Sestdien 194 | ‘y ~ £30 Kas naks IRO viel BZenéva (NYHT), — a ea Pag. pirmdien of & leguma ierosinajusae «i i, enoto naciju augsta aba by on Koen asanuy, ron : By odietu ska is, evidéSanas, Kartofana ne : Terosinajums jegn; eecisko un sociale ii ‘ Naja generalsekretir. 7" balcinats sagatavyot atti se Ktu lidz Apvienotg nei Prt jai sesijal $4 gada py lant hin, fF jas un ‘Belfijag Valdibag Pe. eticet Sim komisayam ba , ezpavalstnieku tekog, }; eit ‘ MU UN slarptautish ridiSanu béglu ster nd No Londonag zir : elvalstu Stlietu’ pant tt on Konferencé, kag iostridg ) | guma projektu ar Austrls omju parstavis Zarubing ata © rasijis, lat liguma uznem ar Austrija palikufo DP pet” fe epatriaciju. Anglijas y, soett EE gat So prasibu notelkti toa’ Si, Zarubins ierosindja, jk, vite, [E egliem un = parvietot, Derg : as atbalstijuas | sabiedrot, Dretl. lekus vai kalpojusi yoy arms : inem IRO sniegto palidzibu, ja ty ; ftelktos repatriéties, Rietumyalss arstayji uz to atbildéja, ka Lin E onas sanaksme nevar ejay fe pvienoto naciju Or ganizaclia E keljas, un ka padomiy delet, © erosinajuma izpildi$ana nozimi, EE gu itatusa det” magu draudu . bégliem,. 3 Vai pienakusi kart, Tibetai a Azija turping pieaugt. Ki ta E ija pedejas Neru kongresa partly anaksmes, Indija pagreiz ar wh & n6m darbojas tikstodiem kominty. ma agentu, kas provocé sadunma ie huzkida Jaudis. Sai sakard inte & antas zinas sanemtas no Tiblu & iokas, ka tur patrelz risinis nw £ ficija, lai giztu Dalal Lamu mae & libindtu t. s. sarkand Lomns ri & mu, ) :: Tibeta, kas lidz 1917. g. pasaula &. Molitiskaja spele bija tikpat ki wy & ozimes, pédéjos gadu desma Fi pijig nemitigs angju un krieww an & ereSu sadursmes centrs, Tibetiel &F ezdami eiropieSiem, dazkart pihig &: neaptveramu dzives veidu, at wk & ém pratusi savu vaistl bermelit B oslégt, no arpasaules iespaide. §, Par to japateicas galvenokart m & Migajam kalnu grédaim un augit & ém, kas Tibetu un Dalal Lan ; valyaspilsstu Lhasu jeslédz no t 5 ‘im pusém, Tagad ar kom(nl & ofensivu Kina, nemierlem [nt & rind un pédéjos ménésos radus stavokli Indija, Maskava, acim i ; jzot, izlémusi, ka piendkusl keh & ari Tibetai. Tibetas centralals s& I nolitigkais stavoklis un duds Mavesta® Dalai Lamas milziga fF Himiba Azija ir vértibas, kul * & siganai Stajins nezélotu lide & fJau driz pec revoliicijas Krievi 4 4918. ¢. padomju emisarl wee : has& siitniecibu. Anglo es . fetekmé krievus tomer dri2 PA’ ie n Tibeta oficiali atzina, ka ef i isk virsvaldiba _ piekrit he 1947. g. dazas nedélas pet Ot Fe Pakistanas -neatkaribas re : naganas Lhasa no jaune a 5 padomju komisija no Maskay a Dalai Lamu vairaxas nage aot IE parrundts jautajums Pet 3 yolijas radiganu. Dalal pianam nepiekrita, ull , griezis Maskava, nck vii bl ie UP 10 Lene Pluss oe pasreizeja T evoliicija jypile IB cionalis Kinas yaldibas Pet | BB: Py ie ‘ondlisti Lhasé fe prasibu dé}. Nacionass! reorels! Tur prasijush jevérot gluzh Kinas jurisdikelu sa is ka Tibetu ar arpasay’ * pat ne telegrata kabeis, valdiba nositijust yani, lai ta izpetitu, Dalai Lama vél dzlvs e divi gadiem ving” > kads argemnieks 1204 : atentatu. Pamatodams’ sud skopu, Dalal Leni) am rte hermétiski sledza riba cil El Tibet | cgyicl! Be ind nl gu Kal Bi lttedzes ndkamejos méne8os _pilso- , B: Skapu pilnigi izbeigt, Tramens uz- re E ‘véra, ka grieku armija un brunoto ku vadiba uzlabojusies. ASV ie- EE tol un instruktori @ vtipas sparu“ un neatlaidibu." Ne- LATVIA Latvian Newspaper gubliahed uncer EUCOM Civil aftairs Division Authorisation syumber UNDP 196. Publisher gnd Editor: Valdemfiira Lam- DP amp Erlangen, Oberst Draucpick-5tr. L Frinter: Ulmer & Ungeheuer, Ludwigs- Kérnerstr, 19. Published twice weekly, Circulation: 14.000 qu a | EIROPAS VALSTIM JAPIERADA, wig KA TAS GATAVAS SADARBIBAI London’ (BBC). — Gen. Bred- His un vins pavadoni sviltdien Frank- forié sastaplis ar amerikana okupi- cliag apeku vienibu augstikiem virs- atekiem, Pirmndlen vipiem turpat bija saronse af [ialljas un Loksemburgas millidro vadibu, det otrdlen 8 ASV “Mibu prickénleki iziidoja uz Lon- a, | geen (tabu pricksnieky vi- site Eiropa ir Sis nedéjas sakuma galvenaig politiskais temats lielaja presé, Komentittori vients pratis, ka amerikanu genera|u negaiditaig celo- jums saistas att kongresa skaidri iz- pausto atturibu Trumena prasitas summas atvéléSanal Eiropas apbru- oianal, ASY oficialas iestades ne- slépj, ka. Stil priekSnieki ieradu- Hes Eiropa, lai steidzamibas kartiba noskaldrotu jautaéjumu par Rietum- elropas brunoto spéku vadibas un darbibas faktisku saskanoSanu even- tuila kara gaciyuma. aamusu Stabu priekSnieki desmit dienu laika nelerodas majas ar skai- dru zinojumu, ka Sada saskanogana . é -fespéjama,“ raksta angzlu liberalu ‘Delhi (C), — Komiinistu akivg E ere : : Observer Vaiingtonas karespondents, tad maz tlearas, ka kongress pre- sidenta Trimena pieprasito summu atvél, Prezidenta ierosinajums vie- nigl fad jegus kongresi vajadzigo valrikumu, ja fenerilu sarunag Frankfurté, Parizé, London&, Viné un Berliné ridis, ka Eiropas valstis he tikai vardos, bet ar! darbos ga- tavas sadarbibai," Ir zinims, ka Bredlijs atvedis lidz gatavn planu, kam plevienotles aici- nati Rietumeiropas brunoto spéku vaditaji un valdibas. Rakstot par siem tuvak nezindmiem armiju reor- Banizaciju pliniem, Londonas Sun- day Express aizrada uz domstarpi- bam, kas starp amerikaniem un ang- jiem pastav pas& kardinalaja jauta- Juma par mieru vai karu. Sunday Express raksta: ,,Bredlija plans mums pleradda, ka Say. valstis tagad uzskata karu ar PSRS par nenovér- Samu, Anglija turpretim ta nedoma. Kaut gan miusu attieksmes ar PSRS nay tadas, kadim tam vajadzétu but, més tomér ceram, ka laiks, pa- cletiba un godiga cenSanés palidzes. atrisindt daudzas problémas. Ame- rika turpretim ugskata karu ar Pa- domju savienibu par neizbégamu un sdkusi piinigi atklatt izklastit pla- nus, ka jzcinit karu.“ ) Apcerot tas pasas Rietumelropas aizsardzibas problemas, pazistamais komentators Scrutators sprieZ nedé- Jas laikraksté Sunday Times Sadi: »Vispirms jaapmierina franéu pra- Gen. Q. Bredlijs iepazistina kongresa loceklus ar ASV militariem planiem a a em a a: »Apbrunosanas programmas nepieciesamibu nasvitro jauna kara regs“ Vasingtona (I). -—- Plektdien péc- pusdiend amerikfnu tautas vietnieku nema Srlistu.komisiia noklausijas ASY augstéko kera Hetu vaditaju paskaidrojumus par Triimena valdi- bas izstrddate militaro programmu, kas paredz brivo naciju apbrunosa- nu amerikfinu terotiem, ie militarie vaditall, lidzigi Héesonam iepriek- Boj diend, taloja starptautisko sta- vokll dtiimas krasds. Vinu paskai- drojumu ietekméti, daudzi kongresa locekli, kas bija nostdjusies opozi- di§ Trimena p!ogrammiai, savu vie- Moki tagad grozijuSi. lekims izlidot uz Eiropu, komisi- jas a€d& jeradas triju ierotu Skiyu virspavélnieki sr 4en. ©. Brediiju PriekSgald. Pirmais paskaildrojumus : §tedza aizsarclzibes ministrs Dzon- * fons, Pée vina piurliecibas, jasaliek kop visi Atlantijas valstu brunotie apeki un jarada viena kopéja virs- » pavélniectba, Rietumeiropas apbru- : MoSanas prograrama biatu izskirigs | faktoras ASV droSibai pat tada gadi- jum, ja Atlantijas pakts nemaz ne- n * . ! ff —_. lant: = —————eEE ee Mk 2 Reel ee el —_ f Tromens par Griekiju FRY #2 un J urciju Vadingtona (Aj, -- Prezidents Tru- Mens pirmdien. kongresa nolasija zi- bojumu par stavelli Griekija un Urcij&. ASV prazidents pauda par- Hecibu, ka ar amerikanu palidzibu Griekijas valdibe rerobezojusi komu- stisko partiziinu darbibu un ka ir esot vienoiusi bE one uz Siem pandkumiem, to- r AST jarékinoties ar turpmakiem par- im: ligénu uzbrukumiem, jo tie jopro- M sanemot palidzibu no Bulgari- j _ ft Bee pals : BS: jag WA Albanijas. taia pilseta. a git oe mésinaja Noes ae Zinu, bet »SVet9 ois Sin sans F mésinaja atver ee “olodil® ; apkalpotajs, Ko * gabalos, B atek Kenija (C) ~ .”. lielos baros Zion iedzimto ciemus Bra tralafrika, ZNO ol AS th tajs, Negeri Pars, uz P savu iedzivi Ur ; y7kticl Milzigie zilopu DA” aa, B sausuma un aces pa ‘slapiu mociti, zilon stas ganibas UN stag ganibas UP mekia dzepaine: Lf 1 met» jelauce iE vs ie RE sagt a ggg OS ee jel nti ‘A the Prezidenta zinojuma minéti ari “sy B Precizi skaitli, Sg. marta beigas p. Partlzanu kopskeits bijis 19830, ka- e. Mer gadu iepriek$ 26.000, Kops pil- f WU kara sikuma 1946. g. janija e Mmierieki zaudajasi 70.028 kritu- OS, levainotos, parbédzdjus un gu- aus. Ta ka caurméra partizanu visu laiku bijusi ap 20.000 vi- Ty, tas nozimé. ‘xa triju gacu laika 8 komiinistisk is armiias sastavs 3 DUS reizes atjaunots. Bez nali- 48 NO arzemem tas nebutu bijis Ipejams. Par Tureiju Tunadams, Trismens flCa ceribu, ka ar ASV ierogiem U armija sasniegusi augstu li- UW ka ,athek mar ko veléties Kaujas spiju celSana.” bitu noslégts, ,Abas Sis programmas lieliski sader kopd, un abas tis izriet no vieniem un tiem pasiem draudi- giem apstakjiem,“ teica Dzonsons, »Auksta kara taktika var viegli gro- zities, Tagad pienacis bridis, kad _ASV prezidentam jadod lelakas piln- varas, lai mes varetu sekmigaék mo- bilizét Amerikag resursus pasaules miera nosargaSanai. Moderno karu . lespéjams sakt un attistit lidz sim néeapjausama straujuma. Tapée ir nepleciesams lielaks elastigums visu vajadzigo lidzeklu plelietosana. Va- kums, kas radies Rietumeiropa péc otra pasaules kara, ir vilinadjums ie- spéjamam ienaidniekam sakt uz- brukumu, — tam ijenaidniekam, kas karo sagrabt savii vari Rietumeiro- pas augosas produkeljas potencialu.“ Dzonsons reiz@é ar to wuzsvéra: ,»Grtibu deklaret absoliti skaidri, ka militards apbrunosSanas programma neparedz siitit amerikanu karaspéku. uz Rietumeiropu. Pédéjai més snieg- sim tikai technisku palidzibu, no- sitot tikal jerobeZotu skaitu ameri- kanu instruktoru un techniku." Péc tam paskaidrojumus deva ge- neralstaba priekSnieks- gen. Omars Bredlijs, runadams aril kilatesoso avidcijas un karaflotes komandieyru varda un izkjastidams visparejos vilcienos planu par Atlantijas telpas aizsardzipu. Kollektivds stratégijas pidns prezuméjot Sadus piecus fak- torus: 1) ienaidnicka uzbrukuma £a- ‘dijuma ASV uznemsies stratégisko bombardésanu uz talajam distancem. Bredlijs pie tam uzsvera: falvenais uzdevums kopéjas strate-_ Bijas ietvaros bis — gataviba laist darba (deliver) atombumbu.“ 2) Ame- rikGnu kara kugu eskadras un rie- tumunijas Miras spéki izdaris kope- jas operacijas, ieskaitot ari operaci- jas juras celu brivibas uzturésanal. Turpretim katra valsts atseviski ri- pésies par savu pasu ostu un savas piekrastes aizsardzibu. 3) Eiropa sa- gidas sauszemes armiju galvend ma- su, ko velak pastiprinas arpus Eiro- pas pakapeniski mobilizéjamie spe- ki. 4) Lielbritanijai, Francijai un ci- tam paredzama kaujas rajona eso- 4m valstim piekritis uzdevums iz- darit gaisa uzbrukumus uz tuvam distancem. 5) Ikvienai valstij bus ja- pi'da tadi uzdevumi, kas atbildis tas spéjdm un tas geografiskam stavo- klim. Brediiis piebilda: .,T:k daudz par miisu stratégiskiem pladniem, Vel vai- rak tos atsegt nebitu lietderigi. sMums st8v prieksa ilgs saspilejums un, stajoties tam pretim, més ne- drikstam bit svarstigi un nenoteikti. Apbrunosanas programmas hepie- ciesamibu pasvitro jJauna kara regs. Pédéjos divi gados ASV 4réja poli- (Turpinfjums 8. lpp.). & »Wlusu V Anglu un amerikanu uzskatu dazddibas viskardinalaka jautajuma \fbaa, Mdsu aabiedrotie franti no -paiu pleredzes rina vislabik, ko no- zimé pareizi noorganizéta zemes aiz- sardziba, Ta jinoorganizé ta, ka uz- Varu gist jau pirmajdi kauja, jo butu galigi neparelzi Franeciju sikumé upurét, lal to tad vélik atkal atbri- votu.“ Scrutators tidé] no#élo kon- presa opoziciju Trimena ierosinaju- mam. Vél pirms 6 ménegsiem kon- gress nebfitu célis nekidus jebildu- mus, bet tagad amerikanu sabiedrl- ba un politikos izmanadma zinaéma vilSanas par citam pédé@ja laika po- litiskam un financialam akcijam. Stipru iespaidu atstajusi amerikanu neveiksme Kind un daudzi vél ari nav apmierinati ar Marsala plana lidz8inéjiem pandkumiem. ad BBC politiskais redaktors ari no- z€lo ASV kongresa noraidigo izture- Zanos Eiropas apbrunoSanas lieté. »Visa Eiropa parliecinita, ka Ame- Yikas militéra palidziba ir tleSs pa- pildinadjums Atlantijas paktam. Ta doma aril Triimens, bet diemzél, ne vist amerikani, Sis ir plrm&s dom- starpibas, kas raduSfs abu lielo ame- rikinu partiju sadarbib4, un joti no- 2@lojami, ka ari senators Vanden- bergs nostajies pret Eiropas atbalsti- Sanu, Pilnigi saprotarna kongresa veléSanis taupit naudu, un 1% mil- jardu dolaru ir loti daudz, bet Japa- doma ari, ap ko lieta sSoreiz grozas. Pareiza tadé] bija ministra Hte- sona atbilde palidzibas plana pretl- niekiem, ka EHiropail j&dod droSibas sajiita, kas bez jerotiem nav iespé- jams,tun kajaund militdras palidzi- bas programma politiska plaksné bus tas pats, kas saimnieciska lauka jau ir Marsala plans. Amerikadnu Stabu augstako virs- nieku vizite Eiropa tomeér rada, Ka pati ASV valdiba uz So lietu skatas nopietni. ‘Ka’ niropa ar Ameériku vajadzibas ga- dijuma var visai sekmigi sadarbo- ties. Un tam jasadarbojas art tagad, kad uz spéles likts visas pasaules miers," : OPTIMISTISKS | NOVERTEJUMS Berline (SS). — Amertkany mili- taras valdibas oficialaja raldijumé pag. sestdien pazinots, ka ir ceribas visu tris rlietumjoslu DP izvietot vél ‘lidz §. g. beigim. Hesené jau So ru- deni vairs nebusSot nevienas parvie- toto personu nometnes. ,IRO izvei- Gojusies par lielako transporta orga- nizaciju pasaulé," teica rundétajs. ,,36 lieli kugi tagad &kérso pasaules jii- ras un vismaz 30 vilcieni tk menesi nogada4 DP no nometném lidz Eiro- pas ostam., Sekmigi ievadito DP iz- vietoSanas darbu pédéjo gadu ziné- mai méra kavéjis jaunu béglu pie- plidums no dazam vailstim, kur bru- tali rikojas t. s. tautas demokratiju valdibag, Atlikuso DP vairdkums sastadas no baltiesiem, ukrainiem un poliem. Zidu skaits to vidi sastada 21 procentu.” Pedéja nedeéja repatriéti arf 117 Polijas piisoni, kuru parvesanal uz dzimteni Varsavas valdiba bija at- sulijusi uz Frankfurti ipasu vilcienu, Aizbrauceju vairakums bija tadu, kas lidz Sim dzivojusi arpus nomet- nérn. Jaunu DP hkumu laikam tomer nepienems VaSingtona (SS). — AP asen- tura 29, julija zinoja, ka senators Mekkorens (P, McCarran) ,,aizsi- tis durvis jebkadai jaunai akcijai lielaka DP skaita uzpemfanai Sav, valstis“. Mekkorens, sendta juri- diskas komisijas priek§sédis, iz- teicies reportieriem, ka senats va- rot pienemf tikai tadus likumus, kas negrauj vatsts saimniecibu ar jaunu imigrantu ielaiSanu. Un vis- par jauns likums neesot vajadzigs } Pirms nak. gada maija, kad ASV | bis iebrauku’i lidzsinéja likuma Kartiba jelaizamie 205.000 iecelo- taji.:Katram jaunam likumdoéa- has aktam esot jarékinds ar pag- reizéjo bezdarbu un dzivoklu tri- kumu Sav. valstis. Tapat pieredze Berlines gaisa.tilta akcija devusi p§rilecibu, | ‘izcelotaju straumei ee Nr. 7 Treidien, 1949. g. 3. august& Izndk tre§diends un sestdiendas, Izdevéjs: LatviedSu Centrala Ko- miteja. Galvenais redaktors: V. Lambergs: galv. red, vietniex!: M. Culftis un A, Kidévsons, Re- daktori: A. Bolételns, Fr, gals, J. Jékabsons, F, Krusa i H. Mindenbergs, A. Ozols, EB. Ralsters, L, Svarcs. Redakcijas adrese: Esslinger/N., Uhlandstr, 9, tel. 17399. (303) ee | Nodibinats fonds Vacii polikuso aprupet LCK priekss dis H. Klarks Fra ncija skaidros emigracijas lespejas LEMUMI UN ATZINUMI LCP SESIJA Atzinums sitft miisu centriio festifu parstivjus uz galvenajim emigricijas zemém, blokéta fonda radiiana Vacija palikuSo tautieBu apripel péo IRO darbibas izbeigSanas, ierosinajums aicinat LNP pre- gidiju gadit par darbibas parkartoSanu un nodoms lidz rudenim iz- Btridadt notelkumus neklatienes macibam bérniem visos kontinentos— tie bila cetri svarigikie lemumi LCP 15, sesiji 28 un 29. jul. Imbs- hauzena. Darba kartiba paredzéto Jautajumu par LCK turpmakas dar- bibag planu un eventualu pilnvaru paplasinasanu atstaja nelzSkirtu lidz n&koSal sesijai, kas, cik paredzams, sanaks turpat Luteranu pa- saules federicljas britu josfas studiju centraé novembra sakumi. IzceloSanas iespéju kdrtoSanai LCK priekésédis Klarks jau tuvé- = kaja nakomé izbrauks uz Franciju. Arl uz paréjam emigracijas val- stim sutis parstivjus, kaut ari tlem bitu j@izcelo parastaja darba spe- ka vervéSanss gaiti. Valsts un sabiedriskas mantas bédzinatajus turpmak registrés [paSos sarakstos, un iespéjams, ka neviens no Siem tautas kopibas intereSu gravéjiem nevarés izcelot, Péc V. Januma ie- rosinijuma LCK juridisk& nozare Sai vajadzibai izsiradis notelku- mus un jau siks neapzinigo latvieSu registréSanu. Alzstivot visas trimdas saimes intereses, LCK turpmak stingrak vérsisies ari pret - +3 nodevu nemaksatajiem. Sesija izteica vienpratigu atzinibu un pateicl- . bu pasaizliedzigajai latvieiu skolotaju saimed. O SesijJas abas apspriezu dienag So- reiz pagaja citada noskand nek al- laz. Rita agruma LCP locek]i pul- céjas Imbshauzenas studiju centra baznicing uz ligsanu un bibeles stundu. Arf péc vakarinim notika svetbrizil, un paSu LCP lJoceklu — macit, J. Turka, A, Abakuka un V. Voitkusa, bet it sevi8ki majas téva- prof, E, Smita dedzigi paustie diev- | vardi radija noskanu, kas saska- notu darbu jevérojami sekméja. Ar interesi LCP locekli noklausijas prof. ‘T. Celma ‘referatu par relifzi- ju un zindtni un prof, E. Smita baznicinas mijkrésii atskanotos Bethoyena, Bramsa un Lista slan- darbus kiavierérn. -Dienu pirms sesijas sandkSanas Imbsheuzené notika LCK paplaéi- nata sGde un Daugavas Vanagu centralas valdes apspriede, Sesijal Savukart sekoja LNP prezidija sé- de, ta ka prof. E. Smita un. piraéjo centra darbinieku viesmilibu mi&su trimdas dzives vaditaji baudija turpat nedéju. Jo sirsniga tadé| bi- Ja pateiciba Skiroties. Rozaino cerrbu vieta stajusies hepieludzama istentba Tevadot zinojumu emigracijas jau- tajuma, V, Lambergs jJaunu attistibu aizbraukufo tau- tiesu apriedumos par dzives un darba apsték}iem. No visim emi- gracijag zemém sak piendkt véstu-. les, kas Hecina, ka pirmo rozaino ceribu vieta stajusies nepielidzama skarba dzives isteniba. Vigur mis gaida smaga eksistences cina. Sd- kuma princips — tikal labu dzivi— neattaisnojas, Més neesam bégli, bet cinitaji, un ja latviesi, atstajot Va- ciju, vadites no Sis domas, tad ne- prasitu — kur es labak nopelnigu, bet gan — kur vislabak savus spé- kus varéSu likt liet& par Latvijas atgusanu. -Praktiskés izcejoSanas iespéjag pédéjos méneSos nav mainijudas, Sanemti norddijumi, ka Franeljas darba un iedzivotaéju ministrija pasreiz izstrada jaunus imigracijas noteikumus, paredzot ievérojamus atviegiojumus DP un it seviSki bal- tiesiem. LCK nav varéjusi izpildit leprieks$éjas sesijas lmumu — sta- ties tieSa kontakt& ar attiecigajam ministrijém Francija, lat sekmétu latvieSu uznemsanu, jo starpposma sutnis J. Feldmanis kartojis aktud- lako skriningu jautajumu un véldlc aizbraucis uz VaSingtonu, Parrunds izskanéja dibinati parmetumi, ka LCK emigracijas jespéju paplasind- sana pédéjos gados par maz pievér- susies Francijai. Lai méginatu no- kavéto algut, vistuvakaja laika uz Franciju dosies priek3sédis H. Klarks. Jaunas lespéjas golds pavérties Norvégija. LCK tiegos lesniegumos un ar generdlkonsula Vanaga akti- vitati cenSas panakt lielaku izcelo- faju skaitu, seviski rupéjoties, ai Norvégija izvieftotu. gados vecakos. ka ari grupu misu zindtnieku un kulttiras darbinieku, Pée pirmajiem. optimistiskajiem vértéjumiem Australijas tagad sanem zinas, kas daléji Hek - sikt. Véstulés zinots, | ka tautieg! Kas péc 2 liguma gadiem prasijusi atjauju talakai izceloSanai, to navy sanemusi. LCK pieprasijusi pa- skaidrojumus, | Emigraciia uz ASV, V. Lamber- Ga konstatéjuma, fevirzis raitaka - Baila, ,,Tautiesi ar nepacietibu jau- ta, ko LCK dara, lai galvojumi pie- naktu vairak un atrak,* atzina yY. Lambergs un paskaidroja, ka uz daudzam pieteiktajam akcijim sa- nemtie lugumi nekavéjoties nosi- titi talak attiecigajam organizaci- jam ASV un tagad atliek tikai gain dit. »lt tomer jJautajums," turpina- ja referents, ,,vai izcelosanas kvoti konstateja’ no Pirmie neaizpildig tie, kas Atrak alzsutijusi ligumus un kuru nacio- nalas organizacijas ASV strida ak- tivak, Varu tomér teikt, ka visas ar LCK starpniecibu jevaditis ak- cijas zinadmu skaitu Zalvojumu dos,: un daudzi latvieli uz ASV vél aiz- brauks,“ Par emigracijas noris! britu josla referéja A. Trapdns, vélreiz uzsve- fot, ka visas valstis meklé tikal Cietas darba rokas taijas nozares kur pasu ledzivotaji strida | nelab- _ prat. »Maldigs biitu optimisms," uz- Bvera A. Trapans, .,.ka lidz IRO dar- bibas izbeigSanai izceloSanas iespé- (388 uz dazidam zemém bis neiero- beZotas. Norvégijas akelja ir sika, -Francijas misija pasreiz atturiga Uz. ASV tiek tikal nedaudzi, un bri- tu josla praktiski var rundt vie- Mgl par emigraciju uz Australiju. Gritibas ir sardzu viriem; komisi- Jas ple viniem nevar jerasties, un britu armija pat pienémusi zindmy ni2iaiganas kvoti* sardiy un trans- porta vienibam“, jostas 23.525 latviesiem junija uz’ Austra- liju izcelojusi 705, Kanadu 39, An- —6@Bliju 15 agrako lzccjotaju piederi- devums tagad bity da visi esam cj nekaédu konkréty Dlanu ne vertéjama pozitivi. Kas Ja} _ tas, tik atri neasimilesics. £0, bet UZ ASV 155. Jakaldina idejiskas brunas Ka vienmer sesijas, ari Soreiz emigracijas jautajums radija plasd- Kas Partrunas. Prof. P. Starca ska- tijuma més jau esam tikug Jjautajumam — kur tizee ka pieredze rada, ka izceloganas ac tivizéSana daudz Nevaram nalidvét Musu centralo jestasy sSteidzams ie Gadiba, lai yi-. tautieSus sapla- , Na laciias drau- | Cs. Neasimiléias tip kas lic Savas tautas misijdi ~ ns Kotnei, | sleg gan Lecp sCSij45 daudzkart esarm runajusi, ky trim- Hy nitaji, ar ugsvar deklaréja prof, P. Starcs pte sam, lautiesiem Skaidri un sapro- tami darljuéi zinamu, ki cinities un Ka savu misiju veikt. LNP un Lop citeeae Ir, JatvicSjem talakoas na eae lidzi dot ideolofis- ‘Prof, P, Stares tomér 50 ideolosiska Bbrunu pari lot, un, ta S05 véjos izklidugos batu Latvijai. Ar as diem var cinit arl Sorel caldinaganaj snedza, {4 lerg- hehe ate aukusSo neapmierinat)- Vidl, darbu un apmilerinoties ar sava vert] sinajuma deklaraciju. P. Gr Zina, ka aizbr ba ar svegp dats 1 nejd- {Turpinajums 2, Ipp) ae we ee a Seto ay aor “ . es oe . 7 r ha lao : “ 1 te ame — : r - ee rT Lar os ts, aa — oe i . =, . ‘ L = R - — _ = : = —_ it Re Po i ier = ; ar nm ra) 2 r hi H a "| Lu . . 1 a =: . ‘= pec ae = Ce F 1 ie = 1. as ee eT ag a eee ay gig ang post ee =_k wen tod i ees —_ - Zs, a ee OE ee —_—s," : = =—-4 "hy ' nara pees. te Sar Mee ty rome | 7 —s- .-_-:- a 7“ og Lar OOM yn es —— Ae ee pia be lie eels Tr hn, Bie op x a a — _—V 7" a ar . — — . “1 Ehad — . T a ." ._ * . . . = al SL) ee = Ch r — 1 om, . co infer. : =