wa bOtibu izteiktas datidas domas,

LATVIJA

_Latviegu legions

‘At Latvielu legionu saistis daudzut resp, th terrors sistima, kas valda
trimdinieku dzive gan tie#!, gan ne- ) rer
Hed. Daudelem no mums vii Jodien

onirl. Par leglona nozimi

jas un naga hpcgr nt
laundks per jaunu

un
sarunas Un Darrunas. Ne mazums ni-! jeliko ok , {Atznicina
pec ihitees henak sevilisi mainigés: robetim, bet tas lespijams tikal ar
kas. prasa upurus un

mums nebija iespe-

Zemgala tidos apetaklos, kidos

baltis nebaltis“ ae , t 1 ki patstivigas
télotassarunas/kAdas risindjubis starp jy 8) Mavavirl. Apriga, ka latvietu

Peeperveled Wh VOCS oer Otrreizéju nok|Odanu bojseviku

" vara, moréli plinigi attaigoja sadar-

bodanog ar vicleliem, sevitki nemot

vérl apsvérumu, ka vacledl negiis to-
talu ‘uzvaru un nebis kung! Eiropé.

=e afar ae ane

padai legiona bitibal dzijaki nepie- a , Ka ar tau-

skaras ne viens, ne otrs no autoriem. 4. kupas rokds ir feroti, nevar ap-

Méginatu kaut cik aizpildit to robu. feties un izrikoties t8, k& ar pilnigi

La
ni nevar bit nekas
mokjiiganu bolge-

teresi par legionu), bet

novérstu fo vis-!

izjuta apst2kli, ka 1939.40. gados no

Padomju savienibi, ir visliclakais{viniem neatkarigu femslu da bija |

spiesti lauzt svinigo solijumu Latvi-
jal, bija spiesti bezdarbibi noskatl-
ties un pardzivot Latvijas neatkari-
bas bojd eju. Legiona forméians
kaut ari stipri neskaidri, tad tomér
deva ceribu, ka bis iespéiams cind
atiaunct Latviju un lidz ar to pildit
svinigo solffumu, pildit

transports no Sanghajes. Zinam

No Kinas beg visi, kas spe}

Sédot pie Brémenes Tirpica (Tir-

pitz) un gaidot kugi uz Ameriku, iz-

platijis zinas, ka

atbraukuéi no turienes. Péc formali-
titu nokfrtofanas, vini devas uz
adamzal!. Bija interesant! kadu no
atbraucéjlem Intervét. P&c kiddm 5

dim tas man art lailméids. Va-

pret gavu vaisti un ein | karl, dzerot kantinég téju. pie mana

Lidz tim iztirzités domas, apsvé-
rumi un atzinas skar tikal vienu pusi,
bet apsvéra arf, kes varétu notikt

ka karavirs skaidraki izprot okupdci-
jas varas izricibu pret okupéte zemi
un tautu, kas nepaklaujds pavélém.
Biia parlieciba, ka atteik#an3s gadi-
juma attiecibas ar vacletiem yél vail-
raék saasindsies, kas savukfrt tzsauks
daudz Uelakus asumus un spaidus.
To rezult&ta tikstofiem latvicsu bis
ianoklast koncentracijas nometnés,

galdina pies@das, nemaldiei péc tz-

skata spriefot. viena kinlete un kads
kungs ar dimu. Visi tie bija lab!

tautal nevar bit nekas drausmigiks: tad, ja nostdtes pret. Ir iespéjams, apférbtl un sava starpa sarundias

onaliski, Biju parliecindts, ka kAda
no sim person’m mak ari krieviskl,
kur vaiod’ arf es varétu ar tam
enrunaties. Neb!tu maldijies, jo kun-
gam bija kabaté krievu avize-

Uzsiku sarunas, feradiids, ka Sis
visas rund labi krievisk’.

Cela no Sanghajas Ndz Vacljal bijus!
42 dienas. Lidzu d&mal, kura pee

!¥inas faunatne, kura nekad ney bh

bet sagaidija sarkano velnu. ‘ins . xieren
i tauta gaida pis tagad oF pat nextaa "2 ae ai a ae *
nupat aaa i ti gaida. Ta gaida kadu Pores: ne

bija | spozu Be : |
pamats, jo paties! ap 23 cilvéku bfja asing straumel, Kuru izraleljis bag

F.J

brinumu un nezind fet : “eee

kada mate kluvusi Srpratiga,

bijis iinoskatis, ka metontgs Welty
nonavéiusi tis 12 g. v. délu un ving
lurus apvainojudl it kq splesolanky

™
1

d@lu minist! . 4

jusi pletiekamt paédusi, pabarote ep. Re gaan,
sutinatyu risu, ZAvétam zivim un gah ea
du téiu, lickas leguvust, ko vélejie dere.) gat 7‘
un kliegdama ar pacelttem jeroWem MEM. | oe.
jet nfivé. Apbrunota t& ititas ft besa
dieviem pielfdzindta un tad] rauige:. oS Been
tikaj ur priekgu, zinddama, ‘ka
dien& vai vakari atkal bs muting
risi, Sivétas zivis un salda téja, .
Kinietls p&c savas dabas ir mignsg
millgs un saticl¢s. bet tagad satresss
kots no sarkand velna, tas iedent
briesmirfis Hetas. Man stistije, gg

Vinh

Peal

ay

a i ee ah, --¥ i 7 ‘

RunSjot un domAjot par legion {neapbrunoctu. Ne veltl fodien Fran-(tur jiict boll, negdstot nckAdu la-! tautibes bifa kiniete un visrunigAké.
nekad vedrikst Sait ka ies cija meklé visidas tesptjas un lidzek- { bumu ne sev, ne art saval tautal, val/*aut ko no Roar pantastit, Vina
 nebija ‘brivas izvales form% to vat , (08 let vacu tautu lesaistitu Elropas' arf JAmeklé patvérums me24. Pirma-jdrim! pasmatdiia. pamaja ar galvu
neformdt. Mums atifka tikal tziir-, S!*sardziba, bet ta} tani pas laik&| J& brid! p&déja tespzja — ict me2H,}un lesdka: Ko ststit ir daudz. pa-
ties, vai utiles pavllel un format,|“eclediem nedotu apbrunotas tautas|varbit irlikis ki pareizSkais atrisi-| rik daudz, bet varbOt tr labak, ke
vai arf noat&ties pret formBZanu. Lidr | *4vokH, tiesfbas un lespeias. ‘najums, kas deva lesp@ju izvairities'citas tautas to nezina, kas notiek

ar to visas sarunas, kas baiS sakariba Sava loma bija ari kadai Ipatal no sadarbfbas ar vdcle#iem un tan!/sarkanS Kind. Kur kara vilnis velas

vestas, nav uzskatimas par brivim  “areviru iziGtal. Cilvéki, kag ne t- paSé latk’ it k4 saelabaja dzivo spé-| part, tur vairak ir stepkavoganas un

savatarpéjam sarunim starp diviem ‘8! formas un varda péc, bet savi ku, kas izSkirieA bridf var8tu teikt/launidanas, & kapofanas. Kina ir {2-
3 Udelgiem partneriem, bet gan tikel S#iJakd bGtibd bija kepavirl, smag! savu vdrdu Latvijas labi. bad@jusies.. Ta galidija savu Mesiju,
| par mégindjumu pandkt péc tespéjas

ofuli ple kees

Vira — parpl
kaju plesiadami ple remé ' ledetws
mieta. bet otru — ple zemé nollekies _ nen ihe Oe
reena bérza galotnes, kpru tad pal TE tage eee Pienita om
dull vale. t “eter ay
Kédu kinfetl. kurS strididenms@e aeenoerrenmy 3

maizes ceptuvé, bijis temetls pa oged
puskialpu maizes un vélék alznesig?
fimene!, sodija ar naévi nositot Besa

| dffana notiek Sadi: sarkanals thengy:
sta jaut& piilim: Vai jatiesi?” Uae
pOilis tam piekrit. ..Kas ir preti? Mg
viens!" Titad jitiesd. .Jatles ar ane

i
5

| mums labvélfeu atrisindiumu. Kadi] |

“tad bija motivi, kas spieda izikirties
par form#sanu? ai |

: 1943; gada februfri/mart& val ne-

Vai Jugoslavija klus otra Koreja

stkanu,

 -Bomé, ka viswnd vicleti fos noteiku-

Pad. savienibas satellti Balkdnos,
izvedot mobiliziciJu, var uzstadit
vairhk ka 2 milj. viru etipru armiju.
Puse no tiem bis loti labi apmacit!
karaviri, Péc Tito dstiem, Ungariia!
patlaban zem ferotiem ir 185.000

grades katastrofa un Zieme]
pra oy ent weyers ig Rong
sailes Kaye indkumu, veldija par-! viry, Bulgirijal — 198.000. bet Ru-
Barbe on Vale aes nak Nat $8) minijai 300.000, Siem skalt{iem vil
tticur ted Sehaehetinne Ge plevienojis 150.000 tautes pollcist
ir motorizéti un jot! labi apbru-

_, potl. Policijas vienibas, sadursmes
_ gadijumé, varés lzmantot kai izlases

karaspéku,

Militarie specl&listi sakis zinim,

| diviatjas, Ungarijal 2 un Builgiri-
jal 2. Divas padomju tanku diviztjas
rumfinu armija jekliva 1945. gada.
Krievi tas blia saforméiusi no rumi-

not Latvijas neatkaribu. Lat rast! Cik Ist! tanku fr Balkiny valstim,
brupotos spikus izikirigam bridim, ‘tas pagaid’ém komiinistu noslépume.
jiptekrit leéions

formédanai. Tikal Ret ja padomiu valdiba, apbrupojot
tad kGrt&é bija ieapéjams dabit visa: Batkinu satelitus, plelietojull tadu

legit moderna kara: patu mérauklu kA Kin& un KoreJ4, | flex

pleredzi un galvenais radit kadrus,i ted Balkanu komfnistu armijam {4-
isigirigé bridi sp&} uzsOkt visas;}bit ap 1000 tanku (Rumfnita! 400,

ku, Ikkatram karaviram | Ungarijai 300 un Bulgarija! 300).
ka no bataljona formét! gatettu gates spaki pagaldim ir

‘bfitu novietotas arf Hdotitlu vienThas.
pamot vér& forméjamo vientbu Helu- yrieyy milttirie speciilist! laikam

mu wn pieredzi, kidu deva kaujd bis
{esaistitie policijas bataljonl, domi, ka kara gadijumi vinl

Lal nodrodingtu fespéiu, ka safor-
metas vienIbae bis tlediim iespéjame[
ismantot Latvijas labA izdkirigd bri-
Gi, kapaviri no savas puses pirms for-
m@danas uzstidija Sidas prasibas:

=— Yienibas forméjamas un apmf-
camas Latvijas teritorija;

—~ legions plelietojams tikal cin
pret boljdeviemu un tikaf uz Latvijas
robe2ira:

Réglu rekrut@fanu darbam AnglljA
sika ar kalpot&ju personélu dlimnt-
cim un sanatorijam, kas noradija, ke
fajis dzledniecibas bby ee: 8

es kvalificétu darbini valrt
wae ne ee orgenizictiu un festéfu sigojumi un

— forméjamas vienib&s jiietilpina' eseomegpcantchyge Patan sspaorthy
viet jau saformétie policijas bataljoni. | ® ; s apvieniba kes laiku pa lal-

Tikal tad, kad vicu vadiba apsollja jam sicina tautu un vadit&jus darbi-
Visas Afs prasibas {evérot, latviell' niekus veltit vairik véribas un at-
piekrita legiona formé@fanai. J&pte- | sauctbus 4tg slimibas apkaroganal, 3

bd i R a k | vien-
mus ari izpildija, izemot to, ka par | Secs shkumé bridinaja, ka v

mér darits par maz, un stévoklis pa-
diviziju komandierlem latviedu vietd ko darbinieku
jecéla véclelus. Si maina notike tad, sliktingjas. Medicinis

shvieniba to apziméja par kritisku;
kad mobllizdctja ritdja pilné speka,' crotu aratu savieniba aipola, ke at3-

vienfbag jJau forméjés un neko valrs youiis kidet laun bet Veselfbas
nebija iespéjams darit. uate sieindje sanatoriju un
Lidz dim minétés atzinas un prasi- alimnicu komitejas spert radikalus
bes bija tira préta apsvérumu rezul- solus tuberkulozes sanatoriju un slim-
tats, bet bez t& bija daudz un dakidi, nicu jekdrtas un darba metotu recio-
psichologiski motivi. Méginliju dakus | ndlizitanal.
no tiem raksturot. Nav jéaizmirst,| Decembri publicttels Tuberkulozes
ka Latvijas neatkaribu iznicindja bo|-|apkerodanas komitejas alnojums tbe
Seviki, vini lids beldzamajam paze-; Arstéianas stavokli nosauc par ,.tau-
moja un aplaupija latvielu tautu un, tas akandalu* plesiméjot, ka Angiija
bija jau uzshkuSi to isnicinddanu.;#inl zind télu atpalikusi cltam ze-
Tas dabigi izraisija dziju neidu visijmam. Raksturodanal defi skaitli.
latvju tauti un jo seviski asi vis~|Katru nedéju Angliii ar the mirst
vairik cletudaiog cilvékos. Katrs kaut ; 400 cilvéku; apm. 11.000 tbe slim-
cik objektivi just un dom&t spéjigs|nicku galda uzpemianu siimnicés vai
latvietis apzinajas, ka DbolSevisms,leanatorijis, bet palet gads, lidz tos

Cina ar tbc Anglia

VESTULE LATVIJAI NO LAITKLIFAS

spéjigi tur laikus nositit pletiekami
lidmasinu no Pad. savienibas, Var-
bit ari Sis stivoklis apstiprina do-
mu, ka padomju valdiba ga'sa spé-
kus uzskata tikat ka otrfs éskiras
aizstavéganis jeroci.

Satelitvalstu armitiam jaun& mal-

na top gatavota jau laikus arpus
fetyariem. Jaunatni

kara dienesta
jau skolis trené ierinda! un piesati-
n& ar milltéro patriotismu. Nesen
Ungirljas komfnistu organs Szabad
Nep paskaldroja: ,Cina par micru
nenozimé, ka més atte'kios no eptka
pieHtetoSanas, vai pat ignorétu karu-.
Cina par mieru nav vérsta visumé
pret karu, bet tika!l pret rletumu im-
peridlistiem.“ Satelitvalstu un jau-

natnes sporta orgenizicijas fstenibé

ir militiras apakéorganizicijas, kas
sseurndtly

KARLIS ULMANIS GRAMATU
PASAULE

Esiny sScis rakstit apcerdjuma par pre:
pasaulé.
Tate mani ricibi patiaban oav vairik &&

tidentu Karil Ulmani grimato

atminas. Lai tis varéta vairik konkrati-
eh bOte valadwgi

hg taateribil
as oellgu afta

+ gr tua: 1} Kir
gabledrickhie raketi to
kids isdevums Gn of t

laa porsonibas
Grina un Use ied,

2. Unimes,

Ohcistede-Rennplatz, <1—4,
Oldenburg, 1. Od.
a

vuznem. Pa tam vini dzive un stradé
kon ar veselajiem, mirst padi un {n-
ficé Jaunus upurus. Komiteta bridina,
ka th tas nedrikst turpinaties.
Galvenajs bkérslis, kas parvarims,
lat Izkltu no 48 stivokla sanaterijas
un stimnichs — jasacida nepleciela-
mals skaite kalpotaju. Pavaidim nav
ne maziiko pazimju. ka Sin! virgient
kas labotes. Sanstorifu personSla
trikuma d@] 9000 vietas ir neaiz-
nemtas. Komitejas ierosinafiums —
ik m§su skolas kursanti uz parie mé-
nesiem ddligati nodarbindt tuberku-
lores nodajas — atrisindtu gan per-
sonfla jaut&jumu sanatorifas, bet
nay Saubu, sariazinatu intercs! miact-
ties par m&sim vispfr. Veselibss
ministrijal fetelkts lek&rtot specidlue
hostelus the silmiem, laf ta vismar
aizkavétyu pla&dku infic@Sanos. Bet

izmégina metodes, lal
persondls bitu pasargats no inficéa-

Tédé] tkvienam, kura veselibe nav
seviski stipra, j§b0¢ uzmanigam, jai
nebitu jalerindojas garaja gaiditaju

rindé.
Laitklifé, decembra beighs
A. Oxols

runas (vienalga
3) Manis sa-
Fakstitd eseju par Kiril Ulmani val ari
Aleksandra Dauges sakfriot’s grimata Lie-
(Valtera un Rapes ted.) val

vi

litvalstis jauj {zvirzities labakiem
Savéjlem, labdklem tanku vaditajiem
utt. Romdnistiské sportista piend-
kumus savukfrt definéjusi rumanu
valsts sporta komiteja un tie ir:
sportistam jabit absoldt! padevigam
ruminu koministu partijai, japrot

japrot alzstavét republiku un jabdt

pilnam neSaublgas ticibas starptau-
tisk proletari$ta uzvaral.
Koministis*o valstu kaujas mo-
rile segaidim fr nezinfims Leluma.
Visas satelitvalstis patlaban pardz!-
vo levérojamas satmnieciskas grit!-
bas, kas, orotams, nevar palikt bez
letekmes uz tautag domSianu. Val-
rums zemnieku ir sivi koministu
pretiniekl un gaida izdevibu. lal lik-
tu liet& pasivu val aktivu pretestibu.
Bet aI pretestiba nevar izpausties,

r satelitu IDEN, epetusas
lenient en kamér io-

mGnistu lerotl pratis lzcinit uzvaras
un militdrés opericijas norités irpus
So zemju robeZim, nav tikpat ké
nekadu lespéju, ka varétu notikt sa-
celSangs. -

Komifinistisko vatstu kayavir! fr

'yispriviligétaks Skira. Vini ir labi ap-

férbt! un labi pabarot! un bauda arf

vise} Citas priekSrocibas. Virsnieku kadrt

komplektéjas no fanitigiem, kuri. k&

to pierfde kafpS Korejé. uzskatimi

par pirmskirigiem karaviriem.
Preti padomju kontroiéa@m Balkin-

valstu armijém Tito var wurzstédit

pagaldém 400.000 viru un totélas mo-
bilizicijas gadijumé apm. 1 miij Bet
Tito armija ir tikai nedaudz moto-
rizttu vienibu un apm. 50 tanku.
Daju no tlem T-34, Pad. savienibs
plegidaja Jugosiavijai pirms at-
fiekemju pfrtrau’danas. bet p&réile
ir vacu tanki. kuri krita Tito rokis
ké kara laupijuma.

Geografiako apstéikju dé} Jugosla-
vijal nay Helu izred£u oretoties uz-
brukumem no Rumfantjas un ari
Ungarijas puses. ja tas vérstog pret
Belgradi. Jugoslavijas - Bulgirijas
plerobe?d fugoslaviem ir labakes sté-
voklls. jo Jugoslavila pirvelds
upvidd visas strat@@iskis aupstienes.
Vicu ofersive 1941. gadi tomér pie-
cadjia, ke art iy strat®giskis
priekirocibas Jugoslavitu nevar
elibt. jo vicu tankt cauri nocictini-
yuma flinifal felaueas 46 stundSs.

Marsais Tito, ‘urs fr part!sfinu.

kepa speciflists. kara gadlMumi, lle-

kas dos pavéli sava4m armiifim sate eae
vilkties Dindru Alpos un Rosntiag  Jaunakds grimatas un T. Dreizera ro04
kalnos. kur vél var cerét turpindt: Mans Titans
cinu, t3pat k& to dartla pagitutata !dzimtené jau

kerd. Ret §! operAcija tikal tad var
eckmétics, fa Tito sancem palidzibu
no sab'edratiem rlehimos.

Ja pademiu satelittem tzdotos Ju-
goslavilu ish Jalk4 okundt un’ nodl-
bindét Relgradé Tto naldigu valdthu.
vispusig! vérojot. var istenoties Mas-
kavas plains, kur$ paredz Tito gada-
mu. bez riska fzralstt vispiréju karu.

staveSana nav iespéjama bez yisp§-
rela kara. Bez plasam un lab! izpla-
notam operdcifim rietumu sabledro-
tle nesp@tu [zdzit padomju satelft-
arm'tas no Juenstavifas, Turklaét Ru-
maniju, Bulgiritu un Ungarliu gaista
ar Pad. savienibu militira savienTba
Ir plejauiama varbOtiba, ka Jugo-

(stavijas okupicijas gadijumS Maliks

Drodibas padomé nak ar paskaldro-
iurmu, ka Sf lieta fr privita, ar kuru
tieivaistim nav vérts nodarboties
Tomer nav vairs cerams. ka ‘lielvya}-
stis tam piekritis, jo Tito sanem no
ASV saimniecisku atbalstuy.

kas tam pretl? NeviensAg
Nabawa kinteti pada tautas Draéli iam
velk Gri un rungim un ekmenteig
sadragé galvas keusu-un ar kiliag:
jelauz krifu kurvi. \Péc tam tee
otru nelaimigo, kuri valdibat neg
nodevis paris miarcinas kartupela?

7
a | ‘, 7
mt

kurus izaudzéils sava leuctnd. PRA

pusstundas arf tas jau mul blalesg
mitrés savas tautas br&lim un ;

kari laze tzpliduiis smadzenes wig

iztecéiusas asinis. Bs

Tam Jidzlgu skatu var tagad req
d7&t aimtiem. Kad vaire valstl nee
splké itkhumt. tad tani viet4 lestiieg

slepkaviba Staline sagrik teica, ig
Kink esot 100 milionu teutas page
nevarot paddinkts
Maskavas recente ledarbojas briniked

daudz, ‘kurus

Kigi. Var fau bit, ka p&e dakiem gaa

diem #4da k&rta patiesi bis. tie ions

milton! tautes nobenditl.. Tagad oa
pratisit, k&péc bégim: més-un. ree

hea, kas vien spall! Tgedmu eked

tu nobeidza savu stéstu af kinie
dima.

* ste inidiaitieenmene ans

Kadas gramatas lasts

¥ogad Latvija

Cina zino, ka apstiprin&te latvieds™
literdtiras izdevumu pling 1981. ges
dam. TurpiniSot izdot tatvietu vae$

lod V. Legina un Stalina raketugs

lzndkéot ari K. Marksa Kapitile ping
mals stjums. Ievérojamu vietu valetta
izdevniecibas ping fenemiot filosecs
fiskS, visturisk& (melu! Rec.) un pebem

dagogiskii (komsomo|cu! Rec.) iterS€
tira. Latvielu valod& {erifk%ot view
sEjumd Cernigevs

véstures pirmais s@jums Stalin nebe
mijas laurefita prof, Zuéa redake e

LatvieSu dailliterStiras ixde

papildingSoties ar Ander. Upiie,. Ver

eakses, J. Granta un citu pador

Valsts izdevniectha turpinilot %

Gorkija kopoto rakstu izdoganu

viedu valodi. 1981. gad&i abonentt sie
pembot sedus faunus vina davbu 8;
jumus. Lattiedu valod& izn&k&ot att}
liel ukrainy dzejnteka Tarasa Seve?
Cenko darbu izlase, ,PSRS tautu po-4
Ezijas antologtia", Sechu rakestnieceds

ovas un vdaciesa B. Bredeli4

rbus.

literdtira.

sfepublikas kolhozu

izcilakie lopkop}i“,

Riga nikamS gadd svin&dot
gada dienu. Riga — Padomju

jas galvaspliséta* — 5 saukBotles”
makslinieciskais albums, ko tzdobet™!

bakaré ar fo jublieju.
Edy. Erm.

is .
_
Til

¥
ee

Ka filozofisko stl i é
lzlase, Hercena darbi, Latvijas POR

. he a 4

1a ae +

ie a.
1 i

Latvijas raketnieku jaunajiem rombeZ
aaj | nem. ae

uc. (KG tad, latvieliem’
valrs nav savu raketed
neku. Tle izrauti vai izdziti trimdaf’
Daudz jaunu gramatu sapemiots
Bkotu audzéknt. Bérnu un skoiniektla
literatiras plang esot E. Birzniekaed
Upita, A. Grigula, A. Upiia, 2, Grete?
vas, J. Vanaga un citu tatviegu (koe:
munistu!) rakstnieku darbi. Latvieléa
aang Si ari Gontarova, Turgée2
neva, Fonvizing un. tretiakg i
Pat'esioa tom@r Jugoslavijas atz-}da peed :
_ Bagatigi lam&kant lauksaimniecit ‘4
(Lai labSk varétu nos

Slaukt" latviegy zemi.) Izdobot Miex
a, Timirjazeva un Viljamsa dates

bu izlasi. Daudzu brogiry autori ets
darba novatotyd

augsto ratu meistari, mi¢uriniell WR

ee |
oe r ae

t
'

. ; A te 4 *
Fe * &. :
air rua : .
‘= ‘ . i. °
- ais . . . .
=, 5 . . . - ; $ of -
z , aay 1 1 ‘
F s r i
. r *
Ps F = = .
a r $ .
iT
. * io . .
-_

universitati..
1646. ¢. 8,8

1:

Vel-imisu trimdas Maza:
tis. sail, kad nacton#?
to | valdes lauka un ha

alka (81 detvé latvielu nome

? iu

of
i

fi om

ef F RE
& Bs

Pasdfes.
aes
rege

mod

c
z

</PUbIICRH latvieny,