. LL . . 1 . pe . . ' aE ee a 1, . uF re ae a le Do. ee bee . (ea ii ie ae ao = 7 “Fu = ‘a ral i 7 a 7 bea] 1 2 “ = os " . ; hs LATVIJA Trefdien, 1950. g. 26. aprill DP bada streiks Heilbrona nv a Bee, rt. Re Ba ee ae ee ge ge ee Hl ' . . Ay as 7 os us ee, r_ rd a ie cripe hr 1 " " "= im al . : - : J ‘ : 1 gt ee ae “ mm. re : en ee el ee eee . . ee . . -= . . ca rary ‘ . . bu P “a “_ . ; : : | “© : ee *. 6. maija LCP sesija Latviedu centralis padomes karte- ia sesija siksies 6. maija pl. 10 Es- A IW Vairojas i a : a : ee ae an of - ab acd gt. tH tM eee ae ee ra - =] — _— -. 77 Se : f on " -= bea Le = .- t * “ ’ . = . =i om . ete) LT fe co Ue ee C un wg — ae F . = ae Tere og os : - . FE. as ot = wee a ee ee Hie F. hoy ae, va es mae ee Sk an, ees ial ee Sa nT ee were “4 . oof 7 om at eben lot “ = Aue est! Tun ee ee Ks 1 onze oh 7 1 at Pot = " 1 id ta" i a ye. i ‘ 7 Hl _ 7 . . ae - Pca, coi a ri =. : ' =a * : "is A 1 7 Hy . éw “i od + e r = 4 m4 u - ch oo =" F 7. 2 z 7 . il 4 . : F ou > * Pobre idee gata rer ate ralini shot Rod Plier. * eo Pre ee ee oe oe SC! as. - ae eo - = iL ot Re Pt set Eye opie? a ete Ae Sate ack Reo a , b+ a : . - . ol = - . , : Li "a TT = so aye in : ie 3 4 . = ae oe = k ; : ao . 1 an 1 . . iy vat “yet . we : ' . x a . a 4 i = . — a ae mah rie z 5 1 : i ape “et 7 i " . . . oe Pe . 7 UES ba 5 a 7 . 4 Lt - : ™ = L a P-. rT zm ey a . = - -“ Fe eT rf — = r . x =, ‘ ar . LJ . = ' p ; A “ ". 8 _ . Lee be a eee Deere Le... Li Agi Ne ce icine ga Bele EL - ear: ei ee , _ a . . 4 4 P sited = * — . . a a ad CRE es ee i kr bcos Hae] 1 . “syne, a Dire Sih Ay aly bie me Ls rs 18 rh : ” 1 _ 1 ". Tn ee le ly be Ly apes mE leg 4 i a . , .. “ 1 a . - - tad A " ee ae v7 ny ee : 1 = a SEPP mor. be . 1 ee Ee Oe es “= " ” " Fk . ' mt cote mi whee : . ee) 1 Fo VP rim. dee ee . soe ¢atam, Valentins Pelécis | jusi ar nopieindakém demonstraci- jam, arste kadu laiku no darba ,,pa- zudusi", bet 17. aprili atkal atgrie- zusies. Tas slimniekus td satriecis, ka vini arstl ar varu izraidijugi pa nometnes vartiem. Saja sakara jaunais direktors Fi- sers no Sanatorijas izslédzis 7 slim- niekus, neleverojot komitejas pro- testus. Slimnieku pilnsapulc@, kas nekavejoties sasaukta, nolemts izslu- dinat bada streiku un izlikt melnus karogus. Streiks, kas sAcies 20. ap- rili, jau turpinas vairikas dienas. Par notikumu komiteja zinojusi IRO iestadém Zenévd un Bad Kisingena, ka arl amerikanu augstajam komisa- ram Mekklojam un atsevisky tauti- bu nacionalajam centralajam kori- tejam. Sakaré ar pieteikto bada streiku sanatorija no Nelingenas ieradas IRO 2. apg. mediciniskads dalas va- ditajs Dr. Kastelano ar paligiem, kas deva rikojumu starptautisko ko- mite‘u lidz 21. apr. pl. 12 izmest no sanatorijas, nemaz neuzklausot slim- nieku paskaidrojumus un nepiene- mot vinu parstavjus. Rikojums stim- nieku saimi satrauca vél vairdk, jo komitejas priek&sédis Dr. Zalevskis patlaban griiti stims un tapat pirms dazim dienam smaga plausu opera- cija izdarita latv. kom. priekSsédim A. Treilonam. Lai protestétu pret So rikojumu, ka jevelétiem slimnieku parstavjiem streika izzinoSanas dé] pieméro ta- das represitas, notika otra sapulce, kura ar slimnieku ratiem ievesto Dr. Zalevski sanéma skajiem aplau- siem. Vin’ noradija, ka ar Izzinoto bada streiku slimnieku saime cinas ne vien par savu jpaso lietu, bet ari pret visu DP beztlesisko staévokli, kurad vinl dakkart pakjauti izricibai, kadu pazistam tikai aiz dzelzs aiz- kara. Ar 21. aprili slimnieki noléma ne- pienemt ari Arstniecibas palidzibu. Starp egriiti slimajiem, kurus 4rsti atzinusi par tadlem, kam nekados apstaklos nedrikst izlaist gazéSanu, kad pirmais minéts viens no 7, ku- riem jau 20, apr. bija jaatstaj sana- torlja. Visu plektdienu {21. april) pie sa- nitorijas vartleom stavéja masina, kura jau bija jekrauti septinu izslé- dzamo slimnieku koferi. Véelak tal pievienojas ambulances auto, kas bi- ta fpaSi pasitingts smagi slim& Dr. Zalevska aizveSanal. Pasi slimnieki fomér nebija tik viegli iekraujarni, tie turéjds gultu re%gos un protes- téja. Atbildot Sai rictbal, uz sanatorijas jumta paradijas jauni plakati, kas peazinoia, ka pacienti, lai gan slimi un izbado‘uSies, tomér nepadosies sa- Vas prasibas. | Ka mums pedéja bridt zino, lé- mums par ipasas izmekléSanas komi- Sijas pieprasisanu joslas IRO galve~ nai mitnei noticis péc Dr. Zalevska ietelkuma sanatorijas arstu delega- Ciial, kas, norfinéiusies par slimnieku veselibas stavokli, ska akciju strei- ka izbeigsanai. E, H. * Bakara ar komitejas zinojumu uz Heifbronu 22. aprili izbrauca LCK parstavis Badené-Virtemberga V. SKaistlauks, Parrunds ar silimnicas un slimnieku parstavjiem vin$ par- Hiecinajas par streika jemesliem un gaifu. Tani pasa dienf piendea ari zina, ka lietu izmeklét leradisies ipa- sa komisija, kapée slimnieki nolé- musi 23. aprila rita bada streiku partraukt, lai nogaiditu. komisijas lémumu, Pec arstu atzinuma bada _ streiks the sanatorija var nopletni apdrau- dét slimnieku veselibu un arst@Sanas gaitu, jo vinlem adrkartigi bistama svara samazinasanas. Tapée japieliek visag piles, lai sarez#ito sta@vokli ie- spéjami atrak likvidétu. Lidz ipa%ds komisijas jeraSands laikam neviens no piedraudetaiiem soliem sanatorija vel nebija realizéts. Daskaidroijums Latvijas 26. numura V Bastidna raxsia Vai kopigs cejS jespejams? Latvijas CP nosaukta par agrakas pretestibas kustibas vaditaju. Patie- sibas laba paskaidrojam, ka apraka pretestibas kustiba Latvija vienlaj- cigi vai zinama laika seciba darbojas Vairakas atseviskas grupas un Late Vijas CP, kas nodibinadjas tikai 1943. g., bila viena no tam. Latviesu pretestibas kustibas mu- Furkaulu vdceu okupacijas laikd vei- doja pretestibas kustibas dalibnieki, kas darbojas jau pirma boltevilku Okupacijas laika, kad Latvijas CP vel nemaz nebija. Vienota konéja centra abos minétos okupaciju lai- kos pretestibas kustibai nekad nav bivi9 un tadé] nevienam nav. tiesihas pretendet uz pretestibas kustibas vaditaja nosaulkumnu. Adolfs Blakis, LPKDA priekSsédis lingena, Breite iela 19 (skola). Darba kartiba LCP prezidija, LCK un BCP zinojumi, zingjumi par laikraksta un apgada Latvija darbibu, jautajumi par Vacija palieko$o aprupi, emi frici‘u, latvieSu trimdas kopibas parstavibas turpmako darbibu, iz- glitibas, kultiras, saimnieciski uc. jautajumi, LCK budZets un iztruk- stoSo amata personu véléSanas. LCK kopséde notiks 5. maija pl. 9 turpat. pd Vacu iestades... (Turpindjums no ! Ipp.). vacu parvaidé nopadat transitnomet- hes lespejami lielaku skaitu emigra- cijas schémas ieklauto DP. Atzistot neertibus, kadas, ipasl emigracijas lietas kartojot, rodas ar nometnu vail to iedzivotaju dalas parcelSanu uz c:tam nometném, britu parvalde nav paredz¢ejusi pédéj4 posma DP vairs parvielot, tomér apsverot Bonnas vaidibas ierosinajumu sadalft DP ie- spejam vienmerigi pa vacu zemém. Britu josla, pleméram, Lejassaksi- a ir DP parblivéta, bet Vestfalé un lezviga HolSteind to vairg palie:s Joti maz. Dala vicu pirzind nokju- vuSo béglu varés izcelot, dala ga- ligi paliks vacu saimnieciba pastavi- gi. Abas grupas (viena uz laiku) te- saistisies vacu béglu situacija. No- metnes (vairs ne ki DP nometnes} faktiski pastavés ari turpmadk. Vacu béglya ministrija domi, ka vél vila- maz divu gadu laiks bis neplecie-~ Sams, lai palicéfus varétu irvietot labikds telpais arpus nometném - Vacu parzing nokluvudo materials stavokH notelks vacu bég]u Ukums, Katra persona sanems ménesf pa~ balstu, kas, atkariba no dzfves. vie. fas, svarstisies starp 27—30 DM mé- nesi, Ta tetru personu gimene var rékinatles ar 120 DM ménesl. Par So naudu jaiegadAjes uzturs, ap- #Erbs un jisedz dzives nepiecirfa- mie izdevumi. Bis jAmake& art par dzivokli, apkuri, apgalamofann un Uden}. Nometnes parasti velda 4 personu Istaba (baraké} makes’ yvacu bégliem 4 DM. Apgalsmo$anag iz- maksu nosaka stravaa skaitltajs. Ml- néto pabalstu izmaksd lidz bégla ie- saistigenal darba, par ko rapéjas va- cu darba pdrvalde. Tad materiale pusi nosaka darba alga. | | Lidz ar DP nometnu parvaides pirnemsanu vacu lestidém vairs ne- biis nepiecleSams nometnu adminis trativals aparits, Palike gan aacia- ndl8s skolas, bis jespéja, pée-vacu prakses, nodarbinat uz 60 skolnie- kiem 1 skolotaju, ko algos.vacu le stides. Paliks ari nacional& garigé apriipe ar algotu macitaju. Lejassaksifas bégiu ministrs Al- brechts inaS4 apspriedé Hanovera Iz- teicies: ,Jiis nenoliedzami mums ov- sit par nastu, bet més godiei centl- simies jitsu stavokli nepadarit lau- naku neka miisu vieu bégliem." Van. CAL USOOADOUNUGUOPUGEUEDOULOLDSROUDOUIURDSOOUIONE VESTULES REDAKCIIAIT LAIKS SPIEZ IZSKIRTIES, BET IZCELOSANA KAVEJAS Kops ilgika laika Latvia Sevieto IRO sludinajumus: ,IRO bridina, ua laiks spied izikirties par talaku eml- graciju vai ieklau3anos vacu salm- nieciba, abos gadijumos nekavéjuties uzaicinot kartot vajadzigis forméall- lates, jo citadi viss var beigtles jotl kjimigi", Pilnigi saprow, ‘a viene reiz DP jdizkiras par vai pre\ end graciju, bet — no otras puses — tas lietas notiek drusku savadak neké Vajadzétu bit, Esam ASV jau gandriz pusotra Rada. Pag gada oktobra sakumé iz- devu galvojumu savam brélim un svainel Vaeiji, iepriekS sagidadams abiem darbu slimnic& un dzivokll pie manis. Tagad vipiem atlikus! tl kai ASV komisija, bet pédéjo viol nevar sagaidit. Jajauta, kadé} wea Hieta nobremzéta, ja visg 1epriekse Jais noritéjis strawid gaita. Kadéel t- celoSanu aizkavé preteji IRO sludi- Najumiem, jo darba devéjl vairs n& Brib gaidit uz saviem atradniekiem. Pasreizéjos bezdaroa apstaklos ¥! nevarot Lit atbildigi par golita dat ba sagadasanu. _ Sadus gadijumus vajadzétu ws atraka laikaA noskaidrot, !ai DP, *’, braucot citaés zemés, nenoklritu Ae velkla situaci‘a, jo uzaamumi bee darba dé] spiesti atlaist pat ilgeadi- Bus stradniekus, kur nu véi g4 uz DP darba spéku. Rakstu vairiku personu vardd. 19 Sadas runes ir ari citiem. Rolands DrleZe, Doréestra, ASV: PATEICIBA Sanatorijas Senne 1. Jatviegu slim nieki — bij. kapaviri — sirsnig! Pp teicas Blombergas bij. nometnes ke mitejai par naudas ziedojumu. Sé- viski liels paldies E. Zuburam af kundzi par piilém, uznemoties gat celu no Hamburgas un mis apeie- Mojot. | i E a: be EF, ath g5 Ys . lf ERFEE; HE + F Efi H £ 2 i R= E: ij ree iH H f F 1 seis = - "he 4 Mais} i