LATVWA KUR LAL-VINI PALIEK9 Viktorijas beglus negrib uznemt neviena valsts . §80 tonnu lielais bégju kugis Vik- » torija, kas ka jau Latvija zinojam, néesen no Geteborgas ieradas Korkas , ost Irlja, vél arvien ir iru preses |} Un sabledribas uzmanibas centra: Ik | A@fenas uz Viktorljas parpildita kl3ja - * ferodag laikrakstu korespondenti, bet ‘ferast& to véro simtiem cllvéky liels” . dedztyot®ju pulks. Riskanto kuga . passkumu atzimé arf anglu prese. +Valrékus sevidkt platus ilugtrétus _ Takstus Sal sakara ievietojis laik- rs he. Yaksts Dally Mirror (3. un 4, 10.). : o Viktorija paglaik Korkas ostas sau- * aj8. doka izlabo zviedru plekrastes | . Rulntis giitos bojajumus. Kuga pa- sadiesiem Tru lestides atjavusas bri- vu kustibu pa pilsétu, . Viktorijas taldkag gaitas péc ide “gim sanemt&m informicljam vél ar- _ Vien nav zingmas. Skaidrs tomér, ka Pec bojajumu izlabo$anas un pro- Tresdien, 1949. g. 12. oktobrt, ee Ingridas Bergmanes laulibas skir- §anas vetra aug auguma VESTULE LATVIJAI NO HOLIVUDAS Ir pagajusas dazas nedélas, kops slavena kinoaktrise Ingrida Berg- mane apjautajas k&dam latvietim, kad& vardé nosaukt vinas teloto DP meiteni film Péc vétras, Latvietis athildéjis: ,Par Austru“, Bergmane Viania un dzerama udens papildina- Sanas paredzams doties talak pari Atlantijas okeanam. Ja kugim Izdo- ‘ tog izvairities no bistamajam okea- braucienam nepieméroto kugi Hdz ta mérkim?” Otra véstulé izteiktais ie- rosinajums, skiet, varétu but ijau realakes;: , Vail més, Briti, stavésim na rudens véirdm un uzturéta caur- ; mala un mierigi noskatisimies, ka mérd 8 megilu dtrumu, tad dé@kaing | Sie cilvéki riské ar savam dzivibaém? “a rie i ogee parbrauclenu varetu velkt apm, 21 Viktorijas béglu skaits tatu ir tikal liet padomajusi un tad teikusi: My aM wag. »Labi! Ceru, ka ari rezisors ar to ? § 7 ies ait as \ braukSot uz Austriju, P Sveici vai Franciju = mégingiee . Skirties tur. Vina biitu ar miery braukt ari uz Zviedriju, kur laulf. bas Skirsanas likumi esot lidzigi tiem, kadi pastav Kalifornija, Holivuda, oktobri. a. 12 cilveki stradas Latvijai Pec tris ar pus gadu ilga un citiga | darba svetdien 12 cilvéki Eslingeng | .sanema diplomus par metalla up das piastikas kursa beigSanu, Dail- amatniecibas skolu nodibindja 1046, gada sakuma, un taja jestéjas 80 au. dzéknu. Laika tecéjuma un cinoties © ar dazadém dzivea gritibim, dave dzi audzekni bija spiesti vai nu iz. staties, val partraukt micibas tad, Kad tas tuvojis jau beigdm. Izlaldue - ma aktd, kas notika Makslas salons un kur lielako tiesu redzaml tiedt méakslas skolas audzeknu darbi, ple. dalljds Eslingenas kolonijag vadiba tin miisu trimdas- vaditaji miéaksti- nieki. | tS koks ar savam sakném uzsile Gada sulu no zemes," telca pro- BMPs. op sistotu seju, esors J. Kuge, ,t& justo sanemat ee kuras. a gg oa méksla - sore bis ill pavards ore nala tik ilgi, kamér jig saknosities ve latviesu taut&.“ Metalla plastilas jporar . gente roe nodalu belguéi § audzékni, bet dag | el pee BF karst — 4, Svinigajd akt&, novélot abit. (im. Viewmer saule Jo karsta rientiem labikas sekmes nikotnes yt, Es nometu segu. darbé, runéje vél Eslingenas kolonl- Bt jaspadomes priek&sédis K. Ka | Ce oe me ISA ATPOTA PIRMS A emerges | big mieré.“ Varétu likties, ka ar to LIKTENIGA CELOJUMA a Pema ee §68| filma pée vetras, kas uzjemta uz soleil te a tinea lot aa - mazas vulkdniskas Stromboli sali- MBE > |. gy aie nas Italijé, ir gatava un uzneniba- nas darbi rimuéi. Bet nav rimusi ka- da cita vétra, kas tikai éaj& salins sakas makslinieces dzivé, Sinis dienis Holivuda piendca zi- na, ka Bergmane tagad galigi nolé- musi S5kirtles no sava ira, zviedru firsta Pétera LindStréma un preceé- ties ar italie’y filmu rezisoru Ro- bertu Roslni. Vinas advokats, kas atlidoja no Romas Nujorka, ar vi- sim pilnvarim tilin devas talik uz Losandzelosu, laj- satiktos un apru- natos ar Dr. Lindstremu, Vins cer, ka nosvértals zvledru chirurgs re- liks sievaj cela nekddus ékérélus. singrida sini zind ir plln'gi neiwka- ma," iztelcies adyokits preses pér- _stéviiem, ,Uun vinas iémums. nav vairs grozaims. Bet, skiroties no ma- nis Italija, vinas pedéjle vardi bija: »Nekada zind nesapiniet un neéalz- vainojiet Péter." Bergmanes advokats talak stasta: wODS apprecéSangs ar Dr, Lind- Strému Ingrida bija uzticlga un go- diga sieva, Vienpadsmit gadus vinas virs bija pilnigs noteicéjg maja un pirms katra liguma parakstiganas Ingrida ieguva vina piekriganu. Vira kontroléja vinas naudag summas, oe ! gan eB leo klusa. ¥Clemos pie latvieSu sardzZu -Vitiem Osnubrika ~~. Doddties emigracijas galtis, no- S klistu pa celam Osnabrikd — sar- d@iu viru britu joslas apmacibas ., ¢entré. Pirms apm. 3 nedéjam te uz 2: apmbeibim no Haliendorfas nomet- ‘fee vien ‘leradusies ap 100 tautiedl, eg tagad nostitit! jau talék pa ' CMLO (darba) vienibam. -Paéreiz apmlicibas latviefu diezgan maz, arl .datvielu virenieku tikeal kadds pris. Sétieku viru. no Riras apgabala gardzu vienibas, kas dosies uz ASY. os Vel prieks par alzbraukSanu, péc k& tik daudzi ilgojas? — Né, pavisam 6, — bet elds gimenes dé] kaut - tales ki telka, el bur gugam Un fapam. | qoite (th Riga! Jel sveikal : tas debesis duyas, : “uliog lejup un eft Béeglu grupa uz tvalkona Vik- torija ietur triicige azaidu. Pagaidim kugis atrodas vél milertgaja Korkas. ont% {riia, bet tuviko dienu laikd tas pa- | redz doties piri rudeng vétru savijnotajam Atlantijas okea«' ! nam, . andl ws spitvena sviedros —_—" . I ee ee ec ee 4 — —a— “eer 8 = == - 1 ". . . . -_ 7 r “Was fe Jadara.. Svetdiend notlek dievkalpojums + Kazarmu kapelld, Katolu priesterts 1 atveléjis kkapellu, kas Joti glftl te- |; Kartota, art latviedu | Dieyvirdos leraduSles gandriz visi | dJatviesl, kas paSreiz atrodas Osna- . brikd.:Sargu macitijs Meisters dzi|! , dzjustog vardog runi par ‘atviegu " tautas wztictbu Dievam un tévzemel, — Valgas klist daudzu acis, kad iz- gkan lgsana par dzimteni un beigu . bacior a polevs, sargi miisu. téyu 26m dq , luteraniem, Kaut gan anglu festades uzaicind- |. JUSag art sargus emigrét, tle par So | -Tespéju nepriecijas, |‘ BardZu vienfbas paliks art péc IRO: me Garbibas izbeigtands, un varés slégt gébdlviduilus Igumus. Vist Sle. viri: > gtib palikt Latvijas-robedas tiesika ;. tuyumé. jo doma, ka T. ¥. ee a tz ‘ —_ ™rsi ip == 7 nedéjas. Tiklab komarida ar igaunu kapteini Ennistu priek8gala, ka ari pasazieri neSaubigi domé ceju tur- pindt, neraugoties uz daudzam pie- dzivojusu jirnieku bridinatajam balsi{m. : | Jay pieminétais Daily Mirror par bégh:. kuga braucienu starp citu raksta: ,Milisu sabiedriba jauta: val Sim kugim, uz kura atrodas ari tik daudz sievieSu un bérnu, tlesim bdti- tu jdatlau} atstét friju? Vail Siem clivekiem nebitu iespejams palidzét nokjit briviba bez parmerigi riskan- ti okeana brauciena?“ Sai sakera zimigas ir ari divas ievietotis lasi- taju véstules. Viend teikis: ,Béglu kugim nedrikstétu atlaut doties pari Atlantijas okeanam hez~.pavadibas. . Vai karaliskés flotes vienibas neva- rétu noorganizét nelielu rudeng ving- rinditimu un pavadit 80 talakam 1 a epee eee eee ee eee ntariska trimdas filma... | {Turpinfjums no 3 Ipp)), hostelf un Taktuvé, un tur nu gan neki skeista nay. Vai més se ko > Varta | méacities? Var bit, ka jot! daudz ko. Bet oglu truju stumdisana | ginfianag nevalro. Kad méginu ska- |-- tities uz dzimtent, tad jitu, ka acim ~ 4Jau priekSa agizvilkusies miglina. Bet |. Vienu es zinu pavisam drosi, Kam ) ‘netriika apyémibas un izturibas, tas }- Batyiia varéja miacities visu, ko vien gribéja. Tas, ka més nevaram : -turpinét ne pirtraukto aroda, ne arl 1: vleparéjo izglitibu, ti ir drausmiga trogédija, kas piemekléjusi simtus wn tiksto§us mana ‘vecuma jaunie- ‘Bu, Kad nokjfisim m§jais, mums biis |: J8ko loti skaba° Sbold. Tie, kas ta- ’ + ‘gadéjis Pad, Latvijas .gimnazijas micSs Iso kursu un $0 to pledevam, tla tofhér mums bis priek$a, Saka, ka mums netrikstot gudru cilvéku. | Vail tie nevarétu kaut ko izpratot?“ Hugo Silins, Mazinals, pa dzivi stalga fokstrota ritm&. Vind ir tik kustigs un tik jautrs, ,Ta rikoda- mies, es nelaiZu bedu pie varda. Kag kidam dajas, ja man sap. Un sinét man sap briesmigi. Ir 14 ,sa- gadijles, ka nav pat cilvéka, ‘kas ren véstuli atrakstitu. Lai dzivotu, muimes jistradé taéds darbs, ko citi negrib stridat. Labi, taisnibu mek- jot, mums jau esot pat ellé jano- kip}. Nokapsim, uzsitisim tur dur uz zajA galda. Bet ko es nevaru pa- clest, tas ir tas, ka arzemnieki ne- var un negrib saprast, kas mes esam un k&péc més Se esam, Upji tadi, man tas ir vislielikais apvainojums. P&rtikas kartites paSi nevar atcelt, jo nav vairs misu bekona un svie- +. gta, bet par mums vini neka nav dzirdéejusi! TA jau laikam.bis, ka- mér tévs un skolotajs ar savu za- baku pasayli aeparstaigas, tie pie ¥€gas nenéks, Par méjiniekiem man nemaz negribas domat. Tad macas virsii tada sajiita, it ka viss bitu apnicig un apriebies, Tad vairs nav - nekida prieka ko sdkt. TA tatu ne- paliks? Vai né? Ta nevar un ne- drikst palikt!* - Ko aizvedisim majas Tévocis — Ridolfs Pidce—ir léns un pratigs. Pirms vardu teikt, vins krietni apdomé. ,,To Jaudu vidi, ko- austrumu véjs atputis uz Angin ir gava dala tadu, kam Latvija nebija Bagi jastradd, val arl tadu, kas jaunibas dé] yél nebija sikuSi stri- dat, Man pagam gan ir gajis maz- liet citad&x. Es macijos amatu. Ka jau nakas — tris gadus, Meistars bija stingrs, macekla alga smiekliga, no ths pasag japalidz métel. — diezgan liela kulfands. Par pagu tagadéjo divi — par darbu un. al- gu — ja no t&s vien varétu iztikt,. es nemaz nestidzétos. Péc mana lt} - skata, kas gan pamatojas uz Bat- riem novérojumlem, salidzinot ar Latviju, Anglj§ ir Isakag dartia stundas, lénéks darba temps vn daudz értéka satiksme ar darba vie- fam. Man liekas, ka par siem tri- jiem elementlem més aizvedisim uz Latviju joti labas atminas. Bet val tas spes apslapét svesuma rugtumu? Es nezinu. Man liekas, ka, labi ia- macoties valodu, se ar laiku varétu dzives riekatam parkost ¢aulu. Bet es nekad nevarésu domat ta, ka du- mi sveStautiesi. Vinu prieki nekad nebius mani prieki. Ar labu vai ar jaunu, bet atpaka} uz Latviju> vien- alga, val t&2 bagadta vai nabaga.“ Gedemins Jékabsons ir Ists tech- niskaé laikmeta beérns, un man lies kas, ka vinS paklusam dievina ma- Sinas. Vismaz Londonas apakSzemes —dzelzcelu vin$ piemin ar to pagu bi- jigo clenu, ar kadu Kiplings kadreiz rakstija part tvaika masinas spara ratu, ,Nav nemaz tik svarigi, vai mums pasreiz klajas labi vai Jauni. Cauri jau tlekam. Daudz svarigak ir fas, ka, paSi to nemaz neéapzinoties, mes tomér esam parvertuSies Tstos ictekmju sfiklos. Vail musu = lauk- saimnieks, majas atgriezies un iz sava vienlemeSa sojodams, varés aizmirst to, ko vins redzéjis Angli- jas laukos? Vai celu technikis to, k9 Vins 5e redzéjis sava nozaré? Es co- maju, més aizvedisim majas arkir- tig. spécigu technizésanas impulsu, istas alkas péc techniskas revoli- cijas.” Gedis apklust un paskatas taluma, Bridi padomajis, vin’ ple- bilst, bet nu jau daudz klusik4 bal- si: ,Angliid ir bezgala daudz tech- nikas. Cejl kd pasaka, hostelu vir- tuves pilnas ar elektromotoriem, katra clema savs kino. Cik pie mums Civina zvirbuli, tik te ric motori. Bet val tapéc te clilvekt ir laimi- paki? Liekas née..." 7 AndrejJs Grauds. | Viktorijas béegliem ipasu ievadrak- . tas," | | 400, Ka&d&) gan més nevarétu uz- nemt tos sava zeme, izvietot drau- dzigés méj&s, un vinu viet& alzsitit atpaka}. daZus no misu zemé mito- Safle sveSajiem splegiem?" Viktorijas pasazieru tautibas ir da- zZidas. Dominé igauni, bet ir ari zinfms skaits latviedu, lietuviesu, poju, krievu un pat ungaru. Apmé- ram 100 braucéju ir bérni, dala vél mazbérnu gados, ‘ Skaldrs, ka briesmu gadijum& vislem izglabties bitu gandriz neiesp&jams, it fpaél tadél, ka Viktorijas ricibd fr tikal nepletickams skaits glabSanas jeri¢u, Japiezimé, ka no 6 glabganas laivim divas lielakas ir bez nolaiZamam iericém un var sasniegt fideni tikal ‘tad, kad Kuga kl4js nogrimis Jau lidz “juras limenim, © - a »Aizkavéjiet 80 painavibul" — ar sadu virsrakstu Daily Mirror velti stu, uzsverot, ka iru iestazu piena- kums ir aizturét pargalvigos brau-~ céjus no nodomata bezizrediu pasd- kuma. Tevadraksta autors ieteic nodot béglu furpmak& Hktena i2z- Skirbanu UN, jo-— ,ja més atlau- sim Sal tragédijal notikt, tad par to bus vainojamas visas passules tau- Iru Sarkand krusta parstavju zi- nojuma presei noradits, ka Viktori~ jas kabinés valda, drausmigi ap- stékii, Neledomajami pérpliditis, smacigés telpis atrodotles ari divas toposés mates, Sarkanais krusts un Korkas ostas ierédni nostitijual stel- dzamu palidzibes pieprasijumu fru armijal, uzaicinot to sagd&t bég}iem pagaidu apmesaniis iespéju kad& no- metné uz sauszemes, Starplaikd ie- stades apgadajusas bégjus ar parilku : un medikamentiem. | 400 cilvéki meklé jaunu dzimtenl, bet ta nav ne frija, ne ASV, ne Ka- nada" — raksta kada auglu avize, noradot, ka Irijas valdiba nav pare- dzéjusl bégjiem dot pastavigu patvé- rumu, un ari ASV imigracijas lesta- des jau paspejusas deklaret, ka ne~ atlaus Viktorijas pasazieriem izkapt Amerikas krasta, Tapat kads Kané- das parst&vis Londona tikko {ztei- cies: ,Kanddas valdiba par giem cil- vékiem atbildibu neuznemsies. VI- niem vajadzéja-zinat jau ieprieks, ka bez vizam Kanada izkapt tie neva- res," ft iin ndtokodil” atklojum par Francu pelem un amerikanu kakiem Maskavas satiriskaly Zurndis ,Kro- kodil* Sajas dienas zinoja, ka Fran- cijas lauksaimniecibas ministrijai pasreiz notiekot neatlaidigas un gar- laicigas sarunas ar amerikinu Mar- Sala plana parvald! par 50.000 se- viski medigu amerikanu kaku pie- gadi, jo frantiem pasiem pelu esot milzums, bet kaku trukst. Sarunas tomér netiekot no vietas, jo no ame- rik€nu puses pieprasits, lat pée fran¢u pelu krajumu izsik§anas Francija import@ amerikanu peles, jo cltadi varétu pazeminaties ame- rikdnu kaku dzives standarts, Fran- ci amerikanu pelu importu tomér nevéloties, (b } | lai gan vina pasa alga bija tikal da- zi simt! doliru ménesi, kamér sieva pelnija tikatofus. Kaut ari vinal bi- ja grezna pils, aktrise dzivoja vien- kardi, nevalkfja dargas rotas lietas un kopé kizu dienas nesija vienfgi laulibas gredzenu,“ »lezt es jutos vainiga, kadreiz. sthstijusl Bergmane, ,ka nevaréju apmierinaties ar to, kas man if: ar uzticigu viru, kas mani mil, skei- stu bérnu, panakumiem, naudu un jaukim m&jm. Jau péc trisarpus gadu kopdzives vina 'Ggusi viru at- laut Skirties, bet vin§ atteicies to darit un t& dzivojuSi talak, Bet ta- gad vinas lemums ir galigs, un In- grida jau likusi pazigot savai mel- tinal, ka vines tévg.un nidte turp- | mak valrs kopa nedzivosot, Bergmanes skirsands un nakamés precibas pasreiz ir visievérojama- kais sarunu temats Holivudé. Vinas vira advokats pazinotis, ka Dr. Lind- Stréms prasibu kategoriski norai- dot, un ti radusies situdcija, ka Italija laulibu neesot tfespéjams skirt, bet, ja to skir kad& clita ze- mé, tad ItelijA savukart skirganu neuzskatitu par likumigu. Dr. Lind- Stréma draugs Dons Vernons iz- teicies, ka arsts esot Joti simpatisks cilvéks un vel arvien cerot, ka sieva atgriezisies ma&jis. ,Loa Angeles Examiner" pari visim pirmas iap- puses slejam zinoja: ,Ingrida Berg- mane pledivad bagatibu, Jai. atbri- votos no laulibas." wa Lindstréms atteik8oties ‘skir- ties,” saka Ingrida Bergmane, ,,vina- un m&kslinielen apvienibas priel sadis profesors A. Annusé. __,,Skola beigta, tagad tikal siksies Isti méef- Kan&s," teica ‘sirmais profesora, kap pats jau otrdien alzbrauca uz ASV, Abi run&t&ji uzsvéra, ka katra dail, amatnieks, kas izgatavo keut val cinfe: visnfecigo latvieiu rotinu, tijs par mfisu dzimtenes n&kotni. Jo tie cilvéki, kas fegfist do mazo late | vieiu pieminas zimit!, kaut ko tomée zina par miisu teutas clesandm. Svinigais akts, kas bija profesora A. Annusa, To, ko prof sors devis latvieju mékslal, za daudzi latvieSi, kkuplem liktents bffp: lémis dzivot Annusga tuvumd. Dati’ dz} rundt&ji elldin&ja un ~patelesg: vienam no nifisu: Helfkajletn mike siiniekiem par to, ko vind velels late’ vielu tautas un Latvijas labi, savég: gleznis jemfizinfidams misu cerfbas, } iigas un cie§enas, Pats profesort: Annuss, atvadoties no saviem drau-. giem un cienit&jiem, zat tc, kas biia feceréta jau Esline: gend. valstim, profesorsa Annusé na profesors pastastija kadu zimigu. epizodu, kad vinam pirms Véicljas: kapitulacijas bija jadzivo 4 ménell, bez: latvieSu sabiedribas. ,,TAs bija: tik asas un mocoSas cieSanaa,” telea ; Annuss, ,,kka es tas negribétu nové- lét nevienam.“ | Dipitio Blacu civhis un ctarp bavariesiom, has pogo nelibe pie giemas metela - Kurs no mums gan kadrelz nav dzili ienidis melno lékataju un skri- binataju blusu un zvéréjis tai un visai tds dzimtal miiZigu atriebsanu un naidu? Un tomér jaatzistas, ka kjuva drusku pliekani ap digu, kad, Dirmo reiz miizZa blusu cirku' ap- meklédams, redz@ju, ka tas dida. Katram fo melnajiem kukairiem maksligi apmesta ap tris centimet- ru garas, joti tievas metalla stiepli- tes cilpa, kas jauj tai véi rapot, bet nelauj lekt. weavam darbam varu [zmantot tl- kai cilvéku blusas. Sunu vai vistu blusag ir neizturigas un &tri nobel- dzas,' paskaidroja cirka ,direk- tors“ un lepni piebilda, ka savus paudzéknus’ ving ik dienas barojot pats savam asinim. Tad vin§ rddija, ka melnie kukaini velk ratinus, kas piecdesmit reizes Helaki par viniem pasiem, ka tie grieZ miniatiras pil- sétinas dzimavu ratus un ka viena seviski apdavingta mfksliniece pie- velk un atkal aizsper ar kaj4m ma-— zu uz galda noliktu papira gaba- ’ lin, Vairak par 50 feniniem nerddija. Mes, priecigi, ka iekS6ja un driga knudéSana beigusies, devimies t&- lak ,Minchenes oktobra svétiny‘ murskuli, kas ir Heldks par jebkuru lidz Sim pieredzétu vai pat Jedoma- iu gada tirgus knadu. Gada tirgus tas tomér Ir, par gpitt Eiropas slavai un tam, ka & gada »Oktobra svétki" (tie iesikas sep- tembri un nobeidzas oktobra pirma- ja svétdiena) bijuSi lielikais saim- nieciskais pandkums kop 1907, pada, Biakus blusu clrkum lr lfiputu | cirkus, kur dia kJdst vél Ekebend-. ka, jo tur cilvéks nemoka biusu, bet | -mazi, kropli cilvécini moka pasi st j vi, Nebtidamt isteni ne par plecam kapeikam artisti, vini liko télot ake | robatus, Nebtidami [stenib& ne par | piecim kapeikim komiki, vinl dina télot klaunus, Bet daudzi lteli smuidri noauguai ecilvékl tomer pa vintem smejas un maksa markil par ieeju un par fespéju skatit sos cil. vékus, kuyu mazaie. auguins sien ts tapat ka stieples sien blusas. eo | izra- des beigam, lai izvédinatu galves | beidzot kjuva vinu tik 2él, ka driz mukéus jzmukam pirms karusejos, virpulgridds, gaisa rite nos, ,kalnu dwelzcejos", uz Bjiica~ miem déjiem un ple greizajiem spo : duliem; tur cilvéks smejas gard neka jebkur citur, laikam tapet, ving’ smejas pats par sev. Minchenes saimniecibag brings, ka tas gan -iespejams, taisni Sogad tradicionalie Oktobra svétki varéjusi izvérsties par liela- kajiem un vislabak apmeklétajiem kop 1907 gada, bet var jau but, - | diezgan iereibugais stradnieks, kas § miis viend no neskal= | saukdams: 4 tik jzpriecd> { vislabako atbiidi gai miklai deva grusus iegrida tamajam ,alus teltim’, | ,fiemas mete es nenopirksu un ti, tad vismaz vienrelz sos," drusku divaini skalaji veida, vd inatnéis bavariesiem un mums, 4 me|niekiem, va&bit ne ik ree Oko mams — par spiti tam, nrtcle. neti ie ziemas meteja. gad netiks pie mas Te pipitis E- veltits makslas skolas audzéknu . iziaidu mam, bila feiz arl atvadidands ‘no | ansolljas, x: jaunaja pasaulé ving méginds refll-: Aizbraycot uz, Savienotajam : pizveda } lidzi ari daudz ekitu, kas prasa, Jal’ no tam reiz taptu gleznas, Sava Tue ekapertl | Un vin’ priecdjas, Priecdjas tal j Tons ident knabiiem un kaijim. piedam! kddrelz uz majam mut patiesl ‘ems biedros? " 5 qgasim savas dveseles edo ratvieku, kas alzbraue wuz ue filu attistitd = 8 rfiipniectba wa tai jdevi, nondk kidd viniem ke { f eh pasaul®. Dak! jismoe ck darb! te dazreiz vieglt, salf- ¢ kidi tle ple muma — gan {fi tnuksalmniecIbas straidnie- af v8l -daglem. citiem,. Bes. pdt , cou tin vél vairdk no ne- au }.vigtulém redzams, ka kaut JW Give Hem neomuligs, iek&klgi ts fit opm { ralruma kins, Ciivale Rey rudd nay thkat vienk apmul- veal apkéring, bet kaut kas dzi- b rip! lati labi pat neévar ap- bob, ka fas vias ir kaut kadaé ghiri ar petra tall alzgajute iM Un attlindBanos no dabas, @ enhing Jau. biezt tkudas ple- 4 Mule, — bet kifistot no zi- Mt fechniku §{s saules gaisma Un tik larsta, ka ta lem datas #Mtas un | as, het to a idl primitiysict cea rt S2en - Ty ¢ : mM th drone ode val par. Un komerei#} adas yea © un novia. Deer . | ' Ov] : oft, ste ie velrakkart last Msu ¢ilya- a atl govis lidmaginy