LATVIA

Nr, 10 {463}
Tregdien, 1951. q. 7. marti

izndk «6treSdienis un sestdiends.
IzdevOjs: LatvieSa Centréli Ko-
miteja. Galvenais redaklors: Mak-
Sis Itis, galy. red, vietn. ¥.
LesinS. Redaklori: G. Grinbergs,
P. Kidns, E. Miesnieks, L. Svares.
Apgida saimniecibas vadithjs P.
Balodis. Apgdde un redakcijas
adrase: {13b) Grafenaschau, Obb.,
Lager. ASV reiake. vad.: A. Kidv-
sons, 319 N, Zind Ave W, Duilcth,
Minn., USA. Anvstralijay redake.
| | vad,; A. Smits, 21, Linden Ave-

| 3 — 3 | ee nme nus, Wendouree, Ballarat, Vie.,

deompenn Australia.
Pe ae Kailts raifa,
Jugostavija, Tito nordgy
ja Alte: sy Ps

ca sth Blropas aizgard2ibas problémim Vaal f " sadlabasanai
konferencel, Rietumvalstls — ASV, Lielbritinija un Franclla vienolulds
nieku viedoklus. Diezups pretes parstivjiem paskaldrofis, ka ASV Ir skep-
lielu véribu; par to liecina plagais|matiem labak pazistama bij. padomju

pejt
By Rum anja ,
* sibelsty to atti laikd Parvardioe
eet. <Londosu ceturtdien  apmetiz
eee bots wm apspriedas ar ministry sg Fie
g:datie| ‘Uelika nelegila terok a
| te rl an ll SAKUSIES 4 VALSTU VICEMINI-
gicat | les. robedas, vigas-Holstej ye
eek ato oe eed  Amerikas latviesu apvienibas STRU SANAKSME PARIZE
ty Apaké 3
: eat
par Sddu darba kartibu: {. viaparéjais brupodands stdvoklig pasaulé un
cventudld brupoSanis Kontrole, 2. miera gums ar Austriju un 3. Vacijas
MOSU SPECIALKORESPONDENTA ZINOJUMS NO VASINGTONAS tiski noskanotas par konferences iznfkumu. No krieviem galda nevis
vdrdus, bet darbus. Sagatavotaju konferences galyen& nozime efot no-
delegatu skaits, — 17 personu — kas|sitniecibas Jugoslaviji lietvedis Ni-
Parizé jeradusis Grlietu viceministra] kolals Kojevnikovs. Anglu delegaciju

paskeldroj ¢
a ty
ag tas ‘brufeto spéku virspavélnicke
mepees § iffy wn Lielbritaniiae benerdiktay
i anne ‘dsums varot bit ievests vient leh
i dibinaSanas k
i Tia anas Ongr CSS Parize (el). — Pirmdien Parlz® sikas ilgi gaidit% Sriietu vicemint-
Liberaju parstyy |
problémas, . Trig rietumvalstn delegdcijy vaditaji — Filips Diesups, Rrasts
Skaldrot .koministu nostaju un vélmes.
Gromiko vadib&. No parajiem padom- {Turpindjums 8. ‘pp.}

Par parti , : sree : ¥ e , - ~
“™ Latvijas afjaunosanai, tautas un tas kulturas
: : ~ stra sandksme, kupel jisegatavo darba plins Vadingtonas t%etrn valstu
ae Suinis J. Feldmanis
Déviss un Aleksandrs Parodijs sasiapSs svétdien, lal saskanotu rietum-
Pad. savieniba konferencet veltf)ju delegdtiem rietumu valetu diplo-
Jaunas apclefinavanas Cechosiovakila

Wr, 19 (463), March 7, 1951

pyblisher: Janis Niedra, August-
7 jorf b. Detmold, Lager, Bl, 37,
| Phone Augustdorf 02.
Printer: Weilheimer Druckerei,
3 G.m.b.H., Wellhelm, Obb.
Sat te Editorial Olfice:
i Grafenaschau, Obb.. Lager.
| Published twica weekly.
Circulation 11.006,
Sponsor —- International Refugee
Organization.’ ”

. “ :
. i?! | .
ag; ” fr
. er
7 H “roe Tal
. aah § ‘
rah. Lae
4) od rate

ae
i a | . J
in ms me

"

= ms =

ary: t

gees Tee ged
=I. wer

ht aod:

oy

bg; ka | f2?

7
1
us

* cp
‘on
Res: :
, !
lal +
tl Sl
i.
F

Parorganize-
_sanas gads

Latviedu izvietoSanis dalddis remés
tuvojds belgim, un Véciji, kur sei
gadj noritéja spraigs sabledriskals un
nacionalas kultlras darbs, paliks vi-
Sai maz milta trimdinieku. Tata art
paréj]& brivaji pasaulé latvieli nav.
varéjudi novietoties kaut cik vienko-
pus, bet izkHedéti visos pasaules kon-
tlhentos, radot lielas gritibas vinu re-
ligiskés, sabledriskE&, izglitihas un
kultiiras dzives koplan’. Tidé} lat-
viejus visis brivis pasaules rem€s
bez personigis dives iekdrtojanas
sagaidija un ari vél dobrid geida sva-
Figi uxsdevoml.

Vispirms — mams {Sirveldo cleda
visu latviela pasaules organizicija,
Janodrofing fatvielu skotas ekeisté-
Sana visds remés, jdsaglaba nacioni-
Hi kultGra un tautas tradicijas, nesau-
dvi facings par savas tautas glab-
Sanu un Latvijas valetiskis neatkari-
| bas atgléang; otrkdrt — jEnodrofina
latviedu tautas normils dabigais ple-
augums. Vieg tas uzliek ltelu atbildfba
misu gara drbinieku saimel un kat-
ram latvietim.

Jau kopi gada &rpus Elropas dztvo-

ose f  eRUDA Avstrijas prezidenta yet
oes wee fo padomju pirstayii boston
ar.) teikusies apstiprindt vbléfenu jikuny
ccpar- |: Mjukals Vactjas .,Relnas velte gnu
ei elie: kes pirms' Kapa uzturéja satikemt »
oe wee, de Sveicei,. tagad laists aperomhd
pee’ ft Berding san: Maskavu, Saji vileien’, tag
oo" 8 Retsite: par Verdavas lukea eksprad gp
eee br@ukt vienigi augstiem komilnity yok
ee BMunkciondtiem ar sevidkim atlaniin
me ::. J naw telta |ekspresis’ krita krievy ou
ee bar yin : ne 7 +H
WAL Specigs : poju partizany organ! |
“pe ypaen gy | seplasfus IPolij& skrefiapas, rnyaR, we
ot talligter MBs apzindmies, ka Oderacts

Vaiingtona (vkj. — Ka jau Isuma zinojim, 24. februari Vasing-
B tond sanfica Amerikag latvieju anvientbas dibinaddanas kongress, kura
i bija jeradusies 114 latvieSu organizaciju, draudiu un kopu delegati no
ASV austruma on rietamu étatiem. Kongresu atklaja un vadilla sitnis
| J. Feldmanis, ko vienpratig! fev@léja ari par pirmo ALA goda prieks- |
6d §=Kongress plenéma jaunds apvientbas statiitus, jeveléja apvientbas
| centrélo vaidi un revizijas komisiju wn notelca apvienibas darbtbas
vadiinijas.

f Svinigi dekorétajd Pirsa zalé pulcdjag delegdti un vies! — ka vecie,
| {8 faunle latviesi, — lat apvienotos kopéja latvieSu parstavib&, kas, tdpat
| ké milen centrdlds organizdcljas Vacij§, Zviedrija, Anglila, Kanad& uc.

remés, savu misiju saskata ciga par Latvijas republikas atjaunofanu, lat-
vielu taulas dziva spéka un latviskds dvéseles saglabaéanu, jatviskas kul-

bs A tabata: BOs milZigs vécieku un. pola us
yidta- | dod poliem .atnemto Austrumpoliju un ri
boinga:'t Alem atau) atgriezties viniem atnemty
wages i a8 Tae
pbetia | vi
Peet? H wramvicijas valdibal v8. veirde nit |
ree S) acl, un ‘ta sanémeéji, apzimet] par iy
prdda: | arvien lie!
fee EHots padom{u oficidlals delegits Id

Sry. Prencijas vésioleke Belgrad’ oficiiy’;
wieie 1 YerBiis matialam Tito, ka vina veldita |
ae elias : ‘os 4 Ungarijas urbe
apace A WHR Lugesiavijal, pievienosies Lidy
fetes | Sivas. om Ase

a it tke ane 05 g. ¥. rofa.-katolu biskapx Mak
we oon g

vei bid A I Lv
hae ba jae Lega
hs esp Stu plekto kolonnu Griekijf urlml
Pees | telis. Griegijas vicepromjére Papandies
Oe BAG

RPGS Piuyhkejd laikd sagaida trefo bérny, dpe

erent pirnds jeullbas ar Orsenu Velsu,
peeVint-Apakatlt! Austrumvicijas cletumu bs
ce So wieljas iinistry prezidentu Adenaun
eB atginglis..'padomju joslas _, informe
2s [alate Biles,
“es. PReminikas: un Haiti prezidents, pec
i a ie ‘robadas
Pf Aktu ‘studijas Balt seid iznfeindjui aM
Hoa BE belgu glegnotiju Lemaz&ru smagt pee
soc" Jivas feuniesi, seniknot! par gl
rs EVORanos  ievErot jauno valdIvas 1s
ec Dae atatieds
y'-, F Bali meitenes.
ite 1 Soko jet Indijas pleméram, at! Nawit
Bae fomaniata iefitir@Sanos, — zine 0 DRE
Mvid. | Ponges. _
ago} - Konstantinopold sikusies konietesth iep::

a Mt un _Viddjo austrumu vaistfs. Ae
vie scaiies yalaty savaterpajie saln mt
mat. per Kkenference notiek Koleabl
caasabaa : fi, !
e g-] Austrameiropas valstu diptombties, ™
eee § iclbu wiz: dzelzs priekSkara.
mg hi- F 200.000 eks, So gramatu jau janfeinitt
‘amea-|. Zyiedru filmu xzvaigzne
nin. { wemusl ASV pavalstniecKbt.
te pilsBté p&e 3 mén, ilgas trimdas.

= me el kas uzdeyusies par dicen
em,

Be | Partilas vadibas p&c tam,

irkd | aizaardelbas ministrija 4.

Span | Sagoslavijai.
slitne | Sardatbas komiteja nodibinata pie

Tapéc: més prasdm, lai Mary {divas kopfanu un attistisanu.
tf Kongres& ieradag visi Latvijas siit-
Hniecibas darbinieki, ar siitni J. Peid-
man priekégala. No vecajlem ASV
latvieSiem bija redzami 4H. Lielnors,
prof, P, Lejins jun., K, Karols, maci-
Sta ©. Blimitis un A. Klaupiks, A,
fPinkulie uc. Jauno latviesu vidi Lat-
pvijas brivvalsts darbinieki, karaviri,
£ zindtnieki, makslinieki, ka ari bij. Va-
‘cilas trimdag organizaciju un sabled-
j viskia darbinieki.

Kongresa jevadijuma svétrunu tei-
eca mac. A, Veinbergs, novélot Dieva
fpaliqu vienotaja cina par latviedu
fF btivibu un dzivibu. Aizligumam se-
tkoja ASV un Latvijas himna. At-
Ekiajot kongresu, siitnis J. Feldmanis
‘horddija, ka kongresa sanakéana ie-
tkrit zimiga diend — Igaunijag vaists-
bsvétkos. Kongresa dalibnieki sumi-
Bnaja igaunu tautu- un nosutija ap-
svelkuma telegrammu Igaunijas dip-
Elomatiskajam parstavim Vasingtona.
: Pateicoties par ASV sniegte palidzibu
amilsu tautai, kongress nosuttja teleg-
atammu prezidentam Trumenam, uz-
Eaveyot, ka ASV valdiba un tauta uz-
enémusi sava vidi komiinisma vajé-
e tog tstviesus, dodot tiem patverumu
ka tajch OR un darba iespéjas. Lidz ar to Ame-
Erikas latvieSi apsola darit visu, lai
e vairoty sig zemes labklajibu, ka ari

BT

Norte _lesplesto vardn we dee
y'* byYidina vairaki Rictumviiciies

 Rintumu preses {zdevuml gyi}

J akaita nokjOstot clatuui,
{io Fad, eavlenTba vatrs nowzskate Tipit
per likumigu UN enerdlsekretary, pats
|

nostajai par palldzibap wi

MoHeeijual: grieku-katolu bazntcas “

al _ §° *

MosiovekifG 62 g. v. biskapu Pas ¢

eelku,: (Rom-katola baznicas galvan {
g. ¥. biskapam Janam Vojtesds
gadus cietuma,

‘tevoloties lorganiz®t komfnisti, news tt

rivets | AM Khana, alias Rits

ie ‘ ‘Losannas, kur pirms 14 méneflem 4

Fe, Poa tg Jasmina. Ka zindims, leafs
fvaigznel ir arl meits Rebeke =F

apgalvojot,
4 politiske noziedznieka.

“Pratkom@lnistiske pakin nesen pies

apraudanas statp abZn val

E Ungarija sagatavo -

i starptautisku brigadi
 iebrukumam

Jugoslavija?

* Vine (la). — Jugosiavija zinamu sa-
sv traukumu radijugag zinas no kaiminu
ame. Volstim, ka Bakonija mezu apgabala,
ferobeZoSanu Francia © Betiemelos no Balatona ezera apmacot
U0 izveidojot dazidu tautibu brivpra-
pe 'igo brigdédi, kuras pamateastava jaw
Bee e80t 20.000 viru. Plasais apmacibu ap-
ae fbals stingri norobezets no arpasau-
Boles, un to drikst apmeklét tikai ar
Bae Generja Baklanova specialu
a a atlyu.
‘jg molandleSa kapasp&ku komandi yee, =Starptautiek@ ‘brigade galvenokart
MA Dencdenu nogatingjus! kiniee p Sastadas no satelitu valstu pavalstnie-
5  kiem, bet par virsniekiem taja ir gan-
radia ep Oriz visi Jugqoslavijas kadeti, kas vél
4 zidijs noraidijis vine ms guia pu pris Tito a tskelsanas no kominforma
Gola piekrit8ju izsl€g¥anu 20 partis 2 _ devusies uz Maskavas militdara-
"8,000 - faunkaretvju armija Jesnuld a mn skolam un vaing uz Jugoslaviju
| gS. apr af gy Deaigniezas.
Bein mil}, kg aviesta, 10,35 esa -. Jugoslavija valda bazas, ka $i
Iabdatthes se aceketiay. nolémusae ep 'erptautiska brigade izdeviga a
ae MOomenta, kad sabiedrotajiem bis sai-
seal BSlitas rokas, méginds ielauzties Tito
mParvalditaja territorija bez jebkadac
Xara pieteikganas, Sada 20.000 viru
rliela kapotaju grupa, protams, nevar
PApdraudét Jugoslavijas armiju, kuras
Be Sdslava ir turpat 700.000 karaviru, bet
Sidievéro apstaklis, ka ar satelitu at-
e.Oalstu un cauri to territorijam sadai
PSlarptautiskai brigddei viegli un 4tri
par piegadat paligspékus.
ge utller russki* — bija pirmie vardi,
et ko divi ungaru lidotaji Austrijas
p *™Merikany josta, netalu no Jugosia-
88 robezas, izkipa no mazas ar-
: P bequ acre ar ko tie bija iz-
jevdjelijas svinfgi sagaidtja | PPEQUSI no krievu apsargata Ungarijas
ethce nodeva. ASV véstiet ae lolauka. — Liels " ja a lidotaju
} Japina pretosies padomju onapidl r Bie kad sajismindtais bérnu bars
slem spékiem, ja pée mieriQU oy Pie em atbildéja: Hier nix russkil"
un citim xietumvalstim Pad. sav ee |
tu Japind novietot sev gg
Shbkus ~— deklar&jis ministri v ee
Geru Josida, *

sveSniekiem gleznot neep

“aavad robeZas ar Tibetu, lal alae

“1 pledaliis .ASV . diplom&tiskie parsthe "Re:

“T Kustibas

11 Kasi Francijas valdiba, atbildot uz Nese

- Uayhrilk airilegtas 10.000 datids f

Greta Gah

Nepalas: karalis. atgriczies sevd

vito

~ Brio alfeleles no franéu

2? upupus prastjuges suiegt
Mee ce

‘WkIEAs droTbas un pilsonu oc)

4 tidenta, Komitejas priekSsédis it
Nimitcs jes P

tes, .
rgd jaunkareivja Francilé feud
Lt i
rAmertkinu krusta kaya gaj/en ie

fa" ~- t8 saucas ASV organize sen
#koyas pri¢kSgald rakstnieks 10
Un n&geru, dzledonis P, Robson’ 4
Amerikiny pirtikas piegade sae
vane liel& mér& atvieglota |
kugus izkraujot Salonikos un P scl
igiem kaya un smequ konflikty 4 ‘
jauna atvérto dzelzceja liniju ‘en ae
-§ Jugoslavijas triikuma visvaitak on si
1 4pvidos. Pirme transporty Pie epi

a? Ls.
at oa
EB

stiprinatu tis aizsardzibu pret pasau-
les brivibas apdraudétaju.

No Kanadas LNAK varda kongreeu
rakstiski eveica prof, Fr. Gulbis, !z-
sakot cerfbu, ka ALA kliis par liwli-
ko latvieSu organizdciju pasaulé. Vél
sveicienus biia siitijugi LNAK valdes
priekssédis J. Kreicbergs, Lietuvas
siitnis Zadeikis, archibiskapa p§rsta-
vis Kanada A, Skrodelig un vairakas
latvieiu orgamizdcijas un draudzes.
Personig] sveica DV centralas vaides
parstavis A. Lidacis un veco strél-
hieku varda J. Goldmanis.

Savd atklaganes rund J. Feldmanis
zinoja par ALA organizaicijaas komite-
jas darbibu, izceldams- organizaciju,
draudzu un kopu aktivo piedalfSanos,
ko apliecina kuplais delegdtu skaits.
Apvieniba nebis grupu vai partiju,
bet gan visu ASV latviesu kopéja
hieta, Patiesa vienibd, cakla un lie
tigska darbaé apvieniba ieliks visus sa-
Vug spékus, lai sekméty Latvijas bri-
vibag atqusanu, tautas saglabasanu,
gritdienu aprupi un latviedu kEulti-
Tags pasargasanu, Béglu organizdcl-
jas Vacija darijusas Hielu un éveéetigu
darbu, seviski izglitibas, apripes un
informacijas lauka. Tagad mums, ASV
latvieSiem, Sai virziena jasastrada,
macoties no agrak pielaistajam kj}u-
dim. ,Ka Latvijas siitnig, es aiz-
stavu visas Jatviesu tautas un valsts
intereses,” teica J. Feldmanie. __,,Lat-
vijas valsts pastaév, kaut arl ta oku-
peta, un mijisu brivibas diena naks.
Tadé} stradasim tai uzticibd un Sir-
sniba.

Péc mandatu komisijag zinojuma
bija plagas debates par apvienibas
statitiem, kur dazus papildinajumus
uzdeva izdarit valdei. Péc stattitu
pienemSanas, siitnis J. Feldmanis pa-
zinoja, ka ASV latvieSu apvientba
nodibinata un tds sédekiis ir VaSsing-
tona. Kongresa delegétu pilnvaras ir
spaka uz gadu. Péc apvienibas no-
dibindganas kongress nositija sutnim
K, Zatinam Londona apsveikumu, lidz
ar pazinojumu, ka vienotais latviesy
centrs ASV s6acis darbu.

(Turpindjums 2. Ipp.}

‘Vai bus jaaiziet ari Gotvaldam
un Zapotockim? ©

MARSALS KONEVS GATAVOJAS KLOT PRAGAS ROKOSOVSKIS

Prag& (lg). — Labi informétag Pri-
gas aprindas zino, ka sakard ar Kle-
mentisa organizéto sazvérestibu ap-
cietindti val. valr&ki augsti koministu
funkcionari. Sazvérestiba lejaukti aiz-
sardzibas viceministrs generalmajor
Bedrichs Ralcins un Grlietu vicemi-
nistrs Arturs Londons, Vini abl kops
kada laika Prigd vairs neesot mantti.
Apcletinati arI desmit atbildigi komi-
nietu partijas centrilkomitejas locek-
ji, Zotri leeliku kompar! rajonu
sekretari un septini agral

visi fejauktl Klementisa ,splegoga-
nas aféra”, :

Tuvékajog méneSos sagaida plasa-
ku apcietindsanas akciju zemako par-
tlias funkciondru vidi. Kaut arf pas-
reizéjais ministru prezidents Gotvalds
nule sapémis jaunu augstu atzinibas
zimi, kas it ka Mecinaétu par vipa
Skietami droéajim pozicijam Kremil,
labi informété Sunday Chronicle lidz-
stradnieks zino, ka tuvaékaja laika sa-
galdéma ari pasa Gotvalda, tapat mi-
nistru prezidenta Zapotocka, tieslietu
ministra Kopecka un jekSlietu mini-

stra Nogeka atcelSana no amata, Vi-.

niem visiem, bet it ipadi lekSlietu mi-
nistram Nosekam parmet nesekmibu
Maskavas ultimata izpildé, kuya vi-
niem bija uzdots méneda laika I{k-
vidét zemé titoiemu un partizénu ku-
stibu, vai atteikties no amata.

Par drogakajiem kandidaétiem mi-
nistru prezidenta amatam péc jespéja-
mas Gotvalda atkaépSanaa min tagadé-
jo viceprezidentu Firlengeru un izgli-
tibas ministru Nejedeliju, kamér par
aizsardzibas ministra sagaida iecelam
marsalu Koyevu, — g)uzi tapat, kd
sava laika margais Rokosovskis kjuva
Polijas aizsardzibag ministrs.

Labi informétas Pragas aprindas
zipo, ka AustrumSlovakija ieradusss
vismaz 4 padomju divizijaé, lai ap-
spiestu pretkoministiske pagrides ku-

Latvietis Koneckis izskir Vacijas ledus

#

hokeja meistaribu

JAUNS PASAULES REKORDS LEKSANA AR SLEPEM

Minchene fel}. -—- Pédéja nedé-
las nogalé sporta draugi ar sasprin-
dzinitu interes} véroja divus llelus
sporta notikumus Vacija. Lielakaja
pasaules léktuvé Oberstdorfa bija 3a-
gaidams jauns pasaules rekords i¢k-
Sand ar slépém, bet Kréfelda sestdlen
iztkirads Vacljas Jedus hokeja meis-
taribas izcina, kura ka pédéjie favo-
riti sastapas S. V. Pilssen ar Preuss€n-
Krefeld vienthu.

Lékéanas meistariba jaunu pasaules
rekordu sasniedza 19 g. v. soms Tau-
no Luiro, patspéjot zviedra Necela
1950. gq. rekordu — [35 m par vese-
liem 4 metriem. Jaunais pasaules
rekords JékSana ar slépém tagad i
139 m.

Vacijas ledus hokeja meistariba
pelnitu uzvaru izcimja Preussen-
Krefetd vieniba, kur einas ari di-

vj labaékie latvieSu Jedus hokeijisti
Veide un Koneckis. [zskiréja cina,
kas notika pag. sestdiend Kréfelda,
bija Joti siva un aizrautiga lidz pa-
Sam pédéjam momentam, io divas
pirmas spéles tresdalas beidzae ay ne-
izskirtu rezultatu (6:0, 2:2}. I[zskIvé-
jus vartus guva latvietis Kogeckis,
kuru sajlsminatie spélétaji pec tam
iznesa no laukuma uz rokam, milzigu
ovdciju pavadiba. Preussen-Krefeld
UZzVaTéjusi ne vien stiprakés vacu
hokeja vienibas, bet bijusi pdrdka ari
par visam arzemju hokeja vienibam,
kas lidz Sim viesojusas Vacija, ari
par amerikanu meistarvienibu, kas
ieradusies Eiropa, lai aizstévétu sa-
vas nacijas krasag pasaules meistar-
sacikstés Parizé, ka ari labako Ita-
jas hokeja vienibu ,Sarkanmeina-
j:em velniem’, kas leguvusi 1950. g
meistara titulu [talija.

Ass pusaute--
nomas slovaku valdibag loécekli, kas

kalnos.

stibu un nacionglos partizinus, kuru
stiprumu vérté lIdz 20,000 viru.

Jaunkk&s zinas no Cechoslovakijas

galvaspilsétag vést] par jaunim ap-
cietinisanim. No partijas centrilis
komitejas apcietinaéti Vaclavs Ko-
peckijs, Viteslave Fukes, Hanuss Lon-
skijs, Rucena Dubova, Karols Smidke
uc, Viel minétie dijusi vai nu pro-
vinces KP organiz&ciju vadita}i vai
centrglas komitejas tocek}]i galvas-
pilsét®. Apcistinéta art bij.: drlietu
mentisa. Tuvik& jaika Cechoslova-
kij& sagaida jauny tedtra priya, kurd
galvenie apsiidzétie bis Klementisa
wklikes” piekritéji.

Deporteti
500.000 — 700.000
lictuvieyu

Cikaga (mi). — ,Kam@r Pad. eavie-
niba tur verdzihd Lietuvu, més ne-
esam piepildijus{ misu kristiesu si-
tibu,” izteicas republikanu senators
Dirksens 3000 personu eapulcé Cika-
g&, Lietuvas neatkaribag 33. gada
dieng. Sendtors norddija, ka 31 Bal-
tijas valsts var atskatities uz 600 qa-
du kulttiru un cInu par brivibu. ,,Ir
savadi,’ teica senators, ,ka nactju
sapulce, kas darbojas ar UN chartu
pamaté un aizstav brivibu, nav va-
Téjus{ protestet pret lietuviesu tautae
izpostig§anu un tds brivibas pilnigu
iznicinasanu. Misu pienfkums tadé]
ir ar visu drosmi un apnémibu aiz-
stavét cilvécigo brivibu. Kamer Lie-
tuva palike vedzibas etavokli, neva-
ram runaét par mieru, progresu un
kristiesy siitibas piepildiganu.”

Apstaklus okupé@tajd Lietuva  a-
naksmei raksturoja Lietuvas konsuls
Cikagéd Petras Dauzvardis, attélojot
eavas zemes saimniecisko {izpostiganu
un padomju terrora rezimu ar kon-
centracijas nometném wun deportaci-
jam. No Lietuvas deportét) pavisam
200,000—700.006 lietuvieSu, un jauni
tiksto$i saqatavoti izsitiganaj vergu
darbos kandlu rakganai Turkestana
un cifur. Névé gajusi ap 40.000 lie-
tuviesu patriotu. Vél dzivie lietuviesi
cer, ka brivas pasauleg nacijas pa-
naks padomju okupacijas izbeigganu
un Lietuvas brivibas atjauno$anu.

MVD UN KARPATU PARTIZANU
KAUJA

Kijeva (rs). — Par nesen notikuéu
padomju MVD vienibu un Karpatu

partizanu kauju véstija Kijevas rai-|&

ditajs, nosaucot partizanus par ,,lau-
pitajiem un jau ilgi mekiétiem pa-
gajusad pasaules kafa noziedznie-
kiem". Kauja notikusi péc tam, kad
plaupitajy banda” uzbrukusi kadam
Cemovicu rajona kolhozu ciemam.
Cing ,banda" esot gandriz piinigi
iznicindta, un tikai nedaudziem ,,jau-
pitajiem” izdevies nok{it atpakal
,panda” esot sastavéjus} no
gen, Viasova, Meinika fukrainy bri-
vibas cinitaja} un kadas vacu SS di-
vizijas bij. Karaviriem.

-dle-.| Sindee. ¥

Joile latvled| sdkuai organizBlanas
darbu. Raditas un top kontinent&las
nacionilfs apvientbas, piem., ASV un
Kanada, Arl Angliji nodibindta na-
clonaid padome, kas varbUt kifg par
visas Elropas latvielu kontinent@lu
organiz&ciju, ja tai plevienosies Zvied-
rijaa, V&cijas wu. c. zemju resp, valste
terrltoridlais organizEciiss Elropa. Iz-
veidojot katra’ kontinent’ savu nacio-
Halu apvienibu, kts nopletns pamats
ligstoial latvielu dzives. nostiprin§-
sanai,

Jaunajai latvielu organizEcijal, ki

to jau agrak esma noradijls, vajadzétu

bUt vispasaules mbrogi un trlapaks
penigal: Vispasauics latvieiu apvient
ba, kontinentali apvienIba an terrl-
torialg apvientba, P&dtja bitn iatil-
un kopas ki zaru nodalas, Sogad
hilty jGnobeidz Vispasaules letvielt
apvienibas darba pirmeis resp. pat:
organizGsands posmse un jakeras ple
radodd darba daridanas. Miisu m€rkis
ir: apzindt visas pasaules latviedus,
saistit tos kop3jam darbam un athal-
Btit vientujos reap. tos, kas novieto-
juSies talu no latvieiu kop3m; rilpt-

jes, lai latvieia organizacl{% letilptu

visl latvieli, kidé] plederiba jatvieda
koptIbaj jdsaista thkal ar nieciglem
materjfliem izdeyumiem (zledojumilem
pieskizama izékIr@ja nozime), piem., |
ar galvas naudim, Masu uzdeyumos
letilpst ar! latvieiu koloniju jeb cen-
tru dibindfana, lal izklied&tia tatvleti
atkal pulcétos kop&, Spéciga latvie-
Su organizicija ir msu st\prakais ie-
rocis cipd par savu garigo un fziske
eksistenc!.

Latviesu skolas jA&izveldo visot
kontinentos un viss zemés. Japat! at-
sevisko valstu likumi un fespéjas, an,
Skiet, ja vien bils griba, tad tespé-
jams izveldot pat privdtas skolas ar
pasu bérnu vecdku pamatmaksim un
vaists pabalstiem. Nostabiliz®joties
tautieda materidlajam st&voklim, no-
drosinasles arl latvielu akolu dibind-
Sands. Svétdienas skolag jau darbo-
jas, bet tas v@l ip daudz par maz.

Nacionaélag kultiras saglabdéanal
jSorganizé Jatviedu zingtnicku un spe-
claiista, literdtu, makelinieku un sa-
biedrisko darbinieku lekelja clk!
katra latviesu centrd pc tauias augst-
skolu parauga. Sis tautas augstskolas,
protams, bity colojobas. Tautas tra-
Giciju saglaba§anai jdorganizé latvie-
fu svétka, dziesmu dienu, bérny svél-
ku u. t. &. kopéja svinégana péc mifisu
tautas tradiciju motiviem. Tapat or-
ganizéjama atl latvielu tautas (@rpu
darin&gana. |

Cina par Latviju jaturpina ar ple-
augosu sparu. Katrs atseviéks latvie-
tis fodien ir cInitajs un savas taulas
reprezentants. S! ir milsu cilden ga-
fa cina, kupas atbalss jau jiltama
visd brivajé pasaalé. Un, ja vien bi-
sim vienota cela g&jéji un vienotas
domas domataji, neizpalika aril pand-

um.
Pardoméjot misa p&rorganizéiangs
jautajumus un uzdevumus jaunajot
izklledes apst&klos, meklésim elu
gariga spéka avoto, kas mums pali-
dzétu k& garigi, ta ari flziskt pasar-
gat gavu tautu no asimllScijas on iz-
nicibas briesmim. Sie miisu garigd
spéka av6ti ir miisu padu tautd, tiket
vajaga prast tos atrast. Tadé} veltielm
piles un gribu vienotam darbam, lal
més palikta atipri lidz tat dienal, kad
mis uz tévzemi sauvks miizigds Lat-
vijas balss. Agr. J. Dagis