Be LATVIA, 1948 B. ) a a gindm italictém, -Bert feeectciks, ka Uk traki jau fears to doram, jo Firopas im papot sat fl vienmer ir ti, kp tiedi visauketg- meecs iaiks notiek | ae: Vacija Ziemsvétkog neat mn, ja patik, va. Vasarsya oe = Sreiz saistita | 1 3 ir licia, un sacikéy | = samimats. Ja nicieSi no eeaeeenos pie Kebra vienibas 23, decent 5A ial tiie vis- nD darijusi a" phubi Vieokar daudz dzirdéusi par weak ta9 ir oti kamér Karlsona kundzi kids pirat emie2 nay, a 8 4 nad ~ pasts Liemsvétk “pundt par futbolu? eK mu bola Ttau- karstikis 5 Japierod pie shokeju. Pranci as futbola draugu in ™ arvien, sp Bles un ‘Virzienos ogma ievirzds kauga turpings . ari rezullatua bieds aj, thes var . “Melstarsacikstes, VidusjGras Bt . uz Elzasy vai - eee cijas Speci Klubu Lille, tad dien. te PETRA levolen Nizza 4—j pemeSi tikat sala dé. Beeebaix 10-2, Sr. as s is Igenbergs aa..R. Viksne: diys vienkarsi salst. + Vi€Si. tejeg, ' Marseille nekad nespej - Paga- Racing Strassbourg (ir Bebri} 3--0, Mar. Etienne-Lilte. 2-2 - Francais 1A—O, Metz-Nizza 22 a ney 4—], Rennes-Toulauge 3() an . ie, ar 2—1, Vadiba 1) Racig Ciub Pow Arn, Sm. taulibas. Mitsu izlageg ‘basketbo- 18. decembri ai. Male f Neigtaté latvichu otrajas viensp. siev, k. J. Kapostina, 2, V, €lé vir, bt, ¥, F earn 2 . einbergs, |, Zoe A. Lieping, Zilberts, J. ‘Riowtine 2 M. Ka. Admine, 8. FE. Skujind, B, Bencone. Bepu nometnes YMCAs Sacha melstar- SamDSMIT JAUTASUMI BeeUTIBAS PARBAUDEL |_ ak. uzvereja Brants, 2 Cinitis, aie achists M. Jurkevskis sekmigi spata | | _ 3 biedrIba Vancouver City Chess Iub, Dasketbolisti valstu seciksta By. . | varela. Efropas méistaru Cechoslo- 2 we-4i. eUnedru pandkumiem Landonas i “ “| t _ nay bijis eg agg fie ‘AT- , Ka cilvakam dzfvé par yisu veirdk Tots eciedamas’ zinnaganas, kupes visut Bemeeacu daudzkart pleradijles, - Seepzine ir asam prétam wn izmantgai foes un: situdciju apiverSanai. meemus, kas bOtibA ir paylsam vien= wee tajos paslépts kAds. ,,4kis, Kaa Sera lespéjami Atri ateod, meeoviens tlk vieglt - mais neiedaizis". | meen) minités parcizi spajat atbildé& wz PeeeAjUMIcm, tad jlisy attapiba tr lie- Beeeercizas atbildes tajG pasa laikA jums Peeexai ‘8 jauthjumiem, aril tad neesat ka fe Sniedztm lis ¥RT cerét, kritis“, bet ja varat atbildé@t tikai SeAijumiem, tad. juzmandg, lai kads Po fru novjat ar ‘trisdesmit- Semmevess jis ,necpyed ap stiri’. Pa- eeeemides suiegsiin nakamaja namura, Mewes kaki crijds mintités apéd meee ies laiks vajacziga sims ‘kakiem, Peres 100 -Zuckag? | Serer likumya ir atlauts viram preset forme ites mag ?. Seeegit divas winltes laika, tai sasniegty tris Bidz stacijai ir 2 km, gu itis pit ‘< : i I pun&? ae i, nlegta vilclenu? : Seeeekalts grozi katra nakamaj minttd Viena. stunda grozs ir piins. Kad ga kl@ja- nokardjas 5 m. gapas. Cee ES, pues, Kufu- spraigji. atrodus. 300 om mera. ADakSéjais spraislis picskaras : nim. ‘Paisuma dé} fidens kapj) par Bomeenié. Péc cik stundim augséjais peeemesus Zem iideos? — . ceaaes it mazfkals pilu skails, kas var kartiba: divas piles. pirms vie- divas piles aiz vienas, plies ua astarp divam pilém? Seaeicns no otra 10) km atétatuma esodi momeepuc viens otram pretim: Seemarumu stundaé, airs ar 40 km. Taya Beomee: Ldojumu sdk bite, kupas Atrums ir weanca, Cik lielu gabalu bite [fr teclt Sea aM bridim, kad shi ‘vileieni sh oe om a gramata. bibel@ ir Seeema Sava brali Kainu? . Memaené atroday desmit meinag un dea: . : Lop var 'p rae Blvaists jfatstaj. em mitém uzcakstija wbjl, mel a - Bnesim, ween Acijn izvilkto zimiti = k thauzenss Aiju. Svani, Pemeitseli. dz, : ‘ enrieti fomu dz. a4. 5, 4900., Lies . pirmais zekes, Jedomfijoties, ka tumsd oe By enas krisas paris, cikazeku vis~ “lai katra -zina dabiitu’ vienu ¥ie~ | $. nestspje ir 100 kg. Ra. at Grcelties virs, kad s¥ef vine divi deli, kas katre syvef karalia grib tikt va} no seva a ‘e ping jehi¢k cepur& dives zimiies uu eecapim, ka ministrs var palikt, ja 12? mesa ar wzraksru ,,Paliect" Bet ja mu ‘aimiti ar -utrakstu El, & Villigals Karalia bet, kad fidams v@l ;,glumaks par. savu kag aezindia par Karaja. labu ministram. Ka ministrs. pis SORE go karall? Be ARPTAUTISKAIS ELE fae DIENESTS, AROLSENA, “MEKLE: fmeemersonu, dz. 21, 3. 1923. Ventspili, . Meeens vo Ansbachas; Ainu Biseniett, oo, te bem Latvija, ‘p. 2. no: Drezdenes; ae 1898. Latvija, p. 2 fe dz. 12, 11; ics’ Eriku’ Hausmani, dz. . oh gnc Stetinasy Jaliaau Ernestini je 20. 7, 1905., Riga ; BK opseti Veru Philipu, dz, 23.10, faeee Rity Putninu, dz. 3. 1. 1914. as 7 - ingas; Juri Robednizku, dz (a 1. . wae NO Lauses, Tiringa: Hel’ni Ru- i. 6. 1899., p. 2. no Ejsenbergns; Seju, dz. 42. 4, 1912 Si guid, A4 F. Voy Svan i007.4 Val | Elmaru Baclbigr dz. 8. §%. 1924. z, 18. ld, ‘Kad Lifle | Pagajuda Rada a M2varet - meee -jaudis vinu skalstaa i seemed marselics; bejdzot arin eee ween O9tas pilséta “ar 2—1 yzvary, fees otdiend Frantijas meistarsact a Fe ilgé aia Sadi rezult&ti: Mees (ar . algriez~' ikstéq - Arenu) — Montpellier i—l, ss oe Stulpl basketb Paes Btilpina -nisu i alista | 4 om meistarsacik | Samii Bairingberija. viengpala slits | Reames. Licping, 2. V. Zilberts, 3 Vv, - Pg ukSons : 4 ‘jauktS x} gadijune Th ea ys ae eee a a ca na ee = FS =o - a v. - 7 pte ’ ° =.F A - 7 Pe air oe es Eee ee o".,. rts = = ee ee Se ear are: a= 0) Perec | stastits, ka pedéjais licto Veltu Kare LATVIA Latvian Newspaper published under EUGCOM Civil Affairs Division Autherisation . Number UNDP 196. Publisher and Editor: Kartis Rabacs, | DP Camp ‘leinkdtz near Giazbureg/D Printer: ,,Schwab. Volksbl. Ginzburg/D.. Bem. Landm.:-PS. 7) Circulation: 4000.- Published three times -weekly. Editorial office: Ginzburg /Do. Derdcckis-ZiramermnaeneStp 2 Ka paredzéta no- : 7 metnu apvien ogana | Amerikinu joslas [RO agai lu (Area) direktoru -pédéj4 kon- ferencé Bad Kisingena nolemts, ka nometnu parvietoSanas un* ‘konecentréSanas - gait pirmo ‘lik- vides 1.. {Frankfurtes) apgabalu. LikvidéSanas datums. paredzéts 1949. g. 1. aprilis. BaltieSu nomet- nes paredzets parcelt uz Virtem-" bereu-Badeni, bet zidu uz Bava- yiiu. Péc tam lidziga veida do- mats. parcelt Vircburgas un Am- pergas TRO apgabalus.. \ 'Nav.tomér domadjams, ka no- meinu pareelSana uz - lauksaim- niecibas apgabaliem varétu -nori- tai strauji. Kaseles ankdrtnes 3idu nometnes bija paredzéts lik- c ; j vidét jau decembra vida, bet tikal ee %. oe F aan =o oe tee oe a Seas Vat patukéetas nometnes mu pildiSanu, Kieia rikotas pusdiends. T Klat art. amerikanu aviaciias ministrs 94 decembri. kluva ginams, ka nirmas tris nometnes var. domat par Ukvidésanos, bet nay zinams,. az kurieni tas parcels. = Nometru parcelgsanas manu pa- mata ir izceloSanas aketju norise, —¥areétu apvienot. Ta¢u ne uz vienu_valsti Bnet nenorit tik veicizi, Ka pare dzéts. on | bl. Ko Eiropa darija Haris Vurings PAGAIDAM AIZSTAS- LOVETS ‘MARS ALU | Pée otrreizéia apeiemojuma Va cija ASV aterieries. eartkaia: ame- _ rikanu kara ministrs Vudrings. Pil nigais informacijas trukums ‘par. vi- na. brauciena uzdevumiem devis vielu dazadiem mineéjumiem diplomatu. aprindas, pie kam atkairtoti piemintta versija, yma panalt labveligakus SARUNA AR LCP PRISKSSEDL HH: KLARKU - PEC ANGLIJAS aR alt CNN ORR tree oe * i . WE ee - Pus Sof os ae nesnéjigajiem tauticsiem un ludzis par to1uneties ari sitnus. Ar ahtha K. Zarina. starpmiccibu iz- : | ka vins esol izraudzits oir nakamo generala Kleja pécnieku Vacija. Tapat no jauna dzird ru- najam par arlietu ministra Marsala it ka. paidame aiztesanu -bet ki ine — formicija vélreiz atsaukta. Bez tam minéjumi: par fespejamiem. par- _kartojumiem amerikanu arpelitikas vaditaju amatpersonu sastiva sais- 3 tas: ari ar ica a Maskava Bedela | Ka zino no Wakivetonnd srlictu _. Ministrs MarSals péc sekmigi par- ciestis nieru operaci‘as tomer. nebu- ‘Sot iltaku Jaiku snétiss intensivam darbam, t&dé) vinu aizst8Sot, vice- ministrs Lovets. “No Vasingtonas valdibas antrindam paskaidrots, ka Hs apstaklis atkal esot radjjis bau- mas, it. ka Marsais savu amatu al- staSot pavisam, Tas neesot tiésa.. Lovets MarSalu aizstaSot tikai uz lau- ku, kameér wins bus tik falu uzlabotis veselibu, lai atkal varétu no Loveta parnemt . arlietu ministra pienaku- _ Prezidents Trumens intervija pre- sei atsaucis ari Dauimas par it ka pa- Tedzamo Bedela Smisa atkansanas. no véstrieka amata Maskava. Vi- ham, Trumenam, neesot informaci-| jas par Sadu véstnieka nodomu. Tra-|) dielia: Vasinstona gan esot tada. ka pec orezidenta vélafanam. valdibas. locexli un diplomati iesmiedz for- malus atligumos. bet tos parasti ne- leverojot, Bedels Smiss cela no Maskavas uz VaSingtonu uzture:as Berliné,. kur piedaltias . generala Tajas bija “U°. Saimingtons, kas. Ziemsvétkus pava- Dee gas Pina) on =. oa es a. wil ee cate, V- ee eae * . e ; oo. ' o. ae eer] = . “ oe om . ae . . . . . - i] =," == —_omnae . -_ =": Dal | =Fio a ie ee eld whe ' o. * = SF noe = mee ae - 0 =I: os es . Lie = ats ames” = com os oT. ee a f= - wo re ny oe 2 TPE So gy te rea. ee o 7 7 oe " Pa) 1 * i ee ee | ” eur Pian ‘. -_—" . = eee ee : — oe ae =" =f oo oo - rt Se ee ee mn is ewe a * . el sea gies, ora a meted m4 “ee, eee Te Ee og be mL eouess t = =! mm a 3 = he 2 * aby ri eo L- rt i ore a i) ty Pores t_ “'G = Lhe arr wes a Tr fae aL ee as a -_ = a =a . ” on " Vee eer ys a 3 “at "De 7a ee ee 2" — ae m4 Se ee! a, a ee =-_—T a Pe * E = ~ ™ Ly L Lal ~ ot SL C pes: oe sere De em ee en peer etary - 1 . 7 : = _ = . en eS ae Pe . cae Bere ghd ee ee SO Be cee | es gen A . Mey at oF wom a : i . = oF ee er a | ee es peo a. oe i wero ==! ee me ee ve et et = oar 144 rt oF, ae. gas Le ah J -dija Vacita; kopa ar Berlines ,gaisa tilta’ Hdota: tiem, Sai sakariba Sai-} minctons See eigias ke lidzsinezis C 54 transporta- lidmasinas Berlines aptides vaiadzibam apmainisot pret C 97 tipa lidmasinam, kas 10 tonnu Kravas vieta snéj uznemt: 20 tonnu, Reizé ar aviacijas ministru syvétkus Vaci'a pavadija art jaunais ASV vi- ceprezidents senators: Barklits.: Vins Berliné presei paskaidroja, ka nere- - dzot nekSda iemesla, - kadec ,,gaisa itu" nevarétu vzturet neierobezo- tu laiku.un-tados apmeéros, ka tas | biitu’ nenieciegami. Visvairak politisku minéjumu to- ‘Bulgari aicina sacelties pret Tito Ziemsvétkt pirmaja diena Sofija beidzds bulgdru komunistu «partiias kongress, kurd piedalijas ari par- 3° SlGvji ne 17 Arvalstim,. Nosleguma ‘4 Balkanu valstu: federaciju, 5 bias gazia Tito nodeviga valdiba“: Pée Kostova apgalvojumiem, federa- “ay lurpinas ee lielsaimniekiem un aizstavés drau- Tuna ministry prezidenta vietnieks Kostovs vélreiz ierosinaja . dibinat tiklidz Cijas ideju atbalsta ari Padomju Sa- Vieniba. Runas turpinajuma minis- tru Drezidenta vietnieks pazinoja, Ka prieksu | ulgdru komifnisti ‘ari uz beznoteikumu cinu pret dzibu ar Maskavu. Kongresd n0- lemts, ka: lidzsinéjo stradnieku par- tiju turpmak atkal sauks par komt- nistu pari | BBL Smisa, braucienu UZ “Vasingtonu, : mer saistis ar Harija Hainsa Vudein, sa celojumu. Vudrings no 1936. . idz 1940. @. bila amerikanu: kara’ mi- nistrs un bez tam bijis no demokra- fu parti‘as iovaél&tais Kanzasas Stata subernators. Vaciiu jan divas reizes, Veledamices no Vactias sanemto infarmaciiu par nildmat ar sava persona vilnvaro- tA .noyéeroiumiem, . stazidents, Tru= mens jau sentembri nosiittia Vud- rindu uz. Vaciiu, pie kam Sis brau- clens -bitastinri noslénumains, Pa- rizes »Monde* Vasingtonas... kores- nondents $0. versiju, ka Vudrings | Vaciiu anciemotis ‘ar sevisku Trume- na uzdevumu, dibina: uz: informaci- ) ae 3 Ipp.) | Aevinn. tris: | Australi jas gan bfis. grut, 70%u mantibas jdatstaj, C1yu Vins sogad anciemoja ‘noskaidrot ‘ari " Australljas viedokli par Vacija izplatitajam. va- lodam, it ka no turienes ilgaku laiku eviens netickot projam, Australijas aalvenas komisijas vaditajs ee dona paskaidrojis, ka aizbraukt.. speka -darba liguims, het Kadu ierobezojumu nav. : 20] UIT Fes woe ir art valodas par to, Ka alizbraucot Tada neotei- Kuma nav. Australijai neesct -iebil- dumu__ pret ta nevarot atlaut. dibinat nacionalas koloniias, — : Londona ar satni. Belsiig ar stitni O. Grosvaidu LCK nriekSsédis. informéjies par. vinu viedokli izceloganas Franciju. Sitnis K. Zaring visparéja hozime i canslis zskata par lid?- vertigu Ane]; iecclota}l sicraldaen tur nevar. but tik labi situeti ka Anglija. Franciiai ean ir priekSrocibas arodu ina: sutnis O. Grosvalds turpretim Fran- neleteic. Ving -viedokli — at- balsta ari citi latvieSu parstavii Bel- | pila — konsuls Racenis un mac. Ro- m ANS. | Par pieredzéjumiem Anglia: LeK ; oriekSsedis saka: sTautiesi..tur, sa- lidzinot ar mums Vacija. labak | noe | bet. nay -ne- |. staditi materiala -zina, kadusavanséSanis jesnéju, jo valdi- bai jarekinas ar .arodbiedribu pre- : testibu, Arodbiedriby ietekme Ang- lita ir milziga. Tatu vienam’ otram tautictim. jau izdevies-kaut ko da- rt, lai stradatu .sava specialitaté. Varu minét kaut vai zobdrstus.- Lat- pee zobarstu An@liia ir ap 200 un 8 zobarstes. strada sava: aroda. Vai- - (Beigas 3. 1PP Mie J aunaja - gada Aust tks pie mierlisuma “titi diplomatu rosibe London Londona. nikamaja mened bus ‘Netas: Tay janvara sakuma sagaida dip] ombtiskis ialbes centrs ierodamiés frantu drlietu) ministru Su- manu, kam paredzétas apspriedes ar britu arlietu ministru Bevinu par dazadiem jautaiumiem. Londena apsvriedisies ari Lielbritanijas, Franci- jas un ASV parstavji par - Rietum vacijas ekupacijas statitu. Ta. ka tris: militargubernatori, nevareja par to galigi. vienoties, projektu: ar vé! neskaidrajiem punktiem tie nodeva savam valdibam, Sevisk} nozimigat. bis ¢éetru lielvatstu sarunu. dtjaupoSana bar mierligumu ar Austriju. Maia izjukuso. sarunu - atjauno- Sanu ierosinaja vati Austria. -Liel- britaniia, Fr ancija un. ASV talit ize. teica vatavibu- sarunas atiaunot tn drusku vélak savu nievienosanns pa- zinoia ari-Padomiu. Savieniba. Samé- ta atro Mapkavas_atbildi Vine uz- skatija par ,labu. zimi*, bet Lon- dona aomierinatiba it fikei mére=. }na‘. Sagaida: ka Maskavas-Belera- des. konflikta dé} -krievi varbit: So- iyeiz vairs neatbalst's Dienvidsiavi- jas ‘olagas territorialas un cifas. pra- sibas pret Austriju, kas bija viens no galvenaiiem iemesiiem, nonaca sirupecta. Times". doma,. ka Padomiu Savien' ba laikam apsveik- Sot visu okuvacijas armiju- izvaksa- nu to Austriias; jo ta ieintereseta, lai rietumvalstu karaspéks iesneja+ mi driz .pazustu no ausitrumbloka ietekmes joslAm.- News Chronicle" noradda, ka rietumniekiem jarupeias par nietiekamu nolicijas, spéku 1z- veidoganu Austriia, kas spétu sta- ties pretim . eventudlam komunistu minoritates méginayjumam parnemt var. | | Kamitinisty gruna Austriia “nav liela,. bet nav fomer ‘Henozimiga. Ka nesen paskaidroia valsts prezidents Fiels, austriesu stradnieku masas if socialistiski noskanotas. bet. komu- nistu partijai maza piekrisana. Kon- servativak noskanotie pieslejas tau- tas partiiai, austriesu _ ‘kadel tetru. valstu sarunas. pitmd reizi ba. oribai Tha, Ceturta partija Austei- ja neesot vajadziga. | _Austrijas -attieksmes ar vshaient raksturo Marsala vidna saistibas. ka ne- | ne amerucanu rieftumiosids - nelelaucas destazu | ) Austriesi.. Joti apmierimati, viens fran¢u, brit, soneralis domtu okupaciias. jestadém. Austrie- Si atziniéi noverté rietumu palidzi- bu: atzidami, ka bez. ASV, Daniias, 2yiedriias - un Sveices palidzibas saimniecibas — atveselosanas Austrijas valitas reformas. nebutu bijusi- iespéjama. Arj.Sobrid’ Austri- ia saimnieciski un partikas zina. at- kariga no MarSala plana palidzibas. Liela nozime saiminiecitbas atvese~ losana bija ne vien: palidzibai no Arienes bet ari pasu austriogu: dar- un. energijal.- vairakas. reizes izdevies pacelt par- tikas devas, atvieglot precu racio- nésanas noteikumus, kaninat rap- niecibas produxkciju,, Dazas apeares ta gan neparsniedz 50% no 1937. fimena,. bet daudzas to pat narsnie- SUSI. Austrija Sobrid producé® 9 rei- zes. vairak-vara rudas neka’ pirms kara: 5. reizes. vairak aluminija un & reizes vairak ‘telefona aparatu. Turpretim oglu produkeita sasniedz dzelzs radas — tikai 59%o.. ripniecibas — atdzwinasana nozime | | (Beigas 3, Ipp.) . ins rom ol oa a _ : _ >: = ans inal is = Fr bs Se et eure ie anti De . ne iecelosanas. atlaujas -{t. s. hebiy Permit"} no’ Argentinas valdi- bas james, ka Ar gentinas diehg personu skaitu, g | vatur at, kare jumu izskira konsuls pee. saviem ie=: vélak ne-|° lecelotaju nacionalam | kopibam. {National ‘Coimmunity), bel K. Partin un jautajuma UZ. bei. materiala zina) Vielu vilSanos. Indija, 4 \idzigs. nav noticis. ‘lJandei.ir ari Sumatras sala. kompetences. : Stipri ‘ortitak: Sai 2ina-esot ar: pa- pec Rezultata: Liela _ APTURETA. | ARGENTINAS axcua || ; No Argentinas konsulata. Frank- furt@® mus’ informé ga, saskani ar valdibas. rikojumu, Austrumeiropas | béglu izceloSana uz Argentinu pa-| gaidam partraukta. So personu iz- eclosanai dz turpmakam neizsnicgs Lan= ne ari. VIZas: tiem,, kam -Sddas atlaujas jau ir, “Minétais rikojums (uvak nav paskaidrots, bet doma- valdiba yaird- kos gadijumos nav. apmierinata. -ar lecelotaju nostaju. un tagad izstrada jJaunus - noteikummus. slingri noteikumi gimenes Helhumia resp, piedecrigo vecuma zina, lar ie- }1. celotaji neuznemtos gadibu. par tik Lidz Sim katru tidu gadi- skat lem, Uz. jdutajumu, ada pi divim nedétam no kaédas ka ‘ierasanas transitno- metné pozime, ka viza jau icgitta. Daudzi. DP ieccloganas: atlauju, ko viniiem atstitijusi piederigie vai-lab- vélj,.un sarunu ar konsulu. uzskatot ‘nar zimi, ka vinu dokumenti jau kale tiba., Nevienam DP vizu personigi. ne- izsnicdzot.un tapée pieminétaja gadi- Juma noticis Klumigs: parpratums. 10 |. noraiditajam. personam vizas neesot ate: fomacsaee Ree. aote HOLANDE NEPAKLAUSA DROSIBAS Fs | pazeminadsanas. ~Gaidami ari] ko fle nevar || ansitnomet- | nes atsutitas atpaka}] apm, 50 gimenes, | konsulata paskaidroja, ka nepareizs | esot tizskats. Nr, US 223) | ~ Otrdien, 1948, g, 28) Sede: landk tris reizes nedeta. / lidevéis; BALK = wrdevomi _ -LatvieSu preses darbinisku sa- darbibas kopa. Atbildigais re- daktors: K. Rabacs, redaktori: L. Berzins, M, Culitis, BR. Ki: Selis, A. Liepa, H, "Minden- | bergs, A. Smits. Adrese: Giinze - —burg-Do.; 0 red.:: - Dominikns- éummermannstr, 2 (tale. 50). apg.: Markepl,. 25 -(t: Raj. “Mazak policisty, -vairak skolotaju. | _ BALTIESU CENTRALO_ KOMITESU, TESNIEGUMI RO. “Latviesit, igaunu ‘un. Retwoteke: centralas: komitojas pede) a laika : iesniegusas. vairakus. memorandus IRO-amerikanu -josias direktoram. Raianam, | | Tajos ligt: nesama= mat darba imspejas . parvictolam’ per Sonam, hema. lespeja apgadat bet parvietota aim ‘snieeta partika nav pielickama,’ tick “sekméta- moraiiski limena | ‘ka ari Partratk- tas izglitibas iespéjas skolotaju. -svitroganas dé}. ‘Pasvitrojot | it~ glitibas nozimi, alzvidi'ls. ka. sko-: lotaijus Varétu. atalgot. samazinot nometn nu policifas . ; darbinieku skaitu 7 7 3 | eimenes, Byatt Matvaianieen DP - “Tigts laut arstéties DP slimnicis, jc vinu. materialais stavoklis nekada 2ind nav Jabaks: par ~nometnes. ‘Beivajosiem: | a Bez. fam Thgls panic ene nas. maksas pazeminasanu tigm. studentiem | MN skolnickiem, kas. apmeklé skolas drpus savas. no- |) metnes: ada pat | veida kA das. it] vacu: studentiem, © e- tees amelie skolas arpus savam pilsétam, . | | | d! ACK inf. ~PADOMES UZAICINAJUMAM . INDONEZIESI NEIZRADA NEKADU PRETESTIBU —KRITIS PEDE- JAIS: REPUBLIKANU ATBALSTA ai | Drosibas ‘nadie pagajusaja. piektdiend pienéma Jeane uraloinit ve -abas ‘puses Indonézija nekavéjoties izbeigt kara darbibu. Sis Jémums. te- egrafisRi pazinots UN Skiréjtiesas Komisijai, kas. savukart pec fam in- forméjus; ka Holandes, ta Indonézijas repubiikanu Vaidibas. Haga. un Djokjakarta apstiprina, ka Drodibas padomes lémurns. tai