_——"

Tr

rH

PTE oy z bs, -—-
=" coe “1 . oF
— ‘
ora ‘ i .
>
. u
=
a
7
~

_—

ur
a oe ae at
eld . 4 &E
%
‘L

*s :

|
7
1 71 ‘
; r

ql
“I | ‘
OY

-

t 1 7
. 5 .
es rr r

1 1 .

1 .
14 *
E -
1 7 1
" 1
1

4 r
a
r I

+ .

ite
agarae

BY oR + 1

'o.
A I : +4 :
hn
: 1
. : | ".tkt
: '
| ry :
. oa! ;
a
aa! | q !
1 =: 7
ap
7 ah, va
' rs :

tee r , - Bode ‘of
FF ET

re . -

i, i a
aia
. a
és :
me ; ; 1
” i:
a 1 -
; es or
ey ; ha a |
, ‘= l 7 a : a ’
° 7 . J
me ;
1
J I t Psy :
,. 1

. FO. 7 ¢ A

. i . moe rs
LL" 4, A ieee:

ee F. : 1 .

. ’ I . ’

1. on 6 : :
: vo oo

l ¥¢ 1 woe
ny ' ; ‘ r,
ar: waP ay r

- Al | . L fF an |

=a ay | E

: . #

Oy I L

ale 1

ch
+ r P I :
oo 1
i.
" c 1 es
1.
. " F
iy al + -
An Y hw sik
7 ere ee
sae wt
Bi k,
| . .
' wee wt q
2 . ; 1
ee . .
i : 1 . oan
' oe Dot,
ap :
a
i = "Roa
ae Tinie, or ,
a !
 . fi k
m4 at t ro: : a 1
Wy  .
oe a
1 ig ' vl
we oe
I 1
rl : 1
ri -y .
F i ee rf
& ,
me |
| wea
1, Ls 7
ed Oc ee
ir weg ee cara
Ur te
i eel’ eae
re
- ; ioe k gee.
1 ; 4 ie ee r I. ‘a
et my . =
: . 1 _
oO. .
Poa,
7 1 aoe ' =
re en ee:
- a ‘inp ol:
Pane, a
‘ wae
1” , a" “-
an oe Fel
nae : ' la os
vt - re ‘a on < al
oe 7 .
P ro I
“a er. | 4
um 7 ' I.
7. Po
saa Oe fee ah se - i
1 - s
iy es "
ae
nh ae er ee
ee Reel im
3, " a 7 1
” . .
é "oo aot
. |
Lael - 1 1
i . 3 4
- 7 1

oy = on { 7

ieee, mo

wea ie

7 > * . - " '
i:
I “1 * “ 1
i at >
: f]
rp ‘8 2% H
ro ie

i .

. a ’ : E,
. . it & '

ie E oe
sh ; 1

eat : i

we iF . * !
= I -' A L

I . . 1
ae ; : -T. ce
BE: = o8 = La 1

off : i
a, ', i :

in . ' La

“oh ‘woo met |r
. a 2 4 ae
r ts k wt } i.
1 A - 7 Oh, - : .

ae al : “0 ’ I
a : . 7° oP I 1
a a

er | 1
rac f

cE 7 7 - . .

8 k : 1

1 j
3° . I am

= > -'- :

ra . ; I

. 7 : - *

om ‘ . oF L =

E ey

oo . 7 ‘

= . oe ;

i naa, < "
Lee a
1 a ql ‘ ry L 1
i
ae L ; ;
a 1.
= ; M
1
Aaa ir |
Fla
7 Cis : : “7. . -
Z “ c roi
at 1 i
1
r,
sy | |
. bs . .
= ‘

:

' .

‘—s. b :

7 . : 5
ieee ethan:

: | See

. He 1 -

_ Fae 7 ue 7 a

a!

ae

7 : -
. -, 7+
- “
ss *, ; i

ere

agree

=air
™

” . . : e _ i a 1, F " .
F rT. = te

t
TT
ee a at ."
ll ag - t - ko * . — . ra . — .

* Bn

2 ae mae eel en ema PIU tee --
. . 2 a . = “oss it . - = - ie ~ Fr oy mime! sd

8 a OS oe gel re sgl aa a

—_— ep ge ee Fe
= © . . - . ui

ee | y
: a.
Ce ee i ee ee . + Per
elie aay Se tmapt e eete weit, “5 om Le
= rae
r

gto oy ig or: ee eA

- on i ras . ‘
cei bet eae
re eer. —L rel pe a My
= Mate a
ma en

.:
poe os r = =
— p= ="

—
ee

ee ee — ro
. .
1 ade “F
:. -

ecg se ae eee * OE r*

Fr nis reese = "8 m
2
eat ae eed

ae ae west ie am “so om, . tt . we amcor
. 1 cite . - , |
= te : aes me ro _ uw = “35° 1 ror _"
el ee ee | =e eee ras a reel T rrr fr a
“some Neti ee eee fale we ee eee  —s so ca ha oe, ate PO Made as " id
. z " : ary foe Pe ss A
Se ut i ea
rere eee PS ae, raae -
. r os . " le

1
a fin _—: .
- eee Oe

_rrmit. imt m+ a ero ‘ Pe LT | 7 wom rome 7 _ = * ie = . .
re | : ome 4 . =
_= = e - " i: .
= i ad " —= " & . ' " a! oe ee ie ee Dy a ele = = =
ao SR Figs eee ze mie a en en CT Cee te ce Pe i oa cl
age r eye ; . ee — sme -, . 48 “a F = 22 wots aia 7 te -_ a a s ia i ~ .
ie ll en ee Ce :
Ce ae a 5 . os er ‘ ‘ 5 oe OB ee ST
_ . , .
. “ = .
"1 . .
.
L

a 1 "8
Le = = Gea e re:
. 7 = “/. <=

wis vag f
wa, =a ' eer ot oa oo _ok a . . :
ae le He rT a el ge Se
ana ‘oma re. fa pal Rs = «ee Zotstthne St beg “
re, —_ Ve

se ee ee
2 pee eee =

_

ri

sléjam,

yakstu:

: un

«tiga.

el
-
oh

b

Francija iznoma Zaru
uz 90 gadiem

Skandals Bonna — Psichologiski neiz-
devusies aneksua, kas apdraud Eiropas
— vienibu. Ko teks ASV?

Bonna (Bf. — Autonomi Zaras Aapgabala ministru prezidents Johan-

ness Hofmans un Francijas aritetu minisirs Roberts Simans

Kedorsé

pls pulkstenu 2alé sestdien parakstija ligumu, kas nodod Francijal uz

| nakamafiem plecdesmit gadiem bagafigas Zaras

ogjraktuyes, Zaras

apgabsls par to legiist politisku autonomiju un tlek nodrodinats saim-
 Bleciskt, garantéjot tam nepiecte’amos kapitilus un Francijas valdibas

' pasting jamus.

Sis notikums Rietumvaciji un paréja pasaulé frai-

| Wijis jott dalitas jiitas, Dazags stundas pée liguma parakstianas Rie-
 tamvacijas federicijas kanclers Dr. Adenauers sasauca preses konfe-
Pencil, kuyd protestéja, ka notikusi nelikumiba un starptautiske tiesibu
. Plrkipiana, jo par Ziru tiesiga lemé esot tikai Rietumvacijas federa-
cija un nevis separitisti, Kamér Londona solidarizejas ar franty vie-
| dokit, brivd ASV prese ligumu uznem Joti skeptiski un nordda, ka Z3-
Fas un Francijag vienoganas nay nekas cits ka slikti apslépta aneksija,
kas traucés Rictumeiropas sadarbibu. | |

Sarunas gutonomas Zaras valdi-
bas un Francijas Arlietu ministrijas
Starpa sakas 7. februari — dazas
dienag péc tam, kad Bonnd ap-
fpriesties ar Rietumvacijas politi-
kiem ieradas Francijas arlietu mi-

Ristrs Simans. Jau toreiz pieteikto

Sarunu' dél iziuka visas paredzétas
priekisarunas par Rietumvacijas

‘pievienctanos Eiropas finijal un par

tés paérstavju pielaiganu Eiropas
Padomé. Kanclers Dr. Adenauers,
kas uzskatémgs par Riras smagias
Tupniecibas un kapifala interesu
paratavi, lika Simanam saprast, ka
vacies! ir. noteikti pret Ziras auto-
nomiju, pret tas plevienoSanu Fran-
cijal un pret raktuvju izmantoSanu,

. ja tag: nenotiek ar Bonnas parla-
menta -akceptu.

Samana ‘braucienam tekoja nes
parirauktas valdibas krizes Pari-

28, bet sarunas.ar Zairas autonomis-

tiem turpinajas. - Franciju atbalsti-
ja Anglija, it Ipasi ang]u prese, kas
Dr. Adenauera izturésanos apzimé-
ja-par ,feakcionari naciondlu“ wun
prasija, lai vadcu pasapzina sSoreiz
aisakés no ,domasanas ar jitim’
un objektivi pieiet Zaras jautaju-
mam no pasas Zaras un visas Rie-
tumelropas saimniecibas praktiska-
jam vajadzibam. Bonna tomér uz
Bier bridinaéjumiem sekoja joti kra-

 ga9 atbildes un pag. nedélas Zaras

jautijums néenozuda no vaicu preses
gle Sestdien kanclers Dr.
Adenauers sasauca preses konfe-

renci, kup4 teica: ,,Z8ras komplekss-

it jautijuma ar arkartigu nozimi-
bu, jo sabledroto izturébanig smag!
sagravusl vitu wuzticibu. Parizeé
parakstitais ligums ir tiesa pretru-
ni ar oficidllem paskaidrojumiem,
ko pirms neliga jalka nedeva ASV,
Anglijas wn paSas Francijas valsts-
viri. Sabiedrotie Hdz Sim  aizvien
apgalvojugi, ka tikal nakamais mie-
Ta ligums varétu grozit tagadéjas
Vaclias robeZas un nevis separatis-
tskas akeljas.“

‘Talak Rietumvacijas kanclers tel-
ea; ,,Psichologiski mums vaciesiem
jaunais Zaras jigums ir smags si-
fiens, Lidz Sim es yiemér esmu
uzskatijis tA saucamo vicu naciona-
Hsmu par maznozimigu faktoru. Ar
$o Ygumu nacionalismam dots vis-
stiprakais' iemesls, kadu' vien var
ledomities.“ -Siem uzskatiem pie-
vienojas visa Rietumvacijas prése.
Frankfurter Allgemeine Zeitung zi-
nojumam no Parizes likusi  virs-
.ylzskirfanaés par Zaru ir
izskir§anas pret. Eiropu. Stuttgar-
ter Nachrichten nordda, ka tagad
neviens yvairs nevar prasit, lai péc
tik atklifas Bonnas vaidibas neile-
veroSanas Rietumvacija blakus 2Za-
Tai ka autonomam apgabalam kopa
piedalitos Eiropas padomeé.

Protams, ka Austrumvacijas pre-
se gavilé.’ SED lstkraksti neskopo-
jas izteicieniem un rund par ,ka~
pitalistiskajiem laupitajiem, kas
maldina vacieSus tukSiem soliju-
mem un ainem vinu nacionalas
bagatibas,
avize gan neuzdrosinas atceréties,
ka otrs lielikais Vacijas oglu ba-
seins — Siléziia bez kadiem ap-
linku celiem tika pievienots Poli-
jai. Londona reakeija ir vienpra-
Yorkshire Post pirmdienas
levadad saka, ka ar jauno Zaras
konvenciju ,,vaciesiem dota iespéja
pieradit, cik vinu pédéja laika allaz
uzsvértals paneiropisms isis un par
cik vini spéjigi atteikties no savam
tradicionélajam territorialajam pra-
sibam." Liberalais Manchester Gu-
ardian wzsver: ,7as naciondlisms,
no ka més baidamies un ko vaciesi
tegad parddijusi, var padarit Va-
ciju par bistamu un nepatikamu
partneri apvienotajd Eiropa. La-
bak, ia més to macamies pazit pie

_ Jgika.“

K5 rit@s talaké attistiba, nav pa-
sakams, kamér nebiis zindms izSki-
rigais viedoklis Saja jautajuma —
ko doma ASV. Skaidrs, ka Vacijas
saimnieciskas intereses Eiropa nav
gaskanojamas ar Anglijas intere-
stm. Stridnieku valdiba pleradiju-
st .pagajusos ménesos, ka uzskata
Riétumvacijas atdzimstoso saimnie-

Neviena Austrumvacijas |.

cibu* par loti bistamu konkurentu
Lieibritanijas eksporta interesém.
Aiz Si iemesla angli ari labprit Z4-
ras jautajuma aizstav Francijas in-
tereses, lai gan, politiski raugoties,
netiesa Zaras ogjraktuvju aneksiia
ir vismaz skaidra propagandiska
kjida, kam var bit Joti nepatika-
mas un talejofas sekas. ASV at-
rodas it ka vidi starp Siem abiem
galéjiem viedokliem un amerika-
niem atliks vienigi nepatikamaie
‘uzdevums atrast kadu kompromisu.

Amerikani registres
visus komunistus

Vahingtona (F). — Senata juridis-
ka komisija ar astonim pret vienu
balsi pienéma iesniegumu, kas pa-
redz, ka Savienotés valstis jare-

_fistré visi koministi un viniem tu-

vu stavoso organizaciju locekli. Ne-
uzticiba pret sarkanajiem pravie-
Siem ASV kl]ist lielika dienu no die-
nas, Juridiskés komisijag prenem-
fais priekSlikums balstas uz tea, ka
Komiinisms ar varu grib gazt pagrei-
zéio Savienoto valstu jekartu un no~
dibinat diktatiru.

Mekle Dr. Fuksu Nr. 2

Londona (B). —- Kop} svStdienas
Londona FSI un anglu MT 5 — ame-

rikénu un angju atomu . pretizlitko-
meklé -

Sanas specialist! drudZaini
atomspiega Dr, Fuksa tuvdko pali-
gu, kadu Palestinas specialistu, kas
bijis tieSafs starpnieks starp atom-
Dumbas nodevéju un marsala Bérija
agentiem. Pée jaun&ikajlem materi-
Aliem, ki Daily Mail.zino, ir tikpat
"ka pieradits, ka péc Fuleaa apcietina-
Sanas spiegoSanu uzémies kads cits
zindtnieks, kas pagajuSa nedélé iz-
bédzis MY 5 agentiem un slépjoties
Londona.

Sers Persijs Sillitu, MI 5 vaditais,
kura vieniga zindm& adrese ir ang-
ju kara ministrija Vaitholé, istaba
055, sestdien sasauca Lielbriténijas
valdibas sédekli Dauningstrita 10,
slepeno apspriedi, kur& pledalfjas
bez Skotlandjarda specialistiem ari
ministru prezidents Etlijs, sérs Ste-
fords Kripss un vél dati eiti valdi-
bas locek]i,

Augsnama un apaksnamé pie-
prasijumus reorganizét Skotland-
jardu un parbaudit visus politiskos
bégjus iesniefusi kéda jaundibinata
organizacija, kas pati sevi dévé par
,»aunajiem krustnesiem™*. Tas di-
binatajos pazistami anglu milité-
af politiskie un ripniecibas vadi~
aii.

LATVITA

Ce co

| Jaunzelande sogad uznems

1000 parvietoto personu

= * ¥. = a
Jau iecelojusie DP vares izsaukt radus

un draugus
Velingtona (Jj). — Jaunzélandes ' niecibas darbam lauku saimmniect!-

imigracijas ministrs
Sullivan) pazinojis, ka fogad Jaun-
z€lande uzpems 1000 parvietoto
personu no Eiropas, pie kam cela
izdevumus tim segs IRO. Reizé pa-
zinots, ka Jaunz@landé biis iespé-
Jams iecejot ari 470 neprecétiem
holandiegu brunoto spéku locekjiem
ho Indonézijas.
KA zino Velingtonag Jaikraksti
The Press un The Dominion, Jaun-
zélandes jaund valdiba jau kopé
pag. g. decembra nopletni apsvé-
Tust iespéju paplasinat savu  imi-
eracijas politiku, lai pavairotu dar-
Dba roku skaitu svarigds saimniecis-
kSs dzives nozarés. Sai nolika no-

dibindta ipaga ministru kabineta ko--

Miteja, kupas priekSs@dis ir imigra-
cijas ministrs un locekli — 3 citi
ministri. St komiteja uzturég ciesu
kontaktu ar jau 1947. g. nodibinito
Imigracijas padomdoSanas padormi,
Aupa, ki zindms, ietilpst datadu or-
ganizaciju, lestazu oun uzmémumu
parstavji. Komiteja vairakds sédés
fagad jau izlémusi minéto 1008 DP
Un 470 holandie§y uznemSanu.
,Uznemamo DP vidi," izteictes
imigracijas ministrs Salivens, , bis
200 sievieSu, kas domatas m&jsaim-

Mainijusies vienigi
izkartne

Nujorka (D). — Amerikas Balss
6. marta raidijuma sniedza parska-
tu par komunistiske internacionali,
ko nodibindja Maskavd 1919, g. 6.
marta. So lémumu pienéma komi-
nistu partijas koagresa, kurd pieda-
lijas tikai 34 delegdti. Padomju

Savienibu toreiz parstaévéya 6 per-

sonas, paréjie bija vai nu arzem-

nieki, vai tédi nekrievi, kas Maska-—

va dzivoja jau gadu desmitiem. Sé-
des vadija Lenins. Pret kominter-
nes dibindsanu seviski asi uzstajas
Vacijas delegats, kas parstavéja ari
nesen miru8o Rozu Luksenburgu.
SI Vacijas koministe vél priek’ na-
veg ategoriski nostajas pret kom-
mtemi, aizradot, ka &] jauna orga-
nizicija bis vienigl padomju boj-
beviku partijas paklausigs ierocis.
Vacljas deleg&ta opozicija tomér
neka nelidzéja. Kominterni nodi-
bindja. No toreizéjiem 6 padomju
delegatiem Sobrid dzivo tikai viens
-~ Stajins. Lenins un Citering mi-

ra. Sinovjevu un Kamenevu teka .
nosiva, het Trecky nogalinija Mek-

siki kids padomju agents. Otra
pasaules kara laikd Stalins komin-
terni -iikvidéla. Bet tad, kad V4é-
cija bija sakauta, to atkal atjauno-
ja at kominforma nosaukumu. Ne-
vienam nav. Saubu, ka maunijusies
vienigi izkartne, bet saturs palicis
tas pats vecais. | :
ASV OGLRACU STREIKS
BEIDZIES

Vasingtona (D). —- Svétdienag va-
Kar& ASV og|racu arodbledribas pre-
zidents parakstijis vienoSanos ar uz»
néméjiem par strelka izbeigSanu un
algu paaugstinasanu. Jau svétdienas
nakti liela dala ogjratu atjaunoja
darbus. Streiks: ASV ogjraktuvés
ilga 4 nedélas un sagadaja_ valsti]
arkartigus zaudéjumus. Daudzos
Statos un pilsétés bija pat racionéta
elektriska strava,; lai taupitu ogles.
Ka .sekas oglratu streikam bija ari
120.000 metalistradniekv ‘aiSana no
dsrba. Tagad vini atkal atgriezusies
fabrikés. :

Marsals Cangkaiseks atkal kluvis par nacionalas
Kinas volsts prezidentu

Vasingtona (D). — ASV 4rlietu
ministrijg. sanémusi oficiélu infor-

Tikai toutu solidaritate Vor
apturet komunisma ekspansiju

Nujorka (E). — Pag. sestdien lie~
lais amerikanu laikraksts New York
Heralé Tribune atklaja ta sauce.
Jaunatnes forumu, kupa bez ASV
jauniesiem piedalijas parstavji no
1§ dazadaim valstim. Vairaki dele-
pati ieradas ari no Azijas. Sanaksmi
jevadija New York Herald Tribune
galvenais redaktors Dzeferijs Pir-
sons, kas deklaréja, ka ,,vienigi jau-
natnes cieSa sadarbiba un solidarita-
te var apturét komtnisma ekspan-
siju“. Sai sadarbibai seviSki ciesal
jabut Azijd. Sanadksmé bez Pirsona
runaja vél vairaki jevérojami arme-

rikanu zindtnieki un makslinieki, to -

vidi ari ASV delegats Apvienotajas
nacijas Dr. Ralfs Bané¢s.

maciju, ka marSals Cangkaiseks at-
kal uzmémies nacionalazs Kinasg valsts
prezidenta’ amatu. Komentéjot So
informaciju, arlietu ministrijas pre-
ses Sefs Mekdermots paskaidroja, ka
ASV atzis Cangkaifeku Litsunjena
vieta par valsts prezidentu, nepubli-
céjot tomér nekadu oficialu paskaid-
rojumu. Pats marSals arzemju zZur-
nalistiem Formozas sala deklaréja,
ka vind jau tuvaka nakotné atgrie-
zisies Kinas ciefzemé, lai sakautu
Maotsetungu

Pagajusas nedélas beigds naciona-
las Kinas aviacija izdarija vienu no
smagakajiem uzlidojurmiem HKanto-
nai. Vairaki simti namu  sagrautt.
Iznicinata ari kada elektriska spék-
stacija. Formozas sala sanemta in-
formacija, ka pilnigi partraukta
dzelzceja satiksme ar Hongkongu.
Komunisti izdeyusSi rikejumu no
pilsetas evakuét visas sievietes un
bérnus. Pekingas raiditais tagad at-
klati atzistas, ka Kvyantungss pro-
vincé vairakas vietag izcé@lies izsitu-
mu meris.

Salivens (W. |

.yas ostas kugi tiks izkrauti.

bas un vairakbérnu gimenés. Fie
tam paredzéts, ka katrai no uzpe-
mamiam imigrantém varés but pa-
Sai viens béms skolas vecuma. Pa-
Téjas ielaizamo DP grupas aptvers
biivstradniekus, zindmu skaitu pre-
cétu paru lauksaimniecibai un da-
zas sievietes fabriku darbam.“

Imigracijas akcijas turpinasanu
silti atbalsta ari Jaunzélandes na-
cionaia baznieu padome, kas nesen
véstulé imigracijas ministram aici-
nija atlaut ierelot ari zinimam
skaitam yecu un slimu DP, kas ne-
bitu vaits noderigi Sejienes darba
tirgum. bet tomér bitu uzyemami
humanitdru femeslu déj. Skiet, ka
Sig jerosinajums guvis jau zinfimus
pozitivus panaékumus. Ja lidz Sim
Jaunzélandes valdiba piekrita tikai
fiziski sp&cigu stradataju ielaiganai,
bet liedza iecelo$anas atlaujas ga-
dos vecikajiem un ésmaga darba
nespéjigiem DP, tad tagad 8] no-
stija grozijusies. Velingtonas lute-
rinu baznicas parstavis imigracijas
ministrija 23. febr. saruna ar Lat-
vijas parstavi paskaidroja, ka sa-
skanad ar ministrijas tikko doto no-
rddijumu Jaunzélandé iecejojisie
DP tagad beidzot*varés izsaukt no
Vacijas art savus tuvakos radus un
draugus.

Jaunzélandes darba departaments
publicéjis zinojumu par  lidzdinéjo
imigrantu - ieklausanos Sejienes
saimnieciskaj& dzivé. PriekS apm.
7 ménesiem Jaunzéleandé ar pirmo
transportu ieradis no Elropas pa-
visam 941 Imigrants. No tiem dar-
ba izvietotl apm. 870, bet paréjo
Skaitu sastida bérmmi un citi stradi-~
taju piederigie. 197 bij. DP stra-
di majsaimniecthé, 72 ~— dzelzceju
biives darbos, 48 — fabrikis, 98 —
mezsaimniecibd, 34 — lauksaimnie-
ciba, 50 = glimnicis un 69 ~— da-
zadag cit&g nozarés, Zinojuma& vél
noradits, ka tikai $ proce. no visiem
stradatajlem dazadu apstakju dé]
vajadzeéjis mainit savyu pirmo dar-
ba vietu, bet visi paréjie fau no
pasa sdkuma bijugi ar dabiito dar-
bu apmierinati.

Froncija sonedel sanems

modernus ASV ierocus

Parize (C). — ,ASV jerotu siiti-
jumi Francijai sastivés lieléko tie-
Su no vismodernaké un jaunaka ap-
brugojuma, ko misy pasu komisi-
jas pasiitijuSas un Izraudzijusas,"*
paskaidrojis Francijas naciondlae
aizsardzibas ministra René Plevens.
Sonedé], ka zinams, sagalda jeroda~
mies pirmos transportus no Nujor-
kas, Baltimoras un Nuorlinsas. Ku-
giz
sardzibas ministrs uz komtnistu de-
putatu jautajumiem atteicies  at-
bildét{. Péc New York Herald Tri-
bune zinim iespéjams, ka dalu
Francijai dom&toe ierotu  izkraus
kada no Rietumviecljas ostim ~
Brémené vai Hamburga, kur tos
viegli biitu pasargat no gaidamas
koministu sabotazas.

Frantu pirmdienas presé atroda-
mi norddijumi, ka ASV Francijai
lerotus Atlantika aizsardzibas sisté-
mas ietvaros devuSas péc Joti izdevi-
giem noteikumiem. FPirmie sitiju-
mi sastaves gaivenokart no moder-
nas artilérijas un pretavidcijas liel-
gahbaliem ar attiecl¢am elektronis-
kam vadiericém, tankiem un kara
automobiliem.

MASKAVA IZSKOLOTIE INZE-
NIERI PARVEIDOS AUSTRUM-
VACHIAS ROPNIECIBU

Nujorka (E). — Amerikas  balss
zino, ka austrumioslas iekSlietu mi-
nistrija izdevusi kadu svarigu riko-
jumu, kuram var bit Joti nozimi-
gas sekas. Sai rikojum4 teikts, ka
lidzSinéjos vacu inzenierpus, kas dar-
bojas austrumu joslas riipnicas, alz-
tis ar tiem, kuri nesen ateriezusies
no giista Padomju savieniba. Ame-
rikas bales sakas zindm. ka 5adi
Maskava p§arskolotie inzeniefil jau
darboias 210 fabrikas. Tuvaka na-
kotné sagaida jaunu transportu,

Koka-kolas kars starp
Franciju un ASV

Parize (A). — Visa  amerikanu
prese joti uztraukusles. par frantu
pieteikto karu ASV  nacionalajam
dzérienam — koka-kolal. Franci-
jas vina audzétaju savieniba ar
veiklu propagandu stridé pretim
ASV dzérienu tresta rekidmai. New
York Mirror prasa, lai aizliedz ari
frantu vinu, kosmétikas un térpu
modelu ieveSanu ASV kamér
franci nebits iemacijusies dzert
koka-kolu".

) No hacionalizétajiem

TreSdien, 1950. .g. 8. marta.

v ;
f ’
DAZUS VARDUs |
Pirmais slepenais, budzets Danijas
vésture piegemts Sonedej, lai atk].
tibai paluktu apsitplas summas, ka.
das aizsardziba: pieskirtas Atlantika
pakta ietvaros. omunist pret to
protesté un rikos demonstracijas.
Vicu gaisa speku atdzivinasanai
ari Rietumvacija driz busot atlanta
civilaviacija, zino Daily Graphic. Ar
Potsdamas noligumu vaciesiem bija
aizliegts pat buvet planierus, bet
tautas policijai Austrumvacija at
lautie gaisa spekl grozijusi arl rie~
tumnieku ieskatus.
Dezertéjis kominforma parstivis

Romé ar 20.000 anglu marcinu Krem-

lim piederogas naudas. Reizé ar vi-
nu aziltiesibas pieprasijusi 3 ¢echu
sutniecibas darbiniek!.

ASV karakugi doSoties uz Sang.

haju, lai evakuétu atlikuos ameri- gga

kanu diplomatus. Etesons jau devis
pavéli, bet flote baidas, jo Udend
mineti. : 4

Zemestric: vai atomeksplozijas
Mandzurija pagajusas nedelas hei.
gas konstatéjusas ari Stutgartes,
Ravensburgas un Mestetenes selsmo-+
grafiskas stacijas Vacija.

Ar 200 km. nolaisanas atrumy
stunda nakts manevros pirmo reigi
avidcijas vésturé no ASV bazes kus
giem startéjusi un nolaidugies flotes

Méginajumi atkartoti 30 reiz bez ka.
tastrofam.

Gadskirtéjo Leipcigas mest at-
klaja svétdien. Austrumvacija iz-
stédijusi savus razojumus, sdkot ar
mikroskopu un hbeidzot ar lokomo-
tivi, Padomju savienibal vienal
pasai rezervéta vesela halle, kur,
redzami gandriz vienigi propagan-
das sauk}i un lozungi.

Zviedru ivalkoni Marion un 2 . $e

dinu zvejas kiterus aizturéjudas
padomju lestides un ievedusas kis
di Austrumvacijas osté. Minétie 9

.Kugi Helas pussalas tuvuma’ zvejoja

lagus.

Longu véléjés nolaupit komilnieti,
zino frantu  policija. Ekstrémistt

. ihejuSi paturét princl par kine #4 =
U. : E fee

Atklétu véstuju izmainu  starp
prezidentu. Triimenu un Stalinu
jerosinajis republikinu partijas se-
nators Keness Verijs. So sendtora
uzalcindjumu ASV prese publicéja
péc tam, kad prezidents deklar®ja,
ka sarunags ar Stalinu vai kadu eltu-
valsisviru varétu notikt vienici Va-
singtoné.,

Dranudzibag paktu starp Turciju
tm [tallju parakstis jau tuvdkaji
nikotné, izsakis [abi informétas
aprindag Ankar&é. So informiciju
apstiprina ari Turcijas arlietu mi-
nistra Sadake dekleriicija parla-
menté, ka pagsreizéja situacija nav
piemérota Vidusjuras valstu  pak-
tam, kas lidzindétos Atlantika ap-
wienibal.

49, Stata tlesibas jau tuvakajé
naékotne paredzéts dot Alaskal. Tau-
tas parstavju nams attiecigo likum-
projektu jau pienémis. Tas jaanp-
stiprina vel senata, Alaska, kas Li-
dzindjas 1/5 Savienoto valstu terri--
torijas, bis lieladkais ASV Stats.

Japana flotl jau 2. aprili nodos
atkal privatipasniekiem, paskaid-
roja gen. Mekarttrs.

Sestdien bez vests pazudusi britu-
Bukarestag informacljes biroja bi~
bliotekaére ar savu viru. Abi pazu-
dusie ir rumani.

ASV nejaus iecelot 12 {4 sauca+
majiem ,miera partizaniem“. Vinl
véloties lugt ASV kongresu  darit
visu, lai nodroSinatu pasaulé mieru.
»Miera partizanu vidi atrodas Ken-
ferberijas ,sarkanais dekdns“ Dion-
sons un fran¢u gleznotajs Pikaso.

lelaist ASV 1 miljonu vacledu
lerosinajis Tautas parstavju nama
deputais Volters. Pag. gada vin
apcejoja Rietumvaciju, lai iepazitos
ar béglu stavokli.

Generalis Kiejs, Riizvelia kundse
un § citi populari ASV politiki un
sabiedriski darbinieki iesniegusi pe-
ticlju kongresam, liidzot pienemt
jauno DP likumu, ,lai palidzétu
atrisindt DP probl@mu taisnigd un
humana veida.“

500 lietuviesi demonstréjusi Det-
roita, prasot sava tautieda Vincas
Andruja izraidiganu no: ASV, zino
Detroit News. Andruli apvaino ko-
munistiska darbibaé. Demonstractja
piedalijusies ari polu  organizaclju
biedri un Detroitas universitates
studenti. |

4 miljoni parfztesu kop’ pirmdle-
has rita iet kajam, jo streiku  ga-
kuSi apak&zemes dzelzcela un auto-
busu Ainiju darbinieki. Armija gan
hodevusi satiksmei 3000 smago auto,
bet to ir par maz, fai apmierinatu
visus braukt gribétajus.

Baznicas ipaiumi nacionalizati Po-
lisa, Pazinoja ministru  prezidents
Cirankevits Pirmdien Atstitas vie-
higt mazo draudzu un klosteru ékas.
T ipasumiem
valdiba ,vélas maksat* garidznie-
kiem pensijas.

_Seviska pavalstniecibas un imig- |
racijas ministra postenit nod‘bindjus!
Kanadas valdiba, atzistot imigraci-
jas problému svarigumu. Par jaune
ministru fizalcinats Valters E. Harist
(Walter i. Harris),

15 g: v. vietnamielu princi Bao | A