LATVIA, 1989, . Bog re acijas mena f Sacha an meistarsachkiay W, ar 10,5 snciatrs Bo Ae 5 ponkiy Mm baghts Te artejais Van B OZ zauddjy régeru un eat t | aja Bogojuboy Jae Sava ; 4: Splests lie] rte plrsteigumi me mH regiva 2, vag iia ecu, cies tay, = 8 AP et iat Fin! ati, Oe On ania if Oldenburys bari wiles uz paidamit velai‘*: en 1 8 ig ay Vacijas rietumjosty | Knotel elitr, | | re a rustvardy mika B + a. 3 -E 3 Heh te LTT Y, Nostrirsands 7, hay : nick: ; sekts. 11, ire skaitla vard , levada. 18, Me eturas zime. 23, Neparelzas, 29 seta Kida arabu valsti, 30 ‘rt mniski ; omilis. ments. 4, laceklis, " Favat z Vards, jumi, 17. Smidinatajs. partijas iniclali. 3 fabrikas inicidli. alas. 27. Pilséta Francija, 22, Kadas Bordeliy Liblingas latvielu sometné pékiy! hotais Virs streichs 1949. g. 9. maija Apbedfis 7 Dzi]is s@ria sieva Vici meita un mezberni drimteaé nodalas Some ‘Boss naljé Ambergas Katrinas kapettl pi i paturés Aint va cont darbiniett autingas - sariatorija. inn mIja piemina patutes ae Gautingas senetorij .. a asi Dr. ZENTAS MAURINA® Sirds Mozolto [I]; iegf- b—, jesiets bro’. DM. a rAtkalpaedeveliem | Ms El ening pitna pen * Bain penta an AS DIENESTS pnd cna estat of &: nes: ae aleri{u): ¥, Po Ze 0 icpisony, 2 apm. 6g. aE dz, Rulli, 9 at Sut eh “b : no Gracas; 0 Kalncemplu pak onsite. Terpovicus ; aj 1893., igh. gfejeve, | bl bee Hirkheimas s, 1921.. sagb oes? sch Une nieci,. dz. feprual Oo Velskireniites q pic ¥6, atka ns 3 Par. 19 Vieiniehvand 2 ae tiem uz Berlini, ' Kodiga viela, 2. Slaven ¥ a. Baan lablba, 4, Miviy Be: G. Jaunatnes ori Me g. Vards, Ko pasaules politi) ey lleto kada reZima parstayji. 10, te: BE: ule. 13. P&daj& tnika bieti ‘yienia Mee 15. Smeldz, 16. JOry tou IE: 2, View pol: BE: 24. Sieviets it ‘@ ae i. 18 proce ii 2 a + lasiete * KAS ISTI KOSENKINAI DE- ' LATVIA Latvian Newspaper Published onder EUCOM Civil Affaire Division Authorisation Number UNDP 196. Publisher and Editor: Karls Rabice. pP Camp Aieinkdiz sear Giorburg/D. Priater: ,, Schwab. Volksbl.* Ginzburg/D., Bem.- Leadm.-Pl. 7. Cirenlation: 12000 Published three times weekly. Vai krievi grib at aunot DARBS DIEVAM UN TAUTAI Berlines blokadi? Partraukta satiksme pa autocelu Anglu militaris lestides ceturtdienas vakara Berliné pazinoja, ka sa- gaidima zemesce] satiksmes partraukSana uz. Berlini, ja krievi neat- cels edejas dienais Lzdotos rikojumus. Tie radiju$l tadu nekartibu, ka, Rietumvicijas autotransporta firmas atsakaig sitit preces uz Ber- lint TreSdien un ceturtdien krievu posteni pie Helmitetes antocela transportug novitzija pa maziem blakus celiem un no braucéjiem pie- prasija speclilas atjaujas fos celus Hefot, Traucéjumi raduiies ari vilclont satikemé, jo krievu lokomotives nelerodas laiki. Ta ka vai- raki anglu un amerikinu militarvilcieni pédéjas dienas kavéjudies par yalrakim stundam, krieviem pazinots, ka rietumnicki padi eaiaicaoe) gpa «AO «CKSrtibu, Ja stavokli talit Kon§ Berlines blokades atcelsa- nas dienas — 12. maija pagajusi ti- kai viena nedéla, bet jau nak pir- mais zinas par krievu kavekiiem éetru valstu noligumam, kas” pare- dzéja atbrivot visus starpjoslu sliezu, zemes un tidenscelus. Kaut ari jau 13. un 14. maija krievu kon- troles uz zemes cejiem prasija vi- sddugs jaunus dokumentus, par ku- riem ieprickS nevienam. nekas ne- bija zinams, lidz pat gis nedéjas peigam caréja, ka padomju iestades laikus trauceljumus noversis, un. sd- tiksme atjaunosies pilnos apméros. Sis ceribas tomér nepiepildijas, Pie Helmtetes - Marienbornas - Ber- jines dzelzcelu satiksrne visuma ri- téja apmierinosi, lai gan padomju] neuziabos. un lieto savas lokomotives un vil- clenu pavadonus. ,Krievu rokas tik un ta atrodas visa signdlizacija un parmijas, ta ka vienalga, vai miisu vilcienus vada vinu ferédni vai mi- S3ie. Es neuzskatu Sai gadijuma transportus uz Berlini par politiska prestiza jautajumu tikmér, kameér krievi var veikt ar savam lokomoti- vem miusu pieteikto satiksmi, Ja tie péksni pazinotu, teiksim, ka vi- niem brivas tikai 3 lokomotives un tie nevar miusu 18 vilcienus ‘liend nogadat Berliné, tad més: kersimies ple citiem lidzekliem. Kamér Sadi fraucejumi: nay radusies., readzu. nekdda Imam.“ iemesla uztrauku- (Beigas 5. lpn.) jestides pieprasija 1945. gada noli-]- guma paredzéto padomju dzelzcel- nieku un austrumu joslas lokomo- tivju HetoSanu talaékajiem transpor- Rietumniekiem sa- yas lokomotives Marienborna vaja- dzéja atkabingt.. Uz liela autocela, turpreti, krievi aizturéja katru sma- |] go auto un nelaida to. talak, kameér |] nebija sanemta ipasa atlauja no] Berlines un ‘Dartaetha rerees pase; © Tapat krievi. alzturdia visus tran- sportus ne Rietumberlines uz anglu, frantu un amerikanu joalam, aizbil- dinoties, ka 805 sitijumus nevar at- brivot tikmér.. kameér rietumnieki nebiis atjaunojudl pretu satiksmi uz Austrumvaciju pilnos apméros, No Berlines izlaida tikai tukSus vilcie- hu sastavus. | - Lidz otrdienai Berliné tomér ieri- poja 3 oglu vilcieni ar 750 t Katrs un 18 partikas un jélvielu vilcieni. Kopa pirmajas piecas blokddes at- celSanas diends Berlinei pa zemes celiem plegddaja ap 37.000 + predu. Nepartraukti visu laiku darbojds ari Zaisa tilts wn lidmaSinas nolaidas ar parasto 9) sekunzu atstarpi, plevez- damas Berlinei pa gaisu pat vairak ké to -spaja vilcieni, smagie auto un dagas liellaivas kop. Treésdien preset. fen, Kleja viet- nieks Berliné, gen. Hejs paskaidro- ja, ka vinam nav febildumy, ja krie- Vi cieSi turas pie 1945, gada noligu-[} ina par dzelzcela satiksmi uz Berlini Pe Maskava velas - mieru Griekija TASS APSTIPRINA CETRU LIELQ SARUNAS Tass piektdienas rita publicéja! | pazinojumu; ka aprija ménesi Nu- | jorka notikuSas apspriedes starp ASV, Anglijas un: Francijas val- dibam par: Griekijas jautajumu: .Informativas sanaksmes Sai jau- tajuma notikugas ari ar Padomju Savienibas parstavi Gromiko UN | feneralsekretara Trigves Li dzi- | yokl], Oficidld padomju agentu- | Ta zino talak, ka Gromiko nav bidis iebildumu pret Grielijas | jautajuma apsprieSanu éetru lie- | lo konference Parizé. Padomju | Savieniba iestajas par drizu mie- ra nodibinéSanu Griekija, iecelot } jauktu kontrolkomisiju, kura ie- | i ietu ari Padomju Savieniba, Si | komisija raudzitos, lai Griekijas | kaiminvalstis ievérotu Grieglas | robezu neaizskaramubu., Griekijias valdiba Atenas pub- | : licdjusi pazinolumu, ka cer jau | 7 Sai vasard pilnigi izolét komu- ! nistu partizanus. Griekija nodi- 3 binaSoties miers un kartiba tikal | _tad, kad no valsts dzives biasot ¢ izslégta komiinisty partija. ae -= ee ge gL fy ng * -ECESONS NEMAINIS ASV KURSU Parizes konference, ko ar Helu Interesi gaida visa pasaule un kurai Japierdda, vai Maskava tiedim vé- lag sadarboties, siksies pirmdien. Jau piektdien uz Francijas gatvas- bisétu iglidoja ASV arlietu ministrs Etesons un britu drpolitikas vadi- tajs Bevins, Priek’ doSanis cela Efesons ceturtdien apspriedas ar sheuriavar Trumenu un senata ar- — komisiju. Pievakaré ASV 4r- Ketu ministrs publiceja oficidlu pa» a SKU UHAP HE li la UEAUTUL URINE EE Sini numura VA DROSMI IZLEKT PA LOGU 5. Ipp. @ MUSU. SPECIALKORESPON- DENTS IETEIC EMIGRACIJAI FRANCIJU 3. Ipp, ® JAUNA PASAULE POLU DP ZURNALISTA SATIRISKA SKA- THUMA 6 Ipp. © JAUNS RODTAS SKUJINAS STASTS JAUNATNE! 4 Ipp. ® SPORTS UN IKDIENA AUS- TRALIJA, ARNOLDA SMITA VESTULE G6, ipp. ncnenmentee ne time mil UR lie Viss Vacijas VACIJA skaidrojumu, ka Parizé vins nepa- metis neizmantotu nevienu realu iespéju. lai mazinatu saspiléjumu. austrumu un rietumu starpa un no- drogindtu pasaulé ilgsto$u mieru. Savienotas Valstis tomer nemalnis lidz’inéjo arpolitiku un neatdos sa- Vus Dandkumus Vaciji pret krievu solijumiem, Etesons tala noradija, ka Berlines blokades atcelSana at- jaunojusi vienigi agrako stavokli probi@mas smagum- punkts val atrodas nakomé. BBC politiskais redaktors doma, Ka Eée- sons ¢etru arhetu ministry konfe- rencé nav sagatavojies ne uz kadiem kompromisiem. VaSingtona, seviski amerikanu valdibas aprindas, par Parizes apspriedém nelolo nekadas Lbluzijas. fr izredzes, ka wuz konferenci Vva- rés doties ari Rietumrvicijas zemju fetri ministru prezidenti un tetri parlamentu lecekli. Grotevols pa- zinotis, ka SED izraudzis savu dele- faciiu. slimes“ piektdienas fevada saka, ka redz Visinskis, nedz Bevins val ‘Eéesons neizSkirs Parizes konferen- ces panakumus,..=—aiwt. . \Sis kornferences liktenis un pa- saules miers tiks izlemts nevis Pa- rize, bet gan Maskava." Lai ka. ari tetri arlietu ministri piilétos, ken- ferenci jau ieprieks izplanojis Krem- lis. Ta ka ASV ari nolemusi nd $a- viem principiem neatteikties. viss atkarigs no Stalina labas ¢ribas. es neé- Archibiskapa | prof. Teodora Grinberga amata svetkos 21. maija Kas gan nepazitu Teodoru Grin- bergu? Ja kads to neparist ki ar- chibiskapu, tad kA ,,Bitites onkuli" vai skolu darbinieku, Saeimas de- putétu, ka teolodijas profesoru Lat- vijag universiiaté un — par visim lietim — Ki milu un atsaucigu yet vélou, kam tévzemé un trimdi katré stir! savs draugu pulcins, Ric labprét grib no vina emelt kadu je- roami un skatit vinu vaigé. Sim viram, kas ar savu dzivi un darbu ir ists tautas vienot&js, Sogad 21. maijé paiet 50 gadu no lesvétifanas micit&ia amaté. Trimdas draudzes, macitiju salme un ipasi Eslingenae nometne posusies §0 dienu godam atzimét. Lai tad man ka gavilnieka lalka Diedram ir atjauts par vinu Se bilst kadus vArdus. Ar Grinbergu iepazinos 1681. g. pavasari, Jelgavi iebraucis, tai ka eksterns pledalites gala pfrbaudi- jumos Jelgavas gimnaziji, atradu uznemSanu kédi- gimené, kur uztu- réjas vairaki skolniexi, vinu vidi k& vecdkais ebitirienta Teodors Grinbergs. Bija vin§ slaida augu- ma, kalsens, nopietnag dabag jau- neklis, Vidusakolis Jatviesu valodu tobrid val nemaz nemacija, bet lat- vieSu skolniekiern pasfivéja savs pulcins, kas nodarbojés ar latviesu valodu un rakstnieciby. Grinberga bija pulcina vadit&js. Célies als jauneklis bija Kurzemes zleme]os, — Ping vina tévs nomfja Gibzdes mui- tu Duhdagé. Talab Grinbergam tu- Meek \VO Favela Kubéles skola ar veco kK, runic nein ~ ARCHTBISKAPS PROF. DR. TEODORS GRINBERGS a3 ge A KO SAKA PASI ,,VAINIGIE?” DP priecajas par izcelosanas paatrinasanu, bet péc parbaudém velas mazu atelpu |MOUSU LIDZSTRADNIEKA VERTEJUMI AUGSBURGAS EMIGRACI- JAS NOMETNE Pasi DP kavé emigraciju. Galvenais koordinators A. Skyadrili sf- cis rikoties un strauji kapina izceloSanas gaitu. No 1300 tikad 600 sags- favojusies aizbraukt. Par transporta nokaveéSanu sola atnemt DP tlesi- bas, Tie tepriekSéjos ,.Latvijas* numuros bija virsraksti un raksta satura rezuméjumi, kas saistas ar miisu visu lielake véeléJumos — datrak atetat Vaciju. Bet ko saka padi ,,vainigie'? Vai tieSam péc éetru gadu niksa- nas nometnés pasi DP vilcinas aizbraukt? Lal skaidrotu Ses jautajumus misu lidzstradnieks devas uz emigracijas centru Augsburgi. — Katrai medalai ir ari otra puse. Tas attiecinams ari uz apgalvojumu par emigrdcijas kayéSanu no pasu DP puses, Sarundas ar 50 latviesu DP, kas pasreiz kartojas aizbrauksa- nai, necentos pirmos jautajumus centrét tH, lai tulit sanermtu striktu | atbildi —- més esam tie, kas nevil- cinaés, Patiesais noskanojums izlo- bas brivds sarunas. Un Soreiz tikai ASV doma, ka DP lenaja izcelogana vaino- jams pats DP likums NN. ¥,° Times Overseas Weekly“ ‘apsveic ASV tautas vietnleku nama juridiskas komisijas lémumu_ pie- nemt jauno DP iikumu, par kuyu jau zinojam. Laikraksts pie tam iz- $aka aril savu viedokli par. to, kas isti lidz Sim kavejis lielaka DP skaita ieceloSanu ASV, uzvelot visu Vainu lidzsinéjam likumam. wJaunais likums,“ raksta_ ,,Over- Seas Weekly“, ir labs DP likums. Tas izlabos HdzSineja likuma k]udas un kauna piinos jlerobeZojumus, kas kaveja lielaka parvietoto personu skaita iepliganu Sai zemé, 339.000 personu ielaisana ASV ir vieniga albilde DP izmisuma pilnajam: sta- voklim., Jaunais likums procentuali neierohezo iebraucejus divi noteik- tas katégorijas — ka noteiktai daiai jabut baltiesiem un pie tam ari laukstradniekiem, Lidz Sim ari péc veca iikuma vajadzéja iebrawkt ASV -vismaz 75.000. Devinos meneSos to- meér ieradusies tikai 20.000. Tas ir pieradijurms, ka vecais likums ne- darbojas un tapéc neder.* divi izteica domas. ka patikami bitu vel dazas ned@las vai pat flgak pa- but veco pazinu pulkd. Sanemtais galvojums jau nekur neaizskriedot. Tikai divi no 501 Paréjie dega nepa- cletiba beidzot sakt jaunu dzivi. Skiet, §4ds noskanojums yalda visos latviesos. Griti tid@] bis izrékinat, ka katrs piektais latvietis tisi Vileinatos ar izcelogannu. | Emigracijas gaitas kapina%ana ne- apstridami radis vél Heliku dazé- dibu DP komisrju, konsulu un vadi- taju IRO darbinieku un pasu DP sledzienos par to, kur bitu vélama pat val raitaka riciba un kur savu- kart dodama maza atelpa péc daza- das parbaudés pavaditam nedéjam. Bet lai runa pati DP. Gimene ar 4 bérniem. Abi yecaki stradas ASV lauksaimnieciba. Uzzi- najusi, ka pée konsula , javarda"“ va- rot izgnakt aizbraukt pat #4 stundas, mate kjust gauzam nelaimiga, , Tris nedélas deldéjam 10. bloka naras. Nav tagad ta, kA agrak viens krekls mugura, kaut ¢etri soma. Cela btis japavada atkal vismaz 14 dienas. Ja netieku atpakal nometné aplapit un apmazgat, nezinu, ka lai radimies Jaunajam saimniekam.“ Tévs ar pieaugusu délu. Abi reizé Sanemusi galvojumu no viena saim- nieka un sakuSi veselibas parbaudes. wDélam ar tam pasam kritim aiz- kéras,"' sirmos matus nogiaudot, ba- zigi stasta dzives nastu vél nesa- Hektais Latvijas arajs. Nebija jau art André&jam vieglas dienas . . Man pie konsula jaiet tilit. Délam papildus parbaudes var ievilkties Kadu nedeju. Ja nu mani sitta ar nakame transportu? Tagad jau vairs negaidisot. Ka no konsula, ta prom. Esot bijis kads lielaks kungs no (Beigas 2. Ipp.} Taliko tibu ving bija baudifis Talsos K. enbacha vadibi. No ta laika stanp skolotiju un audzékni pastaévéja seviskl simpatiskas attle- cibas, Ta, pieméram, valodas ma- terialus kradams, Milenbachs uztu- rejis Lutrinu macitéja maja, kur Grinbergs toreiz jau bija amat&. Ar nepirprotamu prieku Milenbachs ~~ rakstija Baltijas Véstnesi par cie- nijamo stévokli, ko draudzé bija ie- guvis méacit&js Grinbergs, Tuvak vél neki Milenbachs Grinbergam bija cits tauté pazistams vards, ar kuru -vinu vienoja ne vien savstar- . piga lepvéliba un ciena, det ari tu- - ya Tadnieciba. Tas .ir Krigjinis Ba- rong, bralis Grinberga veemiminal. Talsni paziSanag ar Grinbergu ari man sagadaja tuvibu Barona nama, kur ciemin§ baudija namamiates ne- viltotu Jaipnibu un no sirm’d dzies- mu kriva dzirdéja dazu gudribas sivardu. Grinbergs bija arl tas, kas 1923, ¢. Baronu izvadija uz garo du- Su. ie miiZa danba saskatidams istu svéetkalposanu. Gimnaziju beidzis, Grinbergs do- das uz Térbatu, kur studé teologiju un, Cakli stradadams, beidz fakultatti 1606. g. ar kandidita gradu. Vins lr pilnigs atturibnieks, bet tas vinu nexavé jeaugt Letonijé un bfit par tis bledru nu jau 116 semestru (!). No Letonijas vecbiedriem, cik zinu, veeSki par jubildru ir tikai Adi tris, starp tiem mic, _ — (92. lecelotaju DP juridis- kais stavoklis Australija LCK griezis pie Australijas mili- tiris misijag Berliné ar lijgurmu pa- skaidrot, kade ir lecelotaju juridis- kais stavoklis Australija lidz pa- valstniecibas iegiganai. Atbildes raksté misija paskaidro, ka tos DP, kas iecelojusi Australia ar IRO starpniecibu, uzskata par drzemnie- kiem. Vienigais, kas vinus atSkir no parejiem arzemniekiermn, ir tas, ka viniem rakstiski jaapliecina ap- - nemSanae 2 gadus stradat noradito darbu, So 2 gadu laika vini nevar mainit darba un dzives vietu bez imigracijag departamenta atlaujas. Visiem arzemniekiem jareg#istréjas policija, kur vini sanem drzemnieku registracijas kartites. TiesTbu iero- bezZojumi arzemniekiem esot tadi pasi, kadus parasti pieméro arzem- niekiem citas valstis, ka, piemeram, dazi ierobezojumi darba izvelé, ne- pielaigana politiska rakstura véléa- nas un — dazos Statos — aizliegums legit nekustamus ipasumus, LCK inf. nz. et ae ay ware fi on ora a FT f ‘ eae va fark i “4 pate, ‘ Pie tan, ae he > . as - oat Ts Tepe ne ee ee ert fin & a i Sh et et To pale Pee) papal eA apm Baas Riezaetam Rae Are ode oo Aina rr. ee ae phe Mh AAT De a a et ac ‘aa * ik ay te op ra8 Ms is = ae ee at a: er ree ‘aH I Lal 5 1 eT dead 27 tr 4f 1 A fue = A Fi ri - ‘I LF . "I =" on" i eh ae . icin i at eal tiny Oe oy Aa ete es Til 1: me ue te Laer 7 Tree ope tere fy oh Lp ill = ut Fr a s . " 1 bw. canal Se dah ate tee lg sa at oy Se ies, n ac _ =" =—= I Be ar hi Bal a ili his t rT, ‘ at wl wie he “Alar al. Lin Cet : ; s! pantie pet Elst what [hd ee area ee oe a cl pee a. gore ah ae fa ase shaker res ee wehbe et ee ma ee cae i 6 et eri 1 atehth, GIS y sen Eg Se Bega 2, —_ iz i Le + = I — = ee ' 2 Ee el a om Th “a a a ou —_ Ao we be ee : ewe Pa Js ar! eT ne hte a= mo . . "4 De oe et | a ar rt =I . ” = . i we ee ee a ida ot, Ce Fe = os a “ 7 Pa . "a. re . ne igs 7 - - " “o oe Ll he im: wr ag ae a ae i ee — pre Pees —— am | Jv FE _ 1 by td Oo i ee ie er | 1 “a ‘af oo = raid ‘re word tt ne a - wag ‘ef. 2 i Pye — oli ana wor! wt *I [laetly pe , . win oun oo ae c, x = a " phe, = LEA. oes = . " " " “1! coe pom eg UL = ie =! a ee La 5 L aF, Ls L = ae = =| rd i . ‘=q ! "TE at) cats = = 7 Pa =", . = s ee i PS me apa! ety _ lt ar cela ie gr Pll a Sr ca Al Ce abe gc ee Lele aig rte aaa A he a a pe eS Te ae A aD TR eae Lata aks | _A,". als al cf - ye = tp Ae Tl PAS, ae te Fl | Pi sal rns 7 . "4 . . . _ . . ee Pes ee "a o4 . al rT ee 1 peo" oe thos ie steaas . . ee oe ” a aa es ee ee | wae! id . 7 ‘. . -. 7 . . . . 4 St eee ER OS To. a ae ® a ' . . . . . vs . . toe . . . . . . - . = . . . - . . . re . so aaa . 2” . =. F A de pa eT eee! fa a a a — ' is aA err i fare Oe Le Sec ce eee roca ot ae Ss Prats ‘i - ee ee | "wna om 7 = a para 5 3 . . ; =|? 1 i. ; Aa . . , 4 : ae | i , . . " . . : . i oo. ; — . a an ‘ar 5 ca ey qe eres re oo nay sane i eg a ae he tec aa " : ‘Acide al yg Uh ar atu Soke ‘ at" ; mY . a : ee eT oe a: . arated i ‘s : ; rs : rs re es A484 Lan] ree Ty ret eT bee — - =‘s ls . 7 i ar : ar : = . ieee ge ee ee mh ate eee Oe et he t een piece [= 4": ea ee, ee ee “kyr me ' . : a The Cok a aT aE no Te ae Salle Si oo li ace i Te ee - eae a meet | 8 “eae ie. . pula t ae { ad * Lt . a a a. = a _ . . . . . * . I a a. a . . . Sats Ae ee ce er a ie | . . , a . = se aetat onl frag . eee = “ . au . 7 rn . ley te " a ms ST | » * @ "8 moa . of _ “ ar ee . oc . son fa ra we “tae . . aoe ea bir? , i ree yee 4 “ oe ‘ xt Cee ee Ce eee ss ea a 7 - ‘ T . a en TY ehacactie + axe Wale - ". tel © peeing “eos = * " ota ae Th tee A Ct mg = es be es 2 . — ions aa . _s #3 a. “yt We gat ee | "1k ia wh 122 Besa Ws ae, Site gt ee yy Tee ee ee i Sea eee A Se aay a . a _= ee ee . it “= fg * my ue yr Lu - . . . =F * Lee C . = ae nae wa . cs Sa mec Kg Ls lyse L ta Comite eee Tk eT ORT ME Det ar! 7 “ages wet ye aol aed = . ". she wd Maes weet . s te re a ee * : -_—"—_ 4 a . so oe = . pew t hy, 4 re . . . . . ee ee . =—- . " ba” . wy 1 . I. . 1 * * % i re bid ut ima. A mm 7 uot De oo eo ee So Se i“ a eT = RS fae ee ea te ae [-. rote ee, et ru ; ee ee aes ” wee ‘ . Is roe a ‘ "oo meat 7 : ath 8 Meh eg ae hee I — kei 7 . en | ed eb Ae TURE sae nes ih ‘ : e i. ra Mo : aul are ae mem ; . ‘: . z sie ° a i eiidecthe bal = . was See a | ae SS CORE neo a a a . 2 #2 <0, tres rt ii tee hal ‘ie tart jaa aa ae ae = ip! = . =