r i s Nr. 108 (328) 1949. g. 2, novembri. Ar autora parakstu vai intclijiem 9a- “pakstitajop rakstos izteiktla domas nav Katré ziné redakcijas domas = ——————— | MUSU ~ (NACIONALISMS. | | 1 4 yee Tikal divdesmitdivus gadus lat- vieSu naciondlie centieni varéja at- tistities Gréju varu netraucéti, Pirms i un pée tam, trikstot Latvijas neat’ Kartbal, tie atradas rusifikacijas val -. parvacoganas spaidos. Latgale kadu laiku bij pakjauta ari polonizacijai- Latviesu tautas kermenim tadé} va- _. Jatz8ja Bit, stipram’ un imminam, t&g garam moZam un pasapzinigam, ra : neinficétos ar. tautiskai apzinal u digiiem. Skiet, ka latviedt! tauta se- . Vii glabajusi kadu serumu, kas to no f wUsindcigam krievu, vacu un polw. ' -sétgam laimigi paglabusi. Jo nevar tatu: citadi iztulkot tas pastavéesanu : » néhamérojamas briesmas, kas latvie- i tautai draudéja: turpat septinus | gaiisimtus, ple tam laiké, kad tat | trika organizetu nacionalu centie- "My un tas ideclogija neizpaudas pat _ / nedaydzog tautiskogsaukjos un méerk- | — «teeigas tezés. Tadas radas tikai - piems nepilniem simt gadiem. Un » . Srl. tad ‘vel vajadzéja palet daziem B= gaily desmitiem, lidz apzinats nacip- + (Ka f . “JatvieSu. nacionalie centieni - nGlisms no nedaudzu Jatviedu censo-~ - KHuspilintem kluva par visas tautas en daly: ae s . 4]iatvieSu tautas attistibai nevela- nt te avesoxs spaidus varéjam nokratit + titel gav& suveréna valsti. Bet .ta lrg kungi sava dzimtaja zemé, tad dzim- :tené atkal pakjputi cenztiras, polici- aap: jai, partautosanas un visiem paré- . a jiem ‘pret miisu tautas vitalajim in- ‘teresétp vérstajiem spaidiem un iz- nitinasanas ' akcijam. . | B. “ Neatkarigi no daiddam fazém, lat- vitéy naciondlismam ar 1940. g, 17. ° jfiiija méginats uzspiest nelegalité- tes| zimogu, Nemaz ferunajot par a uatlem un aktiviem nacionaliem | - -eentieniem, jau nacionalo simbolu tema vien okupacijas varas uz- 6k atijusas par tim naidigu un -so- finan ka Geka‘aizveda uz no- f \damu aktu.. Ka jaunu murgu glabé- a \ 4 - im naganu un vélak izsutija uz §0- : a Ornetném to-latviesu skelu jau- maliP! kas- uzdriket@jas -tiket -svétku - drBbag atzimét 18. novefnbri vat’ kas: sav dzivokli fedroginajas paturét .. macionalas relikvijas un tautas dar- - -binieku gimetnes, Tads pats izvértas viitw okupaclias laiku 18. novem-— .. brs, Un jo bédigaki bija, ka, to. visu ci gs un redzédami, apspiedeju rokag pul§l centas apsiidzet nacio- +. nélu organiziciju loceklus un, lai iz- Slats sve$ajim vardm likas pelnites savu kungu atzinibu, noraut SGjlem pardrogniekiem no kritim maciondlos simbolus. Viss naciona- dadzis acl. . SMég spit8jim Sim varam, sasléj§- mies. cind pret tam, un turpindm to darit visur, kur. vien musu. tautas . dzivibas instinkts to prasa, Batu ap- lami: ar pradta apsvérumiem Se ko A; ‘Gebilst, jo dzivibas instinkts bries- j. . zuma sagdidamo nometnu -a a ee -— = += == ow — ie oe Le ei Fj J aoee ; = “FT ral ko oe . elo ee oe ee pe Pa. ee a 3. a a - —_———_—_-" * . ee a ee i ee Ey ee mu brizos ir nemaldigaéks par pratu. Un, ka jau redzéjam, ari septinos gadsimtos ‘tie nebija’ prata apsvéru- mi, bet instinkts, kas pagliba mi- . bu naclonalo eksistenci. a Mums griti runat par pasrelzejo Clonalisma problému dzimtene. ,- 1 : “Atliek’ tage] aplikot to miisu tautas kgpumu, kas atrodas trimda. | Ka trimdinieki mes nevaram re- flektét uz. nacionalu autonomiju. Lidz Sim mums-gan izdevas Rie- tumvacija, pateicoties daziem labve- liziem apstakliem, izveidot kulturalu, autonomiju, Sakara ar pastiprinatu —dzeeloSanu uz aizjuras zemem un dri- likvide- Sanu, mums maz izredzu - saglabat ilgakam laikam pat to. Citas zemeés . par kultiiraélu autonomiju jau hdz Sim nevaréja but runas. Tas tomer nav kaveéjis-ari arpus Vacijas -ra- sties rosigiem nacionaliem ceéntie- niem. Visas zimes rada, ka Sie cen- tiend un pasdarbibas pasakumi citas zemes saks pastiprinaties. Viss tas, protams, atkarigs no musu pasu gri- bag un ierosmes. Kameér nacionala anzina misos biis modra, Sadai dar- Dibai bis dabisks nodrosinajums. Bazas par pret@jam _ tendencéni, kas izpauzas ciftautu imigracijas po- - Jitika, nav parspiléfamas, Prasibam, kuras stada imigracijas kemes, nav .drakoniska rakstura. Ja vien més ' paliekam lojali citu zemju iemitnie- kl un pilsoni, mis neviens nevar aituret kopt savus naciondlos centie- nus. Lai gan mums ir cits statuss ki kddas zemes minoritatei, no mi- siz viedokla misu nacionalie centie- » nit daudz neatskirsies, Minimums, ko prasa no kadas minoritates, arl ir lejalitate Minoritates jedziens gan suistas vairdk ar Eiropu neka_aiz- jilpas zemém, kur méaksiigi raditas jaunas nacijas, kas sadzivei nosprau- dugas savdabigas robezas un iztelk- ILATVLJA] | pasuztureSanas dzinai kaitigiem kopS 1840, g. 17. jinija’ neesam © »Es pieredzéju drama LATVISA -dienas Latvija‘ Aizvedamajiem lauj pemt ida mantas, lol tos velak atyent | | Ticamu zinu no dzimtenes tagad plenik gauzam maz, taéu laiku pa | laikam paveyas kada sprauga, kas jJauj skatit patiesa gaisma4 turienes notikumus, Kadreiz t& ir slepeni atsfitita véstule, dlezgan biezi at- laistia vacu gustekni un pavisam reti kads tautietis, kam, riskéjot ar: visu, izdodas izkjit briviba, Pirms paris ménesiem amerikanu josia jeradas latvieSu jauneklis, ko 1947. g. rudeni krievu josli apcietinAjysi . éekisti un ar varu alzsutijusi uz Latviju. Tur ving gendriz pusgadu no- - dzivojis G. pagasta, Vidzemé. Saji laikA daudzkart pratinats, sists un Graudéts nosSaut, kamer, nojauzdams drizu apcietinaSanu, nolémis mégi- nat pedéjo un gandriz pilnigi nelespéjamo celu — izk]tit atkal briviba. Vinam palidzéjus. gandriz nelicama laime, un, pardzivojot daudz bries- mu un griitibu, tas izdevies. GarS un dramatisks ir vina -stdsts, bet sa- .protamu apstakju dé] ta lielaka dala, tapat ki vina vards, janokiusé: yaram sniegt vienigi & g. marta tragisko notikumu attélojumu Latvija, kad varmakas deportéja no deimtenes atkal desmitiem tikstofu viesu. whadu ritu,” stasta briviba izkju- vudals, ,visal agri mis uzmodin&ja neparasts troksnis uz lielcela, Pa- skatijamies pa logu: cel§ bija plins ar smagajam automasinim un NKVD viriem. Saskatijos ar ma&jniekiem, an — bez vardiem sapratam: atkal hiia sakusies viena alzvedenag ak- rija, Kalendars radija 24, martu. Deportacijas ‘turpinajas $3 dienags un Agraka Latvijas tvai- kona raibais muzs ' Padomju savienibas velkonis Apo- lon, izbraukdams nesen no. Oslo ostas, vilka tauva lidzi veca kuga . vraku, — atliekss no kadrelzéj4 Lat- vijal piedero&& 2000:t tvaikona, kas pedéjos gados Joti. biezi piemincta Norvédijas jiirnieku aprindas, So agrako Latvijas tvaikoni kara saku- - ma apkilaja vaciesi, pardévéja ‘par Ortelsburg, un panéma ka ttofeju lidzi uz Oslo. Kamér kugis atradas noenkurots Oslo osta, divi norvégu aizmugures dienesta sabotieri.kéda 1943, g. aprila nakti to. nogremdeéja. Péc Oslo atbrivosanas no vaciesiem ostas iestades konstatéja, ka kuel iespejams izilabot, jumus, pasakums. bija maksajis 180.000 dolaru. Ta ka pircéji nera- das, Norvégija kugi piedavaja Pa- domju. savienibai,:kaut..gan pirma. nav, .de.jure..atzinusl Latvijas pie-... vienoSanu.. Péc.atkariatiem pieda-.. vajumiem Padomju savieniba -par tvalkoni tieSam oe. -un beidzot nopirka to par 40.000 dal. = V=- «6 =~ Parskolosanas tespejas dzivofosiem DP IRO noorganizéjusi Sveinfurté par- privat SkoloSanas kursus, kufos var pile- telkties ari TRO 1. apgabala dzivo- josie DP, Paredzétas apmacibas au- tomechanika, masinu labogsané, lo- desand, elektromechanika, damu ap- gérbu Sii8and, maginraksti§ani, dail- krdso$ana, ‘murnieku, kurpnieku un - drébnieku amata, Kursantiem ierikota apmeSands ‘vieta, Par kursiem, ka ari par mitn nav jamaks&, Janem lidzi partikas kartites; skola lespéjams noogrgani- zet virtuv, | Interesentiem, TRO 1. apgab. (He- senes) jemitniekiem, japiet@icas ar rakstu, uzdodot vardu, DP kartes numuru, adresi, tautibu un kadus kursus vélas apmeklet: IRO Voca- tional Training Section, Frankfurt/ M., Holbeinstrasse 48, Division of »Eemployme it and Vocat. Training. VAR SANEMT GALVOJUMU TRO publicétajéA sarakst&’ par DP, kam piendkusi gaivotumi, bet kay dzives vie- tas malnas dé] nay atrodami, minéta ari latvietis Arnolds Cirulis, kura péd. dz. v. tir Botton Camp Keaiserstr, 18. Itzehoe, Lidz atsaukties 409 IRQ Hs, B. A. O. R. 15, Publle Information Of- fice, Lempgo, Germany. smi. Bet svarigs nav tikai tas prob- lemas nostatijums, ko rada kada valsis un kulturas sistéma, bet arf tas, kfdu radam més pasi pret to. Tadel laba tiesa, ja ne pats galve- nais, atkarajas no mums pasiem un musu gribas. Lieh garigu spéku un vitalu jaudu var sevi iemiesot ari mazs jauzu kopums visneizdeviga- kos apstfiklos, un visal pamatots Ir uzskats, kas grufumos saskata pat sliprinajumu kadas tautas nactiona- lai lietai. Ciktalu misu nacionalatiem cen- tieniem ir politisks raksturs, tie tur- klat nedrikst noslikt remdentha, Ar remdenibu mums tikai atliek kapi- tulet netaisnibas, beztiesiskuma un néknietnas varas prieksa. Seviski, kamer mums vél ir Latviias pilsoma. Statuss, un tas mums ir un tiek ari atzits gandriz visi pasaulé Saipus dzelzs priekSkaram, mums vél ir saistibas ar savu valsti, t&s Uku- miem un to wzliktiem pilsonu piend- ‘kumiem. Kas gan drikst prasit, jal 1947. g. Gdens- — (in) lat- | 5 a naktis, un, man Skiet, bija lielakas, kadas jebkad Latvija notikySas. Aiz- veda visus, kas Latvijas vai vacu Jaika bijusi alzsargi un policisti, ja kads retaig-no tlem Vidz Sim lInitam vel bija saudzéets, visus, kam piede- rejusi ipasumi un galvenokart lauk- saimniekus, kas kaut mazik& méra pretojusies vat izradijusi neapmier!- natibu par kolhozu ierikoSanu. Tas bija briesmigas dienas. Katra séta, kur bija kida aizvedamé gimene, jebruka 10—15 Gekisti, ti ka par prefoSanos vail bégSanu nebija ko domat, tomer vienam otram izdevds | Sasniegt meZa un piebiedroties par- tizaniem. - Tapat k& vienmér sava darb&, te- kisti nepazina cilvécibas: bija gadi- jumi, kad no maja4m priek&pusdiend izrava vecakus, un ‘mazda meitina, parnakusi no skolas, atrada méaju tuksu un nezinaja, kur palicis téve un mite, No tuvéjas* vidusgkolas aizveda vairak neké 200 skoinieku, un skola palika gandriz tuksSa. Aiz- veda arf vairakus manus pazinas. Bolseviku izdoma tiesim bija lle- liska Katra gimene drikstéja nemt lidzi pusotras tonnag mantu, So ne- Baldito iespéju arj gandriz visi iz- mantoja, cenzdamies .savakt labako un vertigako, lat talaja ce]a un ne- zinamaja jaunaja majvieta bitu dzi- vei nepleciesamds lietas. Bet nelie- Siem te.tikai vajadzéja — mantas Jau pirmaja cela posma visiem at- nema, atstajot tikai to, kas mugura, “Man no Novgorodas par to isa ve stulité atrakstija kads pazina, kas bija aizvests kopa ar sirmajiem ve- cakiem wn masam. Gimene jau cela izSkirta, tévs miris yn visss mantas izpilditajl bija Sekisti atnemtas. — Deportaciju no talakajam Padomju savienibas republikam un vinu bija tik daudz, ka likaés, tie parpludinaéjusi visu Latvijas zemi. Aizvedamo sarakstu sastidiganu gan daudzos gadijumos veica pasi latvieSu komiinisti, Ce- | kistu bari mGsu dzimtené palika vél veselu nedéjlu péc aizveSanas die- nam, lai dabitu roka fos, kas nav bijusi majas val méginajusi kaut . kur noslépties, Saja akeljé, elk zinu, aizveda ari daju latvieSu, kas pirms iIsaka val ilgaka laika bija repatriejusies no Vacijas. Ir tiesa, ka dzimtené par- braucéjus tikai retos gadijumos no Vacijas tili sita uz Padomju sa- vienibas iekSieni smagos darbos, bet Badu vai pusgadu viniem ]Jauj. pa- dzivot Latvijé, izmanto propagan- dal, lai tad nakamaja aizvesana pa-~ nemtu ari vinus; tikai pavisam re- tam, kas vai nu jau ar savu darbibu Vacija vail pée atgriegandg kaut ka pratis iemantot bolSeviku labvélibu, izdodas palikt ilga4k. Daudzi 1946. un 1947. g. atgriezusies virlesi no- siititi uz Narvu militéraés soda vie- nibas | Krievi no citam padomju repub- likam Latvija var ienakt bez iero- bezojumiem, un tadé| vinu tur joti daudz, varbiit pat vairak neka pasu latvieSu, Dzirdéju ari par gadiju- miem, kad krievu ienacejs pienem kada deportéta uzvardu un pée ée- kas pavéles apprec vina sievu, Se- viski daudz tadu gadijumu esot bijis Lietuva, kur kolhozu ierikoSanags laik& bija milziga pretestiba.“ Arv. B. més no ta patvarigi un glévl atsa- kamies, tikai izdabajot kadai cital publiskai varai. Ja kAds to spiestu darit, tas pats nevarétu bit dross un laimigs, ka vins lemantojis cil- vékh, kas savus pilsoniskos piendku- mus un cilvécigo cienu kote melna birza. , | Bez gluzi morala stravojuma, ar ko saausts musu nacionalisms, tas tatad atrodas savukart likuma un tiesibu protektorata. Kamér nay iz- dzisusi Latvijas suverenitate, més ikkurs, vienalga, vai esam bijudi Sis valsts ierédni, tlesnesi, skolotaji vai kas cits, neesam atbrivoti no kidreiz dota amata zvéresta vai go- lijuma bit uzticigi savai valstij un tas likumam. Misu nacionslisms ta- del nav dalams kadd dvéseliska no- skana pret tautu un tévzemi, un kd- da cité, kas saistita ar naciondlu staju un pilsoniskiem piendkumiem, — tie pagaidam iet lidztekus, un nav viens no otra 'atdalami. Ad. Silde. 5 marta “ielfigta Stokholmd pie Ziedojumi invalidu aprupei Ts) Latviefu apriipes biedribas Dau- gavas Vanagi amerikdnu joslas val- de informa, ka tai no alzjufas pie- teikti vairdki ziedojum! invalidu ap- ripe. No Sveices pienacis jau Stutgarté Anglijas Dgugavas Vana- gu fonda 120 kg tauku sitijums. J. Risberga biivuznémuma darbiniekt Nujorka saziedojusi 180 dol., par ko jegadats un izsutits 31 sainitis. Dai- gavas Vanagu organizéSanas darba Saja uznémuma energiski strada 61). D. V. gramatnicas izveidotajs A. Lidacis. No Australijas zinamiem invalidiem sainiSus régulari suta Tasmanijas D. V. nodala un aprupes darba sdk iesaistities ari Pertas un Meiburnas nodalas. Lielaku skaitu sainisu paredzéjis izsutit Dienvid- australijas latvieSu palidzibas fonds Adelaidé, kas S&dam nolukam fie- prasijis invalidu ‘adreses. Australi- jas latvieSu biedriba Sidneja invali- diem tie3i izsitijusi 12 sainigus. Ka- nada bij. D. V. joslas valdes loceklis O, Biskaps savdéeis 60 dol. par ku- riem ari tuvakaja laik& izsitis sai- nisus. Daugavas Vanagu amerikanu fos- las valde kopa ar invalidiem uy kri»’ tuso karaviru. piederigiem izsaka sirsnigu paldies tiem tautiesiem, ku- ru siltés sirdis nav ailzmirsusas sal- tes, kas mus vieno ar Latviju. Nevedzigie DP Norvédijg vares macities arodus Ka jau zinojim kad’ no } ) jiem Latvijas numuriem, Nove | uznems 59 aklus DP un tiknat} daudz so personu piederigos, Tik- } lidz bis iekartotas plaS&kas novie. | toSanfs. iespéjas, Norvééij, uzemy} nakamo 100 personu grupu, kur’. atkal varetu ietilpt zindms ckaite neredzigo. Zinojot par Norvéfiigg} piedavajumu, IRO -galvenais Stabs | Zenéva piebilst, ka izvietojot pirmor: 00, bus palidzéts gandriz pusei ne | redzigo, kas paSlaik vél ir IRO ap, Dupe, | 3 < Kandidatus- no neredzigo DP yj.3 dus Vacija un Austrija izraudeie! ipasa norvégu misija, péc tam te’ parvedis uz Konerudkolas neredzigo mitni, kur katrs varés macitieg kB. du arodu. Tiem, kas spés patst&vte. gi stradat, Jaus kop ar pledériga.! jiem apmesties ari arpus mitnes, up jespejams, ka atbrivot&s vietas Dis kapeniski aizpildis ar citlem neva: dzigajiem DP. : jn EES IRO generaldirektors Kingsleja np Saucis Norvégijas piedivajumu pes vienu no skaistiékajiem | plem@rleds { grati izvietojamo problémas attlate nasanai. he Vatikina parstavis TRO senergings domes sesija tévs Killons nore ith ka ving, palaik Vatikina uzdevornit rund ar Francijas Nabadzigo mitt -ordeni par lespéju ar vinu palféetiis novietot Francija 180 vecus.DP, ~/: Dala zviedru intelligences vél arvien nepazist komunistu isto seju a »Parl robezim“ gaucas nesen iz- veldota sievieSu - bibeies biedriba Zviedrijé, kuri apvienojusas visu konfesiju un sektu piederigas, lai apspriestu’ jautajumus, ka palidzet trukumeietéjiem un bez dzimtenes ‘PalikuSajiem Arpus Zviedrijas. Ka zZviedrijas KFUK (YWCA) vieSnai un vienigajal latvieSu DP parstavei man bija izdeviba bit klat viend no St bibeles pulcina jauna darba gada ‘ atkla@Sanas sandksmém Nortepingas tuvumd; stastiju par DP nometném Vactj& un dzivil tajas Bibeles pul- cina daltbnieces, galvenokart sko!o- tajas, vidusskolu direktrises, arstes, augstskolu lektrises, Pesti§anaa ar- mijas virsnieces uc. zviedru sievieiu intelligences parstayes ar manimu interest klausijas mand stasta, At- vadoties, majasmate; Kulmoras sa- natorijas direktora Dr, Bergstranda’ -kundze sirsnigi spieda man roku un teica: 8 jis sapratu.“ _ Tomér man likas neticami, ka vél tagad daudzi zviedru augstskolu macibas spéki un lestazu vaditail ir pilniga neskaidriba par koministu nezéligo ricibu okupétajas valstis. Ar kadu vacu YWCAs grupu ‘biju lestades vaditaja Pie galda nacds sédet biskus sirmajam un ctenita- jam majastévam. Vin§ neuzkritosl feguva no manis informaciju par katru viesi, un kad bijam nondkuéi lidz galda vidum, kur sédéja divas no krievu epfista aiz Uraliem nesen parnakusas vdcu meitenes, nopiet- nais zviedrs neiedomajami naivi jaut&ja: ,Vai-krievi labi apietas ar gustekniem?" .No pérsteiguma ne- zinéju, ko atbildet; man ienfca pra- mifné Vikarbinad pie Siljana ezera ta Dalarnas-Retvikas superinten- dants, kas leradas miisu pirmaja Nometnu dzive KUFSTEINAS nometné Austrija "komitejas véléSanfs par latviegu un lietuviesu parstavi izraudzita latvie- te VY. Fridrichsone, Igauni attetku- Sies piedalities véléSanas kona ar pé- réjiem baitiesiem, bet pievienojusies lielakajal tautibas grupai -- ungé- riem. SPAKENBERGAS lielaid latviegu hometne lielaka dala iemitnieku pé- déja laika pieteikusies izcejoganai uz ASV. Lai iepazistinatu nakamos iz- celotajus ar ASV zemi, Jaudim, dzi- ves apstak}iem un fipatnibim, YM~ CA bija rikojusi priekSlasijumu ve- karu. TajA daudzajiem klausitajiem referéja pazistamais geografs Ed. Tomass un rakstnieks Emils Skuje- nieks, SENGVARDENAS Karla - Skalbes fimnazija bija rikojusi plaSu G&tes vakaru, ko ievadija direktora N. Viksnina referats par lielo dzejnieku un vina Faustu, pée kam gimnazijas audzékni deklaméja Gétes dzejas. Vakara piedalijaés ari audzéknu ko- rs un vairaki skanu miakslinieki, - CERCILA nometné Libekd pagreiz dzivo 600 latvieSu, kuru lielakajai dajai nav gandriz nekadu ienakumu. Lidzek]u trikumu seviiki jit sari- kojumu apmeklésand. Tomér rosiga komiteja ar taktu pratusi nokartot nodevu lekaseSanu, sasniedzot labus panakumus. Atsaucoties LCK infor- macijas nozares uzaicindjumam, sakti vakt materiali par bolgeviku bries- mu darbiem dzimtené. ievéerojama - rt fs un, noklausijies visdaZzadakos bldg stastus no vacu YWCAs pérstévig, kuru virl vél atrodas krievu gisti! piecélas ‘un stadijds prieksa: , Esme Retvikas superintendants, mani squg Samuels Gabrielsons, un gist vi nekad neesmu bijls." deal zviedru vienkarsa ‘tauta, kupas gt mi 140 gadus nav skaris kan, dom! ka tas dievbijiba pasargajusl Zvite Griju no Sim briesmam, bet Ilelikm tautag dala dzivo parllectb, ka pax kara noversanu japatelcag gudra- jiem valstsviriem. “| | Tonija Kraky PEUVACUODULEMOLECUSOGUNUESODNUGGONDOOUNITUNLEDE! VEST ULBSI RE D A K Cl) Aly WADED .PELAVU" .SLEPSANK’ “ UN SAUDZESANA? a Més, trimdinieku lfelum lielalg vairums, nevaram solidarizéties. to, ka laikraksti misu .pelayém% gan mégina. kost, bet taja pasa leis ka ari baid&s to darit. Lalkrakstig gan apraksta, ka kads kaut kur tog un fo nodarijis, kaitejot latviesiemy bet més nézinam, kur’ isti ir tage noziedznieks un bezkauna, jo vainive fo nesauc varda. Attieciba par plerg nakamu nepildiganu pret latvielu; kopu, — par nodevu nemaksidantga paris ,,principu’ meklétajus (daudaly vinus drizik sauktu par“ierdvéjiem), minéja varda, bet tad aril vise ape, klusa. 7 if Latvijas 99. numurad T. Erdmaneé-,3 Endzina raksta Pée manis kaut fidens pludi: plasi «praksta mus: wpelavu“ nelietibas, bet atkal ne; viens nav saukts virda, un laslté}l-@ paliek nezina, kuri ir tie, kas ar aa-" vu ricibu un nelietibu mums visiem ' sapigi pari darijudi. Tapéc sen lalke- izbeigt laipoSanas un iekoSanas me- gindjunius. Ja kids noziedzieg pret. trimdag saimi, pret latviegu ftautu:. un tas godu, tad tam vajaga tA kost,,’ lai ving zina, par-ko tas ir — mine. vardu, dzives vietu un ari noradit: kas vin’ bijis Latvija. Mums, trim, diniekiem, nav tik svarigs nozié-~ guma fakts par sevi, bet gan pats : vainigais, J. Métra, Eversburga .; PARADS, KAS JAATLIDZINA Uzskatu par pilnigi pamatolam : Jura Skrivera Latvijas 98, num. i2-_ teiktas domas. LCK tiesam vaittlt vaiadzétu rapéties par pabalstu lz maksam misu inv¥alidiem un valr skatities uz pirkstiem amatpéerser — nim, kuru pienakums Sos pabalstus. -izmaksat.. Manas domas ir, ka, 18 latvieSiem vispar kadi naradi jaker to, tad tas jadara pirmkart P misu jevainotajiem kafaviriem. G gadiiuma nedriktam skatities, v4 invalids sanem padalstu no vacu le - stides vai né, ‘jo ta bija must — -zeme, kuras dé] vini savus focekjul zaudéja. Sirdsapzinas un (talsni as varda Sie paradi nedrikst palikt n€- | atlidzinati. F, T, Fisbach& VETDAOODERDSOENAEEOOCSEUOONAUGUUREGSSERREGIOOBSE. | JAPAZINO ADRESES IECELOSA- SANAS ATLAUJU SANEMSAN | VENECUELA | uélas seneralkonsulata Fr Pid TRO torent vl ee 4osl4, ka Janim un Emiujal Sk poet un OtHjal Sedunkai _pieskirtss minéto Zanas atlaujas Venecuela. 14 e : personu pasreizéjas dzives Vit as dom sa ne IRO, ne Baltijas cceentralas ase latvieSu parstaviba, tas haps pazinot savas adreses BCP la stavibal: (218) Detmoid/‘LIppe, str. %. onesPONDENT® 5 tt a. pijusa pe ort . val ., ee f, La te " 1 " inns Sipola ir masa lieli iHeldelberga, Viktorijas oat savu darbu kjuvus! se Vay. g-noraucu, §. g, 15, marta, i 16 transports, Féc tam wiki un nakusi. Par istu mene] Var uzskatit oktobrt, bikbats veseli 10 kugi. Ne- yy tem nepiestaja Rietum- Hi bet pleci Sidneja, tris wi viens Adelaide un viens B Visvairak iecejotaju pas- id wyem Betherstas caur- penetne, ) tifvlaibanas nakamas iespe- t Austraiijas pavalsiniecibas So izSkirSanos nevienam y bet Katram jauj pasam areleties, Viens no lieldka- wirbliziciias aktiem Austra- notika 8, oktobri Tas- A tur australie’u pavalstnie~ Maik piekkira 180 poliem, kas inks noraida [RO wtizcelotaju bernu Wes gadijumos wnt diekutétajé Australijas imi es U murstibas Jautajuma ta- 4 Wiedokli ienémis ari IRO core os Kingslejs. ='0nas biroja starpnie. easton plesutijis pla- te ek po laikrakstam ld Tr: : = = hur bij ribune, Kas sava S parti- Vitsag Mediciniskas ae pi emetnés vai yz medi ay nLidz sim IRO Rela 4g My aid pavisam ii emgranty', starp . Paskaidrojuma, talak . moi Plesardzibas sojus nai lespéju ro- tye briesmam - eli. Urpinajuma Kors aDraksta sik ds " Par augsty « «qi kot JOU Sp aA ms S SRSA Es fae