pe _ prvisa, a LE NO BUENOs. = 7 : prekiét padomu = oh Dr. P oa oa. Biistgeins Pee nOs, Organizicijas i mr izdevas Padzijinat,. j “ eeops tikai Bin Picdu Organizedanas & 40 gady ritum? ar kas Sodien i B svesaia krasta organ: Benj. Latvju savi P. Olina penéje jau 1985, mas pirmais Btika ta pa : latviesy mak erklinas, A : linieky Ms. Priednies un A a-Ka, "bib "1 fe E osinfto aprtipes pezibas fondu. pmo ie Btam vaclesi. 1948. 8. 13. jinija, BR iviedu sanaksme savienibas . gan mcarbiba. Par oriek: a bet valdé Pp kad notiic, atkal he Grig pip. Ss8di. ICya,. P.Kézi, V. oe As vakars" kas hija sins : Be eanizécijas’ pirmais sariko.. meva it privus jenak wm Bo atbraucéju athalstam Pil eu sapuleé savieniba dibinds tentry un lespaid : B0r A. Bilmane oe. Bf viccattc ari = igauncm gviesiem, Baznickunga J}, misana aiziiigums bija’ pir. A mc lataia dievkalpojums latview | " mS aa Argentina. Par 0 sar j atreferéjumu levietoja pat pais laikraksts. ,La Priensy" u trimdinicku leraSanng sq daria solas vérstiec ate | “| t plaguma. , BSu organizéfands Argenting. of Ppirms 40: gadiem, kad 1998 a oe ojas par latvieSu -biblintéla eee 61909. © Rosario de Santa Beeeoinajas tas filiale; T | feeee) pirmais latviesu periods. , april] nodibinajas: Buenos’ g latvieSu strddnieky. paspalis. merupa, kuras sekretirs bija Be apins. Velak organizivija WT Mare feeeevums Argenting —_Dzirk- ie Bo driz tomér apizisa Bil ca Beurndls fe dru pédéja sapulce. Ban Protatola atyis. mresa, H. Jankovita lerosiniils ~Biedrota's, Zvaiy: THA 1. februari, od = ase atrodas 9482 mesa UN meh 430 eramatas. 3 12. okt sel notika bAteie [ ws | a biedribas dibinagan gs vie yau pec gada tomér «is ne- peas ar Latvijas BC | __ Mist is no $15 organiziclias Kil. pois nat dzimtenes © prese g, maiji konsuls Hergs 7 . Bp tvj0s ariietu ‘ministrijai, ka erie latvji nodibina Butnes- Patviesu Inlubu, Kans si laixa ma. darbojas 2 latviesu ori mas, kas sava starpa nevare. un pat 18. novembri svinea | aS < a Abu. organizaciju sarik* Motiks ari vel 1931. gada, pe - es Laty 1. savieniba ‘Argen : to darbibu vairs nekas nay. mib vienot bez izskirtbas WISH: as amis. Organizacija yélis uztt- 2 oe viscieSako sadarbibu a al mrimdas organizacijam Vaciit " . oo Bos Airesa, oktobri. ae A x : Ke ati gaida, augste viesi S Butiska skautu | biroja dire: Bilkvedis Vilsons- no = = im apmekiés Viciju. ¥. 1938, g, piedalijas arl L us sutu pedéja lielaja nome! 7 ae ‘nchené, 9. nov 7 - akss, ienazisies ar DP skautt te oes amerikanu esti fermotu tag par DP sheautu ans 8. nev. vite Am. Pulkv. Vis Nard org } Augsburea un Bslingen® Hallendorfa a : A vasara un ema skriné atkal, § Rae H039, cada. / iat ao déjais muti ckais : ekri prema Victialn cilvékam. e viens ar ena are skringjama ante t . Age, aE a see 2d inoga, tad. tic, 5 BRR ic wn Vek. izgerdties MMM tas vairdkas Te2€ s jal i 7 Oe >is brivpratigals r ¥ Varbiit, ka fas a ie 0 asmaida. ree drikst emnieties, J8 7 yO 3S | jziemas kaujal™ go jecinati, ka uavaretan bus vin. pedzcts. Ka, sli tam laikam ties, apgade virzisies no- o ity lid- Pikidps r . uke Vunstorfa un Hamburgé, ja. no : Jienas DYIeXs Us oe net ari Tae kad denettis . enerali ejs pazi- ane pieminas ° § ag 36 : oth pleteicos, h: .Ameriku? Ja; tagad Ameriku. Bet uz baznicu neviens. ‘vienadigi: saka . _ Pi, ty, nv 1948. g.. 16. ‘oktobri - me anvara bei idas izkkirs i ‘qiemas kauj u par n erlini|" AMERIKANU GENERALIS 12 REIZ VED PARTIKU BERLINYESIEM perling vairs | neviens - nerékinds,. Savieniba blakadi at- ‘ea padomju. vals, KApCC rietumu sabiedretic ga- BEC Kard- ~~ onts dema, ka izsiré‘as bts cave ny bl: Tad, aostakti ‘Vaelja pierddisics ‘kas kau 8 par Berlin. vissliktakie. Tad —uzvarejis ziemas Sabiedrotte nar- Pa- manes it visisasais -ccis uz Berlin. Miglas dé] .Hdmaginas .jau b’ia spiestas partraukt Ku stibu ceturt- tong. Kad velax iaiks uzlabojas, lidajumi al’ ano’ 5s, trievi atiauno’a Ssausanas manevrus galsa . koridora. Nu jau ir 14 dienu, kops padomfu iestades vi- : gem lespéjamiem - lidzelcliem megi- na traucel Berlines angadi, Lidg sim tomer viS1 méginajumi izradijusies nesexmigi, ja sabiedroto Jidanarat! 7 apgadati specialam jericem, kas no- F so saka katras padomju lidmasinas tue f 7 -yosanos. i ametixanu -Zumals. Collier's pastasta, . ka sava Jalka - moh apical lidmasinu’ -kustibu. Bertini. nojts, ka berlinieSus apgadas pa gal. i. ee een eee KOSTARIKAS »LALAMANA _ SPRIEDUMS* “treSdien Spanija svinigi atziméia if8. gada dienu, ops Kolumbs_at- Klaja Ameriku, Sai sakariba Spani- jas yéstnieciba Parizé rikoja pic- pemianu. Tiesi. tai pasa laika vic- gus aleindja ar! Spanijas elcsild. val- : diva, kas ta@nat atrodas. Parizé. Ar- cree Arlictu ministrs Dr. Bra- muja devas uz vestniectbu. Vinam ao ari Brazilijas, Giles, Bo- Hyljas, Peru, Dominikanu republi- kas, Kolutmbijas un WNikaraguas par- davis. Eksilas valdibas pienemganu pagodina ja Ramadjé ar Moku, Pa- domiu. Savienibas, Polijas; Mel ksikas. Panamas, Kubas un Venecueélas par- stv. Isti_ zalamaniski izrikojas’ Kosta- rika — ta nosiitija savus parstavjus UZ abam vietam. | Bie nopancigion = Ko Sj i meklé? — Kas es jums ir par 9? Es ta pat ka jis varu jet pic macitaja. 7 dus nepienems. Es ae: au — Uja, vai ta‘ jus vien varat UZ jau’ Visi; uz Jums deréja- YELM alziet uz baz- nieu, — Koo? Man Uz baonieue Ja jums daudz gréku, ejat jas. Man, ka tik nodokli nomaksati. Mans vecais — Sacit jau var, bet tas nav. smu- id ka jtis ta. - -_ Mi ter Vai- its pate. apike® | - Atvainojiet, ko ‘iis te nematies '. Be manamidurvim? = Kundiit, kundzit, vai macitaje gs maj al? — Ja, mt dariganas. Pec ence! fam, uz A eriku sribejam. — Vai. Die’, vai Die‘, te jau kopé ménesa aod a js vairs nedzivo! . . un és vel te runaju . Me ts 5° Metums kad amtosfaiviskte festajo~ | |savus tibas zabak: ka Frankfurté, veie 2 lidz 3 lidojumus: Berliné ‘apziméts par | 50°'o jedzivotaju esot. naidigi noska- not] pret Padomju Savienibu, tikait. suma {liecina, ka ku traucéjumu del". ry lls Su; ASV. avidelijas virsDay elnieks. Ele«.} fopa: generalis ‘Lemejs sanémis ri- KO-urnu ‘veikt visus vajadzigos mys ‘ek§darbus. Radiotelegrammas ti- da! nostititas uz bazém Havaju sa- las Alaska: Pandmas. Kandla rajona un UZ lidlaukiem Savienotajas Val- stis. Teksasas aerédroma pavéle’ ji- dots US. Parsteigust, kad tle peldé: Us | Sies. Pée- darzam minutém 48 virsnie- ki un 88 plloti jau atraduges cela uz Vaciju. No Alaskas. amerikani. izli- doiusi tada steis4&. ka panemusi -lidz ba gabalus,-kas nepiecieSami auksta- Jos. anegabalos, Tagad tie ka . jas‘ karajas Reinas-Mainas dlau- Katrs: pilots diena Inicnsivs darbs Joti nogurdina per- ‘sonalu, generaligs Lemejs devis riko- Jumu nar obligatu atptitu sestdienas un svetdienas, has vada aviacijas Stabu virsnieki. Arl pats generalis Lemejs jau 12 relz —vedis partiku berliniesiem, Saline beidzot Sri- a + # eS zin at patiesibu Parizes laikraksta ,,France Soir" Beriines korespondents no drosiem | avotiem zino, ka Kremlis uzdevis sesiem padomju virshiekiom Karls- horsta iesniest memorandu. par pas- reiz6io stavokli bij. Vacijas galvas- pilseté. Tas noticis péc paisa Staljina vélesanis kas beidzot gribéjis zinat patiesibu. Normali- padomju virs-, miekiem stingri aizllegts iztcikt sa- vas personigas domas, Kaut ari vit tenemtu augstus postentis. lesniegtajos memorandos stavoklis lott Jaunu", 12%o-berliniesu varot. ugskatit par Isticm komunistiem, Par “Sadu’ si-! tuaciju vainoiama SED, doni piclaidwsl rupjas kjudas. Pro- stn citus apgér- | trafe- f. Taka Lik. Sais diends lidmaéi- |. Si, M kuras Va-] -Visinskis cina ar technikas un cilveku ~ nepilnibam | rare enu technixas: ‘zeudrojumi sbé] velaxt brinumlietas, bet rei-. zém tie tomér sanifojas: Ta ga- CHAS art. kada UN: politiskas -ko- | fmisijas sedé. Tiesi: bridi, kad pa- Gomju- delegats Viginskis. teica savu runu. par atombumbam,. sa- bojaids galyas telefoni, kuyos de-. Meeiti var noklausities runu tul- KO Uimius pec velSsanas viend no éctram valodim.. Kaut kada- centrales defekta dé] © Visinska runa bija. dzirdama “vienigi kKie 'nieSu -versija. Techniskie darbi- nicki tulit bridindia.runataju — ving nelikaés 2inis; vinu bridinaja. otru veizi, judzot brilimu uzeaidit: lidz aparatiiru salabos. Tad Vi- Sinskis. kjuva: nikns:. Es nevélos, ka mani partrauc! Man nav sv&-. rigi, Wai°vint mani-dzird, vai né!" ‘To. dzirdot.. kads klausitajs prieksejas - sida Hetiski piezi- meja: ,Tagad gan ving réjz saka “pati esibu. Ne jau mums comet -vinag runa." : | Kiugmes gadas ne vien. masi- nam. bet. ari cilvékiem. Tada ga-. dijas art kadam. padomju izluko- Sanas dienesta darbinickam, kas bija zinojis. priekSniccibai, ka ASV izdota kida_ ,trega. pasaules kara karte“, Uz 80 zinu pamata Visinskis kad& rund’ Sajo_ pili. versa jauinus pdarmctumus- pret ASV,.pieminedams karti par pile- meru. ,Jaunpratigaiai kara pro- page ery pret Padoraju Savieni- bu un .Austrumeiropas demokra- thm, Velak noskaidrojas.. ‘ka karte izdota 1944. . #, un altelo Klusi ° okeana kapalauku otraja nasaules kaya. Ta bija pec kar- tas tresa Vesela karsu serija un. tadé@] saucas ,,Kaya karte III", bet. nepletickamu - ang|u valodas - Zi- nasanu - de] - afentsbija_ sniedzis uztraucoso informaciju, ka ASV jau izgatavo iresa pasaules Rapa kartes, | No. eae Generalis Klejs. sola minenti partijas jaudis izmantojusi | daudzi: esot .pérkami: Saimniecibas stavoklis aust imu | Jost esot izmi- pilns, | blokfde izradijusies neledarbiga. nodarijusi pasiem vairak Jauna neka. laba.. Ari pa. ci- tiem celiem |sanemt3 informacija almniecibas stavoklis josla if tieSam~ kritisks. valtitas sot ye sm kjutu’ bagatt, Austrumy . Blokades. dé! ikrievi vairs: nesanem } nevienu. ogi) no Riiras, kapéc daudzas nilse 95 ierobezots elektri- bas un gazes paterins’. Vairakas vie- tas draud pilnigi apstaties fabrikas. Par saimnieciska plana sabrukumu jiecina ari austrumu joslas padomes ‘jaunais lémums, kas nosaka: ka lier | lakas pilsétas ierikoiami ta saucamie brivie valsts veikalis. Tajos iepirk-{. | ties: par meérenam cenam‘ vareés vienigi.aktivisti.. BuSot .dabijama Sokolade, Rane Kakao, -cigaretes, alkoholiskie dzérieni, tekstilijas, kurpes un dAamu zekes. Jaunais: ri- | kojums liecina, ka_ oficialas jestades |” tagad neoficiali parnémusas melino tirgu, kas mnaudas reformas dél }gandriz pilnigi sabrucis. Interesanti.- atzimét. vél kadu Si- kumu, ko padomju iestades visu. lai- ku bija plekdruSas pie licla zvana. Tika ‘apgalvots, ka dzelzcéla sa- tiksmi.uz.linijagy Berline-Marienbor-. na nav iespGiams atjaunot ,,technis- laikraksts techniskos - traucéjumus Se wie ‘Inepiinds divi ned@jas novérsusi 13, ‘cilveku hela remontu . komanda“, Princis Filips palidzés Elizabetei cue Lielbritanijas ktonprinceses - Eliza- *s virs .princis. Filips. paredz no _Otobra’ vidus daléja atvajinajums |, veida saSaurinat sayus amata pie- | Sas | Takumus britu admiralitaté. jaj vai- rk laika vyarétu veltit. Elizabete! Petioda pirms un pac novembra vi- U gaidéma priecigh notikuma, ka a, lai varety palidz@ét kronprincesel Vinas oficiales piendakumus pa to laiku, kam@r karalis Diord7s VI ar karalient Blizabeti apciemos Aus- ‘liju-un Jaunzélandi: . Brauciens : Planots ne atrak par janvara bel- sam, bet, pdc pedéjam zinam, tas Yar ari nemaz. nenotikt, ja kaujas io AUgis Vanguard“ kas paredzéts ka- a ralodia braucienam uz abam Liel- britanijas. dominijam, admiralitatet ‘Slarptautiskg stavokla dé] biitu va- Jadzigs citiem. uzdevumiem. Ka Ang- Ja, t& dominijas — tomér’ cer, ka | brauciens notiks Jaralis Diordds vel nay pazinojis. ipasl uzdevumi starplaika bus cese], bet domaiams, ka vie ‘Pienakumos un pa to laiku 1 no flotes sanems -tikai pusalgu - ~ Ry ‘ na ka bi eantinioos pa - ‘kebale prombites laiky vadis karalisko .valsts. padomi™.. Padome izpildis vi- sas karala funkeijas apmeram sesu ménesu. ilgaja perioda, kamer ving bus arpus Anglijas, Pa 9 menesus ilgo atvajinajuma laiku princis Fi- lips, péec pasa lfiguma, sanems no admiralitates tikai pusalgu. | Filips ir britu karaliskds flotes leitnants un nesen beidzis seSu méneSu:kursus Grinvitas Karaliskaja totes. kolle~ dza, . Flotes virsnieks. ir ari 06 ee ye- cais Danijas printéa Akséla déls prin- -_ atbalstu. BSP darba. Ceneralis - Klejs, atbildot sented Baltijas sleviesu padomes prezidija raxstam, . pazino.’ ka sniegs lespeja-.t- mo: palidzibu. BSP visiem turpmd- kiem .pasdkumiem baltieSu ‘DP Jaba. (cneralis uzsver, ka vina galyenals sekretariats Berline ierosinajumus un lugumus nosutis attiecigam mili- +hram vai. civildm lestadem, ‘Kur tos izskirs un kuartos. | BSP Sdda veida idntaktu. cer pa- naké cari ar. gen, Robertsonu anglu Hosts un gen. Kenigu francu josla, Jai sekmigaki vesktu savus uzdevu-. ‘sieviesu un darba mus jaunatnes,- Hespeyigo baltiesu laba. T. Erdmane ee re ee ee y | ) : DAZOS 3 VARDOS | ASV vienigi iespéja paliek turpi- nat atomierotu attisti§anu, lidz bis radita iedarbiga starptautiska: *atom- energijas kontrole, veleSanu runa ce- turtdien :pask: uudroja prezidents Tru- mens: “Brivis - Cechoslavakliag padome* Seed ier nodibinata VaSingtona. Par tas pagaidu. priekSsédi jievélets biju- Sais ministru - prezidenta | vietnieks. Dr.. Zenkls. Gazes: esot sakusi lietot Kinas ko- Britu joslas munisti cind pret valdibas karaspé- Die Welt" zino, ka vi-] ku, zino.agentira, , Jauna Kina’, Uz ang] u joslu aizbedzis caur Ber- lini Leipcigas birg ’crmieistars Eichel- bergs. Vins Paskaidrojis, ka no 100.000 Padomju Savieniba ipaSi ap-|. Kara. | sustekniem - izveidotas specialpolict- macitiem.. agrakiem® ‘vacu jas vienibas padomju josia.. 15 arvaistn misijas | atsaukt no Berlines ierosinajis margals~ Soko- lovskis. Tas bijuSas akreditétas pie sabiedroto kontrolpadomes, kas fak- tiski vairs nepastavot. ,Kaut ur Franciji* atradisies Rie- tumeiropas ‘unijas militaras organl- zacijas falvenals stabs, zinoja AP péc -virspavélnieka - rotu Skiru virspavélnieklem frantu generali-De Latru- De. Tasini, anglu gaisa marSalu Robu un frantu vice- admirali. ZozSru Londona., : Fosters Dalless un 12 citi amerika- mi- UN delegdcijas padomdevéii svéetdien © ieradisies Stutgarté. kur starp: citu apmekles | ari -vienu ‘DP ; Aiicianpel No l4-uz 23 britu flote parislini savu_ aviacijas .bazes kugu skaltu, cis Flemings, kas nupat saderinajies) zino ,,.Daily Graphic’. ar kada Kopenhagenas velkainieka | Nilsena 23 gadus veco meitu Rutu. Apprecot ,,vienkarSu. mirstigo‘, Fle- mings atteiksies no printa titula un klaus par grafu. Vina bralis princis Georgs, kas kalpo par militaratase- ia paligu Danijas véstnieciba Lon-} dona, minéts par iespéjamu ligavai- na. kandidatu princesel. Margaretai | wee a 5 ‘Atpakal uz Maskavi neved: ame- rikanu véstnieks - Bedels Smiss. - ' 12 amerikanu piloti ieradusies Tos herana, jai sagatavotu irdniesu li- dotajus. 13 citus -instruktorus gaida jerodamies tuvakas dienas. — Pirmie 438 DP, to vidi grupa bal- tiesu, yvakar no Brémerhafenas de- vas cela uz ASV. jauna lecejosanas ‘ikuma ietvaros. | parliecinatu krievus,- |rietumiem biitu parak. ‘dargs, bet jai paraditu. juzsketitu par kara aktu pret ASV. UN. situ. amerikanu-snéku gal: Sanu no Efropas | tos uz Rictumeiropu, bet krievi uz J noteice jt _ Griti siete feldmargala Montgomerija apspriedes ar tris ie- kalpoja no - 1933. lidz 1936. | Ka nodrosinat Rietum- -eiropu | " “(Turpinajums no 1. ‘Ipo) Rietumvacijas ‘vaidibas. nodibinaga- nai sekotu vacu armijas. izveidoga- | na, ko daudzi vélas. Sai. Joti kri- tiskaja perioda galvena probléma bitu: k& aizsargat Rictumeiropu; ka> mér to pasu padara spéjigu aizsar- gaties, -Pamatstrafegsiia -— noturef padomiu armiju pie Elbas ar. pretak- |}: cijas draudiem varétu .arl jizradities |nenietiekama: Tadé] biitu jau drizu-. ma ar pieejamiem spékiem - jarada. | Rietumetropa. kada barikade: Biitu jddara tik .daudz,. jai ne vien art narliecinatu francus un pare’ aS Rietumeiropas tautas, ka krievi'tie-| sam ir parliecinati, Lai Kremlim butu parak: bistama, ratificétu ui : military izdot, deklaraciju, nodroSinot- tai ari Djuija atbalstu, ka’ jebkadu krievu_} agresiju pari demarkacijas linijai Otrkart, Jai liktu krieviem samie- rindties ar Rictumu unijas apbruno- |$anos, Lipmans ieteie militévas. pa- lidzibas iigumu saistit ar’ sarunu piedivajumu par Vacijas militaru evakuaciju, atstajot to neitralizétu atbrunetu, apmerain | mu gara. Tids atrisinaju.ns. nepra- Amerikeni i2Viak- tad ve Austruineiropu. Armmerikini ‘ari vel atrastos | ‘tuvak ured krievi, : Padomju Savieniba wacbek samic- rinaitos ar Viduseiropas evakuaciity un Rietumeiropas. aizsardzibas: sistc- mas izveidoSanu, ja, taja- neiek|autu Viciju. Bet ja ari krievi ar to nesa- muerinates, raksta Lipmans, rietumu stavoklis: nebtitu “slikiaks, bet. gan labaks. Ar.tddu ricibu ASV nierii- ditty, ka ‘to politika patieSam ir de- fensiva un ka tas nevélas. Vaeijas. mijitaras -varas atiaunoSanu, Sfkot j Sarunas, kas konfliktu. novilcinatu. ASV mazinatu -saspiléjumu, — dotu laiku- nostabiliz@tics. jaunajai ASV |} valdibai un. atjautu. civilizetajai pa- saulel nomierinat nervus, nobeid:, Vaiters Lipmans. — New’ York Herald Tribune" ie- vadraksta norada, ka ASV politilcas nekad neesot- nopietni. apsvérusi; Rictumeiropas reflu un. tilitéju. aizsardzibu, bet gan. tikai kadas . teorétistkas, niketne jesnéja- mas Pe een ae | ‘| tas laikraksts, | dispozicija. Eiropa nebitu tada, kada - | Spekos.. ka. gajiens. uz ka invazija Rietumeiropa | pec’ Lipmana. |domam, nebitu jagaida menesi. lidz | izdebatétu tahanses Ngumu, bet vVaretu jaw tulit | ) vet. ‘aprindas atl cagrako. Vandernberga un Béernsa prieksliku- tl javal- | ‘Lipmans, yt anme taties ~ jaklipy vienam otram ple rikles PEG: Jun tyebus.. ‘batu aise? tad, -amerikanu .. karaspeka ta ir: tagad. | Tadé] viss atkarajas -no amerikanu politisko un militdro pls- notaju spéjas mo: nakotnes planiem . vairak pleversties aktualajam mo- menta: pr ‘oblemain. - Ta pasa. laikraksta trazstradnieks Rasels -uzsver, ka Rietumeir ODAS AlZ- sardzibas vajakais_ punkts ir ierotu trikums, ko. novérst.ir vienigi ASV). ‘TAlab Franeija. un pa dajlal .. ati Anglija sikot izpaustics uaskats.. ka rietumu. ‘glianse- sava pasrei2zdiad- | “piezimé — vaiuma dé} varot vailrdk kaitét neka | paliazet, BBC, NYHT oh quna attis' iba " (Turpindjums no 1. Ipp.). ‘Labi yvienigas oredlas.. kara hriesmas. saskatot’ varbuteja gaisa tilta neveiksmé Tada gadijuma: rie- nae ‘| tumvalstim bitu’vai nu Joti. ktitiskos Japstakjos jacvakué Berline, val ari -informé@tas _Londonas. - jaiesniedz krieviem “ultimats ateclt saliszemes blokadi. Tada un. dijumi, - Padomju Savieniba -