i — ten Garmisa | | Ussen, Pp ek sacensibas ar. if ofl nek ) bul MAICiNAtGG uxb et ad tte ti 1 un. } 2 oa att kt rezyltaty 4 i Ut pilag meth 5 ‘Bad, Nautela saittniskus ord i ADL, Jatyagai. = “Vale | izlages ott ifies ark mer! ‘ absoennea 8 sndjttars win i protesiondtejtet Lit i i tas leaknitis cise ‘un tie Ne Vac} lzmakits ys “AM Hela rte ASV, fe: dont Orely the if , SiemskeR Vit. 7a a ‘ tréjusta ats daddts ; $ — dot, es ahh nidze, ASY. stat ‘sland Ip ne viel kath 16m ANC. a ata 650bF riedands elmtead, 0 “peka hesbaly ul I iu Saruden Optviedt - fidol te ‘ \ rarantija rane rpings uh It 2 em Jptviebs as pazistime chi “am icant ergetty ee ares dip!hsi meletarnosaukumi iB inva. Be bi : Ry gados faunas. aor Meksandrijé : at a, ram .4:6 Wi les miera lerths AS ‘radit na an eizéjo ssi I ‘sats Ie a jas liela diplomatiska rosiba. ‘Lisabones ‘tenhorns iztelcas, | LATVIA. , Latvian Newspaper | Poblished under EUCOM Give ' Altaire Division Authorisation UNDP 108. - ae Published. “ihrer times weekly. ‘Editorial office: Gitnzburg/D., Qociinikus - . Zimmernaanstr , 2. ‘Atlantika palts bez Spanijas — omlete bez olam, sake Franko Spainija joprojim cer, ka pédé- 48 Dbridi vinu azalecinis plevienoties Atlantika paktam, zino ,Daily Mail“ kore#pon Franke plepéma pazistamo ameriki- ‘pe furndlistu Kaltenbernu, ar ko sa- divi stundas par Atlantika ‘pakta problémiin, Péo Sis garakds ‘intervijas, ko Franko jebkad kidam irzemju furnalistam sniedzis, Kal- ka generalishne visal pritigu valodu un ne- jzturéjies ki diktators. Franko. cen- ties amerikinu publicistu pirliect- pat, ka Atlantika pakts bez Spinijas ' bfitd kA omlete bez olam".. ‘Alz Bl wzskatima teiciena slép- No zino, ka pédéjas diends Spinijas véatnieks vairdkkartigi ap- .poriedies ar Portugales valdibu. -In- q ) domiem rate _yometes" | erg S “RHGKS Fs eas’ neviens.’ _Domstarpihas- pa- formétas aprindas izsakSs, ka Fran- ko neatlaidigi mé#ina jetekmét Por tugall darit rietumiem zinamu, ka 139. ‘plevienosands Aitlantika paktam atkariga no uzalcindjuma ari” Spani- jal. . Ka zinams. Spanijas un Portuga- E Jes starpé. kop8 1943. decembra pa- atiy. Iberijas pussalas aizsardzibas parts, kas paredz, ka tikat abas val- gtis Teize, viena otru informéjot un SAVUB viedoklus saskanojot, var pie- yienoties ‘kadai citai militarsistémai, ‘Ja ‘Atlantika paktam pievienojas ti- kal ortugale, Spanija var pret . to celt debildumus. Liekas, ka Franko to ari tagad nekayéjas darit, ‘arau- dot uzteikt Iberijass paktu, ja Portu- gale visiem lidzek}iem nemédings pangkt ari Spanijas pieaicindéany | 4. april] VaSingtona. ‘Ay. val bez Franko kulinfraitem | mf dark. iota ee wg pa- raxstifanai. Ta notiks pl. 9,30. péc ‘Vasingtonas laika (pl, 22.80 pée Rie- dumveécljas ‘pulksteniem), kad prezi- dents Trumens teiks vakta Pparaksti- danas runu, ko parraidis ari Rietum~ vacitas raiditaii, ; Interese amerikanu sabledribi péce Galluna institiia pliantion par Atlantika paktu esot kida jebkad bijusi par kidu starp- tsutiskas politikas notikumu, pat. lielika neka slavenaé UN dibinaganag sandkeme San Francisto 1886. §. Va Sara, Trasdien Nujorkas osta viestie etumnicku miera kugis", kd Zur- “lubs “par: ‘esta B nalisti nokristijusi okeana milzeri »Queen Mary“, ar kuru piektdien no B Saushemptonas uz ASV devas Ane- ju oP ie fo snes i jas ministru prezidents un arlietu} g tinistrs Pols Anri m4 Bechs ~- Luksemburgas &riietu mi- lijas arlietu ministrs. Bevins, Bel#i- Spaks, Josefs “Mists un Anpliias valsts ministrs a nékusi sinds 1ékme. e. Sau anartamentu durvim ving gan- m driz-sabrucis, bet péc dazu tabledu aS norianas atguvies un pusstundu ve~’ s Jék pienémis jau preses parstavjus. gm Hektors Meknils. kas arvien redza- ® Mak parnem svarigas anglu' arpoli- |. m: tikes deklaraciias un blakus Bevi- Ee ham jau labu laiku spalé neoficialo! me. &rlietu ministru. Ka tino, Bevinam, kapiot uz‘ kuda, u2- Kuéa gaitenT pie Sérburga ,rietumnieku miera ku- oe: Si" iekipa ari 14 viru Mela Padomiu a s Savientbas delegacija, kas dodas uz a ames me bret saara c ’ savientta sie tt ir pacinelsh im vaciegus tin [tiem ee taaiet B: UN pilnsapulci: kvras atkidsana no- m tiks dienu péc Atlantika pakta pa- a rakstiganas — 5 april @ Krieva delegaciiu vada — Andrejs & Gromiko, kas jau pag&jusd UN piln- Bs Savuicé paradija, ka vind ir ctenigs e. Visingka vietnieks un vél stiirgalvi- gitid | Mee B8ks un nepiekapigdks neka . a §©Molotovs, Nujorka. pats dents no Madrides, Sestdien| jelaka, tajumos kai pazistamie yDaily Mail] A | LATVIAN NEWS PAPER = Albanu lidmaginas | kaisa Dienvidslavija skrejlapas pret Tito Tito joprojam jutas stiprs: Angl un ASV cel fabrikas Dienvidslaviia Tito krize Dienvidslavija turpina straniji padzijinaties. Kamer Albi- niJas diktators Hodia Maskavi slédz militiras palidzibag ligumu ar Pa- domju Savienibu, albany idmaSinas nedéjas beigds vairakRart pérlidoja Dienvidslavijas robezag un Nisa, Pianicd, Bara, ka& ari vesela rind’ citu Miazaku plisétinn un clemu izkaisija skrejlapas, alcinot tautu sacelties pret Tito. Dienvidsiavijas valdiba par Slem starpgadijumiem —izdevusi oficialn pazinojumu, sizradot, ka Albanija atlivusies ricibu, kas nav. sa- Skanojama ar’'kadas suverénas valsts ciepu un ka pretsoli sekos. Alban . savnkdrt siidzas, ka dlenvidslavu Hdmasinas parlidojudas vinu territoriju un nometusas derotus sabotierlem, Tito oficiozs ,,Borba“ pirmdien zino, Ka tuvikajas dienads siksies masu prava pret Dienvidelavisa apelelins- tajiem albinu agentiem un terroristiem. _. Belgradé serbu furnalistu savienitba publicejus! pazinojumu, ka par. spiti visiem Kominforma uzbrukwmiem. {i : ties! lestajas par Tito poll- fiku dn vinu atbalstis, ~Londona un Vasingtona a §0g noti- kumus vero ar yislielixe uzmanipu un nay Saubu, ka pec pagajusas ce- turtdienas ministra Meknila pa- skaidrojumiem Anglijas apakSnama un ASY 4Grlietu ministra Etesona jaunakas intervijas par amerlkanu politikas talgko attistibu, | nietumi vardarbigas parmainas Balkanos uz- skatis ka. savas drogibss apdraudé- jumu un Var ari atbildét darbiem. Tal pasa laika Maskavas raidijumos serbu valoda pareéo dria: Tito rezima ‘galu, jo ,neatbildigals Brozs-Tito tagad kluvis par spéju bumbu impe- ridlistisko kapitalistu rokas, novér- sles no sava vienigaé gabiedrota — Padomju Savienibas ‘wh’ veltigi mé- fina atrast izlidziné umu — burzuju un proletariata starpa. Vins atrodas aiklati kara stavokii. ar savas valsts ‘koministisko partiju, Radisies spé- ki, kas garantés’ ‘Starptautiska. prole- : taridta uzvar ari Diehvidsiavija.* “ Ka. §5di epakt tieSim: ‘dathojas, ne- saulea presé tomér valda joprojam, ci: iedarbigt bis. tie ierodi, ko Mas- kava vac cinail. pret Tito. Liekas, kas nepiedzivojusais. uh natvais bi- fusais metu stridnieks Envers Hodia ir tag veseris, ko Maskava izraudzi- jusi, Jal jedragatu sava stirgalviga skolnieka biezo pakstisi. | Bet tadi specialisti Balkanu sai amerikaru publicisti braji Alsopi doma, ka Al- banija gan nav tas. placdarms, kur vyaretu sagatavot tik nopletnu mili- taru pasakumu ka karpagajienu pret specigo Dienvidslavijas armiju. Al- banu tautas vairums ir pret Hodzas. diktatiru un atklatt dumpojas jau kops gada. Bet ko tada gadijuma nozimé Helie jerotu-un armijas in- stiuktoru transporti gan pa jiiry, gan gaisa ceja uz Albdniju? Péc Daily Mail" domam, tic, pirm- mam kartam, domati Griekijas ne- ‘Hirogima atkal nodegusi Hirogima — Japsnas pilséta virs kuras 1945, g. 6 augusta spraga pir- ma atombumba, noslaukot pilsétu no zemes virsas un nogalinot 100.060 no nepilniem 250.000 jiedzivotaju, nakti uz pirmdienu nodegusi par jaunu. Tokio raiditéj;s zino, ka iznicinatas 700 lielas celtnes pilsétas centra, to vidi ari galvena stacija un lieli dzelzs betoria slimnica, kas pardzi- yvoja atombumbu. Ugzunsgreka pa- gudusi vairaki simti eilveku, Pie- nem, ka Visrnaz dala no tiem gajus! boja. _Anglu Zurnalists Hovards Praiss vél pagajusa nedéj& zinoja no Hiro- Simas, ka pilséta pilnigi atjaunota un tur atkal zied firziki un kirsi. Freacija pagvaldibu velésanas sakauj komunistus Francijas paSvaldibu véléSanas a Svétdien komiintsti piedzivoja sma- me BU Zaudéjumu. Tiem Sogad bis vairs tikai viena piekidata lidz3in@jo par- oh. gut a stavju Francijas departamentos. Pie- an Be dali$ands vél@anu padéja gajiena ey a Sasniedza 88 proc, balstiesigo, un 1a, ec Pec Parizes preseg vienbalsiga sprie- duma, bijusi reiz® ari tautas nobal- i e sodana pret komiinistiem un par At- 4 4M! jae 1 “fr oP ak at fe lantika paktu. UR et a “a visu ievaléto pasvaldibu par- stiviu n&k no valdibas koalicijas Partijim, Bet ari tur notikusi no- | Svettands pa labi- _ socialist krel- gais sparns zaudéjis, labais pieau- dzis. Lielako vienas partijas depu- tatu skaitu jeguvis de Golla Sa- reksts, No 1507 paSvaldibu parstav- fiem koministi ieguvuSi tikal 34 vietas. Vienpratigs novérotaju spriedums, ka komunfstu zaudéj.ims izskaidro- jams galvenokart ar vinu opoziciju pret Atlantika paktu, ar Toréza ap- galvojumu, ka koministi cinisies Padomju Savienibas pusé, un af kominforma prapagandas kjudam visa pasaulé. gisaickien. Pa domju Savieniva ntisoties jespe;am{ driz iekartot jJaunu partizinu bazi AlbanijA, jo Tito pats no, savas gribas. acim dzot, cerédams, ka tas vinam pali- dzés saprasties ar rietumiem, siacls visas . Dienvidslavijas —— Grlekiias robeZas nozogosanu dzelonstieplem, lai atnemtu grieku komiinistiem kat- ru iespeju rast. patvéerumu Sava ze- mé, Maskava, neraugoties wz savu Joti kraso valodu pret Tito, Grieki- | P* jas partizanus uzskatot par .pirmo probleému, Ta ari k}tist. saprotam! Hektora Meknila vardi, ka tai gadi- jumaé, ja val Sal vasara grieku ko- ministiem bfitu izSkiréji panakumi, ‘Tito valdiba kristu patil no sevis un visi Balkaéni: noniktu nelerobezoté Maskavas ietekmeé, | Bet pagaidam Tito vél nav kritis. Ka vina giSana nav rietumn. intere- sés, to llecina pédéjo dienu Londo- nas un Nujorkas prese, ,Herald Tribune“ ned@jay. belgu ievada pa- rede, Ka pagretyeja stayokit: i a ASy Jun Albanijas nibicicaca ce Ni teresés bitu dot Tito: visus, nept cieSamos kreditus on sagatavot Sa- biedrisko dormu uz lieldkiem dariju- miem ar . Dienvidslaviju. Gastons Koblencs, ,New York Herald Tri- bune“ specialkcrespondents Belgra-] de, zino, ka kop $i gada janvara, Dienvidslavijas valdibas aicinatl, tur jleradusies ASV sairnniectbas specii- Hsti un lieléko firmu parstavji. Ar daudziem jau parakstiti ligumi. Ne- sen amertkani iepirkusi par 15 milj. dolar krassinos metallus no Dien- vidslavijas tikal tamdé], ka citadi Tito nebiitu varBjis samaksat liela- kus maginu pirkumus ASV, Raktuv- ju iekartas, kokapstradaSanas madi- nas, transportlidzek|i un benzins turpinot nepartraukti plist no Liel- britanijas un ‘Savienotajam Valstim uz Dienvidslaviju. PaSsreiz lielaka ASV téraudiietuvju biivfirma Bel- gradé slédzot. igumu ar Tito par jaunu fabriku bavi. Kop’ decembra dzelaslietuves iekdrtojot anglu Me- kenzi sabledriba, Kopa ar amerika- nu Braserta firmu &@ garantéjct Dienvidsiavijas térauda produkeciju pacelt lidz 760.000 t 1951. g. Pirms. {kara Dienvidslavija razojia tikal ap 250. p00 ¢ gada. . Ja amerikfnu bankas ar = mieru garantéet Tito kreditus un lielakas biivfirmas p&c sava riska sak darbus Dienvidslavija, tad, acim redzot, vi- nu rakas ir informacija, kas sadu ri- cibu attaisno. Ja rit vai parit Tito valdibu gaztu, Sadus darijumus uz- maniyfie veikaimieki laikam gan ne- siégtu. Tito. populadritaie setbu tau- ti Hekas bit viens no galvenajlem apsyérumiem, as. joprojim vél igfka par Magkavas. draudiem SAKUSTEJUSIES JANGTSE FRONTE — ASV UN Cas KLUSA OKEANA KO MANDIERI APSPRIEZAS PAR STAVOKLI KINA - _ Formozai pieprasa. neatkaribu. 27 kiniedu homanistu armijas sa- vilktas pie Jang*se upes un vairales sektoros sakusies péreelSanas liela- tai upel, zino Reutera un-,,France Press" ‘korespondent! no Nankingas. Nakti uz pagiiuso sestdienu 20.000: komuanistu wesikudi ofensivu pret Ankingas pilsétu 300 km dienvidrie tumos no Nankingas, Uzbrucéjus yada gen, Cenkings. Anvejas pro- vinces parvalde uzsakusi vispareju evakuatiju, Péc pedéjam zinam gen, Cenkinga karaspélts tikpat ka bez cinas ienamis Ankingas. pilsetu. Ja uzbrukumu turpindés, .reizé Nan- kingaé un Sanghaja koncentrétas na- clondlistu armijas bfis padotas ap- draudéjumarm no flanka. Naciona- listi zino, ka artilerija nogremdéjusi 100 komtinistu liellaivas uz Jangtse. Reuters yésti, ka piektdien naclo- ndlistu lidmaginas nometusas skrej- lapas virs pasSu karaspéka, kas at- rodas kada-Jangtse priekstilta po- zicija. Divas nacionalistu divizias esot sagatavojusas dezert&t ple ko-|. miinistiem, bet no gaisa izkaisitals } ministru prezidenta Ho Jin Cina uz- saukums esot tos parliecindjis pa- likt sava vieta. Sis gadijums abi fllustré nacionalistu. kapaspeka mo- rai, Arzemju novérotaji baidas, ka komfinisti sabotes miera sarunas ar kuomintangu, neraugoties uz visiem priek§darbiem wn lémumiem Sai ne- d@la sakt tieSas sarunas starp ko- miinistiem wn naclonalistiem Pel- pinga. Koministu raiditajs Mao Tsetunga galvenaid Staba pédéjas diends joti . asi uzbriik jaunai nacionalistu vale | dibai. mums vairakkart apliecinajusi pa- || tiesu miera gribu., vardiem darbi | nav sekojusi un naciondlisti pieved , arvien yairak karaspéka,"' saka ko-; munisti. Bez tam jaunais ministru- prezidents Ho Jin Cins esot ameri-' kanu pianu izvedéjs, kas izstradati: Vasingtond pac hlelajam Caingkat- {| Seka nevelksmém pagaiusd gada. Zi-: migs Sai sakariba ir ASV Pacifika. fiotes virspavélnieka viceadmirala -§ Bediera apmekléjums Honkonga. } Ving ieradies tur jau pagajugo ce-; i . turtdien 1 un apspriedies ar ai gan Sis valdibas locekli | | angtu Klusa okeana flotes komandieri ad- miraii Petriku Brindu. UN generdl- sekretars sanémis oficialu ligumu no tagadejas Kinas. nacionélistu val- dibas apspriest UN plinsapulcé For- mozas neatkaribas jautajumu. Si Hela sala Kinas tidénos jau kops ménesiem: tiek minéta ka varbite- jais ,pedéjais cletoksnis", kur pa- glabties naclonalas Kinas vaidibal, ja koministu ofensiva biitu sekmiga ‘un nacionaélistiem néktos Kinu pa- mest. Ari visi lielakie ASV kara- materidlu sitijumi pédéja laiki vesti biked uz ‘Formozu. Padomju Savieniba sledz konsulatus lrana Péc. AP informacijas, Padomju savieniba. nolémusi alégt savus tris konsuldtus Lrand. Sis Jémums attieeas uz konswlitu Tebrica, Mecheda un Ahvaca, No Teherae nas zino, ka jau uzsakta mantu un dokumentu ekavuacija, Sagai- da, ka padomju iestades uzalcinas slégt ari iranieSu konsulétu Ba- ki. Informétis aprindas igsalis, ka lémumu par konsularas -darbi- bas izbeigSanu. Irani Maskava Pienémusi, izejot no savas naidi- Sas propagandas pret Teherdnu. Pedéja4 nedéla ti khuvusi seviski asa un naidiga. Gan Maskavas radio, gan padomju prese nemi- tas apgalvot, ka Irana k]uvusi par | Savienoto Valstu un Lielbritani- jag bazi karam pret Padomju Savienibu. Pagaidim vél nav pa- zimju, ka Kremlis biitu sagata- vojies pilnigi partraukt diplo- matiskas attieksmes ar Iranu.’ No Kairo sanemta informacija, ka diplomatiskas attleksmes ar | Padomju Savienibu vélas par- traukt Iraka. Esot pierddtties, ka Maskava- mudinot - vietéjos | Koministus gazt irakieju yaldfbu pun visu varu ,nodot tautas ro- as. Nr. 35 @59) | ‘Otrdien, 1949.' g, 29. marté _ Tank trie reizes nedé[a. Izde- véis; Latviela darbinic- redaktore. K: Rabiice (Sobrid darbd neatrodas}; raly. redak: fore vias Cale oe ee — a Ginsberg D.. kas Cinmermasnes. 2 "aire vaois $4). LAI STALINS BRINAS PAR SAVU- ROKU DARBU BRIVIBAI IZSNIEGTA LIELAKA GARANTIJA 20, GADU SIMTENI Ar savas spalyas neparasto asumu un piedzivojuga politika domas skaldribu. lords © Vansitartg Daily Mail“ sestdienas izdevumi veltiiiv ievadu Attantika paktam, nosauk- dams to par ,Atlantika brinumu". »Tagad vairs atllek ‘tikal paktu pa- rakstit un ratificét, saka Vansitarts. Komiinisti un to sekotajl visi pa- gaulé siks briesmigu kaukanu, jo . 4] pakta raganos tle nevar noklusét ka kAdu nesvarigu sikumu. TA ir Helaka nevelkame, ko ‘komiinisma lidz Sim .piedsIvojis. Jau ilgu taiku koministu spéle bijus! tik pat skaidra kA Hitlera tedtris pirms desmit gadiem. Starpiba tikai — ta, ka nacionalsocialisti savu spéli veica ar da lielfku. veiksmi un panakur Man. un daudziem citiem arf Hitlera manevri bija sa- protaml no pasa sakuma wh tie ne- spéja istenibi plekrapt pat domé- josu bérnu, bet Stalins un vina gangstepu banda bijusi vél beers nevelkifid un caurredzamaki. zak ka tetru gadu taika Sinaicye ne vien atvérusi acis visiem, ko ko miinisms grib, bet pat ar varu spie- dusi parejo pasaull atzit, kadi ir ko- milnisma galéjie mérki — ka fie ir yél@anis izskaust visas demolcrati- jas zemes virsii un nodroginét pa- Saules parvaidifanu riebigejarn ko- ministu Skiru naida fanitismarm. Ko rehunu demokratijas Hitlera gadi- juma spéja terxudzit tikal padé.. otra pasaules Kara pitckivakard:~ to §0- reiz tas atzinusas jau laikus ieprieks. Par to rietumu demokratijam visa atziniba tapat ka vinu vaditajiem, aie isteniba patelciba par Atlantika pienakas Kremlim un turile- nes nes sazverniekiem." Nekad, burtisid. nekead, pasvitro Vansitarts, neviena valdosaé lidzSinej& pasaules polltiska vésturé nav izturéjusies nalvak, mulkigék un nav ta tiikusi sakeuta pati savas atlamas ricibas dé], k& Padomiu Savienibas vaidodie komftinisti — neraugotles uz yinu spidosajam or- ganizicijim, komfnistu partijas va- renumu wn pasaules plekto kolonnu. palidzibu. Tas ir-nespéjfbas rekords. Val nu Maskevas ariietu vaditajs saucas Vidinskig vali Molotovs, tas diplomatisk& spéle ir k& bérnu pa- slépsanis, kas stav alz tuvakd koka un sauc: kukii... te es eamu! Pirms trim gadiem es rakstifu ievadu »waldies, Molotova kungs*. Sodien es atkirtoju BO paldles visem polil- birojam, : Biezi manu £9 gadu ‘diplomate praks@ es ar nepatiku véroju rietu- mu ‘demokratiju nevaribu savu in- teresu aizstiveiani un sargidané. Tas bija vecuma pazimes, bet tagad Maskava ar yienu apérienu pa at- Seviay vietu rietumus atmodindjusi ®o Sis nevaribas, Tas noticis ar ta- ay Stremey ‘om incision ex pert nevar beigt slavét un dzledat patei- cibu visas civilizétis pasaules virdi, Kas trika laikd no 1914.—1939, ga- dam, kad par mata platumu = divi feizes rietumu pasaule izglabis no Raves, tagad kd@ brinums kjuvis is- teniba. Cik viegii abas reizes pa- sauies kays bfitu ticis aizkavéts, ja savienotis Valstis i> nasa sfkumi biitu pazinojuSas, ' “isles par demakratiju Eiropa 4, gada& ta- pat ka 1999. g. ne vien likads, ka ASV kera nepledalisies, bet pat skita drogs, ka As visiem, lidzekiiem izo- lésies un neliksies par ne zie nis, ja vien vacie3{ Daal tis neievilks kara. Patiesi, abas relzes Vacila pa- ndce So brinwmu, panSea ar brutaiu varu valrakus gadus p&e tam, kad Kari bija siieudies, Tagad, ar vel brutalaku ricibu ké Vaetja un Japa- na, Padomju Savieniba panadkusi val | valrak — ASV garanté jau ieprieks, ka piedalisies katra kara. kas ap- draudés demokratijas: Tik ilgi, ka- mér Eiropa atrodas ASV karaspéks, tur nevar sakties kar§, kuri Savle- notas Valstis paliktu mala, Brivibai tagad izsniegta lielakd garantija, kadu ta jebkad jemantojusi sava ne- verigaja un pasiinkaja gaité cauri 20. gadu simtenim. Patiesi, es saku, nobeidz ‘\’ansitarts, lai Stalins tagad berz acis un brinas —- pats par sav roku darbu — Atlantia paiktu, = 7 bo 1, ™ eee ee ee — 7 =e ee se ee Spot re = ‘iP a | : -_ = . ee Ce r "08 : 7 ee ee eee en ee | aa mis Apel ee A or , pk "e a sete de A . 1 a — ti = sets = = : 1 . L _ "ah anes . _ De gi : Succes cate . oon 5 = . - on Se: at, ! ¥ . = ™, a ! . . . - —_ ne! a — _ a ie ote “ ee eT ee Se ee ee | ee hr) oroo4 {os = = _- a . . a . ee le | es = au: 1 2 ei leet ly ee ait geate td eet” aioe can a ee . -— kh ee ee ee | . . =n4.1 24 _ om ee ee 8 ee oe ere | a ra —eI Fr . be = = . . _.- unscl S 2ile yn eT re gene ee ae ate eee bed eee TSR AT ae a 2 = a e ; ee f ] . . . all iam “ E bg ge atin . A ees Por Oe ae ace ae Ee ee be ie all ron sos i oap ta: zi . ee ee i lm 7, . a woe "lt - ol - ' a ol og me om be er] nef =. ra. 1. hte Se i i alle ASE ee pee y et Sd ie “Risse ot - Wears CF ET . = 2 r an ee et eS AR fa . ane =n - easels, im “y bs i fh 1" : ng 5 isp aie 3 1 La Lo += bh iT. a maarae Fy == Ash sian ace tg omy — a re é Ps "Spee eC ee DUS et Nad + otra ets 1: . sh we RET SE aa pe = mw ee Fe eT ee oe ng uy Suen “hE! REP aT mest ree pt ee ee! fel ea | A ase? 7 Ere. Ate” Be ope et bm - er 2a ETS eet See " ES UL ag tee qe MEE EA = os at, ye aL peor Ai cet Fhe: iapnlicdiglh eimai: Nitadidliet b whCaraben c8 PT Eo enc = 1 rr. 5 i i! oe 1