invaliduy pajumté, Valentins Pelécis ; MILESTIBAS: —— PUKE — No tiem, kas ‘vél aiceras Zemgales | Jaukus 1944. gada septembri, var- bit tikai viens vai divi ir trimda, Parejiem lai svétita dusa zinémos un nezini- mos kapos! Toreiz diimu stabi dehesis, aiz- pjauti, nepjauti un izbradati séjumi véstiia baigu un neminami garu posta nikSanu. Majlopi kopa ar rieza zvériem klida savvaja, un bie- zi notikds, ka nakt’s pie kapavira vaiga, ka Zéelastibu meklédams, pie- skaras vaigs teléna purns vai ari biklas stimas, izbéguias no granatu ‘|plauta meza, tricédamas ois ealh aiz maliem un putek- liem noskiestam karavitu mugu- ram, Zemgales lepnums — Jelga- va, jau bija ar hesmu melény aiz- Nesta bezgaliba, j un sarkanad jodala: pita méra dvasu Uz Tietumiem no Dobeles. | ce N.. rota stivéja Sa oo Bérzes kreisd kras- See ta lejup no Anne- im . nieku pamatskoe 3 las. Tas bija raibs Ga karotaéju mistrs! 3 Blakus no Jelga- vas slininicas izbé- gusiem Volchovas kayaviriem cinijas Kurzemes aizsargl un Vidzernes nip- rie 2éni. -Pédéji¢ tikal jilija saku-: ma bija savas ize kaptls norietusi | nepabelgtos valos. Vini vél, kd smé- jas, smarzoja véc vigriezém, un. griités stundis to acig skumji rau- Gzijas uz austrumiem, it k& tur re- dzétu savu maju- dimenus un bérzu galotnes ...° , Grupa-3o puigu nu raka stréinieku bedres pie pasas Annenieku bazni- cas. Tas bija pazemigs dievnams — paslépies vecis liepis un kjavas. Turpat atradds sena kapséta ar liku kamberi, ko izmantoja bunkura vieta, un uz balsindta mira lepo- jas melns raksts: ,,Piemini navi! — Kapréla Baigaé bunkurs“. Katrs lapstas diriens te atrada aizmirstos karos un méra gados gul- ditus, ¢cilvéku kaulus. Varen lielie, amiltis nobriinéjusies stilbeni lieci- maja, kadiem platiem soliem sava laika $o zeml péarstaigajusi ipasniek! Danudzus galvaskausus roboja smagu, iagadéjiem viriem grati cllidjamu zobenu cirstas zimes. Bet rudeng saule, pacelusies pari mives diimékaim, ka svatidame cauri sarkandm klavim svieda gaismas'| aplus uz dryainajiem racélie kup safie syiedri slacinaja nepazistamu | mi peaudzu pis}us »ravel’, Baigais. kas tas par vae renu vérSa pauri! iesaucas stiegrs vidzemnieks, izceldams bedres ma- i& galyaskausu, smiltim aizseréju- siem acu dobuliem un nikni atnirg- Hem zobiem. sla jau kapr@la vecvectéva galva, tas drodéji vien te sities ar poliem," spridzivi atmet mazais saldenieks Kalnin’. ,Nu tk lai miséjais pie- gargas! Ka nedabi no vecé kavienu par sliktu karoSanu! Par ,Baigo“ nosauktais nomet lapstu un saudzigi pace} miron- galvu. | ywemuldiet nu! Varbut uz misu kauliern sarkanie barankas zZavés."} RITA CELIENS ALFREDA DZULUMA ROMANS, J, KADILA APGADS, 1949. Ar ierakstiju§es. roku Alfréds Dzijums, 8is [cama per raksturofanas meistardarbul — zemnieciski sikstais, neatlaidigais talants, tur- Pina savu la3i_ iecerétae Celmenieku trilo- | dis iauni spilgti raksturi. Blakus vecajiem pazinam Rita céliena Mey Tadi ir omulfgais, Biju, kas, liekas, kifis par vine milZa centrdle | visdi kiirigets Runcis un negausigais azerkis dartu. Nule publicétais Rita céliens ir SIs triloBifas otra daja, isu, Kad nepieciesams jecerato nodomu realiz@3anai, Dzilums bija laimigi siicis. jau irilogijas pirmajé dala. Tur skaidri para: dita redzigi skottt@ un lielu apméru epopejai noderigi iIpaméji zemnieku vide, vinu dzi- ves un darba’ apstGkli, ieziméta So zemnicku liktenkopiba, Kags gribot negribot saista pat pilnigi pret@ji situétus Jaudis, iezIméta ideja par zemnieku iedzimto cenSanos izkulties no sovas nabadzibas yz augsu, un — galvennis —] tur noforméti raksturi, kas ar sava spilgtumu tuvojas Mérnieku lsiku un Dzimtenes tiriem. Mb otras dalag nosaukums Rita céliens stasta, ka celmenieku jaudis te ierauga jaunas dienas ausmu. Gan vél viniem jacinas svied- ri¢m Veiga, gan pie-e vel daudzrei2z sarauras riip&s, tomér soli pa solim vini kKapj augSup, fidz var athiekt mugury preti krasnai pusiie- nas sauiei. Lai visu te attélotu, priekSplana izviczita Salinu gimeme, — ta, kas starp celmenivkiem bijusi viena no visnabadzigake- jam. Salinu cinini un sasniegumi veido Rita céliena fabulas mugurkaulu, det ar Sealinu Reina rakstura un gaisigo deksmiy télojuma PaplasinaSanu diez-in skaidri Dzilums tetl- mé ekspozicijas elementus zemmieku tragé- dijai trilobijas beigu dala, kur paredzéts ra- dit celmeniekus Latvijas okupacijas gados. — Milst vecle pazinas no pirmfas falas — Karstais Maksis, Telapioku Gusts, Vavulw Tince, dzirnavnieks Stfirig Rita cBliend ktu- vusi par blakus personam, tomér ari Sareiz ¥inu paradi$Sands darbibas moris® wuzreiz ka- pina interesi, bet vinu sastap§ands vienkopus Dzijuma télojuma rada gludj neaizmirsta- mas zanra pgieznas. Pieméram, 13. nodala ice Stiipa krogi un Telaploku Gusta to Tavuju Tinceg meimurogana az méjim ‘sau * traktorigis Siksna. Ar tiem vélreiz parlieci- Namies, ka Celmenieku trilogija lterfras vér- Hbas moments visvairik saistisies ar autora rakstutojanas spdjim, kag tieldm apskav- Zamas. Pie tam gimpatiski picbilst, ka Dzl- lums gandriz nekad nezaudé {ste makalinieka neutraio. objektivithti pret saviem raksturiem, lai tie bOtu kadi bGdami. Dadi iebildumi vA arvien btu, rundiot par beriatag stilu (piem€ram, maniene sakt rind- yee ar ,,fer', dadaa klidejiskas metaferas, f pirak naturBli konstatéjumi ult.), bet ¥is- as Soreiz romdna kompozicija. Téapat ka pirmaji dali ari Rita céliend darbibas norise aiznem Cetrus gadus. Ja ari, allaz apmicrinddams saves litiskds tiekames, Dzi- lums ditzpgan veiksmnfei izveiras no atkarto- Sands dabas aprakstos pa gadataikiem, tad Pictriicis vinam pacietibas jeturét nepiecte- Samo vienme@rfby visu @etru gadu notikumu atiélojuma, Kamér lidz romana beigu pod mam vin& ar lielu mi¢ru valde par sevu vielu un ar patika kav@jas pat pie mazak svart- riem notikumiem, o¢igu posma, kad celme- nieku dtive strauji kaoj aurdup, rakstnieks klilst pzirak konspektivs un afs'aj neizstrada- as visai izdevigas detajas. Ja bata lemts piedzivot Rita célicna jaunu izdevumu, fo- mara beieu posmy tlieti deréty parstr&dat. T4da gadijuma derétu labot ari dazus ana- chronismus, kas Dzijumam radudies, roména beigu pusma rupaiot par notikumiem, sakara ar otra pasaules kapa tuvosancs un sSkumu. Pari vistem i¢hildumiem Rita céliena té- pat k@ trilfoftias pirmaja dala tomé@r pacelas tik ievGrojami Jiier&ri sasniegumi, ka Sai re- cenzijal par oobcigumu der daudtreiz Wte‘Ath fraze: dr spriezu interesi gaisisim Celmenie- ku treSo gramate Janis Rudzitia Valentins Pelécis genie 7 A la tonki paprumet — as aksta ar zubim!" Tas ir jautrais Donate no Bal- viem, kam sakimé nekad netriiks un par kura ralbajam- precinieka gaitam zina nost&éstus visa vieniba. Ik palaikam Surp atlido minas . un grandtas, bet ta ir ik dienas, un ne- viens tam nepievérs véribu, Daz- reiz ir pat Jabi, ka Sis eksplozijas aizdzen draudigo klusumu, kas ci- tadi sdk skanét viru ausis un padara — Sirdis nedrogas. Vienigi, kad pék- sna lozmetéju karta iecértas keku zaros, Vini noliecas' zemfk un 2 vinu galvam ki mierinidamas birst | zeltainas lapas. »leraujiet. vien, zeni ne pirmas, ne pédeéjas! saka Baigais. Vins pa- nem g&ivas kausu rokas un aiziet uz kaplitu. Tur, gar ‘sienmaliem karo- taéju clsim sanesti nekulti rudzu kali, kuru) graudu | smarza liek atce~ # réties kléti. Telpas vidu.— melns li- ku galds, neliela pulte «in divi sen- laicigi eljas lak- turl. Vismazak te jederas kaktos no- slietie iero’é{ un patronu kastes, — -Yendels kréslai- najé telpa, kara- virs vel’ pamet uze manigu skatu at- _pakal: tad pek&ni piespiez véso gal- vaskausu. ple savas pieres un brid! - paliek t&. ,,Kas pasacis — kurys lai~ migaks, — tu vai es?" Vins dobji vaica. Ving gausi noliek ihirenasiou uz, pults, virsi vecai kurzemnieku bi- belei. Lauka pa to bridi atnacis rotas zinnesis, un puiSi, sviedrus slaucidami, aizkdpina cigaretes. Vell, — kapradi, nu ir atkal ja- bais! Vikdieties ut trosu péec uguns~ fidena!” ,tas laikam par Jelgayas atdo- Sanu krieviem,“ ironizé vidzem- nieka, 7 - wo Nu = pats tikmér métijles pa Jelgavas lazareti, kamér dabOji ar stripainam biksém lékt grivjos. Pa- doma lab&k par savu Madonas cie- - shee lai sarkanie aiz astes neno- ere... slik svarigas militdras problémas jus bez pusstopa nenoskaidrosit,“ mierina zinnesis, »sakiet labaék, kur jusu Balgais?“ — . | yam tev vinu?* “Rotnieks vélas ti vaigu tasiae : "Val tad atkal kadi — mésli?« mas zin.. . zinnesis -viltigi pie- edz aci. . + | Veci kapséta un bépu kambaris pamazdm ietinag krésla.. Vienigi krusts baznicas “torna smailé = vél liesmo, un veco klavu galotnes svei- cine t&lu, asinainu saulrietu, festa- jies klusums, Vidzemnieks, nolicia par patSeauteni, kfipina isu kal siti, ‘bet visi paréjie salasijusies kam- bari, Uz melna katafalka nespodri Taso pudeles un uzkodim Kurzemes saimnieku pedéjais sats. Astoni vi- Ti, satupusi uz rudzu klliem, klusé. | Pédigi Donats nenocieSas, un ‘are- péjusie pirksti sniedzas péc val- £umaA. ,Da ji vains, nay. kit gijot, miele Sakaltuse kai postulat’ “ ,»ragaidi, Donat, ta né! Baigals, tad." wNu jis Corts, moi smiré pi rot- nika.“ Atnaks (Turpmak beigas) — Sekspira pretinieku 66 gadu jubileja Sakaré ar angju filezofa Frensisa Békona 338, dzimumdienu, Londond atkal sapulcéjas Sekspira pretinieki un nolledzéji, lai parrunatu turp- mako darbibu un svinétu savas ap- vienibas 66, gada svétkus. Vini ne- kad Sekspiru nesauc. istaja varda, bet burto to pavisam savadi, apme- ram Vilms Seksprs, un dévé par ,otretfordas miesniekpuiku“. Prof. Vilsons Naits saniksmé nolasija referatu, ironizédams, ka bijuSais— pagasta skolas audzéknis varéetu bit Sarakstijis tik iabas dramas; ,e= konieSu* svéta parlieciba ir, ka tie ir Bekona darbi.-. Anelija Sekspira noliedzéju pas- reiz ir fikai 500, bet citas anylu- amerikdnu zemés to skaits pédeja laika pieaudzis, pieméram, Jaunzé- lande no viena uz divdesmit, un Amerika ,Bekona teorijas“ alz- stavju ir vesels 100. Apvienibas se- kretare Valentine Smise sanaksmes nobeiguma asaram acis deklaréjh: ,rirms es nomirstu,.ceru, ka niedzi- vyosu diena., kad mums bis 1000 biedru.* |