A ya v - See EA eee Nr, 102 (326) 1949. g. 22. oktobri. Arf eutoré Purakstu vai Inicifliem pa- Fakstitajon rakstos tztalktde domae nav | Watra zips cedakciias domas a gg - PALIDZESIM VIENS -OTRAM DZ.VOT Simtiem jautdjumu misu dvéseles izkliedz jau gadiem ilgi, un visbie- Zak ir (a, ka atbildes neatskan, Ka- pec? Jau ilgi ap mums vairs nav tas dzives, kupu més milétu; ap mums ~ arf vajadzibas . aizrakstit ‘draugam, kas tavu balsi aiz taluma 4 i ' @véself ar simtu ‘sapnu uy | Val dzivt - dy dzive, ar kuru tikai jacinds. -Un jautajum:, kas tapuSi un augusi no. birds, no sapniem, no ilgam pec dtaudzibas un milestibas, péc tas da- Jas dzivé, kas kautrigi grib ziedét un ! paliek neatbildéti. Nav, kas dis balsis klausitos un gri- bStu atbildét. Arvien vairak topam skanét cilvékos, alznemti ar cinu, ar ste:gu, ar ri- ‘ar lielam un sikim bédim. ' Lal pieminém siku pieméru: bri- Ziem liekas, ka nav vairs laika, ne véstull Silda jau méneslem ilgi. Sametas bailes paSam no sevis: par ko es to- pu, par ko es palieku? Vai tikai par Tiku, kam péc 100.000 nolemtiem ap- - grlezleniem jasadilst un par muti, Kam '‘tikai jéapéd savu maizi, kas 3i- hia aprriezienos nopelnita? Kur paliek t& dzives dala, kural Dieva cilveku nolémis, dodams tam ziedesanu? ©& ir miisu pagu lecerété un miléta ‘dzive, kuru mums turpina atnemt Jau desmit gadu. - atpéma miisu brivibu, valsti, zemi ‘Un majas. ‘dienim turpinds misu nebeidzama Firms ar durkli Kops tam asinainajam irgsanas un atvadiSands. Mums ir j bijis datas minites laika atvadities no téviem un braliem, ko panéma ; cletumi un Siblrija, Ar izmisuma ce- Yibidm més atvadijamies no tiem tikstosiem Latvijas jaunekju, kas, vél dzivi neredzéjusi, aizgdja ugunis un no kauju faukiem neatgriezas. Driz bija Ne phlaies no'dzimtenes krasta: | Sa, kas miléts un nakotnes sap- nos aukleéts. nlikusie satikadmies Va- eljas, Austrijas, Daniias vai Zviedri- jay krastos. Dawzus brigus latviesu kupli dlevkalpojuma, dziesma, teal- rl, grdmata, gioznd més vél paspejam A%ivot dzivl, kupu més miléjam, - ; Repa atsauchs un athtid@ja:” niteu | |. dvégdlu jautdjuttilem. ‘Més° vél ‘au- gim no dzivds saknes, Més vél ju- | tim lielu sapnu dzirkstis vij&mles ap milsu plerém. Més satikam sirmug tévug un ma- - tes, kas stastija mums tadais pa‘as Dalsis kA miisu Istie tévi un ma- | tes, kupus daudziem no mums vairs Uy ir 26), ka tas nav ~~ Hleci? neredzét un nedzirdet. Més satikam syeSus, un tie tapa miisu draugl. més satikém jauneklus un jaunavas ar ndkotnes spozumu seids un doma- jam: luk, milestiba zled. Un atkal mums jalet. Atgrie%a- « miles vel durvis, paskatamles uz visu atpalral, pastivam un aizveram ari Bis durvis alz sevis. Jaunas atvadi- Sands, jaunas SkirSands no dienas diend: sakam: uz redz@Sanos, domi- Yam: Dievs zina ,... Un aizelam pa Vienam, Iabl ja pa divi, tris kaut tur sveSumé alz okeantem, alz me- Ziem, alz purviem,, aiz tuksnesiem, fikstos'em kilometru viens no ‘otra. Alzejot, kad visa ir 241, més, salu, sipieu kamolu jitot kakld, valcdaiam pasi: J4, bet més laileam ar] naico- Jamies kadrelz? Laikam, jf... Kas gan un kapée ir biljis sis dazu brizu naids? Cina par pleradiiumu, ka valadzetu milét. Tikai spitigi neat- bildétais jautajums: Kanac tu nemili? pespets. Nalds jau ir sizmirsts, ‘zkusis atzina: Tv biisi viens kaut kur ar sveSlem, ko tu milési, ko. tu nidisi? Kaut kur pie masinas, kaut kur na- ma, kaut kur tirumd. Viena! Kaut kur kalpone, kaut kur slimnicas ko- péja, kaut kur viréia Steiga, rupes, svesq valoda, vientuliba. Sie jaunie apstak]ji ir un biis pédejais uzbru- kums, lai atnemtu un satriekiu pe- déio — miisu dvéseli, miisu ieceres, mist: sapnus. vientuliba kilegs, un neviens neat- bildés. Varbut pirmais gads vel paies ap- mierindjum4 par pasa pelnitu§ un labu maizi, apaviem, uzvalku . Tad n&ks pirmais vientulibas sma- guma laiks, kuru parvaret vie- Nam pasam ar sevi reti kadam bus pa spekam. Més sauksim saukdami viens otru: Kur tu esi? Kur tu pa- Sis balsis jau tagad skan. no visiem kontinentiem: Rakstait vestu- les, sities grdmatas, stastiet, kas no- tiek Latvija un kas notiks ar dzim- teni! Lai brauc uz Sejieni vel tau- tleSi, més esam vieni pasi! Lai pasaules plasuma dvéseles neizplénétu un nesabruktu vientuliba un neklitu vienaldzigas par misu visu kopéjo sapni, tam if un biis japalidz dzivot. Ja cilveks ir tikal paédis un apsérbies, ar fo vien dvaéseles dzives_ alka nav piepildita. SveSuma un vientu- libd atstitis @veseles bads nav rem- denaks par maizes badu. Viens! . Simts . tautajumus | izmeéetatas LATVIJA Austrija vairs tikai 658 latviesi | Darba un sardzu viru LIpZ SIM VISVAIRAK IZCELOJUSI UZ ARGENTINU UN KANADU. APSIKUSI KULTURALA ROSIBA.—AUSTRIESU PARSTAV] BEGLU - NOMETNU ADMINISTRACUA Austrijas latvielu dzivé pédéja -pusgadd notikuSas ievérojamas pdr- mainas, jo, izmantojot katru emigrii- cijas iespéju, izcelojusas jau divas treidalas no tautieSu skaita, kas Austrijad bija 1946. gada sakuma. No vairdk nek 2000 & g. 1. oktobri bija palikuSi vairs tikai 658. PaSreiz lat- vieSui visvairak dzivo amerikanu josid — 368, anglu joslé 141, franéu 131 un Viné 18. Austrijas galvaspil- sata palikudi tikai tie, kas jau iesal- stijusies Austrijas saimnieciba nedomé izcelot. Vairaki, to vidi zver, ady. N. Valters, zvér. ady, A. Kurme un Dr. K. Butuls, jau par- gajusi Austrijas pavalstnieciba. Pi- rajie ap 65 agrék Vine dzivojodle latvlesi atrada iespejas ka no turic- nes izklit un tagad mit Glazenba- chas nometné vai ari izcejojusi. Lidz Sim no Austrijas visvairak izcelojusl uz Argentinu — 265, Kanddu 219, Angiiju 160, ASV 126, Venecueélu 119, Austriliju 116, Cill 67, Jaunzélandi 39 un mazaks skaits uz Franclju, ‘Braziliju, Svelci, Ziemelafriku, Zvie- driju, Italiju un Bejélju. Uz Vaelju pedéjo divu gadu laika parvietoju- Sies 78, bet Latvij& pavisam atgrie- zusies 89. T& k& izcejofanas akclja no Austrijas uz ASV s&kés tikal ajp- rili un pédéja lalké galvolumu #a- nemts diezgan daudz, paredzams, ka latviebu izcelotaju visvalrak tomér bus uz ASV. | Div! apstakli pamudina latviedus péc lespéjas Gtrdk atstat Austriju: nedrogsaig politiskals st&voklis un sagaldamais bezdarbs, Nerundjot par varbiitéjiem starptautiskajiem. s2- retéijumiem, kag varétu pérstelgt béglus Austrija, nedrotibu vinos ra- da Austrijas vaistsviru runas un pa- skaldrojumi presé, lal béglu jauté- jumu k&rto§anu nodod pasiem at- striedlem; vini tad to izkirtotu dtrl un pamatigi, jo tik smegu nasty Austrija nevarot un negribot net. Ari jau tagad man&mais bezdarls neka laba nesola tiem, kas vélétos Seit palikt, PaSreiz latviesi visvairdk strdda IRO iestad&és un Militaras parvaldes darbos, bet pavisam nie- cigs skaits austrieSu uznémumos, pie kam tikal ka vienkirSi paligstrad- nieki vissmagdkaios darbos, ko au- striesi padi-veic nelabprat.. Dzive nomeétnés, saHidzinét.ar. 1946. gadu uztura zina uzlabojusies, jo to- . reizéjn 800 kal. vieta tagad diena ESS Se Zinas par al latviesu gaisa speku izpaligu LCK Bavdrijas apdabala péar- stavia ‘Minchenes birojé kfds bij. Vicu gaisa speku virsnieks iesnie- dzis sarakstu. ar Sadiem latviesu gaisa spéku izpalfgu virdiem: Ar- bergs, Austrums, Kérlis Beinerts, Valdemars Beinerts, Berkis, Birz- nieks, Bliims, Budin&, Lacis, Lapins, Linis, Lisis, Muiz- nieks, Osis, Ozolin&, Reding, Tan- nenbergs, Uibo, Ziemelis, Zviedris. So jauniegu grupa (ar apzim, 2/218 Kish.) lidz Rigas evakuacijai bijusi novietota Milgravi pie Rigas, het pec tam lidz kapitulacijal Liepaja, kara ostas tuvuma. isi-pirms kapi- tulacijas vienibas vadiba uzdevusi gaisa izpalgiem novilkt uniformas, ieterpties civiltérpos un izklist, Vi- si uzaicinajumam paklausijusi, iz- nemot 3, kas padevusies krievu gusta, | Informacijas sniedzéjs nodevis biroja riciba ari divus grupas 1z- némumus., Gadijuma, ja trimda ajt- rastos kads minéto gaisa izpaligu piederigais, tad péc vina pieprasi- juma ar vietéjas komitejas starp- nieqjbu birojs ir ar mieru izsiitit So uznémumu kopijas, Pieprasiju- mu adreséi:! LCK parstavis Bava- rija, Miinchen, Herzog Rudolfstr. 49 a ha ere lp ee, cee ee ey Aan lemepeorpelogy ln ae wen array ae oy [en . Mas nedrikstam savam lktenim atstat nevienu tautieti, lai ari kada nmyuiza meza mala kaut kur pasaule fas butu nonacis, SveSuma ikkatru var piemelxilet sliimibas, nelaimes gadijum:, triikums, vientuliba, dzi- ves apnikums. Jau pie laika visis zemés, kur mit latviesi, jas&k veidot pamatus tau- tas kopibas organizdcijai, kas ap- {vertu un apvienotu visas pasaules latviesus. Sai organizacijai jiitop par realu un dzivu spéku, kas spé} palidzét garigi un materlali un kas spetu aizsniegt visus. Tai jabut arl tadal, kura dalibnieki, balstitaji un lidzrundtaji bitu visi latwiedsi v:sa pasaulé, Ja, ari tie, kas Socien ir alz dzelzs aizkara. Ka ar viniem sasaukties, tos cejus atrast més pro- tM. | Sis tad bis spéks, kam biis tiesiba un balss atprasit Latvijas brivibu, Sis ari bus tas spéks, ar kuru més vistiesaka veida spésim palidzet dzi- vol viens otram svesSuma gaitas un reiz aiznesisim Latvijas karogu at- pakal pie Daugavas. J. Klidzéjs UA . Kolbergs, | —dlielgaidu kvinteta sanem 2000 kal.; nelaime tikai ti, ka kaloriju lielikd dala ir maize, bet ‘maz taukvielu un galas. No nomet- nes devam vien iztikt Joti griuti, bet tiem, kuru gimenés nav pelnitaja, piepirkt nav lespéjams. Lai gan ja- Jal, taukvielam, cukuram, plenam un baltmaizei vel arvienu vajadzigas partikas kartites, briva tirgi tomér yar dabit visu, Bet ti ka dzives standarts AustriJA Joti zems, neko. sevisku nevar atlauties arf cilvéki, kas pelna. Salidzinot ar Latviju, al- gas ir apméram tris reiz augstakas, bet cenas — 7—10 reizes. Ar 1. oktobri ievérojami paaugsti- néta maksa par dzivoSanu nometnés un lidzSinéjas maksimalas summas — §0 Sil. yiet& vienai gimenel rné- nesi tagad jamaksd 340 §1l, No 1. oktobra nometnu administraclja ir ari viens austrie$u pirstavis, un no- metnes paklautag austrieSu policijas kontrolei. _ | Pagreiz Austrija rosigl darbojas IRO padomdogsanas komisijas, kuras vienigi jeteie izcelot uz Australiju vai ar! nedod tzredzu vispér izcejot. Austrijé biig apiesti palikt apméram 200 stimo un veco latvieSu, Vecajlem laudim lidz Sim iekartots viena mit- ne, kur pagrelz dzivo 7 tautiedl. Lal nodrogindtu to tautieSu sté- vokli, kam nebis temts snieetu palldzibu jau tagad triku- mA nondkugajiem, pag&ijushi vasara nodibinats Austrijas latvieSu paipa- lidzibas fonds, kas no savdktajlem ‘WNdzekjiem varéils-atbalstit jau vai- rhkos gadffumos. Samazinoties latvieSu skaifam, ap- | slkusi ar! kultrAlA rosiba, kas se- ~ vidki-dziva bila Austrijas latvlesu eentra — GlAazenbachas nomeilné. . Beidzig past&vét GiSzenbachas kolls un tedtra ansamblis. Audzéknu -1z- celoSanas dal jau pagajusaé gada sl€- dza Glizenbachas gimnaziju un &o0- ruden skolénu:un, skolot&ju triikuma dé] mfacibas vairs neatjaunoja ari Glizenbachas, Ridas un Spit&les lat- {. vieSu pamatskolas, Stipri sarucis ari Austrijas latvieSu stud@joso skaits, un, pleméram, Gracas universitate, kur 1946, gad& studé@ja 25 tautiesi, Sogad: to dara vairs tikai 3, Insbru- ka 8, Vine 2 un Zalzburgas muzikas augstskola 2 latvieSi. Vinu materia- lais stavoklis. lotl..gruts,..un. vairak. lai nopelnitu lidzekjus studiju turpl-_ naSanai, strada ka avizu iznésétaji un lidzigu darbu. Iepriecinofi to- mér, ka arf jaunajaés majvietis, kur latvieSi aizbraukusi, par spiti daz- kart smagaial eksistences cinai, vint turpina stradét ari sabledrisko tn kulturalo darbu, un sevi8ki aktivi Saja zing ir izcelotaji uz Argentinu un CTH. | Austrijas laiviesu parstavis. | Nometnu dzive LIBEKA latvieSu: skauti un gai- das, atskatoties uz éetriem darbibas gadiem, staids atklitibas prieksa ar virkni labi sagatavotu. uzvedumu. Libekas latvieSu teatra zalé sen ne- bija redzéts tik daudz skatitaju, kas ka jestudétaju —‘' skautu un gaidu vaditaju — t@ izpilditaju veikumiem veltija pelnito atzinibu. Vis.sabak pa- tika M. Raiskumas iestudét3s tautas dejas, guntinu un gaidu vingrejumi. ar stipam, sarikojuma sibildiga or- ganizetaja un Staburaga skautu vie- nibas vad, H. Berga trenétie vingro- jumi, Liepavota gaidu vienibas vad. B. Bérzinas iestudétie tautas dziesmu dramatizéjumi guntinu izpildijuma, un mazskautu dziesmas un guntinu runas ktoris. Sarikojums bija leturéts tirl naclo- nala garé, | FISBACHAS latvieSu nometnes jedzivotaji parvietoti uz Duillingenu, Figsbachs pagaidém atstajot tikai tos, kam vistuvakaja laik& paredzéta t7- celoSana. Uz Dillingenu parce!ta ari neliela grupa Valkas nometnes lat-~ vieSu. Jaunaja nometné 10. oktobri macibas atiaunoja Kiarja Skalbes tautskola un fimnaziia un ievéléta ari komiteia ar. priekSsed: prof, J. Rutmani un locekliem UH. Tilleru, N. Johansonu, J. Ritinu un J, Kvepu. VeléSanas no 494 balstiesigajiem rie- dalijas 76,5 proc. Jaunas laiviesu ne metnes adrese: (13b) Dillingen’Do- nau, DP Camp Ludvigkaserne. KILES-FRIDRICHSORTAS latvie- su nometne likvidéta un tautiesu lie- laka dala parvietota uz Eitinu, bet Gazas gimenes ar] uz Neistati. Kilé palikusi tikai tie, Kuriem Vacija ir darbs un kas jan iekjavuSies vacu saimnieciba. YWCA-YWCA sariko Minchené orivati dzivojosiem DP bezmaksas anglu valiodas kursus pledzivojusu Specialistu vadiba iesacéju un pra- teju grupas Nakamais kurss sak- sles 26. oktobri, un dalibniekiem uz to japiesakas YMCAS-YWCAs Stu- dent's Service biroja Minchene, Her- coga Rudolfa iela 49. . : izcelot un | ~apapriedusi un nolémusi | brivpratigajiem strédniekiem pieme-_ Aietna: priekszime Izcilu priekSzimi tautiediem no- ‘metnés rada latviegu darba un 3ar- dzu rotu viri amerikaénu un angju jos]d, nevien apzinigi maksadami centralafim iestidém padsapliksanas nodevu un darba nodokli, bet tk me- nesi ziedodami ari visai ieverdjamas summas kara invalidiem, seredzi- gajiem un tuberkulozes ilimajiem tautiesiem un bij. kapaviru pieaeri- giem, Darba viru atsauciba neésav- tigajé palidzibas darba ir visur vie- nada, jo katra rota uzpémusies ripi par krietnu skaitu nelaimigo un tru- cigo, bet, pieméra péc, min?sim sum- mas, ko Jaikf no §. g. 1. janvara Ndz 31, 4ilijam ziedojusi 8252. darba ro- tas apm. ‘140 virt, kuru “aurmera alga ménest nav lielika par DM 150,-—-. Sajos 7 méneSos misu trim- das iestadém nodokjos samaksats DM 2991,—-, bet invalidiem, tbe slim- niekiem un karaviru piederigaiiem ziedots DM 11.514,10. No &éis fevéro- Jamis summas neréedzigie karaviri sanémusi DM 2939,70, divi invalidi vienreizéju pabalstu DM 700,--, bij. karaviru piederigie DM 1450,--, kara invalidi Eslingend DM 2090,—, Heil- bronas the sanatorij& esoSajie kaya. invalidi DM 2180,—, tbe slimnie- ki’ Merkhausenas sanatorijaé DM 1540,—, tbe slimnieki Hellbronas sa- natorijé DM 3650.—, kara invalidi parskoloSands kursu. apmekléSanai DM 300.—. Bij. karaviru bérni un tbc slimnieki bez tam Janos sané- musi bagatigas. mantu davanas. In- validu, slimo tautieSu un bij. kara- viru piederigo atbalsti§Sanu darba viri turpina ari tagad, daridami to pilnigi labpratigl. Ary, B. B rivpratigie stradnieki no Anglijas vares. izcelot uz Kanadi KLNA apriipes fonda sekretars Andrejsons piestitiiis LCK Kanadas imigracijas komisijas locekja Smisa véstules fotokoplju. Véstule ir at- bilde uz jautajumu par Elropas brivpratigo stridnieku talakas izce- losanas jiespejdm no Angiljas, Imi- gracijag komisija jautaéjumu nesen rot vispar plenemtos imigracijas no- teikumus. | Sakara ar $0 lémumu latviesi, kas stradd Lielbritanija, leceloSanas at- Jaujas var meklét parastaja karta; Kanada vélami zemkopji, laukstrad- nieki, riipnieu stradnieki, og|ratt. lecelotajus uznems lidz ar gime- ném, parbaudot ikkatras personas uzticamibu. No brivpratigajiem stradniekiem izceloSanas gadijuma neprasis pieradijumus par darbali- guma izpildiganu Anglija. Lémums pazinots Elropas émigracitas super- intendantam Londona. (in) LATVIESU NEREDZIGIE RADA TEICAMUS DARBA REZULTATUS Latvieju neredzigo darbu izstadé Libeka, par kuru zinojam kidd no lepriekSéjiem Latvijas numuriem, bija redzami daudzu nozaru izstra- dajumi: audumi, sukas, grozi, ‘pér- hséu paklajint uc. Visvairak ekspo- natu bija devis A. Teichmanis, J. Bankovits, H, Auterhofs, B. Aronié- ka, M. Angmite, ka.ari NeiStates ne- redzigo darbnica. Kaut gan izstaéde nebija domata k& makslas skate, bet vienigi neredzigo darba —rezultats, jaapliecina, ka visus redzétos prleks- metus varétu likt ari makslas salo- na. Skatitaéju interesi saistija ari neredzigo macibas lidzekji: grama- tas, rakstampiederumi, punktraksta rakstammasgsina, parasta rakstamma- Sing, kas plemérota neredzigo va- jadzibam, ipasa stenogrammu = ma- Sina, kas atvyiegling atraku raksti- sanu, un citas neredzigo ikdienas dzivé nepieciesSamag lietas. Alfr, ¥. WAIRAK pp -KANADAS OGLRAKTUVEM aicina uznemt, sikot ar ndkamo pa- vasarl. raktuvju ministrs Kinlijsaids, Tirdzniecibas ministrijas parstavju sanaksmé ving zinojis, ka no lidzgi- nejiem imigrantiem 3.930 personas nodarbinatas raktuvés un &0 proc. ho tam pildijusas liguma paredzéto darba gadu. (in) AMERIKANU JOSLAS LATVIESU BERNI NO BELGIJAS ATGRIE- ZISIES 9. NOVEMBRI Caritas Catholica pazinojusi prof. Dr. P. Laurinoviéam, ka amerikanu Joslas latviesu bérni, kas atrodas at- puta Belgija, atgriezisies Vacija 9. novembdri un pl, 14.10 ieradisies Min- ‘Chenes galvenaja stacijé, kur vecaki alcinati vinus sagaidit. Lidz ar £o prof. Laurinovits atsaue savy agrako pazinojumu par bérnu Sagaldisanu Nirnberga. . Aneglijas Sestdien, 1949. g. 22. oktobry. LCK lida Austtjes voldibas parstav! laut izcelot veciem cilvekiem LCK iesniedza Australijas valdibag parstavim gen. Galeganam ligumy neskirt gimenes un jaut izcelot vee clem cilvékiem kopa ar piederigiem, Iesnieguma noradits, ka daudzie kas izcelo uz Australiju, Vaclia dp vecaki, audzinataji un citi tuvl pie- derigie, ko vecuma val vajas vege. Hbas dé@}.Australijas komisijas ateigs per emigracija: neplemérotiem, Sada komisijas riciba nostida fimenes tragiska stavokli, jo bérniem japa- met piederigie nezinimam liktenim Vacija, saraujot svétis gimeneg ani. tes un atnemot bérniem iespéju ra. péfies par vecakiem. Ka aicelotaji, ta palicéji patvaligo atékirganu par. dzivo joti smagi. ,,Més neSaub&imies," teikts talak lesniegumié, ,,ka Sis par. -Azivojums jot] daudziem ir vél sms- gaks par dzimtenes, mantas un ve Cuma nodrosindjuma zaudéSanu uy, atseviskos gadijumos Jau prasijla dzivibas upurus™, Vel noradits, ka gimenu skaldiga- na ir krasd pretstaté kristigal mori. lei un huménitates principiem. Gen. Galegans ligts darit visu lesp&jamo, lal gimenes nedaliti varétu nokjit Australija. (in) | SEQOUDEOGRAUESERDRDERHUETIND EAD ERORTREOTOGREORay VEST ULES REDAKCIUAI JAUTAJUMS IZDEVENEM Vérojot miisu gramatniecibas jau- numus un lasot par paredzamajiem jaunizdevumierm, rodas jautéjums— kads ir milsu gramatniecibas mére | kis: restaurét miisu nacionflo lite- ratGru, vai gadat tulkojumus? Pé déjais paSlaik vérsas plasuma. Toe mér valrums tautieiu par 8adu rie | cibu nepriecajas, nevérojot pat to, ka lielaki dala tulkoto izdevumu ir vertigi, Bet kapée gan jaizdod tule kojurni, ja vél nav izdoti daudz mi- | su pasu rakstnieku darbi, pleméram, P, Rozisa, J. Akurdtera, K. Zarina uc.? Izdevéji!. Dodiet mums originil- darbus — ki vecos, ta jaunraditos, Tas butu Jisu krietnakais darbs. G. Krace, Libeké. TULKOJUMUS VARESIM LASIT | ORIGINALVALODA ~Tautiesiem izklistot pasaulé, viens | péo otra: likviddjag. Jatvieiu. salm- . niéciskie pasdkumi Vacija,""Dombju, ; ka t&dg pats liktenis skars aril: miu | apgaidus, un jHSaubas, val tle apes darboties kidd citi kontinentl. Tae ; dél, kamér vél iespéjams, vajadzétu . vairak véribas pievérst latviedu aie ; toru darbu izdo8anal, Latviesi, kas péc izcelofanas dzl- | vos valstis, kur runaé anglaki, ame= , rikénu un angju autoru darbus pée | paris gadiem varés lasit originalvae | loda, bet tle, kuru m&jvietas biis cle ; tur, katrd laika varés iegiit labiko #% anglu valoda sarakstito darbu tulko- jumus; pie kam pasaulee kiasiku ‘darbi, kaut ari tle bitu pavisam ma- zas tautas valoda, ir tulkoti visu kul- tirtautu valodas. lasigs parig padus vélak, bet zaudé- sim velak gan més pasi, ja mumé * nebis ko dot lasit saviem bérniem par latvie’u cilvékiem, latvieSu sé- — tu un tikumiem, Manuprat, tuikojumi bitu vélaml : vienigi no mfisu kaiminu — igaunu un lei§u valodim. Jumars, Hildesheimé. ODDEQTIUGUOUUTSCUGELINGUUGHSSUOTUDSEABOIGUSSONIE | ' a Aoztmigo lomy. _ Laba pelna bruklenu ‘latka— Vacijas ziemelog ir briklenu lalks. Mezi pilni ogotaju. Mezu trijstirl starp Libeku, Entinu un Neistatl ogo- | tju pulelni rund latviski — t8s mue | su tautietes no apkartéjim nomet- ném. , wha Veicas ar ogosanu?” sBiatu jau grozi pilni, ja vien last- taju nebttu tik daudz,° visu ¥ atbild kada gados vecika, runiga tautiete, ,Cik nu Vacija to briklegu vietinu. Savu daju tomér salasit var. Pietiek { savam patérinam, | tirgum. Nedélas tirdzinos ogas pardodam par 1 marku kilograma. Ja pagadas uziet Jabu vietu un Helékas ogas, diend savus 5 kg var salasit. Ja ple reizes pamet acis ari uz senu pusi, var nopelnit skaistu naudinu. D no misu puleina iegiddjusas 83% jaunas kleitas, gan kurpes, bez brik- leném un séném pie tam nebitu ti- kugas..."* »Bet ka ar atlauju? Val vacies! nay | : -pikti uz jums — drzemniecém?" »Nél Lidz Sim neesam — Jauna varda vai pane dzr juSas, Reiz pie mums pienaca ‘Sargs, noprasija — no kurienes ers kadas tautibas, bet ne rajas, Be na projam." } »hO iesaksit péc britklenu amr wir daudz un dazadi mezu “ ’ ko tiri labi var pardot vacu rapt Gan kaut ko samekléesim, J0 ka ka sa; ri au | a jadzivo :. Miesnieks Big no mums jasaglaba Labas gramatas vertipa tatu ar to nezudis, ja to i | | ‘ egta 3 yredamies Jus an a majo ists latvie u misu sirdis valda figam dzivos ap O . | : » al gc Alpu ainavas, u eat Seit jau pasa rk es apmekléjuma sh a aaa sirsniga sastap yeco péterpils opi kopa a Yeidemani, kas kor pe ini ricibas komitejas em whi fl init en rkartu un V. Reich- pil a vies pie izrotata-. ag HO MeCNES yartiem. Sutnim zie- an maza tautu meita zZen- taut déls Juris, teikdami Jau-— is solijuma yardus: ,.es ti- miitigal Latvijai!" 7 tenes teutiesu svinigaja Sa- ; tatvijas valsts augstalco priv yispirms uzrunaja ricibas bite priekisédis R. Veidema- pee kam latvieSu komitejas me 3 J. Peribachs, nateikda- i siitna anciemojumy, node- visu’ Kemptenes latvieSu diamu: .No sirds vélam, ministra lal atl Jiis sava sirmaja Ve- en varetu vélreiz izkapt dzimte- 4 iruti, kad misu baznicas pie aires atskanes brivibas zvanl!" feninal no Kemptenes nometnes | wirotijiem J. Perlbachs pasnie- piinim albumu ar nometnes sttéliem, bet stifna kundzei— vidiem rakstiem. rotatu Skivi. toni Kemptenes tautiesiem siit- BE ZarinS it seviSki uzsvéra ne- aamas tleibas nozimi, kadu ik save it, galdot Latvijas augSamcelsa- eftndu. ,Mfan dazkart médz par- “tela sutnis, ,ka es esot pa- t els optimists un mielojot jus hitim izredzem, stastidams sa- biks-par -misu~ stavokja: uzla- tn. Ji, 26 tiesam esmu opti- fa bei manam optimismam ir ari fun pamats, Man ir neiedragaja- witha, ka Latvija tieSdm reiz bi briva. Me sina runas un kopigi nodzie- js valsts himnes kempteniegu Biivil lidza ari LCK priekSsedi Uiurku teikt dagus vardus. sa Wii A. Klarks sanaiksmes dalib- iim starp citu noradija: ‘,Més tall dzirdam misu augstaka Peano aitindjumus uz vienott- & ie vardi isteniba nozimé? Soin’, ka mums visiem jaap- Re ap musu arkartéjo pilnva- Veil. Sis pilnvaras ir misu Mi smboliskais pamatakmens. las valstis tas atzist, tik BS tatiesiba eksisté ari misu na- ) valdiba, Kas Sis arkartajas devusi, Tadé| mums visiem jatbalsta arkartéjais piln~ ee eruta darba un uzde~ wekéand." Palak LCK prieké- Mueen musy aktualakajam broblémam, uzsverot siit- nis ha un mos centralo or- , latviegu "Mes vienoSani. ie vakarg Kemptenes at- QU Deidzas ap kora dzies. Ws Drezidents nay Metis un Vitsnieki ite! barikiides lati ad § beni my oe umura bila 7 vies apvienibas par Sinks Sastadits. Neciskaj lem apstakliem ais