By esmu vienmér bijis sardz’ par peo deimient Naves laukos esmu dzir- -daudzu biedru liigSanas nest sveiclenus mamuljai, ligavai wh dzimtenei. —~ lai Dievs sarga | ay | ‘rds iekBéji kvélo, kaut gan uz ar- . aca tas ir pe ‘aa nekad: neaizmirsis vc l- Ieeita: par Latviju, naciondlu, daiju, Pe _arenu. Kayavirs neaizmirsig art So Jebh. en ‘smukties uz. 1931, g. un runat visas *-... Mifwledu tautas varda, ja Jaun’ pa- a: @udes.toa nav véléjuat. S~ tlesibim : parmet K. Ulmanim k]t- pe St oe Fo pale kiiidas ir daudz lield- Hy ms Ih ee , oe Latviju. Nek& nepairmeta, neviena a og Taged? Val- varam teikt, ka u darb: liidz, lai Dievs sarga pes Ari tagad katra cinitaja ig véss, | thigide Igika miera viri, miera lai- ka: keraviri, ar kidim tiesibam Ee / ’ drikatat parmest, dizalam latviesu oe “prezidentam, kag ki godigs kuga apieinis aizgaja boja lidz ar savu ? Karavirs nav politikis, bet virus, kas A; Valdmana piiles latvieSu karaviru Pijuble politikt nedrikst at- Ar k&dim moku celos alzgajugo aa |, ‘mokemam cepurl, un to. de- Be / ong ‘afl: mazals. Zemgales ganini, eo aesdlentg varbat bits miisu nbka- Be 2a eo ive jeu. vesturisku kjuvuso stir- See ck. iby. un izbeigt atmosfairu, kas penal ‘presidents. ) : ie te - Gotfrids Lieping, Gemind’ Ps f pron BOTU PARVELAMA ¢ ran penta a REIZES_ . ort ie ‘a | F yisim reiztm bijuiiem ellem. vajadzétu atmest --*RBdrelz valdtja Latvijas parlamenta, Bye Latyija, f (pirwtiv visus trimdas Jaudis 4. gad& atlaistais neaugligais par- Bee an Shts vel tagad erib uzepiest JaudIm savu varu. Pé sa- ae ion nes. hotetkumiem:saelma jau 66 Dbutu parveléta, ja bitu bri- kag Ja tii’ dalvi vadis parlamentariegu o: s fecaji Sari, trimdas salme _ aizies F. . dav célu un atetis e. OB, Kungi, nim par tiltu. = As Sirmips, Medburné, Anglijé vienu, Ta- ane: a I 7 Ee ry t. : aligy Be le vienmés - ‘parlamentérieal : neé- a PAR LATVIJAS BRIVIBU. b - Vas" attapties, ka’ vini zaudéjust po- Be, ghebjes. a2 1s oH . . Kads no viniem teicis, ka _ aan Arimda nav - nevienas autoritates, Fas varétu lemt, ka veco saeimu ne- ae 7 . o_o .- i ‘ S ; aA . 1 K& nevar atsaukt nodzi- . “yotos 20 miliza gadus, ti nekad ne- B ateauks atpaka}] bijuso saeimu, Pa- yi» gaidim ap.nierinadsimies ar LNP, ne - ‘waldibas nozimé; bet ka latviesu a Vaditaju trimdd. Bez tam mums ir i! yBL pilnvarotais Zarin’ Londona. par Atbrivosim dzimteni un tad vélésim -Man ka jaunis paaudzes pledert- 7 : - gajam, kag dzimis un uzaudzis iz- cinfifig Latvijas laikmeté, par bij. >. -faeimu nav visal skaistas stminas. Saelmag laiké. notika mitgie par- tity strid, ‘YBs, nes smagu atbildibu. . Kad ussuds beteds Latviias rite 7 | fj Krievijas stepés un tundras klisto- i @le@ tautledl, sarkano méri dzimtené .*, -pardzivojugie, kayavixi un jaunatne : -" Univispédigi més trimdinieki busim ) Jauno. neaizmirsisim, ka vispirms le, kas izraudzis Latvijas vaidibu. T, Treimanis, Londona ’ PASI SAVU PIEDERIGO PAR- STAVII te, kas sakaés parstaévam ‘nelal- | rntios, kas Sodien vaid zem terrora Datagas dzimtené un Sibirijas tund- * Kuram no mums trimdiniekiem gan nepa- lika k&ds piederigals.dzimtené, par “~ Ko varam teikt, ka to pfirstdvam : brivajé pasaulé? Un kas gan ir tie- tigiks parstivét manu tévu, mati, H| — brbli jeb misu — bijudais deputats vai vinu piederigais? Ja nu visus : palikugos saskaititu, tad daudz pairs nevar palikt pari, ko parsta- - Revaram. 3 - ‘yBt bij. deputitiem. Atlaujiet tatu ‘trimdiniekiem pasiem pateikt, ko ta vilas par saviem parstavjiem, jo ‘visi t8 kG ti kapa kungiem acis lekt J. Priede, Fallingbostelé KADEL ATTURSJAMIES? No rakstiem Latviias 30. nov. eve par balsoSanu LNP rodas ka tie visi, kas parakstija un iesniedza kopsapulcei paskaid- | E . oat, kAdél tie nebalsoja par vée- -. Janu principu proponeta yeida, it : bs - “neparelzi. Més, ‘eR biitu. pret véeléSanim. Tas ir kas nebalsojam mei” pret vélésanam, bet atturéjamies, : ion eibejam pandkt, lai ar rezolticijas eméanu netiktu izslégta organi- an jelefana Nacionalaja padomeé ; a blakus velétiem delegatiem. Orga- ‘nizacijas, kupim nak lidzi no Lat- vijas sava nogrupéjuma tradicijas wa kas sarga savus méerius un ide- Ari trimda var bit ti~’ —Veletay lus, ar augSminétas rezolticijas pie- nemsanu zaudétu savu parstavibu. Un tomér tas ne mazak karsti velas neatkarigds Latvijas atjaunoSanu. Tur ir kapaviru organizacijas, kas “noasinodamas stavéjusas klat pie Latvijas sipuja; tur ir baznicas, kas tautal vissmagakajos brizos teikuSas spéka vardus; tur ir latvieSu_ sie- viesu organizicija, kas trimdas lai- ka sniedz palidzigu roku savai tau- tal, Ikvienam }jdatzist, ka musu karaviru organizacijas un baznicas tik augstu stavéjusas pari .kombina- cijam un partiju kildam Latvija, ka so dargo mantojumu nevarétu darit aikarigu no veléSanu nejausibam Naclonalajé padomé, Tam biitu ja- leiet Nacionalaja padome. | Tagad, kur misu tautiesi sadrum- Stalojias un katra pirmas rtipes ir, ka iekartoties jaunad dzivé, griti prasit, lai tie pirmd karta koncen- irétu savas pules ap jautajumu, ka Sagrupéjas kads organs ar politis- kiem uzdevumiem. Manis pieminé- tas organizacijay izkustu wn pazu- Stu kopeia pasaules vélé8anw katla. Ja nako§ajA seslja plenemtu prieks- likumu, ka organizacijam piendktos t/a, bet V/s ievelétu, tad LNP. sastave izveldotos ti, ka eer ne- tiktu pazudinitas. Rundjot par organizicljim vispér, tim biitu j&plefet ar nesaudzigu sletu, Ja daza organizacija nevar saskaitit ne 10 cilvéku un uz to vien grib atbalstities, clk kadreiz Latvija tal bijusi balsotéji, ja k4- da organizacija trimdad tikal vélesa- nu vajadzipam noorganizejusies, tad sieti pilnigi vieté. Nevienai organi- zacijal wevajadzetu§ gribét vairak par 3-4 delegatiem. Neapstridamu argumentu pret re- zoliiciju izteica LNP sapulces prieks- sedis, tagad jau mirusals prof, P. Laurinovits:; Es visu savu mizu esmu gajis ple vél&anu urnam, un tas nav nekads bubulis, Dajla no atturéjugamies ar vélésanam bija nakusi Nacionalaja Padomé, -¥. Goldmanis, Vircburgi Piezime: 1) Ta ka visiem LNP ié- mumiem nepiecieSams 7/a balsu vai- rakums, tad atturéSanas no balsoéa- nag lidzinads pretbalsosanai; 2) taisni kapaviru organizaciju parstavji J. Celms un V. Janums jeshi¢dza rezo- -liteiju -parorganizét LNP uz vélesa- nu principu pamate, un vislielakas karaviru organizacijas — Daugavas Vanagu — parstavji nobalsoja par véel@anu principu; 3) no baznicu parstavjiem tikai katolu delegats at- turéjis no balsoSanas par véleSanu principu, pareizticigo parstavis bal- sola par, bet luteranu' un baptistu parstavji. nebija ieradusies; 4) sie- viesu RSENS ir trimdas orga- -Pirma Ziemsvétku eglite - — sirmajam matém un teviemn Ziemsvétki ir bérnu svétki, tatu tos gaida ari sirmas galvas, un jo seviski svétku gaisuma ilgojas tie vecie jaudis, kas sveSuma pallkusi vieni bez piederigajiem. Tadél jauks iepriecinajums lielas Eslingenas lat- vieSu kolonijas sirmajiem téviem un matéem bija svétdien, 11. decem- bri sarikotais Ziemsvétku eglites va- Kars, Kolonijas labklajibas dalas un YWCAs aicinati taja pulcéjas vairak neka 140 latviesi, kas vecadki par 65 gadiem, un pirmaja sagada Ziem- svetku svecisu gaisma dziedaja se- nas dziesmas par Kluso nakti un Skaisto roziti un klausijas mac. A. Galina vienkarsaja, sirsnigaja svét- rund, Eglites yvakara viesu vidt bija arl archibiskaps prof. Dr. T. Grin- hergs, ievérojama latviedu neatkari- bas kustibas darbinieka Vila Olava dzivesbiedre, LSK viceprezidents un pirmas Latvijas valdtbas ministrs Sp, Paegle, atbildigi. IRO darbinieki un kolonijas. vadiba. Péc garigd akta eglites vakara vie- siem priecigus Ziemsvétkus noveleia IRO apakSapgabala direktors Gers, un vina kundze pasniedza ziedus vecakajam nometines iemitniekam 92 g. vy. mac, Dr. J. Sanderam un Fri- dai Olavai. J. Sanders jaunekligi spraiga rund, pateikdamies skaista vakara sarikotajiem, nosauca to, kaut tas vinu aizkavéjis apmekiet ierasto vakara dievkalpojumu, par istako dievkaipojumu, kas izpauzas labos darbos. Sarikojuma deklaméja ari mazie skolmecini un koneertéja nometnes makslinieki un nobeiguma IRO apakSapgabala labklajibas ierédne pastastija par IRO pulém veco, izce- jo§anai nepieméroto jauzu ‘nakotnes nodrosindsana un piebilda, ka art Eslingenas Kalna novietné pare- dzéts iekartot veco jJauzu mitni. Arv. 8B. —Vijas liktenl, } milzigi LATVISA ji par véelésanu: principu LNP Imbshauzenas sesijas | . debates un lémumi radijusi dzivu atbalsi, parrunas un yértéjumus trimdas saimé. Jautajuma svariguma 4é] sniedzam raksturigakds abu uzskatu parstavju véestules re- dakcijai. nizacija un tal nav nekddu no Lat- : vijas lidzi nakuSu tradiciju, ko ta varétu véléSanu nejausibis pazau- det; 5) izeejojosie tautiedi izteikuSi gribu lidzi jemt par savu un Lai- un 50 vinu gribu var nodrosinat véléSanas; 6) patiesi, LCP un Daugavas Vanagu delegati LNP ir véleti (divpakapeniskas vé- léSanas); citi LNP delegati, iznemot dazus, ir Latviji yélétu organizaciju parstavji, kas savu mandatu spélu pamato tikai (parlamentariesi 16 g. ilgd) pagatne: tadu vecu mandatu demokratiskums apSaubams. | ¥, Lambergs DELS PAR TEVU, RITS PAR NAKTI STIPRAKS IR Ja A, Kiive run& par pilnvaram no Latvijas, val Sis pllnvaras tieél neatrodag miisu jaunatnes rokds? Sodien bijuSds partijas iemfesojas A. Klives, A. Beérzina, A. Blodnieka tl, ¢, bijuso deputatu personas, Bet Sajos 18 gados ir izveidojies jauns valétaju kadrs, Saubos, vai minétie Kung! varés vinus parstavét, Tadél pédéiais laiks parlet uz tieSam vé- léSanam, lai ari jaunie varetu iz- teikt savas domas. Ar veciem ierotiem vien més Latviju neizcini- sim. N. Bezdeliga, Valka VAJADZETU SAPRASTIES LNP pienémusi sensacionalu le- mumu, noraidot véléSanu principu. Brivas véléSanas ir katra demo- kratiska iestadijuma neatpemama sastavdala, un miusu valsts politiska vértiba pastavéja vines parlamen- tard iekarta un proporcionalas véie- Sanas. No brivdm vélesanam bDri- vas tautas labpratigi nekad neat~ sakads, No Sis tiesibas art trimdinieks neatteiksies nekad. Tadéel LNP' nav tiesibas liegt trimdas sabiedribai paSai ievélét sa- vu parstavibu, bet ne organizaci- jam. Tiklidz pacelas iebildumi pret nedejam, bez ierunam japilda pra- siba véelét. : Pédéja sesija rida, cik nepareizi likt organizaciju principu vyadosas parstavibags pamatos.. To varetu darit, ja visa trimdas sabledriba bitu ieslégta organizacijas, bet més no ti stavam télu. Ir noticig ti, ka mazakums grib turét vadibu savas rokas, Nav jabistas, ka ar vél@anu prin- cipu kidal organizicijai nogriezis celu uz LNP, jo ar vél&aniim viel Saji darb& aicint{ tlesi un netlesl, aril organizacijas, kam lIidzi nak pilnvarojums no Latvijas. Tagad katru atseviski un visug kop saista plendkums runft Latvijas lab3. So piendkumu més labi pildisim tikal caur yvelétu parstavibu. Apmieri- 20 mil}. vaciesiem jaizcelo! Vacu beglu zemniekiem mekle kopigas ‘apmeganas iespejas - Vaeu laikrakstos aizvien biezak’ sak paraddities raksti par vacu hég- ju izceloSanas nepieciesamibu. Pa- gajusds nedélas beigdas kada Heidel- berga teiktaja, runa Rietumvacijas béglu lietu pilnvarotais Dr. Franzke iestajas. par 29 milj, vaciesu. tzcelo= Sanu,. Vins. uzsvéra, ka Rietumeiro- pas kulturu un civilizaciju varot giabt vienigi nenormali biezl apdzi- voto Vacijas rietumjoslu iedzivotaju masveidiga emigracija. Franzke uz- svéra, ka ari Triimena plana izcejo- Sana atzita par vienu no Eiropas at- veseloSanas lidzekliem,. Dzimstibas jerobezoSana janoraida ka necilve- ciska, kamér vien vél pasaulé at- rodami maz apdzivoti apgabali. Saji sakara interesanti atskatities, kas Vacija lidz Sim darlis emigraci- jas plaksné, Interese par ‘izeeloganu Vaclesos gluzi labi saprotamu iemesiu’ dé] ir liela. Apvienoto rietumu joslu izceloSanas sekretariats ta par- slogots ar aptaujdam un dazadiem rakstiskiem pleprasijumiem, ka tas varétu viens pats modarbinat ve- selu pasta nodalu, Ievérojot emigra- cijas problémas vérsanos plasuma, lidz 1950, ¢.. aprillm paredzéts pie Vacijas valdibas nodibinat Ipasu iz- celoSanas nozari, Valdibas padom- nieks begju lietas Dr. F. Volfs Frankfurtes pécpusdienas laikrak- stam Abendpost sniegtaja intervija starp citu stasta; »lzcelosana nav Hdz Sim varétusi izversties plasuma, kaut gan uz to gaida simtiem tikstoSu vyaciesu. Lidzsinéjiem mazakiem emigracijas pasakumiem — smagas rupniecibas stradniekiem wuz Franciju, tekstil- stradniecém uz Angliju, viesmiliem un apkalpotajam uz Sveici — nebija ceréfo panadkumu. Ka pozitivu pa- radibu Dr, Volis atziméja Kanadas pieaugoso interesi par. iecejotajiem. Lidz Sim, galvenokart ar baznicu organizaciju starpniecibu, uz Ka- nadu izcelojusi 8000 viciesi, galve- nokart t. s. ,,Volksdeutsche", Talak Dr. Volis pastasta, ka Savienotajas valstis patlaban apspriezot lespeju ari vacu bégliem pics ein} DP emi- Vacijas oficiala ‘immigractjas kveta ASV ir 259.000 gada, bet pi¢teikumu lesniegts vairak neka 500.000, Ari Dienvadamerikas valstis baz- nicu organizacijas veikuSas atzista- mus priekSdarbus vaciesu iecejoga- DP turpmak bus paklouti vacu tiesam _ Sabiedroto augsta komisija 25. novembri pienéma .lemumu par to, ka, sakot ar 1950. gada 1. janvari, visas DP lietas (ari kriminalas) turpmak bis paklautas vacu juris- dikcijai. Rietumu joslu okupacijas vara tika: zinamos gadijumos patu- res kontroles un uzraudzibas tilesi- bag, nai. TA Arfentinas komisijas jau iz- veléjusas 1500,,Volksdeutsehe", Bra- zilija, cik vérojams, pielaujot vacu koloniju saimniecibu izveidoSanu. Dienvidafrika uznem atseviSkas personas zinamam darba grupam. Australija, kur prieksS kadq...laika bijusas vaciesiem tik daudzsologas emigracijas iespéjas, stingras arod- biedribu pretestibas dé] valdiba kju- vust plesardziga savu plinu reali- zesana. a : Vacu béglu ministriia noskaidro- jusi, ka no 200.000 béglu zemkep- jiem labaka gadijuma varés nodar- binaét lauksaimnieciba Vacija tikai 80.000. Paréjiem zemkopjiem jasa- Bada emigracijas iespéjas, Nodibi- nata ipasa kolonizdcijas sabiedriba. kas péti un intereséjas par lauk- Saimnieku emigracijas problémam. Sabiedriba cenSas panakt vacu zem- kopju izvietoSanos emigracijas 2ze- mes pec lespéjas vienkopus (8) Stipras sniega vetras abas puses okeanam Stutgarte (v). —- Pagajugas nedé- las beigds abas pusés Atlantijas Ookeanam bija novérojama strauja lemperatiras kriganids un sniega vétras, Zviedrijd termometrs rddija pat 27 gradus zem nulles. Visi Rie- tumvacija plosijas sniega kas seviski ap Mincheni sagadaija lielus traucéjumus automobiju un dzelzcela satiksmei. No Minchenes galvends stacijas izbrauca dazddos virzienos 100 sniega tirltaju. Peksna ziemas testa$anas ari Sa- vienotajas valstis bija saistita ar spe- cigam sniega vétram un salu. AD- ledojusie un piesnigudie cell izrai- Sija daudzas satiksmes nelaimes, kas Prasija 51 cilvéka dzivibu. miisu | YF: vetras,. Tresdien, 1949, ¢. 14 decembel, _ E IEAUG LATVL ESU_TRIMDINIEKU POLITISKA ROSIBAM a | | vi _ xn nbitmiten: ka pieminéta cing. notikust bez ienaida un bailém, .T& ir ka beidzot tautas vienibas ideja gis: savu taisno tiesu, ZV. adv. J. Preisbergs, Vireburgi RUNASIM ATKLATI Ka parasti un daudzkért. pg Jaund paaudze sevi. izcel par visa laikmetiga, jauna gara un spara ne-# sejiem, pretstata nostadot bern paaudzi, Vat ir pareizi padailir ssa kas dazkart ir Skletama, uy Skirot — ,més un vini* milsu , bit vai nebut* bailsmigaja- laikd? Lat lespéjamli drizi Istenotu LNP + balsigo lémumu par visu radodo y in vadoso spéku apvienoSanu, ir irung skaidra valoda. | Taisniba, jau izaugusi Sina +e. audze, kas nekaé laba nay | no agrakds likumdoéanas testides Vel jaundk, péd@jos desmit gades kad parlamenta lalka jaunekli age ~Viru gados, valdija parlamenta nt déji, Ko brinities un p&rmest, jy jaund ‘paaudze, seviSki milgu dat it cletuSie, varonigie pig ihe . daudz sviedru un asinu léjudl, » savu piendcigo Sener noskanofus ‘ kas labi nepazist un nestzist. agrdike tautas parstavibu svétigo darby, kad radija un veidoja Latviju -— diky > spozul] Satversmes sapulces un pir. mo saeimu darbiba bija saskantg un augliga, lidz vélaki posmi, ae. viski péedéjd saeima arvien vairi parddija mas puses, Ne satvermy un ci pamatiikumi vainojam! vi lakfis saelmas n 18t8, . bel gan veleSanu lilcums. Izmantojo to, pédéjA sacimi ilevilkis a labs birums ,,vien un divnieku", & Kopi ar jaundabigo audzBiy — ky ministu ,stradnieku un zemnie} fraxciju, radija neciesamy - mn: stalotibu un . pretiSkibas, mazinot saeimas darba ties leg un svaru.. Lai jievaditu turpmi&ke darth F pareizaka gultné, 1984. g. pavasar sakard ar sacimas véléanim deni, lielikas partijay jesniedze- saeima ari divl lasijumos pien&r véléSanu lkuma grozijumus. ' B aplésts, ka labojumi radia vieng 5 balainaku un darba spéjigaku. . eimu, ar 7 frakcijam agriko 27 5 ta! Bet erosinajumu, kas turpe jau, kjuva likums, pékSni partraue kads diZs ldzierosinatajs, pete véeléSanu likumam un. visa! saelz _ peléko aizmirstibas segu.::.. : Vai atkal brinities un. ‘nr jaunai paaudzei, ja Sadi. ott a radjjusi bistamu atsalumu? _ * Ar sirds siltumu sniedzot toka lai kauséjam stingumu un leds ‘ miles vienibai, Sajé lalka un viet nedrikstam vairs bitty ,més un vin! ne kildoties un, pasargi. Dievs, plésties uz visu neélaimju saura béglu laipas, Kadda mums — tévierg un déliem — manta, godi un amaf dalami? Visi vienlidz esam zaudé taj, bet ceriba un mérkis visier | viens, ; Ne tiesibas, kadas bijudas : bus, bet pienadkums! Visu, ka ke] un naido,atstasim tam jaime gajam laikarn, ‘kag nav valrs aiz kel niem, kad bisim briva dzimes Tur labosim satversmi laika garal un tautas sejai - atbilstosu. Mi : lielais uzdevums un gudra dna ki gad — atzit un visiem spe kiem balstit tilesigds seg clbas, A4rkartéjas pilnvag ras un LWNP. 3 Patiesi kopiba lal ejam pari zelté sapragands tiltam uz svétigu sadare bibu ar ,visi —- visu Latvijal", A, Bljodnieks, Minstereltelés JAUNAS PAAUDZES DEKLARACIJA _ Jauni paaudze ir pilnigi parkdis jusi spéjas parnemt vadibu. Tautal domas vina jau to is parnémusk Latvijas raksts ,Tévi un déli“ bije! rezumeé bijusam cinam un darbient, un linijas nakotné vyelcamam skaidra. redziga jaunakds paaudzes deklaracija, Bez kdda naida, Slepena apakStona, ta Bijusie kori goding mirusos $s latviesus Veidenes latvie- ,. .... gu nometnel. likvi- fg déjoties pilséta un 3am tuvaka apkartné palikusi vél septi- mL bijusie latviegu karaviri, Vientu- liba vadot dienas, mazais latviesu Puicins tomér cen- | Sas nezaudét sa- Skari ar paréjo trimdas saimi, No irucigajliem iena- kumiem septini bi- jusie kapaviri at- 3 licindjusi Hdzek. " i jus, lai 18 no- & i vembri noliktu kragnu Vainagu Vei- denes kapos pie trimda miruso lat- vieSu pieminekla. Viens no karavi-~ riem véstulé redakcijai raksta: ,Més eee " one Fe. are Fr ; esam maz ralikuéi seit " Veidené, un tomer Saja svétajd dicnd no ziedus par kilu Latvijas brivibal wis, bet rh potziju lietas, kas jau i ‘Janis Klidzéjs, Mildorfli peeps protest} dar- ‘gaits, Juristi, Greti, agro- alent, teologi, skolotaji jw wvien austrumu ator *tknat vienpratiga fronte polek, glemotaji, komponi- vi drleditaji, baletdejotaji, a he jau sendien ne- Rect kuyé to Kremli Mekla negrib lag digt, bet i visu séjumu, Nu vini no g thkusi vala, un ne jau de- : in “pavisam citu iemeslu jidigi. ,dzimtene sauc* 50 s slementé ‘atpakal. | at Gandzajden:-klizmam; ‘Bia pidarbinieku zieds, ja vien ronistina® fantazijas un hu- zis IRO (agrakas UNRRAs) pi cleSami var iztélot un s izveidot par reneganses | i Tdzigaem pussuveréndm Mim un lidzigS veida kopt | « talantus. Praktiskas profe- “ taiji, arstt, pa dalai juri- | mm un citl jau arl fidz | iN enigraciiag skidonim bija- inl: maz lekartojusies sava. A Sidaja tapat teatyi, dejoja, mM diskanoja, izmaca laikrak- mii, gromatas, Krieins pro~ : iim derigajam nodarbibam Mead falak, Péc gara vérti- fed ir pleprasijums, Opti- ty, ka vies labdkaji ene. shh daZam neaicink- | ined umakt ari citlidas par tlem, kag Sis thas raid, kGdas ra%o un Eb zing itin labi iebil- Tupjo razZo$anas termi- wn nemerijamas Man negribétes iz- diezgan, un labile p tadziveg izteici 178 late eniem. , "Pie piendleuney ari pa- nee bi, Jat gan a | bi Wo ts ausi nekad nevar a — ble sevis dori, - ns bok lausig ot Dress ena amas un at- Uzikag lie itu, ks “ent it k5 lu U reiotatiem tiesa rdzilam Tomsonam, lay gy V0 ka uz kadas ars sat tata, cities party sala un tis