af ts soya ton vaku lolo; ta slovaku ap 100mm bretestibas armija si, xem ievérojamu | diviziiy tapec “as daja Vacijas sa. ¥ nenozimiga. anato Polijag pr ae aniitéro pee etmija Srajova", bet pol7. adija.emigractjas vadibs < Londond, ir daudz rat. etal Gabigi Vajadzéty bit I priekSgal8, jo Seit kon. Nh sacelSanas tradicijag te neka frantiem — no ._ ti aclz Hird vadiba bifa taradi. 4ga, Maz informéta un preteli pasim = trontes jeinfjas ar varoniby yn bn sakive izvértas par . < pete testibas priekinc. ed Jabvéligi diezgan, lal =" a ql esl pozitivu. Ta poliem Brzemis daudzi nazise “AE ‘pasu armifas ko- Ridz - Smigitiy ; "istbalsts no rigtumu - es Dija absoliits,Mar- ‘Ruménijas ari slepent dy 2 Un sdke organizat pee apm. 144 gadiem ¢ tam drikstam: tice. ras ple praktiska dar- Gis. vislielak4s griti- IBKE pl&ksné, Izradj~ atu valdibas priekiga~ o§ Ben. Stkorskis, Pil- B,retima . nesamieri- Det. millfards lietas yttsinenhy. ar. Poliju novskis, pilsudskieSu a6 ativoklis, ka pre~ a vadiba un politisko — ija atradis opozicijas Kurpretim militar’ lun viss komandéjo- afa gemé Pilsudska nakumaé visus kara notika slepena cina mem. Bija pat ti, ka & un nesadarbojas ar fantu vaidibas atsi- t 81 valdiba atteicas tara valdibas per- nebija pa pratam. as, ka politiku no- aldita neskaitamas - ns centas radif savus Mmoas &tabus un cinad pat 1944. g. neizdevas | militéri politiska bh. Liels zaudéjums jekrita polu speliga- faktiskais vaditajs i nogalindja, un gen. is to alzstat nespéja. pretestibas kustibas mebita tik liell, ka to icu okupacijas varal infermacija par to, at mazas briesmas retestibas, jo politl- a nerimfs pat kon- »Armija Krajova" 3 visos 5 gados Iz- sacelSanfs 1944. &. -lielu varonibu ar! Bs dalibnieki, cik bija velkti' orga- Sdarbi un cik'daudz , — sacelSands bija zdevusos. Poju spe- isu pilsétas rajonu as, pec kam vacledl ar to atnemot sva- ikumu — nodrasi- ce]a. Municijas ua terialu nomedsana, , izredzém, bija ie- éji,, Cinitaji tomer eSus bezceriga ¢1- wn isti poliski, be gaivaspilsétas bur- no zemes virsas. u dé} nespéja ie tie papildu spék! mas uc, un sacelsa- mts palikt lokalai. - pretestibas poli- igi izpalika, bet Nibai nespéja radit nas. Tapec poju nevar pieskaitit nakotné atdarina- “hes Sestdien, 1950. g. 7, aktobrt EE Vecala Marts a LATVIJIA Déli, meitas sveSuma - ko més labu darisim? Péc pirma pasaules kara, kad man bija desmit, vienpadsmit gadu, miisu majas ziemas vakaros visa saime sé- déja vienkopus ap vienigo gaismekli un katra darijam savu daramo. Tie bija Latvijas cinu un pirmie tapSa- nas gadi, kad vél visur valdija na- padzfba un triikums. Pie rupjas mai- es jauca klat kartupelus, saldumu eye gS ER TE aor i = 7 Ai ta : f ae Mette Bek = . ” ao. r ome i” ¥ ee M4 ° oat Shae 7 - Pol * z . . q r 5 "i Li A es ec Pe ae ie Py ne ¥ a a , — Tilts par Ganj . varija no b&rzu val klavu sulas, sijke bija rets gardums, bet gaisrnal lietoja no altu taukiem lietés sveced, vai ari bietes, kusém vidi izgrieza bedriti, ieléja tur taukus un lestiprinaja dak-| ti, Gaistna hija jatauba, t& bija maza un bieZi ‘apdzisa, un vienam pastavigl dija jauzrauga llesma, dakts un tau- ki. Kad sveces pietrika, dedzinaja sKalus. To liesma bija gan jautraka, det no daumiem piekvépa istabas, ta ka likaés —.pari visal istabai kartu kartam biitu izplesti bali zili palagl. Pleauguéie sédéja liesminai apkart lok&, bet bérn! lespledugles starpinis. Viriesi talsija tupeles, lemesnicas, greba karotes, séja:strikus, pineklus, ; d suklas, sievietes vérpa, karsa, lapija. Jaunatnel bija divas fespéjas: tiem, Kas prata veikil lasit, bija japfrclli Lavviu faunatnes rasiva aS Par. ASV latvieSu jaunatnes rosi- bu no Cikagas Aivars Aistars raksta: »Cikagas jaunied’i ilg] mé#inaja vie- noties kada latvieSu jaunatnes pulci- ni, bet bez sevi$kiem panakumiem. Kad feradas teologijas students An- dris Lamberts no Teksasas uniyersi- tates, vin§ kér&s ple lietas un rezul- tata radas kristigs un nationals lat- vieSu jaunatnes pulcing. Relzi nedéla vienkopus parrunfjam dazadus, gan nacionaélus, gan saimmieciskus un g@- rigus jautatumus.* Pulcin’ sev licis par plena&kumu palidzéet trikumetetéjiem Vacija, se~ viski bij. latvieSu karaviriem. ,,Més busim Joti priecig!, ja ar sniegto pa- hdzibu varésim pakalpot latviegiem. Latvijai bus vaiadzigs ikviens latyte- tis," raksta Cikagas jauniedi. — Lai sis svétigais darbs ir plemeérs ikvienam iatvietim trimda. : . M. ie tee he i it te tt i Raita Strautmale ZIEDI Léenam veras oleti zarks, Leni séra dziesma skan; It ka sapnis skaists un dargs Ajzgajusa dzive san. Kam gan der vairs skaisti ziedi, Kad jau dobji smiltis krit; Nebijam ja paradusi Dzivajiem ziedus vit? Turpinddami pakapeniski sniegt milisu jauniesu darbus gan proz4 gan dzeji, Soreiz iepazistinam lasitajus ar lidz Sim visjaunako autori misu lidzstradnieku vidi. Raita Straut- male ir tikai 14 ¢g. veca, un vinas pirmals dzejolis, k& redzam, ir itin drimas noskanas pilns. Vai gan tas hav ietekmes no ,,pleauguso dzejas*, kura tagad tik daudz pesimisma? 1 i. qv . a = 2 Tans a va “ 4 vélreiz vecda Péterburgas avizes, ple Allunana Jelgava lesplestie briesmu stasti un citi latvietu rakstniecibas sakuma laika romani un stasti. Paré- jiem, kas nevingrinajas novit sev pa- tagas auklu nakaméas vasaras darba gaitam, atlika klausities. Pastarpém vecakie maias iemitniekl neskopojas ar savam atminam un nostastiem, ko -_ ms : Eg, =. a : | . ' . a - a) Lar er ee a re 7 - . ' m ; x . . « Ae . a . oon TY. a > * ' ; tikal pirms viena cilvéka miiZa Salcis mezs. Agrakie saimnieki to noliduii, un no kokiem uzecélugi daudzdis ékas, ar ko raksturigas vecas Zemgales sétas. Plavas vien4 sturi bijis avo- tins, kura fidens dzledindjis visas acu kaites. Me2z4 zem lielA akmens kaut kados laikos tikusi noslépta kara Kase. Péc Rigas muizZigu parauga ar éetram kolonnam lieveni vecds, no- degusds vietA vectévs uzcBlis jaunu dzivojamo @éku. Ugunsgréka gruti bi- jis nosargat lielo pakavveidigo celtni, kupa atraduSsas klétis, sta}li, kitis un dazadi pieliekamie. Divi akmeni, kas vél Sodien stav pagaima pa kajam, ir vecaés majas pamatnicu stirakmenl, Ko vecamate nav javusi izlauzt. Arif ce|8 uz kaiminiem gajis cauri pagal- mam, un tikal téva laiké, kad iedes- tits jaunais ddrzs, jebraukSana kai- minos ievadita no darza puses. Veco darzu lidz ar rozitém pie istabas dés- tijis vecalstévs un vecamdte, bet ozo- jlu un lielos oSus — vinu vectévs. at a A fe "Ee cal i ae “a aoe mre ee ar pail pledzivojusl vai kids cits st&s- tijis. TA no mutes ausi, no auss sirdf, caurl daudzu paaudiu mizlem bija saglabajugas zinas, kas citur nekur ebija atrodamas, Més dzirdéjam par tlem Isikiem, kad méris bija iztuk#o- jis novadu, zeme pallkusi tuksa, dzi- vie spleduies kop& ple tadim pat mazim liesmindm un klausijusies, ka ar& spéris lauskis, gaudojis zlemelis un pagalma aurojusi vilki. Laiki bi- just nedrogsi un visur tukSajais viet&s spiedusles sve3i iendcéji. Bet cilvéki daudz par notikuso nedomajusi, atra- dajusi vel niknak un centuSies pie- pildit pagastu ar savas dzimtas jau- im. Tad&s relzés tika daudz atastits aril par citiem notikumiem: kas kad saimniekojis, kad kura éka celta, Kadi koki déstiti, kadi lauki ijertkoti, kad! jaunlaiku darba riki gidati. Bet visvairak mfsu uzmanibu saistija tie stasti, kad vecamate attéloja vectéeva satiksanos ar velnu, vai pateica, kur diendusas lalka spokojas, kur nauda zavéjas, kur tek kads brinumavotins. Sie stasti mOsu atmind fegilas dzil! jo dzili, un pat pleaugot, kad misu zeme jau mirdzéja dalluma& un lab- klijibd, visas piermtnéths vietas mums lik&s pilnas savas telksmaint- bas un burvibas. Miisu maijas ik uz (sola mums likas kfidas senatntgas, Un kur tad briniskigais nostasts par vectéva izdari$anos ar velnu! Tai pasé vecaia rija, kur krasns gan vairs neesot ti pati, kag toreiz, vectévs, skalu malku taisidams, plé- sis pagales. Iecirtis viend gala, lelicts Kili. Iecirtis otr& gala, ari ielicls kil. Te kads aZa balsi uzprasijis, ko tur darot. Vectévs atbildéiis, ka taitsat spéles riku, no kura visiem bigot jautri. Sis -- rundtajs — Izlidis pin- kains, ar asti un ragiem, un ltidzies, lai dodot paspélét. Vect@évs né un né. Sis sacis aplam lfigties, beldzot pat apsolijis izpildit to, ko vectévs vélé-|. Soties. Vectévs beidzot ptelaidtes, bet piekodindjis , lal nenemot laund, 4a sapésot pirksti: spélmanim esot va- jadzigi Joti stipri pirketi, sis jau ne- bigot to radis. Ta vectévs ierddijis, lai dia tikal liekot savas kepas Skir- ba, un kad Sts t& arl tzdartiis, veikli ar cirvi izsitis abus kijus. Klucls alz- véries un neganti spiedis kepas, Sis gan blavis, gan spardiiies, beldzot ltidzis, lal laiZot no spéles rfka val. Vectévs tad arl palaidis un stingri pieteicis, lai Site simts gadus vairs neradoties. Sis gan sabozies, bet ti- da] ari nozudis, Noruna paliek no- sie eas (Turpingjums 6. Ipp.) Rets viesis redakcija Vienu dien' miisu laikraksta re- dakcija, taisni dedzigas apspriedes laika, slipaja jumta log& apmetis kads neligts viesis un ar spilgu bré- clenu pletelcfigy sarundm, Tas tzra4- dijfs par melni baltos gods svirkos térptu puspieaugusu Zagaténu, kas laipni atjava panemt sevl roka un nolikt uz apsprieZu galda, Uznému- ma viens no misu redaktoriem pa- clen& viesi ar baltmaizes druském, kas tam garéoja lieliski. Pée malti- tes putns labu bridi bez bailém pa- staigajas pa galdu, padrbaudija ko- respondenci, ar liely zinkari apliko- ja rakstémdaiktus un beidzot mé- ginfja feknaébt kddus no spotatiem papiru sasprauzamiem aklem — ké& zinams, Zagatas ir netikai plapigi, sudrabainas gaismes pilnas, un pil-|- seta macoties un véelik strad&jot, mums nebija citas lielikas véléganda, | & k& bit atkal savas mA&jas. No dzirdétajiem stastlem wzzind- jam, ka miisu majas jau pirms vai-} % ;. rak simts gadiem piederéjusas vie-] 4-9-3 nam no trim brajiem, kas célugies}> &.: Helaékajas un lepnakajés majas pie]: & Gamatas ezera Zemgalé. Paréjiem.. §. 4 Ob brajiem majas atradusds paris kilo-| Bia ‘ 7 metru att3luma, visas bijudas ap-| tostas kupliem eglu, ozolu, ofa me- Ziem un sauktas par Dabeikam. Lai tis at&kirtu vienu mo otras, maju vardam plevienots vél katra brdalja kristitais vards. No Siem laikiem sa- glabajusies ar stabiem un lokiem izpuskoté kléts un vecakals méajas koks — lieli viksma. Méra laikos dzimta fzmirusi, un p&réja4s miajas nokjuvuses cités rokds, mainot aril yecos maju vardus. Mes nezinadiam, ka maju robe#8s — Kapinkalnid — sendk bijusi kapi, ka tur, zemi str4- dajot, atrasts daudz kaulu un rotas lietu. Pievérsot tam lieJaku uzmani- bu, vélak izdevas atrast bronzas ap- roces fragmentu, péc kura sidrabé atdarinat’ senlieta, ir tagad vieniga niemina lidzi sveSuma no mijajam majam. Més uzzinaJam, ka tas strau- ta paliekas, kas pédéjos gados bie- 2ak bija sausas nek& tdens pilnas, tikal pirms simts gadiem bijusi ista upite, bagaéta zivim. T4 sékusies me- £4, kura vairs nav, no ezera, kas ari pédéjos gados nolalsts, un kura vie- ta iekoptas augligas druvas. Tur, kur tagad miisu maju augligakie Jauki, bet ari visal zinkari putni, kam ipasi patik spozas lietas. Tikal péec tam, kad retais viesis bija atlavies sveSa vieta negliti uz- vesties, vinam apspriezu telpa biia jaatsta}. Nodoms paturet Zaeaténu Jaunibas teku aizbildnieciba neizde- vas, jo driz izradijas, ka putns nav nekads klaidonis — pieteicds kada Sv. Gmindes latvieSu gimene, kas to jau bija pienémusi audzinasana. Kad putns bis izskolots un atgriezi- sies pie savam masam un braliem Svabijas kokos, tam big daudz ko stastit, ka vinS piedalijies redakcijas apspried@ un k4 latviesu maizi édis. rausa atkal oglea un uguni | PA JAUNIBAS TEKAM 4 . am Pa Staburaga bernu tekam OTRAS VIENTULO ZENU UN MEITENU NODARBIBAS Millie draugi! Pasaules téiés mums patik jasit par Staburaga bérniem — Jancl un Martu, ka vinl Staburaga apkartné Daugavas krastos gajusl visdazadakajaés rotalés, s&vugi bul- tim, laidugi pfikus; riekstojusl un zvejojusi , kurusi ugunskurus, rau- dzijusi putninus, peldéjusies un art vingrinajudles pirmfs dzives gait&s. Ari latviegu mazskautu kustibas pa- matd ir Staburaga bérni. Si gada 10, oktobr! patet 16 gadi kop$ miris iemijotals jaunatnes rakstnieks un Latvijas Skautu Cent- ralis Organiziciias biedrs-dibinatajs, kas tik jauki rakstijis savA gramaté Staburaga bérni par Jancl yn Marcu. Vins dzimis 1865. g. 28. sept. Saus- neja, Vidzemé, ‘kur vina tévs bija mulZas dirmieks. Valdim vél mazam esot, vina veciki aiziet no furienes gan par graudniekiem, gan darznie- kiem daladis vietis Vidzemé, Kur- zemé un Latgalé. Péc Plavinu muizas skolas, Birtu draudzes skolas uc. nirmmacibas lestiZu beigkanas vins beidz ari Baltijas skoldtéju semindru 1886. g., bet 1800. g. absolvé Vijnas skolotaju instititu un sak stradat par Rigas pllsétas element&rskolas oriekinieku (Kr. Barona fel&, véla- kaji 2. pils&tas pamatskola), No 1902.—1927, gadam vin’ vadija pil- sétas elementirskolu Kalpaka bul- vari. So skolu brivds Latvijas lalké nosauca par Valda Zélifa pamat- skolu. Valdis miris 1934. g. 10. okt. un apbedits Rig&é Meza kapos, Palasisim par Janta un Marta ru- dens darblem KARTUPELU RAKSANA. Ar sev! t@ netraucéti iztriecies, Jan- cis sfka lasit un lauzt bérziem sau- sos zarus, Grfvi vin? atrada salmu viékiti, kas uguns lekurganai no lela syvara, un nu devas ar krietnu zaru klépi atkal ple kartupeju gubipas. Mazu britinu v@lak tur jau plivi- najis jautra Hesmina. Kad zee bija cik necik sakarsusl, Jancis atrausa uguni maziiet nost, jerusinaja kartupelus pelnos un uz- Tad vind nosédds turpat un gaidija, kas iznaks. | »Lievs palidz!" piepesi kids lesau- cas Jancim aiz muguras: ,Nu, KB tad tev iet?“ | ) Jancis pékani uzléca kAfas. : »a&k tu, Maré?” ving teica, priecigi smiedamies: ,,\Tad ta mani sabaidtil... Un tu tomér atnicl! Tad ta labi! Cepsim au kartupelus — es jau iell- ku. Nu, ko tu lidz &im darfji? Riek- stot bili?“ wa. Bet tad tik tagad riekst{! Es atradu vienu lagzdu — tur alz Liep- avota labi talu -- eg saku: pilnas ka- batas no vienas paSas! Un kas par riekstiem — paskaties: tiri brinums, un piebriedwSi, ka vai puSu plist!" To teikdams, Marts tedeva drau- gam pilnu sauju skaistu riekstu, ko tas tilin séka noméginat. wa, nu," Jancis péc britina teica domigi, ,,e8 tagad”tikpat nevaru iet: jAgaida mamma un tad janorok vél, redz, vesela pusvaga kartupeju — tad gan mamma teica, varéégot iet.“ »Nu, klausies — nemsim abi! Cik ilgi tas ies? Marts sacija disigi, ,ka- mér mamma atnaks, bOsim gala!" Plans nebija slikts un pulséni sta- jis tilin darbd. Tikal tas neg&la vis tik dtri, ka Marts bija ceréjis: saru- Galveno veribu - tevzemes milesfibai un laiviskam w y¥™= terasam Latvie\ skautisms trimdd prasfjla radikalus pérkartojumus. Lidzsiné- jas Vacijas dienvidu un ziemelu jen- das apvienotas ar nosaukumu Vici- jas jenda, un par tas prickSnieky ie- veléts vad. G. Eglajs. Par Australi- jas jendas latvieju skautu priekénie- ku fevéléts prof. Dr. Ed. Dunsdorfs. Darbibu izbeidzis Jersikas apgabals, ka ari Sélijas un Abavas novadi, ta- pat 14 vienibas, bet no jauna nodi- bindtas Vacijé 2, un Australija 3 vie- nibas, Vientulo skautu vadiba izstradajusi LatvieSu vientujo skautu pdrbaudi- jumu programmas projektu. Taja letverti 10 audzindsanas virzieni, galveno véribu plegriesot tévzemes milestibas un latvisko feragu un ti- kumu nostiprindganai jaunatné, AD- sver iespéju izdot kopéju trimdas skautu un gaidy zumilu. Latviedu skautu pagreiz trimda ir ap 2000. J. ¥. iret: nas un cepganai ieruSinitie kartupell stipri vien kavéja naigos stradniekus. Vini bija tikai nelielu gabaliju no- rakusi, kad jau darzniece atnaca, Ta lik — t& jis man esat naski puikas! vipa miligi teica. ela jus man patikat. Naciet nu tik pusdie- nas, lat neizdzlest — to esat godigi nopelnijusil" Pusdienal bija putra ar zlediniem, k& Jancis sauca rigusa piena gabali- nus; tad — maize, biezplens un pasu ceptie kartupeli, kas tieS&m bija vis- gardakie, Naigi pusdienas noturéjuai, pulséni stajis atkal savi vagi, beé kamér tika galS, bija jau launaga lake. Mammal atlikds vél vesela vaga. Nu, mam‘! Jancis telca priecigi: , Vai nu varu fet?* Mamma paskatijis ti savadi déll | un sacija: ,Un tad tu -tlelim gribl . mani te vienu pabu atetat?* Bet, mam’, tu tak pati t& tele! Un Janéa bale! a akaidri ix- nite mierigi atbil- : "Es jau art tagad to neliedeu. Ja ; parmet jau tev tik steldzam! vien, délst Es tikal domfju, ka tev bis ci necik savas mammas 2él, ka tu vinal tikpat kadu druscinu pali- dzési, jai t& arf vakar& drizik tiktu ar darbiem gali. Bet kad nu tev cl- tur patik labék —" Nezin, ki nu ndca, bet Janclm tike savadi ap airdi: ta ki kauns, ka 2él mammas. Un p&ékéni vinam llkds, ka rieket! yar atavét arl iidz ritam, val pat i- gak. Un vin’ sacija Martam: | »wKlau, Maré, kA tu dom&? Vai pa- liksim?“ | AV, = 68 nezinu +4 + Zindms! la« bak — palidzésim gani* Marts at- blidéja, un puiséni tilin stdjis pédé- j&8 vagas gala, Kad vakara kartupelus &kiroja, ize radijas, ka biia salasiti 8 piri Melo un 4 ptiri mazo. Mamma bila joti mier&, un papus daudz jautraks nek& arvien, jaikam par izdevigo razu. j8s ejot, ti jau mums no § pdriem big daudz vairak kartupelu nek ledést!jam?" wu, zinims, tilab jau vinus ari desta," mate atbildéja. Kamér papus un mamma béra kartupelus pagrab&, Jancis aiztecBja uz Liepavotu paskatities, ko tag dara, (Valdis — Staburaga bérni) Pasaules talés augsim vienoti Lat- vijal! Vientujo marskautu vaditajs Ee Latviesi studé Anglija VELAMS LIELAKS MATERIALAIS ATBALSTS CENSONIEM WValrikas véstuies no Anglifas liecina, Ka dagiem tautiefiem ge eins atjaunot partrauktis studijas. Daudz vairik gan fadu, kas labpr&t studétu, ja izdotos pir- varét materiflas gritibas, Pasreiz Londo} nas universitétes bivinienieru takuitété kA neklatienes students imatrikuléts G. Kronbachs. Vin dzivo un atridA Bred- fordaé un pa vakarlem un sestdiends klav- sis lekcijas Bredfordas techniskai& xolle~ dZA, kur veic acl praktiskos darbus, Par- baudijumus K. Ilztur Londonas universits- 8. Paglaik ving kiausis fakuitites belgu sep smnart Yéaing Gee ee TA te tesat vers 8 gradu (5. Sc.} varé 4—5 gados. ’ r Sekmigéikam stud!jim un Otrikat fakul- tites ga gy nepleciesams tinima materials atbalsts, Notinghemas augat- sKolk septembri studijas ateaka bij, LU tautsaimniecibas fakultitea etudente A. Krafte. Eberdinas augatskolas filclogijas fakulthté oktobr! studijas pared2Ajual- at- jaunot atipendlite V. Pikse, Lidzigos ap- Btikjos savu izglitibu turpina val arf Pa- redz to uzsdkt vél citi latviedu student! we BUpstikis mAcibas lestidés Ang- Tas llecing, ka ar labu gribu un drusku lalmes var studét visis zemés, 81 izdevi- ba latviefu jaunatne!l arf bity jaizmanto, Bet lal to reAlizétu, bie#! jasastopas ar elim gritibam, kidal latviedu sabledri- ba) §f jaunatnes cenSands péc augstikam zindganam iaatbalsta nevien moréliski, bet ari materiali. Latvielu studenty central. savienibas st!pendiju fonds, kurfa mér- kis — atbaistit latvielu triictgos - tigos studentus trimda, — mad k Wdzekta sefadi Angiija, lai atbalstitu turienes gtu- Gentus, AnglijA jau pasthy sGitna K. Zari. = in teen bez tam studentu atbal- Us BAYS laikai v biedrita Lielbritanija. aes vo SSS KA IEGUT VARA, SIDRABA UN ZELTA SAKTIS? Padomus lasiet Vientujo skautu KLABATAS, Pasfitiniet: B. Rubes s, August dorf (21a). Cena: DM 0.20 Vaclja, 1 starpt. pasta kupons. ASV — pusgada abonements § 2.56. ee SS SS »Va' dzi', mam’, Jancis telea, ma- PERSE FENCES AITO «AAEM RT APP