OER ee Beta a fe ae a og she RE ee F ee a a - " a a A A _ —— : TEED So awa gi re aut coe . fe habe 2s r Rin ee TRL RA a Se ae eta eee Be a we aL gal ist eT UN Ma ere TPS ban on " : ; rh i Stele tn 4 0g SN GgT ead Be - ; 7 * " i ee Ce re & oa pe edt Ga eee ete Pde ee Je cy TE cet Salt, CA OT Suet em gene ae see oe o- 8 tse Ste F ves ' " . i : ee Te ee ee on SRI OF YR a See me ae ete ss CER te See oe ee ee a Ae hd : . ae mom ; : . re eo ae aye este ie i Raye mine 5 | maa z. SEE ean rae ee ae , 3 - ‘ - Ph l va P es -q= F, een 4. ' a ~ 7 1 7 af y 1 1 ‘atetea er: t . ' , T = LATVIA, 1981, g: & angusti a - Liekas, ka pret 30. nodalu bis daudz | | iebildumu no dazatiem viedokiem. | 4 / J 1 ci a gata avo soi s uznemt ie 2 o ae of © om Atzistot par pareizu to, ka Sos jauta-| & & Gadd een : ‘| jumus varésim Objektivi. vertet tikal | tad, kad visi:atradisimies paSu zemé | qd | pilnigi neiespaidotos apstakjos, no| : ay Piezimem. te. atturesimuies. | | Nav viena cilvéka ‘spékos parzinat rit thin cans athe . a “tn.! - dou Cig ep ls: het LI f phe .! : =f. Spdgs Fatt Be ee Pits @rammata, per. ciniientig ‘Letviju te _angju' valoda ~— Latvia as an inde- siete —~ sarakstijis | sutnis ; eS at “alfreds ‘Bilmanis, To. idevusi- ia snes 5. dolari. Tevadvardos autors afka. lai apmferinatu 7. a se Sdarcedthimans no ieinteresé- tiem amerikiniem, kas gribétu zinat a!) yairdk: neka teikts’ daZas vardnicas, . .--gada graématis, almanachos: utt. par | ~ Latvijas geografiju, _iedzivotajiem, | oe sd

. sigh: Japienem, pieméram, ka Wen aria | 7, -eipus:; patiesern” var saistit mazaka | fotokamera- “‘pasaule , Minox", ko fa- S Fofalatviedt un ‘eds ‘attélota ‘ari bil- | eat pokes beabols (2), ledus sports, teniss, sprints un jaSana. Bet ja par sportu raksta, ‘tad nevar . aizmirst Alfonsu ‘Berzinu, Biropas meistaru Bietagu, ‘Jani Dimzu, Jatviegu bas- ketbolu. Janis Daling bija. pasaules meistars nevis. divas, bet vismaz 5 distancés, Vienigais. latviesu pasau- les rekords. sologana, kas vél Sodien nav parspéts, ir nevis D€alina, . bet Paula Bernharda - tekords | viens jidzes sojoSana. ‘Gramata: gars latviesu zin ndtnieku saraksts, ‘bet tur nav tadu pétnieku vardu, kuyu sniegumi techniskajas nozarés sagadajusi pasaules slavu.. -Pladi apskatita Latvijas politiska attistiva un. atseviSka nodala veltita oumael a 1934. a. 15. . maije, 3 ae “an \ Noteikti uzd visas dizives mozares, Vél jo. mazak tas. iespéjams, atrodoties talu mo, avotiem, Kas @utoru spiez pajauties : tikai uz nedaudz materialiem un pa- $a atminu. . Atseviskas nepilnibas| ar] negroza faktu, ka izdota gramata laus daudziem amerikaniem gut ie- skatu Latvijas dzivé, par kuras neat-. karibas atgtiSanu -misu visu laba tik nerimtigi cinas sitnis Bilmanis. Par} sitna energiju Sai virziena liecina ari apskatamas gramatas beigas pie- vienotais anglu valoda par. Latviju sarakstito gramatu, broSiiru’ un-at- Skatu saraksts:; Kop§ 1942. gada siit- nis pats sarakstijis vairak par duci brogsiru un ap 10 garaku rakstu da- kadiem peTiomianien) izdevumiem. Ae ae: : vical i Te emigracijas jautajumu. Jaunu pa- griezienu sola. gaidamais Francijas piedavajums. Francijas valdiba pro- jektéjot: uznemt lidz 2 miljoni emig- rantu. Lielo.darba.spéka trdkumu Francija gribot vispirms novérst, uz- nemot DP. Bez paréjam DP tauti- | bam, pirmprojekta runits par &)— 60.000 latvieSu uznemganu. Francijas Jlielo lauksaiminiecibu ‘ipasnieki Joti atzinigi vértéjot latviedus k&. zem- ‘}kopjus un véloties savas saimnieci- bas novietot ne tikai vieniniekus, bet. galvenadm kartam #imenes. Cik pa- ‘Sanaksmé ‘plasak ‘iztirzdja_ ‘ari redzams, tad: ja Aituvaka laika uz t TIESPEJAMA LCK ” MITEKLA PARCELSANA UZ ESLINGENU | Latviedu makelinieku apviewibas japlazingta ‘valdes sédé- Eslingeni- a Wr oe piedalijas ari LCK priekisédis prof. V. Vitols. Parrunas vind | noradija, ee at f gas. au ka LCP prezidijs piekritis LCK mitekli no Valkas nometnes pircelt ur aS a (Pag DUE fl -Eslingenn. Eslingenas kolonijas. vecikals P- Ramanis savukirt parigedia, eae se nalts GRE As telpu Jautajums strisinams labveligt. | Pretéji tas ir.ar incelotijiem uz cis ey tim. Areiropas zemém. Kamér nav idee? ti ate noskaidrojuSas: visas iespéjas izcelot pe ofa } ee lielikas vienibas, tautiesiem jaattu- See do POLE ent ne oa ta ‘ities 7 ras no savrupejas braukSanas, Tlustraéciju par to, Kas gaida ate “3533 8P) ms seviskus izcelotajus, dod Venecuelas “2¥53) “goans ae ipatnéja pieeja, izceJotajus vervéjot. S22 at par A ‘dl Venecuelas parstavji labpratak ru- 2eSeeGe yay daeee. Sy najusi ar vienkarsakas drebés térp- EEE woes un SCRE © tiem, bet bijusi joti. atturigi sarunds =/7705 30" iumt ar Jaudim, kas péc pirma skata Hkus Ge eH tae: minis Sies inteligento profesiju parstavji, Scag stcoviskle kaut ari pédéjie iztelkuSi gatavibu Cas DT aida. £ stradat katru darbu:. BRE fe Het CR nr aa Prof. V. Vitols lerosinaja Estinge~ “sseagiig Prt ERED ERTOEE ES J > ri ‘ ae ere] fe Sanne nee i fag Fam Pa! narnija , Ht . se. “ a <: 2 0" naiifas as pe te dibi- |pazes Eiropas Dem ris) jaunas bazes, 3. f _ a pa-| Azoru. salés, 4° MiMi +t Hote, 5. eke be a a.) Qa. Athos ‘raditas art Latwijas Be, pastmarkas n- Latvijas nauda. | a get 400° lapaspusu biezi, grib attélot | | vegeta valstt’ sikot ar visagrakajiem | — a oS "ySgtures laikierh, vienmér jarékinas|.—.. foo ar. at gratin, Ko rada materiala pla ae Sem lasitéjiem $0 grimatu. raksta. | 7" izejvielu kratuvé pee = mi Daz ‘special s . 4 : aoe piitu jespéjams “a 3 as : ju, lai gutu UZV 2 Bae : _| plekrit un pares " ‘SRY piga | nog reer 5 | ast field mer Sea 2 eventualais pret: es : : na, ka misu lielfké nometné, ie 2a ebe PP”. | kartot pastavigu makslas un amat- eae ae | niecibas skati. Skaté kapinata vériba “s2esaiyae javelta tieSi miisu amatniecisko spé- | ju paradiSanai. Sada pastaviga skate {¢7Aseg witill rk dotu ieintereséto valstu parstivjiem <& ftru..un iespaidigu priekSstatu. par “essay 6G? jatvieSu spéjam, arodniecisko klasi- :i73% mise vel : fikaciju, tautas skaitlisko sastivu utt, = Fd pen pose. | Franciju. izbrauks vairaku DP tavu- {tibu delegacija; lai iepazitos ar tu- jrienes darba apstakjiem. — . Francijas piedivajums konkréta _AMERIKANU UN FRANCU_ JOSLAS SPORTA DARBINIEKU "f liguma. forma. vél nav. izstradéts, ap- : D. | spriests un pienemts, tidé]-vél par- ae | SANAKSME DARMSTATE agri spriest: ciktal noteikumni. mums 2 un & “augusta Darmétates Jet-| vetkudl ar lielu paSuzupuréganos, | Dus labvéligi. vieSu. nometné, : pie ta paja galda,| pandkumi teicami. Tas vispirms sa- | Runajot par emigraciju,. prot. V. -atraus jaunatni no parméribim sporla i . pgranee ey a fe Cal ee | Ce A a ere. - Se ee i “‘Autétam, ‘kas viend gramaté, kaut ay : ’ i ere, 75 ee fe Lt Ee a ell ae eget fe Se Id, Gt, Aaa TIE ETN ats ec 2 Pra 5 a. wet . ft Ser: a i] A 1 fa lak i xt rere a J ieataresia' gi pete hae hie aU gra tat Lb au" apal. Tye! “a a rr rl ais, ‘Vispirms. tad jaizikipas, - ka- th 5 as 2] ” * . . . . 4s a c. y » | woo4 ot ; i ' . y oe i ¥ 1 "Oo. . gt L . a rr: Le . ore 5 F ; i ver hae : - Z oe Be ‘gramatu ‘vai— t aS ~~ Ja‘grib runét ar’. plaSiku lasitajuy = ‘Wasu, kam"par tematu “naz fepriek- -§8ja‘ginasanu vai pat-maz jausmas, .. ted evarigikais ir‘atrast piedju, ka E-'t~ Sidu lasitaju deintrigét, Japrot no vi- 2. ses plasas vielas ‘Ylasit to, kas spej: a. felnteresBt caurméra. lasit&ju, tas ja-. a! fee} Citiem virdiem—sada gramata oS faraketa val nu ar gpg vai .. {eb litera. pieeju, Otra "8 gabe “lasit8ju-grupa’ bis’ ta, kas Lo $id graimaté: eke -sikus: datus par a. gpakatito. vaisti-: J&plenem, ka -visu-. a, gyh Sada iterese “bis. tikal ‘cilvé-| oo Rem, kam jaw: ir. fepriek3éjas_ zinti~. a... Sanas par. tematu nin ‘tle.gramatu la-| 7. ig; lal savas. zindé .. pStu: un: padzilinatu.: Sadi “lasitaj! a.’ ‘meklés faktus un vélésies, lai tie bii- A... ba absolfitt: pareizl un: ‘Wbeihe jogs: tz- fo Splistiti, Cithem kena. ‘teikts,’ ka ving esot pasaules _, Mmeistars 15 un 25 juidzZu~ sologand. @ Phe -sporta . veidiem, kur. latviesiem a. AMM pandicwani,” pieckaititi: lauta- | jaunatnes - | fiziskas | lietpratéju. | Nav -vél nepieciesamas | saskanas ar arstiem. Audzinadtajam kur: pirms paris nedéjam: audzina- taiji, noléma, ka ,skoléniem_ alzliests lestaties ‘sporta. organizacijas, Lat- vieiy sporta un fiziskds audzinasa- nas padomes amerikanu un franéu oslas sporta -komitejas . sandksmes dalibnieki _atkal . skara jautajumu par; misu -jawhatni. - LS. un- FAP jaunatnes. Hetu kartotajs R. Dekée- nieks, kas kfdreiz-k&:izcils latvieSu skréjéjs: spékojas ar Pivo . Nurmi, bet tagad trimda Eslingen4, bidams pasfavigi noderbinats, tomér beidzis daudzas. arodspmaecibas nozares un ‘oa all valodu, gc ecrim teica: ts = - jlestade; eas’ var ‘Kartot “miisu jemnatnes ‘Hetas, ir: skola.” Un to= mér — latvied! ie ‘skola nav piinvérti- ga. Ta ir bez ‘sporta . stadioniem, vingrotavam - un peldbaseiniem. Miu skola, kada +8 bija: priéks. 30° } gadiem,. tada grid palikt ari tagad, Ta neké nevélas zindt, ka vajadzigs vel. has vairalk, nek3. ‘tila smadze= nu attisti§ana.: Sada: cela nu’ esam nondkuai ple’ pagreizéjam parrunam: un “pretrunim:. par latviesu jaunat- ni, ‘Jaunietis ne vienmr jegaumé ‘to, Ko vvinam | stasta, bet vélas,. tai tam. ari. kaut ko parada. ‘Misu fau- natni pasreiz spéj arstét un - waht tikal visasakie eporta veidi bokss, réghijs,. peldeSana, . ‘tutbols: Biis Jabi, ja zéns -aizies mé&jas . ar. o-jzilu degunu. Tad vin3 nakamaja. reizé zinds, ka jasizsargajas ‘wh ne- drikst ‘bit glévs. T& tam vajadzétu bit; bet to nedrikstam’ darit; jo ta- ‘| da: gadijuma -latviesu. -sabiedriba, droai‘vien, radisies vesela _protestu = orf. | vétra. “Més ‘esam ari neapskauzama. eae PinButati, bet dkiet spstu ieinteresst stavokli tadel, ka nav piemérotu audzinaganas sikumos japarzina jaunieSa veseli- bas’ stavoklis’ tatu mediciniska -iz- mekjéSana_. ‘datkart dr ‘Joti pavirsa, ‘bet vél Jaunaka - gadijuma — dazs arsts, ka sporta pretinicks, par &a- dim | lietém. neka. pegrib zinat.. Ta- tad: veidot. fizisko- audzinaganu pik | m | stingri,. ka tas nepieciesami : pasreiz, nay. iespéjams. ‘Trukst ‘idzekju, . Jai to. paveiktu.. Més. negribam.. ari naidu ar pretsporta kustibas’. aiz- stiivjiem.. Kaut kas tomér jadara. Domaju, ka biitu pareizi dalu darba wkraut pagal jaunatnel, ~izvéloties: tas updavinat&kos parstavjus. Apla- mi- teikt, ka’: jaunatne negrib. stra- dat. PaSreizéj momenta. lielaka kjtida ir ti, ka miisu jauniesiem fi- Zisk&s. audzinaganas laukaé nav +o- teikta uzdevuma. * Redzam: nepati- kamas sekas: rodas aizrausands ‘un nimi uzdevuini,. tad: darbs norégu- lésies. un zéns nevarés augu dienu bez uzraudzibas spélét basketbolu. Sporta dzives vaditijiem. nav neka- du. lebildumu, ka. skolénam pirma vieta ir sKola, bet skolai jabiit istai skolai — vistnaz ar savu basketbo- la laukumu; ar: savu vienib’ viend vai: otra. sporia nozaré, Tad. jaunie-. tis: beigs skolu ne vien ar garigam zinasanam, bet biis ari pareizi ap- macits ‘sportists un varés izvéléties sev piemérotu sporta biedribu.“ - . Darmstates . sanaksmes dalibnieki ar zingmiu. sariigtinajuma konsta- téja, ka. LS: un FAP. -jau | sen .ie- sniegtais ligums. LCP - _organizat skolu “un jaunatnes organizaciju | parstavju sanaksmj daudzu svarigu jautajumu parrunai, kaut kur. ,je- ganas” un ean =“ nekas nav | da- rits, Ls unt FAP cores ‘ctl ko- miteja turpmiak ‘plagak neka& — lidz Sim informés LCP. par savu darbibu un cer, ka LCP tad gis pareizo ie- skatv ‘par pastradato darbu: un ‘sa-. Sniegumiem. Dazis - nozares, lar 0. nozayru eee Sevus kms par basketbolu (vad. A. Aiz- strauts), slépoSanu (V. Skrastins’) un paukosanu (Z. Kaktins). Nekas. tur- pretim nav dariis, pieméram, pel- déSana un: ari viena vtra. cita no- zare, Nokaveétais. jacensas -panakt vel rudens. posma. - Daudz. griitibu ir futbola, taéu Seit pasreiz. organi-. ya amerikanu- ‘joslas meistarsacik- stes. - Pagaidim pieteiktas tikai Vircburgas, .Augsburgas un Eslin-. genas. vienibas. ‘Pleauguso: un. jau- | atnes. (var: spélet jauniesi, kas dzi- musi 1929. g Vidz 24, aug, noz. vad. A. Pukin- skim, Darmétaté. Meistarsacikstes saksies 7, septembri. Tuvaki- notei- kumi sekgs. 30. un 31. aug. Hanava risinasies. emigracijas meistarsacik- stes desmitcind., Augusta jaorgani- ze. ari apgabalu§ meistarsacikstes viegiatlétika. Hesenes ‘apgabala tas notiks 23. un 24. aug. Yanava. Me- #inds sarikot ari amerikinu . joslas meistarsacikstes tenisa. Pagréiz notielk sarunas par baltie- Su sporta sacensibu sarikoSanu vai- rakas sporta . nozarés.- since: ka: sacikstes notiks. Augsburga. Vireburgé. BaltieSu jauniedi pettoers isies vieglatlétika. Latvielu trim- das sporta svetki panies ti Nim- berga, : Sanblesmne piekrita . joel’ sporta | vaditaja. A. Celma ricibai, ar. ko noraidits Hanavas YMCas protests amerikanu joslas © meistarsacikstés basketbola un meistars ir Darméta- tes Kursa. Noléma ligt trimdas sporta. vaditaja gadibu, lai emigra- eijas meistarsacikSu finagis ar Libe- kas Rigu notiktu lelka no 24. aug.| lidz 1. sept. DarmStaté. Sandksmé pienéma ari wait Akus citus svarigus lémumus, ‘Apzinas] sporta kopas amerikagu josla. Iz-. stradas .sportistu . registracijas un [- parejas noteikuwmus no vienas kopas otra. Sportistiem . pasiom . iartipéjas, lai vacu | sacikstés sasniegtiem -re-. mantel biitu oficiali apstiprinaj ine 1. to norakstts nosutot LS: FAP sekretaridtam Libeka. xing par vélamu.latviesu sportistu - pies | daliganos.vaeu biedribu rikotajas| sacikstés. . Méginds noskaidrot no Latvijas atvesta sporta inventara likteni un uzzinat, vai.p4rvesta ar! nauda. .Liigs Briselé. dzivajo$o bas- ketbolistu' Z.. Jirmalu apzinat Bel- gija esogos latvie§u sportistus. Inte- resésies, lai sportistiem. izsniegtu jau 1946. g.. pieSkirta@s nozimes par no- pelniem, Lidz pat Sim. satere ‘tas vél nav izdarits! _ ~ Apstiprinaja LS un FAP arnerika- nu - franéu joslas budZe‘u laikam no 1, aug: lidz 31. dec: RM: 5.200.--.. Li- dzek}u jautajums ir loti-sapigs © un rada bazas, vai tapéc nekavesies viens otrs nodomatais pasakums. Vi- sam kopam jaapzinas, ka noteikta laika josilas sporta vaditajam ja- iemaksa 10 proc. nodeva no saciksu. iengkumiem. -Dazas kopas. Saja ziné bijusas oti nedisciplinétas.. -Liigs. miisu sabjedribas. atbalstu.ar nau- das, balvu un sporta’ riku ziedoju- jmiem. 9. aug. Eslingena ‘spélés ame- rikanu josias basketbola . meistars {DarmStates Kursa, visu . sacikstes hiro atiikumu ziedojot LS: un FAP amerikanu - franéu joslas komitejai. Sporta dzivi amerikanu:un fran- fu josla turpmak kartos’ komitejas prezidijs. Taja darbosies joslas spor- ta vad, A. Celms (Felbacha), par vi- ma paligu ieveléja ¥..Skrastinu (Ha- }nava) un sekretani Z.-Kaktinu (Es- lingena). Noteiktu ricibu turpmak pielietos pret neaktiviem sporta dar- biniekiem, -Sandksmi Darmétaté va- dija A. Celms un darmitatiesu vies~ Milibu baudtia apm. puse no 22 da- libniekiem, kas he aicinati. Paré- Vitols uzsvéra, ka lidz Sim neviena valsts nay izteikusi vélésanos uznemt mus kompakti ka tautas grupu,. bet visi_pieddvajumi . bijusi- i fizis- bac ae misu | opal cura / un agrak) -rienibas, ta-. pat ari futbola tiesneSi japiesaka | - ‘|e 4 ka. darba spéka vervéd Ka- pie- nemamakas. valstis. ase joprojam ir Kanada un Anglija. ‘TautieSus, kas aizbraukusi uz turieni,. nevar uz- Viena. no vissmagakiim packaya problémam neapSaubami ir riipes par partikas sagidfSanu tautaém. So jautéjumu Parizé apsprieda konfe- renice, kur piedalijas 32 ndacijas. Pec tautsaimnieku domam,: ‘pasaulés. pattikas krize savu asumu sasnieg- ‘Sot 1948. gada pavasari. , 1939, ‘gada statistika uzradija ya lielako partikas vielu parpalikumu } pasaulé: .Caurméra kvieSu raza tad sasniedza 130 milj. tonnu, bet izlie- toja 129 milj. tonnu: 53 proc. Eiropa, 25 proc. ‘Amerika, 15 proc. Azija un n{7 proc, Afrika un Australija.” . Risu raza -sasniedza 115 milj. tonnu, bet izlietoja uzturam 110 milj: tonnu. 94 proc. risa koprazas deva ‘Azija. Ta- gad risu raza bistami samazinajusies. Azijai vienai. paSai tagad bez risiem’ vél pietrikst ap 10 mil}. tonnu kvie- Su. Ar rudziem visbistamakais sta- voklis Kiropa. 1938,. gada rudzu pro- dukcija ‘sasniedza 46 milj. tonnas, bet tagad tikai 3—4 proc. no §1 daus dzuma. Te japiebilst, ka Kiropa vie- ‘Vie las par fatvieda darbu skati ‘1 Scheitactie: Landeszeitiang’ ie- vietojis $adu atsauksmi par. darbu skati _Kleinkecas a nomet~ née »Bijusas muinici; noliictavas tu- vuma Gincburgas. aprinki iekartota nometne, kura kops ilgaka laika dzi- vo un darbojas. vairak kai 1000 lat- viesu. ‘To, ko vini-darba stundas pa- vetkusi, rada zimigi iekartota. skate. Pa - lielakai. dalai darbus iespaidojis apsvérums, ka ,,lrikums liek kJut iz- fudrotajam“, Blakus vértigiem -me- tallplastikas- darbiem:.. un .lieliskiem kokgriezumiem, skatamas’ krasainas. saites un audumi, gaurigt- darinatl térpi, briniskigi. ‘izSuvumi, - ipatnéji porcelana gleznajumi un daZadi iz- rakstiti adijumi. Augstvértiga mak- slas amatniecibas darbu vidi, starp kupiem ipasu ieveribu-pema adas izstradajumi, atrodas glemnu skate. Neaizmirstamu lespaidu. rada Ana Berzina illustracijas Jana parddiga-| nas gramatai. Si makslinieka spalva | ir patiesi .meistarisks: instruments, | Kas vinam. bez pulem jauj izteikties. Grafika centienus vainago spéja ska- fit lielu bitibu. un. atsegt pasayles | #— ra GE metafizisko saturu. Gleznam, ko 3 | stadijis Leonids Ropgs-Linauts, - liela plastiska iedarbiba un gara bile a na uztvere, kas rada télotos priek3-|§ - metus ar psicholosisku asumu un ge- a nialu-intuiciju. leveribas clienigas ir] f ari latviska dzives. titma pilnds Vii- a helma Grika ainavas. Vina gleznas |f izcelas ar. vienkarsu. dabas tverSanu, | f Ft oo godicu Tredzeta attelosSanu Un . ar | eee rai Sgifines er Dal tence sameeren vienkarso, bet krasim bagato- glez- noganas veidu. LatvieSu. gleznu ska- | te dziji savijnoja visus viesus. Ta palidz iabak izprast un iepazit $0 augsti apdavinato tautu un tas kul- i at he 1 1 Ph. 3 r sem. - PPR, Parrunas izskanéja: doma, ka stei-- ‘dzigi aktivizéjama LCK informicis | jas biroja darbiba.. Tapat-ari visam =: latvieSu organizacijam trimda japa- nik ‘saskarsme. ar lidzigani organi~- ad lt zacijam arzemés. Labu pieméru fai siget nls at flo ‘zina devu3i rakstnieki: un 2urndlisti, 233g. 4, atjaunojot Penkluba weg dar- SESS cian, Divas: tt ‘ic ke HL Masai neteg “ralnlt Vai dives faida bads?- na pati izietoja ap 90 proc. no pas a ; - saulé raZotiem rudziem. Pé¢ Huvera aplésumiem, arian r krizes: novérganai:lidz 30. seztemb- ee rim nepiecieSami Sadi graudu pie- [ESS vedumi:. Eiropai $.390.000 t, Dienvid-. i amerikail 1.000.000 t,. Dienvidafrikat ae un Jaunzélandei. 198.000 t, Vidéjiem 233 ae austrumiem 100.000 t, Indijas Skeana = zemém 2.886.000 t un Klusa okeana © : a zemém 1.970.000 t, kopa 14.484.000 t.: Po Tautsaimnieki pienem,-ka pieminéta F ie perioda graudu .izvedumus varétu : Kanada: * Bs 2.300.000 +; Argentina. 2.375, 000 to Australija 902.000 t, BYazilija 200.000 % t, Lielbritanija 100.000 t, Eiropas rid- 2 : tumu: valstis 40.000 t, Pad. Savieniba a 300.000 t, Burma 78. )00- t, parejas a 295:000 t, kopa 10.879.000 t. - Teed ee pees, a telis | jung leifnants padzle a te ho kita: komandtiltina’ ei yt tas hemaisas. pa. ie dot: ZASV. 4.220.000 4. iztrikst apm. 4 milj. tonnu, Paturot ‘tee prata_ sagaidamas gritibas 1948. g.- oo : pavasari, doma,' ka. visal pasaulel 28 a trikst vairaki desmiti miljoni tonnu 3 i : So ; it, ins patiega ir ne des Ss bet ari veces a pal hg tikai. leprie~ labibas un citu partikas produktu. - Tautsaimnieki:doma, ka krize to- 3 | mér nav. nenovergama, ja visas vale stis sadarbosies un visa pasawlé vr : | tiku‘izlietos racionali. ‘Kopdarbibas : | = veicinaganai. Mini plaksné ir jau bie 3 judi vairaki mésinajumi: ari «agrak «2 se ‘un: proti: 1935., 1943. un 1945. gada. a6 _ | Padéjais mésindajums notika Kenedd | Kvebekas pilséta, kur konstruejas 7s | FAO (Food and Agriculture Organi- a sation) ‘ar 42 naciju lidzdalibu (bez <4 Pad. Savienibas). Konference kon- Ts HS Sie ‘statéja, ka puse no pasaules ledzivo-. a tajiem nesanem partiku 2250 kaloriju 733 ast apmérd. FAO atzina, ka lidz 1980.. ae gadam jadubulto piena un paksaugu a produkcija, aug]u un saknu produk- 2 cija vairak ka jadubulto, bet graudu. acca. un galas produkcija jepalielina per s ceturto dau. 1946, gada pavasari, Va8ingtond, ve jerosinaja dibinat partikas stavokja iiae8 & uzlaboSanai ,,World Food Board" — + = ety pasatles partikas departamentu. Ko-. = oe sna penhagenas. konferencé 1946. gada 4) oktobri pienéma Lielbritanijas pro-— | ube jektu: par’ ,Pasaules agraras bankas" ce. ae oe pt ies 2 dibinéSanu, .pieaicinot pie tas ari “See ~ a Krieviju.un. Argentinu. Ka tiess tur-- Ue Mc pindjums gim darbam. uzskatama: ee ae | . konference Pariz8. Val. pasaule tie a ari talak par rezolticijam un.vall iz Goge hye dosies draudoSo bada régu atvairit, . a Sangeds to Tadis | nakotne. . KF Grinbergs. 1947. g. 26. (jaja Ambergas- 3 DP slimnicd nomira misu mila | Marija Kievére - nas kapos.: — ae mija piemin paturés -& a oe Cee reer Oe tee md vefah inter 3 reel ha Pee a eT ane e. mens ta lst eel 1 r > a rele Shae mn 1 rey bos, ne r fe a ea we eek rate ee Ph yee bh Eee ba ae he ie . 7 ie " : ” sap Pe ages ait mete rl we al Rea ee : =H faa : Sin oid triste Been vit Kiusajam okea~ bas vera uz. Eiropas kau- *$aig brauclenos gadi=|* msi,” 1944,; Gada februgiry sar kates kudis vislem VE sthvBla drukkns:1 ! = méiniem. esueat -hoksere -gaitu.. Mugura | sala venkitte kareivja krekls, 3 ttelkti skaltlisk! Miia et ae jams, : Jabak’ ape :. oe mn ant ialiek prunes A a anita fiotes minisirs a, kadu vag | miera laikos ir &@ iis saute: flotes -puilkas," srt vals, desanta: armijas Oye a Aiton bat Par jums teik- oy squeal ‘yecs. setfants oe ety ce te vs \ =" oe ne We ee 2 sae ae age eee Ts Cas eee os ae “ie ae ali ferédnis Te ASV minis-. pits pitas: stradatajs, oe a ee ce i ning citi, un nekad lea a vier Sa- erik Dp no a- spékiem, kas ta. el gadibal. News-. i jautSjumam | vaira- se as ho. vienas uses it nay. tik AL og _ Apbedita 29.. yalija Katneri-- . = a . *) : . * P , : _ re oe “A rage . ins bar F + _ _¢ i: t toi P j = \s int ware ‘ “at ‘, A pe eee ee ee lee ee Fe re Pee ry ee TE Te eg a a ee H ripe moat r i rig = eg « 7 ee - 1 ite pes iar be TE = fe! q ee Lr bell eae. SS eet tales Lang pl oo EO Bee 1 Cee oe "re 4 Oe ee red A WF d 1 “la ay 3 i. 1 Toa ores F4 = shes its a f, * “= yeh ot poets ta at oh eT —— ey: 5 ie pices ie - Parvedot mums faudu. pa. - pastu, = : ig neaizmirstiet uz parveduma talona - Ei . (Shae nme otrd pust atzimét, par ko+Jis | RE. thy 8. THain i: slate | mes, ko vins Og etnieku.| 13 ASV un. tie we 8 am is mera atkarig gas s.00} partiziniem. | Bez. tam. AS . ) censtos ienest Ky r «| muguré ar taliet | zina Joti svarigig a psvéeruml“, sn p- ittarie. ‘ekspertt — Jor an. | tego alzsardzibuma at |lielko uzmanibqaamame ses valpari Gregus ASV. visvieglak. ret 31 ee}i- ari VisS¥ie kumietn | no gaisy Pieremot sadam ASV, -péc ,,Newsiiaag )zinuima, dazé , in s| bet itd zind | jens min sadus’ apstae nieku gaisa spam a ASV: pesca: po gadéja ASV army laka, kadu vag vismilitaristiska taristi nekad nee sauszemes spék# a | lieli, ka. lielakas = mijas, kufuaizsl pavisam citédasie gakais ierocis iri ue : gaka, flote, ko Sie fa; laikas redzéj * te tagad pairadka i ‘satules flotém k : - | iedarbiguma: zitk Lrokas. ir stomb Sain milj. -apmatitu. : yiem un stréinigy 3 Yadara - ‘specialils pilotiem, kurus-§ ka.. Tie ir pag a ea Ir gan atzits, ka { paiet, vini kia 7 | aizmirst, ko iene ban. viniem: jopm -aizsardzibas kore tu vértéjumi pane savas Spéjas 2 — 5]9- wa gadicims ho visa tomér % jit vislielaka | pasaulé.. ‘Pat's ASV ripniospa . . si es nekadi-nebitu Wi : | varet." ; Sodien ranciju, kids eet domju . Savienit _ S : Pirms sastapaiaeen | | Sariks. atzinis, keg | t] sles, jo. tietumdl ered PI | bitu — Cee F ¢ Si domju: velstsvill ens hae ve | OPStakh, art ps ae a ad skaidrs, kal