Sestdien, 1949, g, 30

i

[ Kriev;
Pm:

parbaudigany
ju pattraucg: be vith.

Oo teikt,
pirmaja

AW jilsy, uzdevums
iévy atkriji
sean Profesorg yy pieves

a meré to yara
elegantais inher
RIZEudTO aun} 7
i, profesor!
Zinatnieks Diekritj
MAJA: pJauNajog anets
paliek pilnigi isn ant
Sars Pamala, Dr P. varie
| krievu sarunai, bijg .
iriba, ka pirmais okEkere

ots vinu izspi
Mu lasplegosanal ® Savienotis valstis, biet, vélétos vi-

jauneklis
Bu sauca par turk!
ad krievy Profesors Se
al vaciefiem, vq ity
domé judi Manu priekit,
msaciia ving, Pleceldamies
A ple prof, J. ,Jils inter.
L it Ipagi,” sactfa vind
gil profesoram J, yz
llekas, ka jumg bie is
leks strAd&t ple mums,
eee netiek nekas, Més eam,
wn oat plasiku virion
ieSi.., més varam tla!
Ka usu valdiba bila th
‘a un skopa,"

(Sava gt

. pieprasij ;
pi€prasija 8 dienas ap - pa summu ieplist arf Viéiciji. Nav
 {dbOt salmniecisitam

§ laiku, kas pakuma kis
sevisk! komisiram, jzllkh

iedoma :
neledomajama t{deja, Be E tumvaclia kd agrérvaists pastivét

» krievu profesora plety.

komisaérs piekapis, ;
anakt labpratigu’ vies (tide ka nav tBlredzigi ar vienu ro-
yu, Kas garanté darba pe f ar otra tant pad lailit Ardit nost
| vipu vienigo saimniecisko ekslsten-
© cee Jesptju, Vaciesi So noskanoju-
z Bh ma mainu pratudi
a uz blokmajam, kag bijt ; Nesen ASV feradds divi ievérojam!

patu automobill, kas
veda no stacijag, turks

par viesnicim, Katra

‘ficibi bija divas iste §
propa Hawt Seeveith S b darba kértiba un centas vél vairak
e nosvért uz gavu pusi jau ti labvé-
h Wgo amerikfnu sabledrisko domu,

koja kartigu nakts azaldy
ri pargoia Dr. P.
Géc § dienam pie blokmi

auca dzeltens amerikén
of. J. un Dr, P. dija & &

n atkalt sakfs brauelent

irziend, Paris simts mein E agrak lemts.Kad neserajis apaks-

e Nama debatés kids deputiits jauté-

viniem sekoja otra vidls
clesi

ska.
u dienu ilga aaniorets :
sg vairakie What Qp miklosintetiska benzina
‘ sao pilsétu Te dé) Vacija padarita pilnigi atkart-
rqo— ta : ‘'
eal wae i ; Msamaksé ar dargo valitu.
Atomstadd - Fe
‘anaca vesels Fer
dient Pleee ridt 0 & |
rievl 2° BBs
a eles wo fe & Vicija Francijat webrukusi trfs-
3 talz, Parize tapéc par visu vairak
alak Va F
F tesiju piri Reinai un nevar pie-

ainijas

skaitil, I
yas prieksa

tavs ar urana
Ales pie Alves.

Ar Ul

| fimis striktl eamazingt savu

Maths.
e 6vien noteiktik pacelag balsis,

ble ; fabriku noardigana japartrauc. Ne-

jeraudzija turk’ I monthye : e-
toy m Vella, vind atbilddja:
igo cepuri. Pa Dezgalio @: :
oye oh nemitigas su ms Nevaru ievérot tikai
Kolonnas, piekrautas bi @
: | l ue $ u '
sa arieeat cae sank s Francijal, Holandei un Belsijal. Bez
‘8 , on EE
veidojas jauna pila
i uzzindia, ka tas bija a

ig rapniecibas centts * i Vina virdi Hieclna, ka Loridona ne-

: domi izrédit piekapibu demontizu
# jautijumos, kaut arf nesen

gestdien, 1049. g. 30. jou
Spéle ap Vaciju

Cetrug gadus péc Vacljas seki-
ves ta nodarbina sabledroto pré-
arvien vairdk un vaciesu sim-
pat! jut dé] sdkusies it ka sacensiba.
Tam per iemeslu pirma karta Va-
cijas feografiskals stavokl{s. Atraz-
damas Elropas centra, t& ‘espaidigi
tdsvaro rietumu un aistrumu spé-
py aameru. Otrkart, Fliira ’ glaba
seyi rietumu bagatakos oglu kra-
jumue. Un treskart, vaciest ir vi-
tala sptka pilna kulttirtuuta, kag
sevidki apdavinata techniskaja lau-
ya, To 2ina tikpat tabi krievi, k&
rietumu sabledrotie. ‘Tikai katre
eentas atrisinaf Vacijas problému
pic savamn metodém = un tevéroiat
sayus mérkus, Padomju savientbas
gélmes visiem zindmas un t&z var
fetvert divi virdos — V4&cljag bo]-
leviztéSana, Lai to sasniegtu, Mas-
vaya palaidusi vaclesiem Joti pa-
Hamu saukli — vienotu. Varctju,
okupfcijas karaspéka atvilkSent: un
eentrilu vaidibu. Tas, protams, iz-
kisusta jotl villnodl. |
Rietum! vispirms vélas nosthdit

f uy kijdm vacu salmniectbu, nodro-

inét 45 miljonlem rietumviclesu
defvee minimu un agriko nacional-
coclilistiske domdsanu fevirzit de-
mokratiska gultné. Bet arf rietumu
sabledroto starpainav vienprdatibas,
kh gis problémas labAk etrisindt.

eeliem jzrfdit vislieliilka prei!m-
sikjanu. Amerikanu augstats ko-
misiro Mekloja vispirms ‘au no-
pare
yaldes aparatu un faut vacietiem
lielfku” notelkSanu savas fekSéjag
Savienotaj&s  valstis re
a

ren republikanu senators Melone

FE demontizas nosauca par ,,galmnie-
F cliku mujkibu un: pasvitroja, ka
S ongii uz tim pastiv vienigi tapéc,
F ke baidaés vaclesu konkurences,

Amerikin! 88dus vairdus var at-
lautles, Jo yiena dala MarSala pli-

etpratéjam,
lai saprastu, ka biez] andzivota Rie-

nevar, Tapéc ari ASV pamatoti no-

ku viciediem sniegt nalidzibu, -bet

labl: izmantet.

yiey rdpnieki — Uoss un Trums,
kuru fabrikas stivéja demontB2u

Lielaja sp@l8.ap Vaclju Ltelbrité-
oija palikusi vai par vienigo baito
wirbull, striktl reallzélot to, kas

Ja Bévinam, kas isteniba ir ar de-

vaciesu
viedokli yvien. Lielbritaénija ne-
Grikst alzmirst dotos  solljumus

fam €9 atcerog ari toy tikstogus

britu slevieSu un bérnu, kas krita
Per upurl vacu uzlidojumiem.“ Bé-

hd-
fabriku

#4 no Grzemju fevedumiern, par ko

Franclja attieksmés jret vacle-
lem vienmér pasvitrojusi savu dro-
bag jautdiumu. Tas ir saprotams,
fo, sikotar frantu-priigu karu 1870,

vélas nodrogindties prel jauno ag-

alst nedz centralizétu Vaciju, nedz

f Yieu rOpniecibag strauju kapind§a-

sm OW. KA& tris rietumu demokratiias

4 tak lalkam bis t&, ka uzvarés tas,

3 Varey saskanot savus viedoklus Va-

Cll, to Sobrid griti oateikt, Dri-

43 Saimnieciskt stipriks. Bet v4-
1 pa to laiku izmanto situaciju

nef" : un cen$as dabdt labydligakus mo-

: r
Sig apstajas gla
aunas rupniec' i
m jelam, ayer” on

7 Bilsonus.

neve’ &  Slepends

UMHS,

POWs Ve ny Ve 7
| Vaciesi sakusi publicet
_ Savu spiegu sarakstus

4 Berline (F} = Berlines vicu prese
% Wn radiofons uzsicis asu Kampanu

Dee © bret badomju slepeno policiju un
fe “fm vaciegsiem, kas nocarbojas ar
‘Piegosanu vai nodod savug lidz-

rakst Britu. licencétais  laik-
ak S Telegraf iespiédis ipasu sa-
sieces ar 300 personu vardiem wn
resem, kas saistijugies krievu
takste -policiias dienes:a. Sis sa-
hints pirms 2 nedé|am miklaina
om} Pazuda no MVD biroja pa-
aS Sektora. Berlines radiofons
‘i peas nolasa to viiciesSu var-
bavi 43 pienes krieviem zinas part
“em lHdztautie8iem.
Pi Politiskaig biroje zino, ka
eave Pasteiz ir 1,8 milj, aktivu
Sal adie Ro tiem 45% stradnieku.
tit, uct ar 1948, g., SED biedru
S Samazinajies par 2.5%s.

—pedi§anik.

LATVIJA

i — | =~ V¥
Cina par brivibas atgusanu...

(Turpinajums no 1. Ipp).
rétu piedalities ar] IRO parskoloda-
Nas centru apmacibas, Na&koSaja sa-
Karnieku apspriedé Sis bis viens no

Balvenatiem parrunu punktiem. Zi-

nojuma hobeiguma H. Klarks tuvak
aplukoja neseno IRO generdlpado-
mes sesiju Zenéva.

Britu joslag delegacijas vaditajs
plky, Janums noradija, ka vin§ sa-
vus plendkumus uznémies tikai ji-
nija, tade] plasdku zinojumu par
darbibu sniegt vel nevar. Baltijag
centralas padomes darbiba  sagal-
dami parkartojumi no anglu puses,
bet par tiem tuvakas zinag vél nav
‘egustamag. Tilak plkv. Jenums ie-
eica apgabalu parstévjiem nodibl-

Kadus medikamentus

nemsim lidzi?

Pédéja laikd arvien bieZak pie-
radijies, ka tle tautiedi, kas emigré-
Juil, nepanemdami Hdzi vajadzigos
medikamentus, izdariju3i  kjfidu.
Izradas, ka, plem., Austr&lija va!

Kanada uz laukiem medikamenti.

dazkirt visai grit! sasniedzam{ un
blezi pat nemaz nav dabiijami (pat
Zviedrija}; katri zing tle gandriz
bez iznémuma visas valstis ir kriet-
ni dargaki nek VacijA. Tadé) ar
Pasiem vajadzigdkatiem medika-
mentiem aizbraucéjiem ir ietelcams
apgadities jau seit, kur tos var {e-
gadaties bez pllém. Sekojo$i ga-
Taksta atziméjam medikamentus, ko
varétu uzskatit par visnepieciesaméa-
kajiem.

Cibazol, Eleudron un Sulfothiasol
iy preparati ar vienddu iedarbibu
un lletojami plauSu karsona un
smagas gripas gadijumos, Prontosil
ir lidzeklis pret anginu. Aspirin
(Bayer), Pyramidon (Bayer), Car-
diazol-Chinin jr Hdzekj! pret visé-
da velda saukst@Sanos. Omnadin
ampulas pa 2 kub. em noder orga-

nisma aizsardzibas spéku mobillzé-
Sanial.

Cardiazel, Sympatol un Coramin
ir prepar&ti ar princip§ vienddu je-
darbibu un lietojami sirds darbibas
atviegloSanal, Adovern spécina sirds
muskulu funiccijas. Tannalbin ir
lidzeklis pret caureju, Salol — yé-
dera dezinflcétajs lidzeklis, bet He-
xamin — lidzeklis pret pfisla tekal-
sumu. Isticin rada caureju. Rivanal
der kakla un brtitn dezinfekcliat.

Taépat ijieteleams nodrogindties ar
pulveriem pret galvas spam,
piem., Quadronal un dazidam zle-
dém, piem., Brandsalbe (pret apde-
gumiem) un Granugen-Pasta (griitt
dzistoSim bricém), Der padomat
ar] par joda tinktru, sterflu mar-
legs un citu parsienamo materialu
salnitl. Japiezimé, ka lidzmemamiem
medikamentu daudzumiem tomeér
jJAbUt pieticigiem, lai muitag lesta-
dém nerastos lespaids, ka zales iz-
ved spekulativos nolikos.

See tem tt pee J hed
ee - . ee

| spéjis ik sezonu kop’ 1942.

nat cleSiku kontaktu ar vietejaim
vacu valdibam, jo tas nakomé var
izradities loti noderigi. PaSal LCK
bity japadomd par saskare}  Uz-
nemsanu. ar toposo Rietumvacijas
centralo valdibu.

Pieskaroties kidam sapigam mt-
su. trimdas dzives jautajumam,
pikv. Janums noradija, ka BCP sa-
va laikA fesniegusi TRO oficialu le-
rosindjumu nepiejaut izcejot bij.
Turibas yaditajiem Vilelnam un
Legzdinam. Tagad no [RO sanemts
rakstveida pazinojums, ka izceloSa-
nu tiem neatjlaus. Runa Seit ir par
nobédzinatiem un neatmaks&tiem
latviesu kopibas naudas lidzek{iem
un fiktivu bonkrotu. KA noradija
LCK jurldisk&s dalas vad. Bérzins,
Saji Weta fevadita tliesas izmeklé-
Sana. Lal gan vél nav oficiaéla !é-
muma, visas pazimes tomér rada,
ka minéta’s nelikumibas notikugas.

Par Baltijas centralas padomes
darbibu {sum& zinoja A, Trapdans.
Vin’ norfdija, ka angju josld trim-
das dzives krize redzama daudz
krasak nek& amerikanu _ josla.
Strauji samazinds anglu kontrolko-
misijas aparats, ko lidz gada beil-
gam paredz reducét par 75 proc.

Dablgi, ka tas ietekmé ari
DP nometnu astavokli un sanemto
atbalstu. Nometnes aervien valrik
jevirzis vacu atkarib&, Skrining!
visumd notiku&i labvélig!. Tos pé-
déj& laik& vél intensivizé, jo lidz
1, septembrim tiem visur 44b0t pa-
belgtiem. Darbiba bis jfsaSaurina
éimnazijdm un jéizbeldz Baltijas
universititel.

Par Baltijas universitates darbi-
bu plasak zinoja arf rektors pref.
A. Raisters. PaSreiz universitaté ir
329 latyleSu studentlL un 65 lat-
vieSl macibas spéki, no ped&jlem
Il vecdéki par 60 g. un 81 vecdks
par 80 g. Protams, Siem mic, spé-
kiem ir gruti izcelot, Universitates
Garbiba bis jalzbeldz 1. oktobr'. Ir
gan ievadits mégindjums noorgani-
zét daljal. studentu un mc. spéku
praktiskus parskoloSanas kursus,

un gados vecdkos mac. spékus do-

mats pdrvietot uz veco jauZu mitnil
Spakenberga, H. Mindenbergs.

Se ee ee ee. eee ee

Krievi izgudrojusi ori
sintetisko gumijt

Londons (NYHT). —~ Angju latk~.
raksti ar ironiju atzimé Maskavas
raiditaja sniegto zinu, ka af sin-
tétiskis gumijas razoSanu atklajis
kids krievu zinatnieks. Tas esot no-
ticis 1932. g, kad krievu kimikis
Sergejs Lebedjevs iek&rtojis ptrmo
sint8tiskis gumijas rdpnicu. Vins
vienfgi aizmirsis savu izgudrojumu
natentét, ko tad daudz vélak izman-
tojusl amerikani un véciedl. »Labl
pazistamais amerikanu izgudrota)s
Edisons toreiz izteichs, ka Sf lieta
pilnigi neiespéjama, bet Lebedjevs

tomér pieradija, ka vina izgudro-.

jums ne tikai iespéjams, bet ka tam
ari liela praktiska nozime,” lepni
deklaméjis Maskavas spikeris. Anglu

-laikraksts te plezimé, ka pasaulsia-

venais amerikaénu zinatnieks miris
jau 1931. g., ti ka vind par Lebed-
jeva atkldjumu 1932, g. neko ‘nav
vareéjis tetkt. :

Sakaré ar padomlu flotes gada.

dienu komfnistu prese apgalyo, ka
»sarkandé flote pédéja kari nolikusi
uz ceéliem japainu floti*, Daudzos
sarkano admirélu rakstos ,,plera-
dits*, ka padomju. flote bljusi pir-
mad, kas sdkusi bivet brunotos krei-
serus, seviski atrgftéjus iznicinata-
jus, uzlabota tipa zemadenes, minu
tralerus, torpédiaivas utt.

- . Vv
Komunisti atjaunojusi...
(Turpinfijums no 1. Ipp.)

Sanghajaé arlietu ministrija Vasing-

tond atteicis no represijim, un
amerlkanu informacijas biroji Sang-
hajf un Nankinad paklausigi izpil-
dija koministu rikojumu slegt ame-
rikénu bibliotékas, partraukt ame-

rikanu filmu rAdi§anu un koncertu -

rikoSanu. Ari angli neizrdda nek&-
du vélédJanos ielaisties kildag ar
Maotsetungu. Londona pag. nedé}i
notika vairdku naftas sabledribu
direktoru kKopéja séde, kura parru-
néja Kinas jautéjumu. Nolema, ka
naftas un naftas produktu levesa-
nas aizliegums vairik kaités padim
sabiedribim nek& Kinas komi-

nistlem, un visu atstaja pa yecam.*

A EE ET EE ee ee er en:
ES i ds ls lis ee ed

ra
ee EE eee

Mus 10 labakie vieglatleti trimda

.N.. Millers
. J. Ratass
. J, Stendzenieks
.R, Clreenis
. EL Asaris
. A. Hakelis
4. K, Rudulis
. P, Neilands
oo , Lejéns
| 10. K, Upenteks

Sezonas turpindjumAi redzdsim;
val Noldim Milleram izdosles va-

Gofo0: vietu paturét, jeb nfksies to
atdot Stendzeniekam val Circenim.

Lal sasniegtu $18 p, Sképs s&met
66.40 m. Janis Stendzenieks to ir

ns ,

1949, @. 16. jQlija Hettbronnas sanatorifA péc grdtim un {gdm
cieSanim akirds no mums bij. karavirs

Janis Paparde,

dzim, 1908, gf. 18, aprilf.
Apbedits 1949. gp. 18. i2i44 Hetlbronnaga kapoa,

Vinu mina plemind paturés

- Se fee ae Se ee n =r) jor

1949. g. 18. jJQlija pee i
aizpaja misu dairgals

Heilbronnas ganatorijas fatvieiu kopa.

Voldemars Pauls,

dzim, 1688 .g. 8 aprill Rigé,
Apbedita 1948. g, 21. JOHJA Bad Kisingenas kapos,

Dzllfs strds sleva,

va, Géls, vedekla, mazbérnl un
draugl Viclja, brdlis un brala bérnt
Amerika. 3

iat te I De ea ee ee ei TE Leer Le oe eee ee

Igsaku visdziigko pateicihu vistem,

kas palidz@ja man mana ¢arga vira
Voldemdta Pania eritis slimibas laika
un néma sirsnigu iidzdallbu vina ap-

| Marija Pauls

Tikstodjiem svftcelnleku katru gadu
dodas wuz Franciju, Lurdas Dlevmates
sv@tnicu, vienu no pagaules bBrinumu
vietim, TA izcel8anos meistariski atté-
lojis Francis Verfells sava romd4na

Dziesma par Bernadeti,

kas nupat iznakust milsu apRidi un
debiiama visés nometnu eramatnicaés.,
Cena DM 1.50.

Apg ads ,faTalmattt Draugs"
H. Ruizitts,
(ida) Fellbach/Wirtt, Jahnstrasse i
(3

Sonedé] izsitim parstavjiem mu-
su jaunds sérijas otro gramatu:
Dions HerS$ijs
ZVANS ADANO PILSETAE
Romans. Cena DM 1.50.
Pieprasiet visas nometnu gramatn.
Pasttinajumus pienem

Apgads ,Graimatu Draugs",
H. Rudzitis,
(i4a) Fellbach'WUurtt., Jahnstr. 19.
: (187)

DAUGAVAS VANAGU GRAMATNICA
(13a) Niirnberg 2, DP Camp Valka.

Tikko izndkusl
‘dipl. aren. Kr. Granta,
Raldniaku amata metatara

Koku virsmas apstridasana un
| pulésana

rakas gramata galdniekiem, mébelu pu-

letajiem un dailamatnieklem, kokgrie-
z@jiem. — Cena DM 6.86.

Dab@jama A. Brokana grdm. izdevnie-

cibd, (14a) Essiingen/N., Fliegerschule.

Turpat  krijumS vél sek, izdeyumt:
¥. Haminska skatyu albums

| wLATVIJA":
broséts DM 12.50, iesiets DM 15.90:
Frof. Taurlna Neorganiska kimija
DM 3.60;

Viduma — Anglu val. pagmAciba ar
| i atsleégu DM §.50;
HAboling Rokas gram. zeltkaliem un
juvelicriemg-DM 5.20:

Agr. Brodes, Kvyitsisa u. c. Laukseaim-
niecibas rokas gramata DM 4.50:
Salmes Angl.-vic.-latviskd techniska
v8rdniea DM 2.59.

Véstulu bieki ar dzimtenes  skatiem
DM i.—, Pastitinot pa pastu, pleskattit
Pasta lzdevumus, Atkalpardevéjiem pa-
rasta atlaide, (183)

ae

Ed, Paegle — Lb, R. Kraja

Latvlu rakstu teorljfa ar 165 zimé@j. tek-
eth. Maksi DM 2.— ar piesiti. Prarauga
eka. gramatnicam DS 1.— {pastmark&s.
(ita) Marlsruhe, Fortner-Kaserne, 132)

ers

lode
Giskg
Sképs
Skéns
800 rm.
Sképs
lode
lode
augstl,
800 m 2:02.0 min,

Hada

14.96 ms
45.02: m
63.95 m
63.12 ms.
1:58.9 min,
61.63 m
13.65 m
13.81 m
179 m

816
867
865
B47
823
B16
800
196
774
794

(iznemot 1945, g.), bet Circenis abas
pédéjas vasaras. Protams, gala y4r-
du nav teicis vél arf pats Millers..,
Pdrejiem gan mazdk ceribas ap-
draudét 918 p. vért@éjumu. Tad 800
m jaskrien 1:55,0 min, un disks {4-
met 46.57 m,

Rirdina karikatdru krajums
pr eting Josifs‘*

(Good Uncle Joe)
latvie§u-anglu valodiés. DM §.— dabfi-

jams: Leona Rumaka apegadd (19a) Niirn- -

berg 3, ,, Valka':
Ned@las Apskata appdda, Latvian DP
Camp, (218) Augustdorf bel Detmold:

Anglij& ple autora: §E, Rirdans, 40,
Warwick Ave, London W. 9. Ceng
om Sil, plus @ d. pasta izdevumtem,
? (179)

Kolumbijai vajadzigi speci®list!:

I) nacionala universitdte Bogotd meklé
ingenieri-kimikd (profesor):

2) vajadzigs specialists, kas
kokvilnas audz4anu,

Peru ijepriekSéjam darba plediviju-
mam sajemta paplidus informiciia
par atalgojumu:

1} technikim miltu dzirn. 1500 soles mé@n.
(t4 soles ™ 1 dol}:

parzinaétu

F
@j)technikim biskvitu fabr, 1900 soles

. rimnticior dzlvoklis:

mlgim apavu fabr. 1500 sol, mén.:
4} elektrotechnikim 1000 sol. mén,; f
3) namdariem-paldniekiem 600 gol. men:
8) strddniekiem apavu rapu. 150 sol. ned,

Pletelkties HCP speciflistu artotakal
(2la} Detmold, Wittje-Sirasse 14. (177)
ar pec pt
Iznakusas jaund, gift’ tzdeyumi katral
hamamatei nepleciesamas gramatas:
V. Bertina ,Praktiskd virtuye 4 DM ¢—
¥.Bértina Mijas cepumi" | 4 pM 279
Ber tam ,Nemodi un sapnl's,
bégiu bérmu pledzivojurnl,
Ed. Alalna teksts,
J. Sternberga zim@jum! ..
Té patl anglu valoda
T& patl vacu valoda . ._.
nPle Dezlntara jiipas', nlasa-

‘Kals latvisko dziesmu kra-
Tums

Vatity oe pécmaksy
exsempiarus. Atkalpardevéjiem atlai

Pasutinat: Ed, Alalnim, altenineer
wFischbach", (198) ther Nirnberg 2.

(185)

Tautietes, atsaucieties

nopietns precibas notiica |

Hija alzkNdustem Jatyiedy i Ea
Déonam. Diekam un D#imam- Buning
tags Lyalls Mill, via Collie, W. Austra-

Vienmer krajuma vis} trimdas izdeyumi.

Pieprasiet katalogu.

eBavarija Reichels

art atsevitkus |

Tatiana Plume
gatavojas
rekordmedibam

On

va 5 4 mi i

Vel pagdju$a vasara musu peldeta]
trimda ae weilus pan&kumus sacensi-
bag ar vdcu un Austrijas sportislenl.
Tagad takla peldetajyu saime izkhidush
Ozolcelms, Dabols un duiliéc@js Rong
gan starté Kanada, bet zinas par rezitls
tatiem un pandkumiem V§&cila plendle
skopi, No peldetaju izlases salmes ta=
lantigakd jaunas paaudzes pairsiavye Tat
iina Plime joprojim vél dzfvo Austrlja
un vinas: sasniegtle rezultatl treninos
ligk cerét, ka bovasar Latvijas rekordau
sarakstS varésim atzimét jevérojamlt Jae
bavus sniegumus. |

Tatijina Plime citlgi étudé Ingbril
Kaa universitats, Pag, ziem& vipa pirmo

reizi varéjusi trenéties baseind, daudz um
arl slépojusi, pavasara posma speejual: - Z

tenisu un t& pandkusi kondiciju, Kaa
tagad Jauj glit specialo alipeyumu tech-
nik& un taktik&. Sai zing T. Pidmel labl
skolotait ir Austrijas meistars peldédank
uz krutim Pavliteks un Xtropas mele
stars daillékfand Veiss. So izcllo peldé-

Flropss melstars daljlékBaos E. : Velss,
Tatjana Pldme un Austrijas rekordlsta
Paviliéeks pac trénina Insbrukd,

Zanas lUetpratéju sabledribf T. Plime
gatavojas Austrijas moelstarsaclkgtém,
kas notiks augusta sikumé Rozentéla.
T. Plime ierindota arl Austrijas valste
vienIb&. Startéjot no Tiroles peldGsanas
biedribas Insbruké, T. Plimei bijusl
izdeviba pledalities valradkad starptaue
tiskas sac
snierusi 100 m 1:18,5; 200 m 2:56,5, 402 m
6:17.23. Art peld@juma uz muguras T.

PlOme 100 m veikual labak& lalka par’

Tomases Briedes v&l Latvija woatige: ty
rekord: 1:38,0, veleot distanc! 1:29,8. Gie
rezultati jauj spriest, ka spécig& kon-
kurencé: T. Plime Sovasar var levéro-
jami parspét valrdkus Latvijas rekordus,

REZ STENDZENIEKA...

Pirmo reizi kopS 1945. gada atarp
10 lab&kiem pasaules sképs ‘meté-
jim nav atrodams Janis Stendze-
nieks. Lidz jilija vidum labAkos
sasniegumus realizejusi — 1, Hita-
nens (Somija) 71.82 m, 2, Berglundg
(Zviedrija) 71.27 m, 3. Helds (ASV)
71.22 m, 4. Rautvara (Somija), §.
Eriksons (Zviedrija) 70.42 m, 6, Bl
les (ASV) 70,10, 7. Dalaflods (Zvled-
Tija) 69.82 m, 8 Pikarts (ASV) 88.20
m, 9 Lepanens (Somija), 10, Niki-
nens (Somiija) 68.90 m. Pasauieg.re=
kordists Irjo Nikanens nule metis
Sképu 63,71 m, lerindojoties statisti
KA 32, vieta alz Jana Stendzenieka,
Klidainas parrékinaSanas aé] Ele
ropas sporta presé paradijaés vale
rékkartéjaig zinojums, ka ASV mel-
starsacikstés Buds Helds sasniedzia
76,92 mm. ‘ |

Vieu sporta prése yv&l turpina slejaim
Takstit par alzvadiio finalspéli futbold,
»sportbericht p&déja numuraé, kritizé-
jot ekatltaju igtur@Sanos, raksta, ka arf
Vaelji laikam Zz yaladz@iot péc Dien=
yidamerikas pafauga skatitaju vietas no
laukuma norobezot ar augetu stlepuiu
Zogu, IerosinGts art Stutgartes Neckara
Btadionu papladindt lidz 120.000 vietim.

Vicljas vieglatlétl alzvien sniegumus
uzlabo., Koblencietis Huperts veicig 400
m Elropas & g. labakh rezultata 46,0,
Hesenes apgabala meistarsacikstés sezo-
nas lab&ko rezultétu sagsniedzia' Vite.
Kinds 100 m 10,4 un 200 m 23,0. Virtem=
bergas meistarsacikstés c«slingledi Eitels
un Balshausers 600 m velkuBi 14:48,0.
Ar! Vacijas vieglatiétes tuvojas
priekskara snieguma Wmenim, Brunnes
mane téllékSan& susniegusi 6,83, Gere
Slere augstiék§and 1,59, Irmgarde Kir
chofa téll@ék§ana 5,69,

Bojosand misu sportlatl Vactid gan
cenias gauZim retl. Vicu apgabalu met-
starsacikst@s sasniegt! didi - rezuitati:
veicls 10 km 4&1:46,0
UF eras Svertels to pagu distanced

Art grieku-ramieiu cJndZ v&cleil ade
starptautiskas sacensibas. Minchen& wun
Bambergé jauoo viesoiuaies £Viedrijag
ctkstonl, Malmes jzlase pret Dienvid-
vdaeljas sastadito vienibu Minchenaé ape.
kojusies 4:4, bet Bamberga uzyaréjusi 6:9,

Pirms desmit gadiem 1§. 40154 saci.
sts Milang Rildolfe Harbigs RaSniedza
vél tagad neparspéto oficiBio pagaules
rekordu §00 m skréilen& 1:46.89, Harb!

bez vésts pazudis gisteknu n
Pad, savienlba. rey il a

Francijas metstarsrelkst®s vip a
tika climpiades 2. vietas foal anie ike.
MmitciIna strasburgietis Hetnrichs uzya-
rEjis tallékSan8 7,38, diska mocSani 42 11
tin lerindojies 3. viet4 augstléksana ar
123 un 110 m barléros 152. PriekS deg.
mitcInnieka Ueclisk! rezultsy} Barjér
skré{iend jaunu Franetjas rekordy 14,4
Basniedzis Andr® Maria. KArtalékdang
eizasletis Drelmanis sasniedzis 4,02, 1860
m skréjiena marokfnietis Mabroks 3:50,2.

—_ Latvijas”
obonements

Pasiitinot lalkrakstu pa ats

eksemplariem fiitdz i tke ra
akaitot), maksA DM 3.— mén.
+ DM 46.59 par: plesttisanu:
Pasutinof kollektivi  valrak
par 3 eks. DM 3.— ménesi
per eksemplaru: pasOtinot uz
airzemém. un maksajiot Vdacija
DM 4— mén. + DM 1.30 par
PiesOtiSanu. Slucdinajum{ mak.
94 DM 0.70 par vienslejf cae
nonparellle tespiedrindas aiz.
Gemio telpu. Darba mekléia-
nas sludinajumi par Puseenu, .
Abonementa Piéteikumi, alu-
dingjumi, naudas parvedumi
un korespondence adreséjamn
nLatvijai’, (da} Feslingen'h

Uhlandstrasse 3.

eg le a

a gg ee Ce
wet” atte oF oe te

= ‘|
eer mia _" 1
a ne .

stés, Treninos T. Plime sa= | : -

Te. ET .
he wean ve... 3 r 7

ey ge

. Cm
.
. aed
- . 1.
rT