LATVIJA, 1940, @. 5. april mine , —_ | Augsisprie guma ZOGS Turcija grib saga- a 4 4 partizaau divizijas no DAZOS VARDOS e eerste & ed ECE REER CS SEGRE € 53 if ai gt E SAAT ~— Beg he = . 3 5 = * 7 tavoties visam | “lanijas lebrukuéas pret padomju ekspansiju _ PIRMDIEN VASINGIONA PARAKSTIJA ATLANTIKA PAKTU 12 valstu arlletu ministri nistrijas Helaj& auditorifa yeselosancs, |. 5 : Syinte’s sandkemes jevada vardus ¥ | teica ASV arlietu ministrs Dins Ete- ~ id ME sang Tad pirmais pakta dokumentu 7 a Belgijas ministru prezi- Mel dents un 4rlietu ministrs Pols Anri | | Goikes, kam sekoja paréjie drlictu. ministri vaistu ‘alfabétiska. kartiba. Pédéjie savus parakstus Hgumam pievienoja Angiijas @rietu ministrs Bevins un ASV Griletu vaditajs Dins | Séesons. Péc tam kafras valsts pdr- i. ativis teica isu uzrunu sava mates valoda’, bet noslégumad kildteso$og 9000 viesus uzrunaja prezidents Tru- mens. . | So :runu saturu sniegsim sav na- kamaj& izdevuma, Lidz redakeijas alégsanal oficlili dala VaSingtoni yal nebija beigusies un radiopdrrai- dijums no Vasingtonas turpindjas, Amerikinu NBC sabledribas mikro- foniem bija plevienoti visas rietu- mu pasaules raiditaji un miljoni ei- ropiedu skalruncs varéja sekot pakta parakstiSanas gaitai, kas lie- cingia, ka beidzot pasaules varend- kala ‘saimnieciskais un militarais : gpéks devig savu garantiju Elropas. ; pikotnel. Padomjfu Savienfba, kas f 6us¢ savu turpat tetrus gadug tlguio : gebotizu pret paseules miera nosta- bilizBjanos radijusi nedrosibas sa- {itu visos plecos kontinentos un ba- fas vied cilvécé par iespéjamo treso pasaules kayu, ar pakta parakstisanu smémusi vissmagaéko trieclenu — tai tagad nav vairs atstitas nekfdas * Baubas, ka katrs tis solis t&lik S. Sde5inéjA auksti kara saasinaSané nga pretdarbibu visiem lidzek- -‘Vé@l atliek 12 pakta parakstitajam valstim to ratificét. Nav tomér ne- kad Seubu, ka Atlantika pakta ra- tific&Sana ASV, Anglija, Beneluksa valstis, Norvégiji, Portugalé, Dani- {4 Inlandé, Francijf, Italiji un Ka- nail rités ievérojami a&ak ka de- bates. par vai pret pievienoSanos | tam. fitiju valstu ariietu mi- i nistri sav& pad@ja apspriedé sestdien | Krievu militaristi f neapmierinati ar vacu generaliem Padomjiu. SavienIbas milit&rais laikraksts ,Krasnaja Zvezda“ vien& ;; moO jaun&kiem numyuriem asi vérsas pret ASV, pirmezdams yicu #ene- rAltiba atiaunodanas centlenus. Laikraksts apgalvo, ka noorganizéta kéda jauna ,Militaro vasturnieku komiteja", kurd darbojoties 27 viieu tenerali un citi kara noziedenieki Hitlera feneraélitiba Sefa gen. Hal- era vadiba. Si komiteja cledi sastridajot ar nupat ASV arletu mi- nistrijaé modibinito Vaecljas Metu de- Permamenty, un ths uzdevums esot levértdt Vacijas-Padomju Savienfbas kar& gtitie militir&s pieredzes, kas lemantofamag jauna kara gadijumé. Padomiju pirati -(Turpindjums no 1, inp) ie padim, 1948. g. . Zlemsvéat- jas kuteris dinu avejas laivas, Tad t&4 atradis tis bija bijugas internétes vaira- Igsunu kapteinis Eduards Soorsks, kas nesen izhb@ga krieviten ar zvejas kutert ,,Merisiim' no Mémeles ostas, Stista, ka krievi vairSkkart ost4 ie- vedusi sagiistttug zviedru un dinu tejas kugisSus un.tos lgiku laiku intern@juii, Tad tog it ka atlaidudi mijis, bet arvien tiem pakal péc Isa laika izhraukudi padomju traleri un minu laivas, Vairikos gedijumos péc dakam stundim jOra dzirdéti smagi spradzieni un sarkanarmiesi tad agriezu3ies vieni, Mémeles osta& vien atradoties tris lielas padomju zemidenes, wuzdevums esot ne gt avejas uh tirdzniecibas un ripéties par to, ka pa- domju @denos nelebrauc nevélami howerotaji, Seorsks divi gadus. pazi- his So zemiidenu komandas, Tam - Sad un tad parddoties neredzétt am zemnieciski uzvalid, valifa un Sv dzérienj un cigaretes. Esot Joti iesp&jams, ka padomju kon i uz savu roku sakusi no- ' Garboties ar jauna veida piratismru. | vardi »Newsletter" vél piebilst, ka 4viedrijA vairakkart -parrunatas ie- spéjas turpm&k apdraudétajos ide- NOS zvejas un tirdzniecibas ku laist tikai zviedru flotes konvoju pa- ‘vadiba. | pirmdienas vakari ASV salmniectbas mi- VasingtonZ parakstija pasaules drodib : reis svarighko garantijnu — ligi gatavoto un debatéto A gs 14 pantos tas aptver ari fundamentdin ASV Srpolftikas tatram pakta parakestitijam uzbrukams militiro un ealmutecisko palidzibu. Ar drodibas sajiita, kag savukirt veicinis Atlantika paktn. Mainu un garanté gadijuma visa Atlantike bloka fo Rictumelropai dota neplecteJama tas saimnleciske ttn politisko at- Jott Btri vienofas par turpmako: no- raidija Padomju Savienibas protestu pret Atlantika paktu un nogprieda, ka pakta militar ‘xomisija Londonu lzraudzis par savu pastivigo sé- dekli, jo tur atrofas arf Rietumel- Topas finijas militir® komisiia. So apstakH seviki izce] anelu komen- tatori — ar ASV palfdzibu Eiropas tinijat ialzveldojas par realy mili- taru speku, kas sekmiei var aizsar- gat Rietumeirapu. | Kamer visa Rietumeirop4 Vaging- tonas svarigo notikumu uznéma ar nedalitu prieku un drotaku pala- vibu nakotnei, vienigi Elropas ko- miinistu partiju prese un, protams, ‘Maskavas vronagandas aparats skal- das ar zulti wn nevarigu dusmu i7- pilidumiem, Skrutéorg Sunday N- mes" visvienkarstikajiem. vardiem pasakea §0 dusmu céloni: ,,Atiantika paktam ir viens vienfgs tiri praktisks mérkis -- atturét Padom- ju Savienibu no webrukuma Rie- tumeiropai vai, ja Stalins vai vine peenieki siktu karu pret rietumiem, vienalga kura pasaules stiirl — ga- kaut un iznicinat bol’evismu.un 13 armijas. Ar Atlantika savienibu Pa- domju Savienibas ekspansivam im- perialismam uzcelts augstspriemuma pieladéets Zogs — pat pieskarSans tam apdraud dzivibu. Bet, ja pa- domju vara nerod tilaékas izplega- ras jesp@jas un klist atalisii ne- kustiga, tai neglabjami agri vai vélu jaiet boja. Tapéc Maskeva lielais SEEN | P,P Ae iy Ee oa ay, ‘UN SESIJA SAGAIDA PADOMJU SAVIENTBAS UZBRUKUMU Piedaloties vislem 12 Atlantika nakta parakstitafiem frlietu minis- triem Léksakses@ Nuijorkd otrdien |- atkiis §. UN sesiiu. Ts darba kir- tiba aptver vairakus visai svarieus} jautajumus —- veto. tlesibu ierobelzo- Sanu, Izradlas uznemsSanu, Splnijas jautajum, Mincenti gadijumu un ciiveku medibas Padomiju Savienibas okupétajos apgabelos.. Bez tam jau pirmadienas izdevumos rietumu prese un komentatori bridinaja, ka Sai se- sijf Padomju Savieniba un tas sate- iti ar visu snaru uzbruksot Atlanti- ka paktam, lai tipat ka jepriekséjiis sesijis izmantotu UN forumu savai propagandai, _aker hal uztraukums un neapmierinatiba par Aflantika pakta paraistisSanu. Avi Madridé, kas, pretéji visam ceribim tomér netika vuzaicinata Rictumeiropas br&libas saimé, vai- dija neslaépts gandarijums par jauno valni pret bo|Sevismu. No Zviedrijas nak taisnesanas un skeidresands, kapde’ Skandinavilas trijotnes stiv- rakais zars tik piesardzigi stavéijis mala — Zviedrijas alzsardzibas mi- nistrs pakta parakstiSanas priekSva- kari publicéja interviju presel, ku- ra paskaidro, ka Stokholmas valdi-|. ba paktam nav plevienojusies vie- nigi aiz : varétu izraisit asu Padomju Savie- nibas ricibu pret Semiju un Ka as gadijuma sar- pakta parakstisan kanarmija iesolotu Zieme}somijé un tie’ apdraudétu Zviedrijas robezu. Visbeidzot — netrikst arf kodicu uz zobgaligu piezimju par Atiantika Kads ASV aGrlietu mintistrifes augsis ier@dnis sapulecéjusSamies ar- lietu ministriem privati jeteica dro- 45ko lidzekli Padomju Savienibas netraticétal n&kotnes attistibal — a, neraugoties uz visiem protestiem un pariiecibu, ka Atlantika makta S$a- vieniba versta vienigi pret Kremla immperiju, varot sanemt kaut tilit absoliitu droSibas klauzulu: neuz- brukt nevienal no pakta parakstita- jm valstim nedz to intereSu joslém., Oficlalf view zinu agentira DENA 1. aprili visim redakciJ€m kartéji tiiraksta parrafdijum& sniedza te- - Atiantika pakte tugales Bracanza dinastijas namam, kas pagajusa gadu simtenY vaidija par lielo Dienvidamerikas valsti". KAD GRIBAM LABU DARIT.... ASV senita méacitijs Péters Mariels ir sopmlars ar savas Tigsnds paslépio ironi|a. esen sendtorus pacsteidm, Sad: danicks i: ,Palidsi mums, Bebesu Kungs, kad gribam darit laba un n¢varam fo atSkirt, bet esi ari klSt, kad més rinaém, kag nrams bita jidara, bet mums to darit oay nekadas pa- tikas.© Jaun& sendta pirmo s@di atklajot, Martels ladsa: ,Kongs debesls, pasargi mis no karstas galvas, cita@dij més rikotos ké mulki, un <¢argi mils 70 anksfom keiam, jo Stad més vispdr nedariw mks" em, ka 3ads solls| devums varbutibam Prezidents Trumens nule k&di parskata: par palidzibas sniegsanu Melia un Griekijai ASV kongre- s& izteicds,; ka Turcija visim lidzSinéjam - Padomju Savienibas territorialajim prasibam atbildéjusl ar aizstiv@Sanis sistémas pastipri- nasariu uni izpelnijusies visas pasau- les apbrinu saval apnémibal No t& izriet, ka Turcija cinisies par savu brivibu Hdz pédé@ial iespéjai vistem tas rica esoSajiem Idzekliem, Da- gas dienas véelak Arlietu. ministrs Dins Eéesons paskridroja, ka ASV valdiba ari turpmék nodomajusi sniegt palidzibu Turcijai,. Griekijai un [ranai, | | | Informétas amerikainu aprindas no Siem paskaidrojumiem secina, Ka ASV savu rilitéro un saimnieciske palidzibu minétajam zemém jevéro- jami pastiprinds, Ari Bevins, pa- svitrofot anglu 4rpolitikas tradiclo- nalos principus, uzsvéris, ka Turcijas un Criekiias neatkariba Anglijai ir visai svariea. Sie fakti izskaldrojami ar projektéto Vilusitiras paktu, kura tapSanu Turcija. dara stkarigu no ASV un Angiljas taustémégs materia- las palidzibas., Turelja vairs negribot palauties tikai uz solifumiem vien, bet vélas bit plinici sagatavota vi- sam varbittibam, kadas var izrletét no jauna pasaules kara. > Griekija SIVAS CINAS GRAMOSA — 3 KALNAJA Grieki{i ar ndvi sodig 27 koma- nisti, ko valdiba apvainoja sabo un aeplegogand Spriedums Kin’ ledeguids jaunae izpildtts. unae cipas starp posenie un nactondlfig valdibas:. vienibim. Smagas keu- No Aténim zino, ka p&d&jia 48] jas norisinfs no Jangtsé upes grives stundas Gramosa kalnaji sakusas|lidz Nankingal, — divas vValdibag karaspéka kaujas ar koministu partiziniem. Cinas ple Galis 4 divizijas fiinu apbripojumu un apgidi ie- Sakuma valdibas karaspéka priekS& jis dalas atkapuSas, bet pée Atras papildsp&u pievelanas wuzsakuéas uzbrukumu un nemierniekus atspie- dusas. UP korespondents no Koni- cas zino, ka Soreiz iedarbigi izraci- jusies jaunizbivétie stratégiskie plevedcell un-valdibas karaspéka Jaunas motorizétés vienibas, Pastav ceribas, ka vismaz dalu februkugo partizinu izdosies ielenkt. ——— \ BAZNICAS VAJASANAS POLIJA : TURPINAS Romas katolu bagnicas gaiva ie- sniedzis Poltjas valdfbag protestu pret garidzieku un baznicas vaji- Sanam, kas arvien vair&k vértoties wasums. Tal paS& Jatk& vish Pollja notikusas jaunas demonstracijas. ku- ras polu komiinistiskis orgenizict- jas un arodbiedrfbas nesugas bazni- cai naidigus sauklus. Masu sapulcés Vatikans noskukts par kapitalisma leroci wn tam parmesta sadarbiba ar vaciesiom pédéja kara. | Sveices ‘laikraksts par Baltijas Neue Ziircher Zeitung", atskato- ties uz nesen notikuso Padomju Sa- vienibas augstaxSs padomeg sesiju, raksta; ,,Veselus divus gadus no vietas péc kara beigam Padomfu savieniba neuzdrosinalais -uzsviest Baltijas valstim kolchoz: sistému. Ta apmierindjas tikai ar lielo saim- niecibu iznicinéSanu un siku zemes Zabalinu pleSkirganu bezzemnie- kiem. Turpret Cibas socidlizicija Sais zemé&s wzska- Svarigi atklajumi _ _ “* Be oo . ; i ; Egipte Sinis dienés Egipte 16° km uz dienvidiem no pazistamas Gizes pi- rarnidas nejausi izdarits kads sva- rigs archainlogisks atklajums, kas varbiit palidzes noskaidrot vél neat- risinatos jautajumus par seno fara- onu dzivi un valdisanas laiku. [- darot rakSanas darbus, nejausi wz- gija kddu 20 m dzilu aku, kas no- veda uz kiinti izcirstu kapu. Talia atrada seSus ciedru koka ‘Skirstus, kas izradijis pilnigi nebojati. Egip- tologi doma, ka Sie Skirsti pieder 26.) 4 dinastijai ‘vai 7. gadu simienim prieck3 Kristus dzimSanas. Kapa bez tam atrada 360 dzeltenigi zilas keramiias statujas, kas laikam uz- skatémas par Kapepu sardzi. Fidling lade Dievu Snagkija Watedoale wie Neve Zeitung“ Berlines iz- publicéis accra Me zinu. ka amerikfnu olkupficljas ie- stades vis8. slepenibi izrakuSas 200 km garu tuneli no Helm#etes uz Berlini, Krievi: par tuneja eksistencl dabiijudi zin&t vienigi tad, kad nag. pieitdien piendca pirmais vilciens ar partikas lidzekiiem un akmen- oglaém Rietumberlinei, Darbus va-] dijis amerikanu inZenierls Monces. Laikrekstaé publicéta ari foto repor- tiga, kas liecina, er kAdiem griitu- miem vajadzaja- sadurties, tuneli bilvéjot=. Padomju Savienibas bio- kadei tagad vairs nav nekadag no- zimes. Britu Ae oo. zing eee es Bally Eacpress“ Bs. Laikraksta Moasiavas aneclilico- respondents zipo, ka padomju val- diba nolémusi lkvidet bdezdlevju mizeju Spaskija Eatedr&alé um at- laut tur atkal noturét dievikaipo- jumus. Katedrales jauniesvété pie- dalijies arT pats Stafins un viss po- litbirajs. koreaponden- Laikraksta tam izdeyies izdarit aril fotouzné-| mumus, VYienk no bild@m redzamms | Stalins 53 i lidzam Dievu Aiz vina celas nometies Molotovs un Visinskis, bet @ekas priek&nieks Berija aizdedzis sveciti pie Sv. Ju- Ta. Brinumdaritaja své#gleznas, Diemzél, Sie visi ir tiksi — aprija Cle im tagad lauksaimnie- | valstim pO tima par nobeigtu. Latviji 1946. pada bija tikai 4 kolchozi, bet nu to ir jau pari par 1200. Lietuva tris gadu laika zemnickiem atnemts pari par pusmiljona hekt&ru zemes, kas pieSkirti ,.miiziel lietoSana* bezzem- niekiem, un ari tur tagad ir pari par 1000 kolchozu.” Laikraksts pieblist, ka tas nozimé lauku privtsalmnie- cibas alu. Tai pasa jaikf Maskavas radlofo- n§ atkal rundja kfds no Vaciias at- eriezies latvielu DP. Péc sagrautis Vicijas pirmie iespaidi Riga esot bi- jusi pasakaini: centraltirgi veseli galas esviesta, givju, auglu un kon- servu kaini! Ka& tagad no giista at- laistie karavirt stista, ted Padomju Saviersbha valda nabadziba, kas vairs ne ar ko neatskiras no bada. Ikviens no mums ari fina, Ka tas tieSais célonis ir kolchozu sistéma. No kurlenes tad Latvija pékSni ra- d4s sviesta un gajag kalni? Vai tie tikal nespokojnas basa ,.lektora" fan- tazija, lai ar S&du melu palidzibu méfingtu v@l pédéjé bridi plerunat| - kGdu létticigu dvésell doties majup? Vismaz necenzétig véstules no m§- jim liecina gia pretéjo. Bet ne sviesta, ne galas kalni te nevar li- diktitiras terrors, turpu nedasies neviens, kam briviba nav tikai tuk- Sa siuma vien. Masu apcietinaSanas (Turpingjums no 1. Ipp.) gaksies Belgradé 10. aprili un kuya vin’ paredzéjis telkt rmunu. . Dierrvidslaviias ministry preziden- ta vietlelkts Mofe Pijade svétdien kominformu nosauca par ,melu un liekuti bandu“. Maskava paradusi izplatit divi petiesfhas — vienu, kas cer peSsat, bet otru létticigejfim Bal- kin ‘tautém", Rietumberliné tagad sanemtas x- nes, ka gatavodanas notikumiem BalkBnos sikusies arf Austrumvaci- j&, Marta vidi padomju okupficijas parvalides galvenaj& mitné Karls- horsté lielf slepeniba notikusi kon- ference, kuraé apepriesta arzemnieku lefiona organizeSana, Pée. apmiici- | bas ua apbrunoganas So jefionu pa- redzéts nositit uz Griekiju ka /y@las fesaistit Austrumvdcijas poli- ‘cas vienibas tm agriikos vacu kara- gustelnus, kas Ipadl parskoloti. STACHANOVS ,ATVALINATS* Padomju Savientbas ka no skatuves nog QO, inek3 desmit gadus slavinatais Sta- chanoys, kas, tapat kA vina jauni- i kais biedrs Vacijas padomju joslé --- Henneke, bija kjuvis par zobgalibu um anekdosu objektu. Masu produk- cljas laikmets Padomju Savieniba esot heidzies, un to neuzskata vairs nar vienu no Helfkajiem ,paradi- zes” tikumfem. Stachaneva vieta stajies jauns yaronis — Maskavas tekstilstridnieks Aleksandrs Chut- kichs. Vina ideals ir darba kvali- tate. Turpmak visas piles biiSct ja- velti tikal kyalitétes pacelSanai. T9 tagad kluvusi par patriotisku sauki, izveicotas jau 2000. jaunatnes bri- gades, kas rikos darba kvalitates sacen3.bas visa Padomiu Sav eniba No komfinisma indieSus bridinaja Indijags ministru prezidenta Pandits partizinu, kas @F|Neéru Bihara tellctaja run’, Komd- vietas. neka laba un Indiji tam nav Politisko béglu skaits. Svelos pic- Bug, ierodoties arvien jauniem fo- bezparnicéjiem no zemém vinpus Gzelzg priekSkara, Svelces valdibas plans, atiaunoct béclu un darba mo- metnes, sabiedriba - izraisijis neap- mierindtibu. No 20.000 kara laiké leplidusiern bégliem bija atlikuéi vaires tikai 6000. | Berlines gaisa tlitam paredz vél é- fu mitiu, jo drizuma lidojumus uz- siices yvél 20 papildu lidmaginas, Bez tam partikas un citu materlAly re- zerves ir pletlekamas, | 800.000 vicu bégil pairvietosies no anglu-amerikanu joslas uz franéy jJoslu, pazinojis franéu joslas milit&- rais gubernStors Pjérs Kéniga, Vaon tiesa sodijusi am u vieanieku DZonu Vordu er $00 do- lariem:. un sesiem ménediem cieturnd, pedéjo nosavitt tal par divu vacu ritenbraucéju varigu savaino- Sanu, iereibuSa stivokli vadot auto-" - mobili. Sis ir pirmais gadijums, ked vacu tiesa soda amerikini, - Britn arodbledsibu kongresea no- raidijis Padomju Savientbas * arod- biedrivu uzaicindjumu piedalitles desmitajé konferencé Maskava. ~wDie Neue Zeitung“ viicu redak- eijas personals, skaiti 7 ciiv&ki, uz- teikudi darbu, t&§ demonstréjot savu neapmierinitibu ar nesen iecelto »parraudzibas padomi. | BlektriskSs. reklfmas atkal atlau- - tas Lielbritantja. Lat noskatitos ne- ona spuldZu uzliesmojumos, Londo- ni un citds plisétds jielfas pulc@jas milzigas jauzu masas,’ Pikadilt lau- kumé pftifs bita vél lieliks neka uz- varas dienf 1943. gada malje. »Paligé, krievi mant alzved! pag. ceturtdiené atskanéja tzmisuma pilni saucieni Viné Stefana doma apkaime. Tris privatfs dr&b& térpti virieSi ar varu ierava kidGi melni limuzing. gados vecaku kungu un p&c tam liel& steigi alzbrauca, Ne- viens acullecinieks neuzdrodinijas — nepazistamios aizkavét. #88 8 - | ome | VaSsingtona spriez par Rietumvacijas valsti un bumbveziem Anglijai ASV Adrlietu ministriji Dina Efe- sona vadibi pagreiz izstridi Eiro- pas valstu apbrunosanas program- sev pieprasa 150—200 supercictoksnu. Svétdien ministru jautéjurnu Informétas aprindas Va- Singtonf sagaida, ka Getras dlenis, kas Sim jautéjumam paredzétas tris rictumu lielie nandks piinigu vien Banos. Berlines ,,Telegraf* pirm- dienas ievaddé secina, ka vis4 driru- m& izbelgsies neaugligis sarunas BonnG un radisies Rietumvacijas valsts. Bevins bez tam ats apspried@ ar Italijas Ariietu mi- nistru grafu Sforeu parrundja jau- tajumus par Italijas kolonijam, K& zindms, angH vwzskate, ka nodot Italijas Eritreju abesiniem no-. cimétu apturét tis aitistibu Marsala plana pirmais gads devis Eiropai 19 valstu sadarbibu Pirmdien pagaja viens gads, kopé no ASV Elropé jeradis pirmie divi ku#i ar labibu, kas bija pinkta par Marsala piind pleékirtajiem Iidzek- em, Pirmajé .gad& Rietumetropas, Skandinavijas Marsala line vésinieke Eiropa Herimens, Francijas finan¢u mi- nistra Péts un plana administrators Hofmans teica rmas, kurais peévit- roja, ka, pateicoties Mariala pla- nam. ar Eiropas tautém noticis nebi- jis brinums — tis sdkuSas veiksmigu saimniecisku sadarb-bu. Cawméera — visis 19 palidzibas sanémijas valstis katrs iedzivotaijs sanémis [6 dolaru ASV precés, Helo tlesu par- ka MarSala plans jaturpine, tépat avianchester Guardian“ atkdrtoja ‘nied ‘dente ‘Btls svétdien tefktos vardus, ka Eiropsi — vel valadziga ASV palidz! ba. aa, a". r r ee a ee ee a ee ee ee ae open! . ae " ; ; aoe Doe yt , ae _ j Sr eee er int = aa 4 aa; ” ie tbe ee =F ecorrats a TE earl a aah a 4a a Shlahca te eh aia ae a - set wey a ft i al Bet a cae t.oge Ws cee bb le TEE ts bis re et a i el ee el eel "ke ee ee eet ee ee = — en, ee . ee ee ee soe ” wale - . mt - nil " Tree ce el ee : At ET ay a ea a. cas re Fess ae =: ee ee Pa ee ee mete hoe soscmelegg lt sot om ae al ie alee iene . "om ate ot 0 a ee eee al ie . ' ari op Ceeeteell * . a _ 1 ra : oe . vo a . . a wt _ veee 8 a " _ ao . », 7 ‘ . . . . . . . el my 7 a at reales “3 my . _ Po, | 1“. ct . . 7 . . = = - _- . . 8 . “ . . 7 . - : . . - . . a ah 3 ye Oe ae ee : eo ee “e . ™ " . " is nt "4 t hfe Teale . lalate Ml feat _ = ei : vc Sp er te hl, a Farr se. " ; af * oe Spent is ia 72 meni ~ wig oe I ek a ee be 4 A I al ey ah vee nat ep ae 1 io 1. = — 2 EP hs ee rr ee | ie . teamed atte a. ee) ee oe a “4 * pl ,' i] ' ke ka Se ee ee ne ee Petr ati cigs d pect are a4 a i : wre ™ ry a ees rote a ee re walk Fie ey aed as