i Marss 28, marta 1, KS jebkad Eda on 4 ek - 5 0 syed’ US keayg pada, 2 Krie) Pirins amer kK. a Be ar fa. W Tt. 0 a ta, er ; : r ty ast Sy iy 6 ne pe ee oe lt ry r F- he a a Lt SC a : 1 te De an Mee a Gea A Pe Pee fat Me, oe en Sp SNES See ee ee ae Ra A ee pe 1. Tg - 5 “ ee ess, i ; Et at eh "1 a 1 on F Fa lidns fe SKivi ng. air Norling : eve r OT al se ireaee ir. pases vieté noder. ek ates "Wiet® noder. par per, pHeCMajumU. — Cikagas p.. Danka. lzmaksajusi lies peas HPs ZObUS; kurien pe bijls iegravéts nésitii, Eeese un armijas registrc, Ppat Tito, ar Stalinn y, BO ge, ‘bijusais _ASV proku. fe Biuyis Kominists un pia, “seoicholmas © komUnistiskas: Ss aay ta . ". = . = . é : v4 | ‘ re i 1 ie . t rs . . ' cr T L i i eee Laas 2 . ati: + 5 ri =, " " wet soit Te ste . " jpieel: Arzemju Zurnilist| ,. endl. Cechoslovakija, px eI Has ministry Ke I . a - it . rou, "h ti ” 1 a a tay vie . 1 ay iu a a ae iin loads’ Al 1, ap Ps rh Hic I i britu’ Devilarda pasazit- Hdmasina Comet, veicot “fio “Loridonas lidz Kopet stun 42 miniités. Pe saziérn lidmasinai Sis alle 8ija''3.st..30 min. Com “atrums bija 785 km. a alstajig ASV ar 2 Batory ‘un devies uz Fe wientbu. ~ Ka. -zinams, 3 ava vinam piespried: b Wu, bet péc tam sodi alt zreidisanu. mit komiinistus $inis die iniem biia égiptiesu_ P* niinistu partijas centralke alstreiks pret karala iesanos Beig!.2 | 4B). — Piektdien valonu provinces Un eh oBriselé sakas 8007 et} Leopolda I! atgrie Hienas. Jaika uz 2 stue 2 T-visa satiksme. ares p 500,000 stradnieke . a efnumos, gan privatas i njéra. Eiskéna mégi2@l nu valdibu beigusle am, Streik: visa zem> ‘0 stavoklis jot gaspilels, mH airakas vietas notikus a ri apSaudisanas ea. itéjiem un pretiniekie’ m minisiru prezidents Elk eopoldam atklatu yes a karali atteikties pal . incim Boduinam. * ia", saka gocialistu rt -_gtarpnieku Arindam un tite i uzticibas PE vecais grafs aij WZ 4". kal son? 1 why ark ; - oa -1 le -- a “A : oo A ir i; we “a aw . wi ow Bedevies miera -Dartizin, : ee hel . 4 "TL a is z i A bl iy . oe * we. ' ut Sa | | , a = oP. vie gf sr es a a ay "Ty ce a 4 weg "oo Pe beigt auksto,karu, ain’ sd " tivu miler as ole . zinu avoti Sis nedélas saktima atzist, LATVIA Latvian’ Newspaper Published under fFUCGM Civil Affaire Division Authorisation Number UNDP 166 Publisher snd Enitor: Valdemdara Lar. bergs ECiingen/N Breite Str 6-§ Printer: Ungebever & Gilmer. GCudwigsbur:, Kirner- ttr. 16. Published twice weekly Cirewation 11.000 h mo cmd Le an . . . . F . : : a ; —- r. res = ear she. ie ee ee oa. yeh Le ee - _ Ne Vasingtona, ne Londona vairs netic. — Stalina miera gribai MASKAVAS MIERA PROPAGANDAS ISTIE MERK\ Padomju diplomatija auksta-inigi izmanto rietumu bailes no atomu kara f Vasingtona (A). — 10 dienu laika Maskaya nay papiléjusies ne ar vienu vardu pazitivi noyértet ASV 4rlietu ministra Etesona konkretas _priekslikumus ,sadzivot miera*. Lidz ar to Londond un Vasingtona uzsver, ka aizdomas vélreiz izradijusas pareizag un Padomiu savieni- bas miera ofensiva Heku relzi pierddtjusies par tuk%u minu, Pravdas vieniga atbilde uz Eéesong septinu punktyu miera programnin bija, ka -amerikanu arlietu ministram neesot ,nckidu konstraktivu prieksiiku- miu“, Pretéji noskayojumam, kids 1938, g. valdija Eiropas palvaspil- sétas pirms Minchenes miera liguma ar Hitleru, Soreiz rietumnieku _Vvaldibas ir tas, kas atmetusas katru ceribu panakt izlidzinajumu pa- _ , Saules saspilétaja stavokli, kameér anglu un amerikanu tauta aiz bai- lem no atomkara . Savus vaditajus SpiezZ joprojim turpinat niles par Sapraganos ar Kremlj, — ’ Anglu uh © amerikanu — laikraksti me visu pagajuso nedélu bija parpilditi _ Karikatiiraém par Etesona veltigajam pulem panakt atslogojumu aukstaja Kapa. Kamér dala pasas ASV pre- ses ar republikanu sendtoru atbalstu furpinaja uzbrukumus.drlietu mi- nistra Etesona personai-yn vina it ka koministiski noskanotajiem jerédniem, objektivie ievadnieki un ari angiu nopietnakie jaikraksti aiz- radija, ka Etesona septipu punktu : 4 “programma, bija nopieini domata un : godigs “priekSlikums | Stalipam iz- t, Konstruk- ‘nodrosinasahu. Sie pasi ka ceribas ari Soreiz bijuSas veltas, Jau Pravdas pirmais ievads dienu péc Eéesona runas radija, kada ir oficiala Maskavas reakcija. Padom- ju oficiozs apziméja Etesona runu - par ,nerealistisku“ un_,,dolarkapi-— talisma imperialistisko centienu de-— monstraciju“. Kaut gan neviens padomju valstsvirs pagaidim Ete- Sonam tiesi nav athildejis, tagad to arl vairdk negaida. "Tas norada, ka Kremlis visu, kas vinam bijis uz no- pletni domato ASV drpolitikas va- ditaja priekSlikumu sakams, jau pa- teicis. } : Bet ko tad nozimé- arvien Vél tur- pinata padomju Arvalstis akreditéto diplomatu miera ofensiva? Ka ta- da notiek, nay nekddu Saubu. Bez jau pleminétas seviski sirsnigds amerikanu Zurnaistu pienemSanas Vasingtona ari citos oficialos’ sari- kojumos:-pagajusaia -nedéla un dip- lomiétu kartéjas: sandksmés! Londo-: na, Parizé, Vasingtona, Stokholna un clics mazakos centros. padomju ataSeti un vésiniecibu sekretari sa- . Meistariski organizeta begsana no zemes aiz dzelzs priekskara “gRIS CECHU LIDMASINAS AR 85 CILVEKIEM NOLAIZAS ERDIN- GAS MILITARAJA LIDLAUKA — 53 PASAZIERI VELAS ATGRIEZ- . TIES MAJAS : Minchene (D). — Pagajuds piektdienas pécpusdiend Erdingas mill- taraja lidlaukd pie Minchenes valdija licls satraukums. Pie apvarsna ‘ptkini paradijas 3 svegas vaists lidmasinas, kas ar radiogrammam |i- -dza atlauju nolaisties, Pee kida briza visas 3 masinas jau atradas ze~- mé un par lielu parsielgumu agrodroma amerikannu apkalpe: no tam 1z- -kapa 85 citveki, Izradijas, k as bija éechu pasazieru lidmaSinas, ku- ram vajadzéja doties uz Prigu. $1 zija drizt vien aplidoja visu Rie- tumvaciju. neliva satikties nevienam Zurnalistam. Piekidien amerikanu oficidliis iestades ar cechu begfiem OficialajZ paskaidrojuma, ko publicéja vakara, bija vienigi teikts. ka Erdingas lidiauka nolaidusas 9 sechy lidmasinas ar 85 cilvekiem. Dala pasazicpu ludzot aizsardzibas _-tiesibas, _Sestdien amerikanu militara par- valde Erdingd atlava ierasties vacu tin arzemju zurnalistiem. Tad art noskaidrojas, ka $i ir Jielaka mas- veidiga beggana, kada jebkad noti- kusi pa gaisu. Lidmasinas pavisam atradas 67 viriesi, 16 sievietes un 2 bérni. Péc. aerodroma komandanta izteicieniem bégsanu ¢echi noorga- nizéjusi meistariski, | Lidmasinas pacélas no 3 dazidim vietam Ce- choslovakija, lai dotos uz Pragu. Katraé lidaparata atradas 2 apxalpes locekji, kas bija iesaistijuSies sa- zverestiba. » Divu masinu piloti pasi labpratigi velejas béet, : _klaja virsnieks un radiotelegrafists Uh Fact fe .. ri i ” sat Me q ar] | ute : A e [.° i rr tarp Oe Kartons 9° piespieda mainit kursu, apdraudot ar pistoli. Tagad noskaidroiies, ka | #53 Cechi vélas atgriezties ? = Viniem nebijis ne jausmas, ka lid- a atnakal. masinas nolaidusas Erdinga&. Pasa- Zieru vidi atrodas aril éechu aviaci- jas sabiedribas direktors Leopoids Turners. Amerikanu iestides Zurnalistiem ailava sarunaties vienigi ar tiem pa- sazieriem, kas vélas aigriezties Ce- choslovakijad. ,Jis, protams, gribat zindt, ka més te nokjuvam," Die Neue Zeitung padrstavim igni jauta- jusi kada dama ar koministu par- tiias zimi métela atlokad. Es ar Vaciju iepazinos Buchenyaldes kon- centraciias nometné, un man nav nekidu Hgu péc Sis zemes.“ Kads cits zurnalists jautajis vienas masi- nas Sefpilotam, kapéc vin$ mainijis kursu. ,Ko tad darttu jus, ja jus apdraudétu ar revolveri,’ telcama anglu valoda skanéja atbilde. .,.Ma- ni piesoieda maimit kursu klaja virsnieks un telegrafists. Mechanik:, kes gribéja pretoties, vini sagéja." Lielaka dala pasazieru sakuma bet treso neké nemaniiusi, ka JidmaSinas do- das uz Vaciiu. Lielaka dala ir tire gotaji, jerédni un dazadi mechaniki, kas dienesta dari$ands atradas ceja wz Pragu. Cechoslovakijas konsuls Minchené Dr. Steiners Zurnalistiem paskaidroja, ka vinS daris visu fespaiamo, lai tie, kas vélas atgriez- ties, varétu visatraka laika doties uz Cechoslovakiju. Tagad noskaid- rojies, ka viena lidmaSina startéju- si no Ostravas, otra no Bratislavas, bet tresd no Brno. Dazi pasazieri iesnierusi siidzibu, ka amerikanu MP ‘tiem esot atnemust komunistu partijas nozimés no Svarku atlo- kiem. . Vv Laiks sptez izskirties ERO bridina: Vairs tikai 13 nedelas Nalikusas lids 30 yunijam, Kad izbeidzas apripe DP nometnes. Tapéc fai ikviens jau Sodien, kad IRO ierédniem vel lespe- jams palidzét, izsiipas un Sak gatavotles talakai emigracijal Val patikSanai uz dzivi Vacija Abos gadijumos nekavejoties idsik kartot vajadzigas forma- litAtes, jo vileindsanas un gal- digana uz pédéio kugi vai mu- niiti var beigties Joti klomgi —— centusies laipnibas paradigana sa- viem Kapitalistiskajiem kollégam, Visi ka viens privatas sarunas uz- - svérdami, ka ,dzive pasaulé biitu foti jauka, ja ari misu augstie Sefi varety tapat ka més brivi satikties lin izrundties". Akreditétajiem ASV Zurnalistiem Maskava pagajusaja nedéja_oficia- lais cenzlras birojs atjiva nosiitit Vairakas teleprammas, kas atkal sa- turéja norddijumus par - ,,Stajina veléSanos satikties ar saviem Pots- damas kollégim un turpinat sapra- Sands un miera politiku’. New York Times korespondents Herisons Sellisberijs telegraféja: .,.Lal gan stalins sanémis frstu norddi‘umus, Ka vina veseitbai neboty labi gari jaras vai gaisa celojumi, Padomiu Savienibas vaditajs saviem tuvaka- jiem lidzstradniekiem atkartoti uz- sveris, ka ving labprat uznemtos ari visgarako celojumu, lai pakalpotu savas vaists un pasaules miera inte- resem. Stalins teicts, ka vind pasau- leg mieru stadot. augstik par savu veselibu.* Reutera afentiras ko- respondents no Maskavas zinoja vél skaidrak: ,,Staling bitu gatavs sa- tikties ar prezidenty Triamenu mie- (Turpindiums 8 pp.) 1 Atiantikas val-tu Noy” ~Vo, 12 generalstabu priekenieki Haga Haga (B). — Holandes galvaspil- seta otrdien sakas 12 Atlantika pak-. ta valstu generi)étabu priek3nieku konference, kupa ierad’s ari ASV. aizsardzibas ministrs Dzonsons. um Seneralstaha priekSnieks Bredlijs. « ° Pirms izlidoSanas uz Eiropu Dion- sonu plenéma prezidents Triimens. Presei aizsardzibas ministrs Dion- sons paskaidroja, ka ASV brunotie spéki ir pietiekami. Ar $0 interviju aizsardziwas ministrs acimredzot vélas atspékot gen. Eizenhauera pirmdien izteikto apgalvojumu, Ka ASV aizsardziba un ipaSi brunotie speki noslidéjuSi zem katrim drogi- bas prasibam.” | Konferences mérkis ir jau izstra- data regionala plana saskanofana un ari vertéjumi par zaudéjumiem, kd- dus kara gadijuma varétu ciest Rie tumeiropas brunotie spéki. | 16 REIZES ATSTAJ UN SEDES Nujorka (B).— Lai protestétu pret Eleonoras Ruzveltes atkalievéléganu par UN cilvéka tiesibu komisijas priekssédi, Padomju savienibas par- stavis pirmdien atstija UN sédi. Tani pasa laika padomju pdarstavis atstaja aril UN transporta komisiias sedi Kinas delegita klatienes dél. Sis bija 16. gadijums, kad padomju delegati atstajusi UN sédes. Vai atentats pret Cechoslovakijas komunistu partijas seneralsekretaru Praga (E). — Pagadjuso sestdien Praga cirkweja baumas, ka izda- Tits atenfats pret agrako ministru prezidentu Zdaneku Firlingeru un koministu partijas @eneralsekretaru Rudolfu Slanski. So zinu lidz ar Cechu informacijas ministrijas ofi- cialo atsaukumu piektdienas vakara raidijuma sniedza ari BBC. Sal sakaripa UP zino no Otavas: agra- kais Cechoslovakijas siitnigs Kanada Frantiseks Nemecs sanémis infor- maciju no Pragas, ka atentdts tie- Sam izdarits. Firlingers esot noga- linats, bet Slanskis fevainots. Lidz Sim par eventudlajiem notikumiem Cechoslovakija tomér nekddas skaid- ribas nay. Kada cita zina no Pra- fas vesti, ka Slanskis pasnavibas Cechu oficidla zinu agenttra Ce- teka turpretim vésti, ka no sava po- | stena atkapies nacionalas frontes izpildu komiteias #eneralsekretars, tieslietu ministrs Dr. Aljeksejs Ce- picka. Si demisija notikusi ,,par- stradaSanis dél". Par Cepickas pecnieku iecelts nacionalsapulces snikers Dr. Jons. WNacionalo fronti Cechostavakija nodibinaja 1948. ga- | da februari pec valsis apversuma Praktiski tas rokas bija visa izpildu } vara. - brivpratigi. NEWSPAPER —— Nr. #5 (369) | Tresdien, 1950. g, 29. marti imndk treddienis un scstdienka Izdevéla: Latvieby Centrété Eo. mittels Galvenaie redaktore: 9 - | Svares Australijas redak- clas vad A. Smite (Lawley House. Canberra, A. a T. Australia) Redakctias sadrese: Essiinge/N. Breaite Str. €=—& telefons 1730 Sagaidams vacu’ valdibas DP LIKUMS | Jauni iesniegumi beglu stavokla | nodrosinasanai Vacija Devinu pie IRO akreditéto lautibu parstivju apspried® Minchené, kura jatvieSus pirst&évéja LCK priekgsédis H. Klarks, pérrunaja jau- tajumus sakarnieku sanaksmei Bad Kisingena §. aprili un apspriezu rezultatus. kas nct.‘suSas amsrikinu augsté komisdra stibS un DP ko- misij@ Frankfurte un kupas ka visu tautibu parstdvji piedalljugies H. Klarks un ukrainu CK parstavis Pe lenskljs. Izcelosand uz ASV, neskatoties uz formalo liberalismu, radu$as lieias praktiskas gritibas, kas péc ierobe- Zojosas Jauksaimniecibé nodarbinato kvotas prasibas vél vairak paslikti- najugsas ieceloSanas iespéjas. Ja aperiitindjumi, kadi tie izpauzas pasreiz, turpinasies ilgaku !aiku, maz ticams, ka uz lidzsinéja liku- ‘ma pamata lidz 30, iinijam ‘ varés sanemt vizas un izcejot paredzétais imigrantu ,skaits. No vienas puses akeijas palénin&Sanaés draud atstat dalu tagadéjas kvotas neizmantotu, bet no otras —' faisni Sie apstak}i un palénindsand¢ var ietekmet jau- nd likuma: likteni, jo t& pretinick! visidi cenSas pieradit tagadéja li- kuma k}tidas wn trikumus. Vairdék vai mazak dibinati vini parmet ne- velamu elementu, krimin&listu un politiski neuzticamu cilvéku telai- Sanu, minct neparastl augstus skait- jus ari par fecelotajiem uz viltotu dokumentu pamatat Tik plaSa ak- cija var rasties un ari rodas kliidas, ta ka atseviski parmetumi izteiku- ies Joti konkréti, kas savukart le |. kuma izpilditéjas instances un per- _sonas spied uz joti lielu plesardzibu. Ar to pa’ dalai izskaidrojamas. grfi- tibas dokumentacij§ sakaraé ar de- nunciioijam un . bi}. kapavityu jau- tajuma” Nemaz nay lespéjams ticét, ka pée pieciem gadiem un neskaitamiem i¢cintereseto tautibu organizaciju. un parstivju iesniegumiem sen nebttu bijusi izdeviba noskaidrot bij. le- #iona un tamlidzigas lietas. Tatu jau Nirnbergas pravad atklajas, . ka Karaviru jautajumu : 7 ¥v + i — | lzskirs reize ar jauno DP hkumu Lidzigi latvieSu. presei ari igau- nu laikraksti pédéja laika daeudz nodarbinati ar sapigo bij. karaviru izcelofanas jautajumu. Laikraksts Eesti Post, iztirzajot bij. karaviru lzcejosanu uz Savienotajam valstim, norada, ka vislielakos SkerSjus seit Tada dazfdie amerikanu festazu uz- skati. Viena festazu un politiku dala grid noraidit visus baltiesus, kas dienéjusi vacu armija, citi tikai ios, par kuriem pieradits, ka tie lestajugies vacu armijas dienest{a Jauné Hikuma grozi- juma ietvaros, ko patlaban apspriez senata, paredzéts noraidit tikai tos, kas cinijusies pret ASV. Iztirzajot sikak palidzibas orga- nizaciju. memorandus un siitnu lesniegumus bij. karaviru jautaju- ma, laikraksts piezimé, ka IZaunijas generalkonsuls Vaéingtond J. Kaivs paskaidro, ka kaveSanas pamata esot jaunais DP likums, jo taja starp citu paredzéts izSkirt ari bal- tieSu kapaviru imigracijag jautaju- mu, ASV iestades -nemédzot steig- fies prieksa augstakam iestad¢m (ka tas Sai gadijurma ir senats), ial prieksiaicigi izskirtu kadu jautaju- mu, kura galigais atrisinajums i¢tverts likumprojekta. Laikraksts talak zino, ka ‘atviedu un igaunu palidzibas organizdciiu parstavji Vasingtoni apmekléjusi Valrakus senatorus, lal tos labvéligi ietekmétu bij. karaviru jautajum3. Daudzos gadijumos pozitiva piekri- Sana ari panikta. Péc Eesti Post zinam galigais lémums karaviru jautajuma gaidams aprila pirmaja pusé, kad izSkirsies DP likuma pa- pildinajumu pienemSana vai norai- disana. Ari latvieSu laikraksts ASV Laiks raksta, ka karaviru jaufajuma gali- ga izlem$ana nav gaidama pirms jauna likuma plenemSanas, Likum- projekta autori laikrakstam pa- skaidrojusi, ka likuma pants par bij. kapaviru izslégSanu no imigra- cijas attiecindms vienigi uz ladiem, kas cinijusies tieSi pret ASV, bet nevis pret sabiedrotajiem. lefions bija mobilizdts. Un tomér jautajums paliek neizélirts, un ra-= Gies divaing stivoklis, ka augsti-= kas instancés mums atbild bij. kapa- Smogs nelalmes gadijums Belgija! Kvarinon’ (K) —' Bh - marti pl. 10.30 Kvaringas og|raktuvés 1530 m dsljumd, kur stridija ari vairiki mosu Starp nogalinktejiem is 2 1 marok&nls un miasy tantie eo g. V. Fidsinleks Harijs Pric- ditis, Vind atstij slevu an 8 g. ¥. audiudélu, Nekavéjoties tika organisdt! glabSanag darbl, bet izpliide- Sis gives un milsigi. karstuma dé] gliblanas komandas tk atri_ nevaréja piek[iit februku- ma vietsi. Kids no glibiqgnas komandu daifbniskiem stipri saindéjies ar gisém. | viru jelaiganag lietig ar j&, bet vie os lestadés praxtiski rikojas pre« Maldigi daZi pienem, ka lab&ke stavoktis esot radies bij. ungdru ke-« faviriem, kas navy bijusl iesaist{ts legiona, bet vdcu armijas négulirés + vienibas, tomér lidz pat Sal dienaf viniem pieméro to paiu praksi, ko baltiesiem un ukrainiem Paliel vienigi cerfba uz jauno likumu. Gandriz lidziga neskaidriba Vi- clja paliekoSo .jautdéjum4, viemaz par fam nometném, kurim bfitu j4-+ paliek palieko$o ricibi, Izkkirlgam lemumam te bitu Hela nozime, jo ar dzives vielu saistas daudzl cit! jautajumi, seviSki fespéia dabit darbu. Pagreiz nozimigak& probié~ ma ir galdimais vacu valdibas DP likurns resp. likums par DP pér~ ' RemSanu vacu saimniecib4. To iero- Sindju5i augetie komisiri, arf DP centralas komitejas nakudas ar sa=- viem iesniegumiem, ti ka jigaida tikai attlecigie vacu priekSlikumi. Apspriedé tautibu paratfivji vie~ ‘Nojas un parakstija vél vieny konl- gu priekSlikumu iesniezgSanai attle. cigajam iestadém, kui skfra Jautajumus par béglu definiciju, pavalstniecibu, legitimaciju, patvé- ruma: tiesibam, darba un sociflo no- drogsinéSanu, fzglitibu, nastu izlidzl néSanu, tautibu nacionalam parsté- vibam utt. Japiezimé, ka jau agr&k lesniegto planu izgiftibas llet&s TRO un augstais komisérs akcept&is kd pienemamu bazl talikiem lému.- miem. Tapat apspriedé vienoifs un parakstija tekstus starptautiskajam darba birojam Zenéva par darba un pensiju Hetam un misu prasibam minoritasu tiesibu uc. jaut&sumos, Vacija paliekoso sailmnieciskal no- drosinaSanai kop’ ilgdka laika notie. kus4s sarunas par koonerativu orga- nizésanu IRO un. cités attiecighs iestadés uznemtas atsaucigi. Jau- fajumu paredzéts vél apsprieat {pa- S4 sanaksmé Bad Kisingend. : = . + DP prasa tadas pacas mt . = - , *, Hlesibas ka vacie-iem Visbacene (F). — Hesenes anga- bala amerikanu komisarg Dr. DZéms Numens uzalcinajig ar rakstu turie~ nes ministru prezidenty Christidnu Stoku lidz 5. aprilim iesniegt priekS- likumus par parvietoto personu lesaistiSanu vdcu saimniecibd pée lam, kad IRO bus beigusi darbibu., Numens Hesenes ministru prezi- dentam noradijis, ka DP janodro~ Sina tadas pasas tiesibas ka vacte- Siem, seviski bezdarba gadijumd, tiesibas uz dzivokliem wun darbw