Mleko divin, ~Methalens _ mai ts l 47 ameriy oe , a kar leredubin MIE tote, Tilley, Ug ae Yee ie Pa Ui lejup, 5 u pis 7 vél bidity: v6) atradas Ausir| " je nometnd, Ltys ae 2izs aizkaram Anta yp. nO tem pati bar 3 b éechuy, | , i uc. pez tan bali, bret 1 Londonas Inidy Itiba novérté hieuat darbiba pasaula. nel ty varétu tikt aizkaviiy ib Vasingtonas ataia, sit ee Loida sabi EPlembrim varéty jresti Grtéja kA 49 prat ts jolt ASV aitnarde méginat prolekiu ar kapaspékam pat pall4 voalien volar a A Gedijuma bel jenibis. ai meeindjuml pret to arta = — maton be Kyid@tt, apcietinot bene. pilsétda, TE sinois sf Kings zinu afentin, Oksans Kosenkint, :: kjuva slavena afin pa padom{n konsuliity [p visi §=tiesIbas palit w previdents Trumens pad aktu. “e las parlamente &kp pf: pa, Kas piederot kidal pu oTganizacijai. KG ripe AP, jotis, konfiscAli ietol w 1 neusticlgs kjuvis py}; kultiltas atebéjs Mich, esot parvértusies par’ province) Milofs, ke ta pirmad sekretdra one ristame arf ka dzeinlsti, if atajinisty jaune ich, uslis esot malodane. riviba pirpaldajis 4 gt. stolu = garkdenieks Lupils Vacijas amerlkate jail kis cietokenia vite i plisona keyd,* kbdd-tr: maiksmé dakiarbjis Franks. paverot ienaldniekam kui ietokona vartoa, eet bre fis. femoluma ASV niet |r ministra prezidents Get Bs Norvégtjss satverene lings MOzikes skedéniit ietumy States, Gerkatdett nt prezidentu Trumets, é- Menu un piedalisies konpe 5s. wunek]t {avairtfailes-t¢ Fe karaklauslbei, lat rkumu par to drsvé mn. 36.500 18 g. ¥. pone cavolstls ux repistresei 7000. r desante Intoal, 10 * jarTja pag. gade 1k MP ad pasiem desantepelien Mine jausmas — sbio 18 kominista epitgiet s ppsudzétais it time s dajas majors Jonnie neatkirtosies,” vel Italijas ministra en rHdot, ka demokralie ni dzijas sakeet puri ekatrémista * ra della Sera. os lsty fesenkband & ar jaundikajien jerocilt aldiba. 3658 4 ee skats 1004-160. F 1 athragofanel ~~. i aglabusies nedives, void 1 slidzIbu no ASY. oo yeiksmi, Burmes args sauxsies eprint anevii ViduseitopH ‘ai anevri saksies pete oto gaisa : generalleitnenl UO Ou ne LATVIA Latvian Newspaper Nr. 40 (484), Mai 26, 1951 oyblisher: J&nis Niedra, August: detf b. Detmold, Lager, Germany, Phone Augustdorf 02. Editorial and Business Office: Creleneschat, Obb., Reqierunge- lager, Germany. USA Office: 102-15, 85th Drive, gichmoud Hill 18, N, ¥., Phone VI 4.7778. Subscription rates USA: g72— or 1.50 monthly. Printer: Weilheimer Druckerel, =.m.0.H., Weilheim/Obb., Germany. publ. iwite weekly, Cireul. $1,000, — S$nonsor — TRO. | GENERALSTREIKA DRAUDU ZiME a A ENC Recast os Madride sledz paktu ax Vasingtonu JAUNAIS LIGUMS — SPECIGS BALSTs BAS FRONTE EIROPAS KOPEJA AIZSARDZI- Madride {gi}. — Sarunas Starp ASV véstnieky Madrida Sientonu Grifisy un Spanijas valdibu nule noslégusas ar vienosanos kura yezultaté Spanija, nekjtistot A‘lantika yisai. nozimigu lomu kopéja aizsardzibas fronta agresiju Eiropaé. Ligums vél nav oficiali parakstit aprindam jau zindmi ta galvehie punkti. gadtjumd atljaut ASV ierikot flotes un aviacij vy Baledru salas, ka arl nodot ASV rictba espéjas pasa Spanija. Zinamos apmérog ASV at tavogands Solus sakt ja miera Laika. KA zindms, ASV jau agrak bija ap- syerusas Spanijas uznemsanu Atlan- tika paktaé, bet ta ka tam pretojas vaithkas Eiropas valstis, ar Franciju priekégala, nodomu atmeta. Ar jau- no paktu Spanija bils tieSi saistita ar ASV, Kas ir ari Atiantika pakta wécigékd locekle. Ligumé nosaka, ka Spanijait kaya gadijuma nav obli- gat] jastita savs kayaspéks drpus ze- meg robezZam, Gadijumd, ja rietum- valsta spéki kaya gaita biitu spiesti aikapties aiz Pirenejiem, tiem bitu jipaklaujaé Spanijas virspavelnieci- bai. Tatu sada qadijumd spapu kara- spéks piedalitos kopéjas stratégijas iastradasana, ko vaditu sabledroto virspavelnieciba. Tuvdakaja laiké ap- mitibu nolika uz ASV dosies pirma qrupa spapu fidotaju 200 viru 6a- stava. ; Jau ilgaku Jaiku valda visai ciesa militira sadarbiba starp Madridi un lisabonu, un pédéjd lJaika faktiek! var Timat pat par neoficialu military aliansi abu valstu starpa. Tas ietek- mé Portugale generaja Eizenhauera pandkt Spanijas iesaistisanu Atlan- par militaru paktu, pakta locekle, tomér uznemas pret varbitéjo padomju Ss, tacu no kompetentim Spanija liguma apnemas kara as atbalsta punktus Kanariju zinamus dokus uc. remonta Jauts attieciqus saga- Visiem Madrides garnizonu pederiga- }iem pdrtraukti atvalinadjumi oun uz- likts izieSanas aizliegums. ‘Apcietinato personu skaits pagai- dim nav visai liels, jo radio, jaijk- raksti un plakati visiem etreikotajiem pledraud 6magus sojus. Par spiti tam, sabiedribé joprojim cirkulé pretvalstiskas skrejlapas. Visdros- migdk aicindjumu uz streiku partikas trikuma dé] uznémusas majasmates, ho kusdém vairums jau ieqadajies sle- penas frezerves varhit&jam _ kritis- kam periodam. Péc aculiecinieku nostastiem, stavoklis partikas saqi- des fronté visai atgaédinot nemieru periodu diends, pirmg varu Spanija parméema Franko. Se Se LATVIAN NEWSPAPER - KKinas politica ASV pagaidam hegrozis BREDLIJS CER UZ DRIZU MIERU KOREJA, BET BRITI BAIDAS NO »MEKARTURISMA" ARI GADIJUMA. JA TO IZDOTOS PANAKT ‘Vagingtona (gp). — Noskaidrojot Rietumvalstu presé un diptomatiska. jds aprindds radusos parpratumus sa- Kara at Dina Raska neseno runu, ASV dtiietu ministrija deklaréjusi, ka ASV Kinas politika nav mainijusies par labu Mekartura uzskatiem un ka nav atl nodomats to grozit. _Rasks, artietu viceministrs Austrum- dzijas jautéjumiem, bija deklaréjis, ka ASV nekad neatzis koministisko rezimu par Kinds likumigo valdibu un vieiem spékiem palidzés Kinase tau- tal saglabat brivibu, Papildug pa- skaidrojuma norddits, ka ar to tikai lieku reizi uzsvérta ASV gataviba palidzét Formoza paglabugamies na- clonalistu spékiem aizstdvét.es pret varbuteju komunistu invaziju, bet ne- Kadé zipd nav domata iejaukgands Kinas pilsonu kaya, Bazag par ASV Kinas politikas mai- Hu bija palielinajus| arf sendtora Taf- la nesena runa, kurd tas bija izteicis prieku par valdibas kursa mainu Mekartura gard. Tafts bija uzsvéris, Ka ASV nav iespéjams vienilaicigi no- sargat milzu apgabalus Eiropaé un Azi- ja. Antlantika pakts, bidams tiri mi- litara rakstura un galigi pretruni UN chartai, Pad. savieniba varot tikt uz- skatits par provokativu un izraisit ne- 8,5 miljardi brivas pasaules drosibai Vastagtona (oe). — Preridents Trumens ceturtdien lesniedza kongre- sam ASV dréjais palldzibas program- mtu $951./52. buddeta gadam. Prezi- lika paktaé, uzsverot, ka bez tas arij dents pieprasijis kongresam atvélet Portugales lidzdalibai nav nozimes.; 8,5 miljardus dolaru, $adu, !Idz dim Tadé] jaunais ligums ievéro ari Por-| nesaskanotu, pasdkumu koplgal finan- lugaiés intereses un nosaka, ka ari portugalu vienibas kKaujas vares 1e- sdistit tikai Pireneju pussala. Par to Pottugale iznesis uz saviem pleciem galveno smagumu nocietinajumu iz- bivé gar Pirenejiem un ,.aizdos” na- badzigdkajam, bet daudz stiprakajam kaiminam modernug jerocus, lidmasi- nag un sakaru lidzeklus. Tapat pa- sliprinasies apmacamo kayaviru sav- Slarpéja izmaina, un sogad notiks art pirmie lielie kopéjie manevri. Sis lakts ir jo ievérojamaks tadé], ka portugali lidz sim vel nebija piedati- jusies nevienog Atlantika pakta val- Sli flotes vai avidcijas manevros. Spanija cer, ka péc jauna pakta hoslagsanas nakotné valdiba vares spert ari iedarbigakus solus pret dz1- ves dardzibu, it ipasi pdrlikag lidzex- lu pliksné. Pédéio dienu laika Spa- Niji atkal izcélusies lielaki stre:ki. Soreiz tajos sevisku aktivitati paradi- jusi ap 200 miesnieku. Vatdibai tikal at lielakém pilém izdevas aizkavét genéralstreiku Madridé, pasludinot, ka ikvienu streikotaju nodos tiesai bat valsts nodevibu. | Lai aizkavétu talakas nekdartibas falvaspilsatd, valdiba bijusi spiesta ketties pié drosibas soliem,. kadi ne- bija piedzivoti kop§ pilsonu kara lai- xiem, No Dienvidandaiiizijas un Aus- ttumspanijas uz Madridi izsaukti po- litijas papildu sp8ki, bet no Marokas legiona gaisa cela atgdddts lielaks skaits seviki izlasitu virsnieku un lastruktoru, lai tie, pargérbti civil, palidzétu pilsétas kriminalpolicijai. SS Waridakais Isuma & ltanae valdiba celurtdien pazino|a An- alt—trantety naflas sabledribal, ka tal se5u emu teikG {aiskkipas par pakjauganos naclo- DaNeEcljas Procesam, jo pret@ja gad{jumd nollks pleapledu naclondlizacija. Kids vald!- t pllnvarclais paskaldroja, ka Trane 1z5kI- eles par naftas lauku parmemSanu atl gadi- Hire fa anglu Hetprat@ji attelktos no IMdz- Biber. Irana tad jerobeZosles ar savu Petiond ty, kaut arf tay noziméiu levérojamu Produkcijas kriganos. ieee loprojdm draud ar konflikta no-: E iN tHagas starptautiskajai thesal, ka art Bano par salmnleciskam sankcljim. “a pacrell UN brunotie spé@ki celurtdien nis TOME fevad?ja sekmIgus pretuzbruku- sti Frontes vid8jA sektora austruamu dala the lanku atbalstitas amerikanu vienibas FT| Pargaja 38. pl. gradu. Amerlkanu 8. ney pe mandleris keneralleitnan{s Flits te- tango ina no parlieciga optimisma, jo, 7e- cite . uz koministu pavasara ofensivas nv Be sabrukomu, fenaidnieka rticiba Jan \ pletickamas rezerves, lai jevadity beldade athtety viceminisirn séde Parizé un tes LePAt nesekmigi, ka visas lidziné|as 94 kal (0 miniites, Arl tresdienas un césanal: 1) lerotu palf{dzibas program- mai, 2) Margala planam;, 3) ,,Cetru punkty programmai” saimnuleciski at- palikuSo zemju atbalstigana!, Bez tam Trumens jeteicis atvélét Ektlporta- importa bankai 1 miljardu dol. saim- nlecisku aizdevumu piedkirganai a- biedrotam valstim. Jaunaé aréiaés palidzibas program- ma, kas par 200 milj. dol. parsniedz pasreizéja saimniecibas gada pieskir- tds summas, paredz sddu lidzek}u 6a- dali: 6,89 miljardus dol. Eiropai, 930 milj. dol Azijai, 540 milj. Tuviem austrumiem un Ziemelafrikai, 62 milj. dol. Dienvidamerikai un 78 milj. ad- ministracijai. Militarajai palidzibai paredzéti 6,25 miljard) dol., kas par 950 milj. parsniedz lepriekSéja bu- dzeta gada pieskirumus. Saimniecis- Kajaj palidzibai paredzet4 summa, 2,25 miljardi — ir nedaudz mazak nekd lepriekséj@ gad. Prezidents Trumens pamatoja pie- prasitos lidzek]u apmérus ar ipasu vesttjumu, kuyaé starp citu teikts: »Miisu ndcijas. ricibaé ir tlielakais saimnieciskais speke pasaule. Tapat t@ ir mihitari stipraka par visam citam zemem. Bet més nevaram nodrosinét Savu civilizdciju, ja paréjd pasaules dala ir pretiskibu un Kremja tirannijas Vard, kas beigds verstos ari pret mums. Tas ir vishelakas briesmas. kag tomér ir parvaramas. Bet lai to panaktu, mums jasaslédzas ar pare- jam brivam nacijam.” [talija prasis mierliguma reviziju ECESONS IZCEL ITALIJAS LOMU RIETUMU AIZSARDZIBA Londona (md), — Visdrizak@ laika sagaidams, ka Italija energiski ierosi- nas sava Mierliguma reviziju, zino Daily Telegraph Romas korespon- dents. Galvenais italu valdibas no- liiks biis pandkt Ttalijas atbrivosanu no mierliguma noteiktajiem militatiem ierobezojumiem, kugus ta uzskata par absurdiem un moréliski aizkarosiem, jeverojot to, ka Italija ir piulntiesiga Atlantixa pakta dalibniece. Si problema jau parrundta februa- ri italu premjéra Degasperi un arlie- tl ministra Sforcas sarunas ar Fran- cijas ministru prezidentu Plevenu un drlietu ministru Sumanu. Tapat sis nroblémas skartas italu vaistsviru ap- mekjéjuma Jaiké Londona marta. Bri- tu un francu valdibas, cik zinams, izturas labvéliqi pret italu prasibam, het lidz sim atturéjusas rundt par to, kada veidd un cik driz butu piejau- jama Italijas mierliguma revizijit. ATi ASV eenata un tautas parstavju na- ma Italijas centieniem ir stiprs al- halstsé, un Roma nostiprinajies uz- skats, ka tagad butu laiks prasit no ‘rim tietumu lielvalstim kadu izsKir- Sanos gini jautajumé, jo probiemu alzist par eteidzamu. Sini sakara atziméjami amerikénu Srlietu ministra Etesona izteskumi pec apspriedes ar italu véstnieku Tarkianl Vasingtona. Apspriedée parrunats Ita- lijas apbrugosanas jautajums. Ecesons urevéra ka Italija dara leverojamu daju kopigai brivibas aizsardzidai un brivas pasaules demokratisko tradici- iu saglabasanai. ,[talija patlaban go- dam stav blakus ka lidziga. pdrejo brivo naciju vidi, kas pilas nodrosi- nat ilgstosu mieru,” teica Ecesons. Tarkiani Efesonam zinoja par Rai- sands budzetu Rietumeiropas apzsar- dzibai. Laj gan ar atkartotiem padom- ju veto ftalijai hegqta piedalisands Apvienotas maciids, uzsvéra Ecesons. ta tomér ir pilntiesigs Ziemelatlantika pakta Joceklis. Htalija butu ar mieru piekrist Vaci- jas un Japanas apbrumosanal, ja art to pasu atbrivotu no aizsardzibas le- robezojumiem. Mierligums ZItalijai at- lauj uzturét tikai 185.000 viru Tiel armiju un 75.000 karabineru kontin- gentu. Aizliegti atomieroci, vadam! talsavini un taléavé@ji lielqabali. Gai- sa speki medrikst parsmiegt 200 izni- cinétaju un izliklidmasinu un 1230 transporta masinu; bumbvezi [talijai aizliegti. Flotes tonnaza ierabezota ar 67.500 t. neskaitot divus vecug kaujas kugus. Aizliegti aviacijas bazes kugi, zemudenes, minas, tarpédas u. t. t. 12 judzu josla gar Francijas, Jugo- slavijas un Triestas robezu aiziegti nocietinajumi, tapat jaunu flotes bazu jekdrtogana va} veco paplasindsana noteikt§ josia. Saskana ar ligumu, pil- nigi demilitarizetas Pantelerijas un Pelageju salas, bet daléji ari Sicilija un Sardinija. 3 Italijas athrivosanai no mierliguma militaradm kiauzutdm zinamu laiku ta kd td biitu tikai morala un teorétiska nozime, No liquma atjautajam 12 di- vizijam patlaban izveidotas tikai 19, bet mierliguma normu IJtalija grid sa- snieqt tidz gada beigam, uzlabojot ari apbrunojumu. Zemudenu un avidcijas vajadziqu sacensibu brunogands [au- kad. Atteikdamies no visim lidziqém saistibam un amerikanu karaspéka nosutisanas uz Eiropu, ASV varetu lieliski palidzét saglabat pasaules Mieru ar spécigiem jiiras un gaisa spékiem. . Turpinot prominentu ASV militaru personibu uzklausisanu, lai parbau- difu valdibas Kinas politikas parei- zibu, apvienota ASV sendta militira un arlietu komisija bija sicindjusi iz- teikties ari ASV brunoto spéku ap- vienotd generalstaba priekinieku gen. Brediiju. Pédéjais savas visai plasds Hecibas gaité deklaréja, ka ASV mi- litérajas aprindds marta nopietni ce- réts uz zindmiem pandkumiem miera sarunas ar komiinistisko Kinu. Vi- siem Siem centienjiem un ceri- bam toreiz svitru parvilkusi Mek- artura iejauksanas, nékot klajé pasam ar savu miera priekslikumu, kuya gal- venais punkts bija draudi izvérst kayu uz Kinas cietzemi, ja vipa priekslikumu noraiditu. Tatu vél ta- gad pastavot ceribag uz miétu, Ipaii, Ja izdotos galigi atvairit padreizéje pavasara ofensivu. Precizéjot savu uzskatu par varbi- téjo bazi miera sarundm, Bredlijs deklaréja, ka nay UN spéku paéreizé- jos noliikos Kinas un Ziemelkorejas komtinistus no Korejag padzft, bet gan, pasiem taupot savus cilvékus, nodarit ignaidniekam tik asinainue zaudejumus, ka tas vienkarsi vairs nespej uzbrukumus turpindt. TA kd, pédéjo dienu laikd vien zaudéjot lidz 70.000 viru, koministu spéki Koreja sikusi plasa méroga atkapSanos, var- bitejas sekmigas miera sarunas k}ist arvien realakas. Ka zindms, jau pag. nedéj/i Maske- vas prese un radio, varbfit paredzot notikumu gaitu, bija velttjusi plagu levéribu amerikdnyu esendlora Dzonso- na priekslikumam abam pusém Kore- atvilkties katrai sava pusé 38. pla- tuma gradam un kara darbibu vien- karst izbeigt, Sis vispac ir pirmais rietumvalstu miera priekslikums Ki- nas komunistiem, ko padomju prese publicéjusi, tadé] nav izsiégts, ka Pad. savieniba varbat bus ar mieru uznemties ,starpnieka’ lomu Korejas konfiikta izbeigsana. Ka raksta labi informétais italu Corriere della Sera, noskanojums Vasingtond esot gluzi lidzigs tam, kéds valdija isi pirms Berlines blokades atceléanas. Britu valdibas aprindas bazas par amerikanu Kinds politiku ar pedejo attistibu tomér vel nav galigi izkiai- detas. Ka dazi noverotaji uzsvérusi, Londena joprojam baidas, ka ari kara darbiba: Koreja izbetdzoties, ASV mégindtu. ar cilu UN valstu atbalstu paiidzet atgriezties pia likumigag va- ras CangkaiSeka valdibai. Britu val- dibas aprindas ir gan par kominis- ma jetekmes iespéjamu iercbezoSanu un ekspansijas aizkavésanu, bet tik- mu ar varu gazt komiinistiskas valdj- bas Pad, savieniba, Kind vaj kur citur, | ¥ me dew ie Francu komunisti sauc pec Toreza Londona {fm). — K& zino News Chronicle Parizes korespondents., francu koministu partijas vadonj joti tigu komunistu partiju rasanos Fran- ciid un mudinajusi Maskavu steidza- mi stitit atpaka} uz Franciju Morisu Torézu. Frantu kompartijas vaditajs, ka zindms, jau kops decembya atrodas Pad. savieniba, kur kada slimnica ar- ste daléju paralizi. Vina atqriesanos Kremiis bija solijis jau uz Lieldie- nam, ka ,svétku davanu” franéu ko- munistiem. Neatkarigajdm francu ,.titoistu™ pariijam gan vél nav centraias vadi- bas, bet tas pievelk stradniekus, kas neapmierindt] ar oficialaés koministu partijas atkaribu no Maskavas. Gal- hazes kugu blive vispar nav planota. vends ,keceru” grupas izveidojusas Padomju iebrukuma gadijuma Jugo-| Ziemelfrancijas ripniecibas apgaba- slavija gan loti svarigi butu nocietl-( tos kur pret pastavogo partiju nosta- najumi gar robezu un plekrasti. Lai qan Pad. savieniba ari ir viena no [talijas merliguma paraxstitajam. i ies jetekmiqs arodbiedribu vadonie Lemoans. Otra pretstaliniska komi- Nr. 40 (484) Seatdien, £951. g. 26. malja linik treSdianks an sestdiends. izdev&js: Latvielu Contraii Ko: miteja,’ Galvensis redaktors: Mak- sis Culltis, gaiv. red. vietn V¥.- Lesin$. Redaktori: G, Grinbergs. DP. Kilns, E. Miesnieks, L. Svarcs. Apgiida saimnieclbas vadithja P. Balodis: Apgida un redakcijas adrese; (136) Grafenaschau, O0b,, Lager, ASV redake, vad.: A. Klav- sons, 319 N, 22nd Ava W, Oniluth, Minn., USA, Austrilijas redake. vad.: A. Smits, 18 Linden Ave fue, Wendoutes, Ballarat, Y¥ic., Australla, Vini nak mums lidz ! Nekad neaizmirsigu kadu redzéju- mu, ko pardzivojumi dziji jegriezusi atmind. Tas bija 1944. q. oktobri, pec Rigas krisanas sarkano vara, kad, sé- Zot precu vagona valéjés durvis, pé- d&jo reizi véroju garam slidosds Kur- zemes ainavas. Gar dzelzcela stiqu uz Zemgales pusi gurdiem sojiem qgaja novardzig zirgs — bez apausiem un zemu nokartu galvu. Izkaméjusd be- risa gaita un virziens liecinaja, ka tas aizvedis savu saimmnieku uz Liepaju, aizvadijis vinu bégju parpildit’ kugi, bet pats, izrdvies no majlopu pieva- céju — briinsvarcu vaigiem, nu vilkas atpake] uz savém jauzu pamestajdm majim. Neredzéju, bat jutu, ka $is sa- vai sétaj uzticigais dzivnieks raud ka dziji satriekis cilvéks. Tas bija ka simbols vieiem Latvija palicéjiem. Sodien, kad Vacijas béglu nomatnes Strauji tuksojas, fo cejs uz ASV bel- dzot sacis vérties arf karaviriem, gandriz ik pardienas piedzivojam at- vadibas, kur aizbraucéjus izvada pa- licéji, Un tad jo biezi naékas vérot sirmas mAtes un tévus ka ari sma- gak cietugus invalidus, kas, automa- Sindm projém aizraujot izvaddmos, pasi velkas uz nometnes barakadm vai kazarmu blokiem — gluzi ka tae bé- fitis pitms septipi gadiem. Bez panikas, bet ar! bez parlieciga optimisma jaatzist, ka pasreizéjé effs- [rumu un rietumu preteskibu atomi- zétajd atmosfair§ §7 lidziba nav ma- zak tragiska nek 1944 gad&; ja ari ne tik korfkr&ti apjaugama, tad to- mér baigas nezinas pina ndkotne guist uz Siem palicéjiem, un nav ne- vienas pasauilgas varas, uz ko tie varétu drogi palauties un kas Isti ga- raniétu vinu ritdienu. Vipi paliek vientuji svesos jaudis, svesa zemé, un vienigi Dievs ir vinu stipré pils un rejzé ari sarqs. Savadi jau ir, ka krigtigie, kujtira- lie un beg&tie rietumi, kas visdazadé- kos forumos un variacijas deklaréju- Sies par cilvécibag un brivibas cinita- }iem, k& ari par apspiesto un vajato alzstavjiem un atbalslitiiiem — no komunismam izbéquéo Eiropas austru- mu beg}u masas labprat uzNem savas valstis tikal jaunos, veselos un darba spejigos, kaédu ir ap 80 proc. vai pat vairdk, kamér paréjos grib pamest Dieva zind, atstajot tos pasas béglu parsiogotaja Rietumvadcija vai citds komunisma ties; apdraudétajas zemés. Kadreiz gan IRO padomé un arf UN bégju aizsardzibas komisijaé dzirdéjam humanu un visiem saprotamu valodu, ka DP darba spéka ieguvéjam val- stim proporcionali sadaligot ari neiz- vielojamos resp. vecos, slimos un Invalidus, kas bitu ne vien taisnigi un cilvécigi, bet ari kristigi, ta¢u $is labais jerdsindjume tapat ka dazs labs cits Hdz Sim vél gu] neplepiidito no- domu plaukté. Par to gan ari nav daudz jabrinas: cilv€cigais aprékins Jo biedi aizéno dievisko misiju, un kas zina, vai més, rietumtautu vietd biidami, nerikotos tikpat Saumirdigi. Sava ziné to redzam jau Sodien. No apm. 100.000 latviegu trimdinia- kiem Rielumvdcija vairs palikusi noe- pilni 10.000; no tiem daja val tzcelos tuvakaja laikd, bet neizvietojamo resp. emigracijas zemém_ ,,nederigqo” latviesu skaitu vért® ap 6000. Tatad ap 90.000 tautiesu jau ir aiz Vacijas robezim, Lamangas kandla vai citiem daudz plaSikiem idegiem. No vinu vestulém un laikrakstiem redzams, ka tikai maza dala izcelotaju vilusies sa- vas ceribaa un cinds ar zinamdm gritibam -— visbieZik gan tepat Bel- gija, Francijé un cités Rietumeiropas zemes un daléji ar] Dienvidamerikas u. c. talakds valstis, kur zemaks dz!- ves standarts. Turpretl lielais val- rums — it ipagi to, kas devuSies uz ASV, Kanadu vai Australiju — tr apmierinaétt vai pat Joti apmierinat! ar saviem pandkumiem personigds materialds labklajibas nodroginagana. Tas jiecina, ka Jatviegu trimdinie- ku saime visum4 vairs nav ta tiesis- ki un saimnieciski depriméto Jauzu masa, kidu to redzéjam lidz Vacijas kapitulacijai un vel vairak gadu péc kara, kad ari starptautisko béglu ap- rupes organizacijo gaddiba tomér, bi- jam un palikém cilvékj bez ritdienas. bez kaut cik droga pamata zem ké- jam. Sodien varam jau teikt, ka lat- viesu trimdas salme -- kaut arf fizis- ki izkaisita — saimmnieciski kjuvus! DT a Pace Se Saige Git ade f = 2 De ae a FE tet i iy at rill ae PE Ree Ce cae a ae Besa ed pee "Tt Thee ' he a" el dora a a syoae 5 . 1 Pes Ptthe | -s oa q i. ; “aot om pee pre re 1 ea int - soa ot aot . i = aes i re carte © te : oi Ae ee a ee ee ee Peer Ck et Et i Se, ret ee a ee ee eM... LS: : : ? . “ mere oeied ? as oe WT hk a ary nef mn.” Load RRA ig Pep arem et rete pry clarytare see Foes, ir eee r. Pee. = weet hae ty Soa PU Keer pom, ae eae Wt EES aS the re re ee ae ee ee a eat ae Mey ia ye sinha ery Bt ca ae vi a a igri = eS i oe ites TSS ae aa Ue ae rT ine 1 a u E is aT pee E ‘ls ee Ra, -_.i- pe os peg ee i] . ee ee dah ee "-s8 ' . a ek ee we eis et i oe itis: aati oa ta : moat. rm. net. eat 0 ae — uJ ooh neetarikn ria! aah nas ad She aoe y Fs, ws, Pa Carat aoe ee he Pe ae a . du ve = SD ee doe areal er ut ’ G . ta “ i u i 1 we “yl ee Se ". ——m.” .. # at " a we = ole rs 1 ‘, - ' 7 ; ’ . . i] “ # . P Py ee Se ee ee oo “ 5 - - ay i] ".H . eo aa af a be Ce al 4 Citar si! staal i iil die eo ate i ts hee ee Te =F as ‘ hk bp : an as 1 sede whee 1 wes me 3 . ‘ss Foes = a | ee eam * . =. oe". _ or ae e 4 1 a 7 4 rte ee ee | - yo te a 1 4 vette — “4 7 7a _ + xi . i] "oO ail". 5 , = a" 4 = 5 Le ge -— na . ed ag lg SE ea ee itl al db aE RE BU eaten oe , _. - . i ae : a_i! * ' at nh z hal —* — ape = eo ee th a ae ae “- ; ‘.F + eh . . . 1 one al : ? ra we "ane e Tot . oes, a = Arad ale L ee ee ee -- |: ee ne, fal ai Males) ” wit ts oe oi : a, . : qe . * ot EE AE “erat " : Ay, " hey - ig os ar! m = wae A. “a ee . ad oe ." Ie: a ee L f =I — " La bt | 7 ee a ee =“pee: me! ode, get pe a apie 3 To st ps dee ™ me ota . = A. ho nat F 3 TM a oo Ear a oh te foods . a a | “ . y . ° GE tee oe ee Foy i a . -_ . ; a a ir a a” 8 Iu ah, ee tl a2 rsa! her T=. be = 7 ee arn = . . . . . Fat 7 .. sit Jn 1 wl a cos mo ‘ Rae vat ; '. “5 r 1, . . 7 ; x . e % . walt Be _ o- a | 2 ure f a . ” : : ~ aes ee _ . Ls weds | ee ee " fi i 7 : ac” ‘+ A % : : ie # era Pa we +. a ee rie a6 Ly 1. ie 1. bie ee Pant -— ie ! ‘ a : : . . He ES i reek, a] Fn 7 Ce ae "hp Ce ee Le es, aa en Ws a ane ot ’ le " ~F3 . . a vn eed LL er ee - om - we = L _* Siete rr = Soa . H a . : é an 1 een F ft . : =: v. “ gt = & oe fy ee oe oo i va tke ae acne, wt ae 1a. ad ach Fos 07 “nal. ‘4 " . r Pere ro a or Le soon - a Hee Bel ee er oe ve 1 eee og CE " ? . sf Poe mee . mer oo . ': hy . oem onan a re : i | ms i . v i Oe es ee OD tae Ge SNe ne, eae 7 . * . . . t ee ee a oe ' r i ee re i Part . . Dane r . " se oe . f 2 Mie ; _ aa 4 kn Jad! ok _ | ee ee ee, ee eee - "1 . . fi . 4 . . 1 1 1 . . L TT : — = . _ 8 F . ot . . - thts =" om . Pa 7 zt 7 . 7 a 7 . . : o re _ t oe . va _ ? i Pr . a P a ; erly . rr I. tr " Cte! eo ale ie pen ec ah FO ages Mame, ee ow po. Tee chee i Ta tt i a aye wr WL vy wy ioe owe. ner ae -. . o-, be L a!" Eo er. te i ie og" 4 . ak" = "an oc og wale Bo oe FF . In. ' . 2 oe by yo AE: a = ‘hae it. oe ee ee bl I" a. a aaa vk i 1 ba F tal —y 7 . ., 7m . 7 it a + 1 or i 1 re eo 7 a ey 2 er er ee See ee! : w= F fi 7 ie nr, : 1 1 aig a mera 1 i | — wtql = ames ete ee a eae al ca a s ue ' F on ert a —— ‘ins hi-m hi 3 ‘i ": . my a ae sy eee a pe bl ef ; . 1 et 1 ; mee Te tn “7 :m Hw. " J gles ioe a coat De ee al ow eee - Ber ih jon nsaarilcepebkghleccinietd 3. ahem ed shape a — ' toe Ta ae a ya EM a . . 7 . . 7 — meee . ‘a = . me 48 1 4 : Fe : 7“. Sa ine ae. ' : Ce eee wot a 1 F _— = ‘he . ar i a 5 ‘ . . " oe 7 i 1 t Lh | - ae Wee aa ST ae Lee er en ee De ee ec Cr ke rT _ eo cna . = . = 5 = -, . ee ee ee r cot PB ie dpe © cr ee a | at r - - 1 . . - . . . — 1 a 1, . te oy a gr, re o al au or om mer Ah Ur eT da er ee en ani : . ah ; Fi . tv . - nism ae 7“ oe ‘i ar . oe 4 a ee we ed eH re = gs ire eet Mi LE tee Pa 7 a -1, . " .# ek na rou a ee ee Py, a ee ee I Pal ' t Dee a. eee ee = . ee ee : 1 oe tt “A be =a rey ms may I 7 Fagier abt sialic Fs basalt al ae Lar at a7 ware den aT; teen 7 ae i- Be Pgh: SP ieks a a . . 1 . ee ob a 4, Bu = Seu ae ee " - a Se ae armaestic? nists grupa izveidojusies Parizes ap-| daudz spécigaka, pie kam Sai zina Mas sides {Iga tikai 2-4 miniites, jo I gabald, bet tresa Nansi rajoné. : {Turpingéjutss 9. Ipp.} "M3 40 dslegdtiem nepieteicds ple varda. | jas aizsacdzibas centiemem un bruno ' (Turpinajume 2. Ipp.} ae a ate eo oe Fe ; Ppa