| A ti i 14 ; Bie Sapro wartboteag i pegudioe ae ts peas ar] - in tj e 4 vaindzas trenem ete VEL gy | te a, Australi Vier raltig uc ferugaa ar | un val dadicn a izdevumiem, ky par milsn epe raretitba, ka dat pa tim l2dodes piernat aut S09 Pashkurnyg varkq tt Kt : DRAUDETS KON REKORDS viegiatlati jaw ts aZrada pasaules Sn, SOLIy nedahy ti, kat vl netiek tuyy i lh Prirtiie TY ame in uzlabo. usa Sigeda ) 3 teing tall@k3eng istis: Ko sigkSand Land nd ir 2a A in mil lodes fle Fonvils, kag igtka bie ‘li | ‘acbia Pr oat Arl Asy ‘tated un By rai } Pogo iT tn nije J Alps i lat. cine ty TT es nilaban gh in sekmi as Gtsaukusas. save piedaltians acistarsantksiés futbold. lesan a sles - art Belgija, Pée sedien Agi. beidzies Argentinas iti um. sfrelkot@ju galvends prasttss ip ms Mthatiopa bokgepu savientbs ole | oe Hoes qian maeeii ns nett 1 esneda licenci vied big ipnfilos. pargijusi art Eiropas mei Ban&, austriete Eve Pavlik, aa Wgumu ar Vines reviju. nae fuibola’ vientba Rives Play qs t ; eka, @ Turin pret Italijas iztesl paation ie wit&tu. . Sacenstbas jentikumus node aa katastrofa cietudo futbollsty pied as. futbole ‘meistarnosaukuma |; furadzes ir Austria, kes suet Vi + Sion S0.000 skntltSlu klatend om pid $33. ) skatltAjlem vietas pit Holuetie 4 i. Jekqanas tramolina norvégi iets [Re “ olmpiskajGm sacensibin, ra. Vien, vieor no labikam Autri vienfbam, viesosies 14, augusth of | tutbola savientha aarti bY cde futbola tleanedi parakst! tlijas klublem. un § {zcelos wz Arg wzvedgmne Liliana Herveja atzistas, b ee an skaistumu vine saglabijid e¢ sportam un ny gi quttskie ollmpisk dcletie -Maijérs kongresi Rome 3 Padomju Saviénibas sports vad tladjuel. uz 10 vestulém, Kuydl id paakeldrofjumi par sorte dzivl che RrievifA, lai. varétu {2zlemt udm Htigkts savienibas. eis Lards Papastratoes png. set i no kinsiekaj&m Akropolts | virs Grieiiias galvnepllett | kilutts. virs K pari SnfGivibu izdarl'is, nespedams ‘Hos valstskomandda neve aye nd pret Turciin zauddja 12 ) . m, thin no dzimtents, Brechints Cegins __ | Brechinas kapos, Skotija. ; \ Kiievij tif rngghiatei he ae “ mam oil ; tinot uz Sze past — ménesl whi Heme : sal + Ee 'Konnitelas et 3 ko wnemt. “LATVISA, 1949. g. 2. Stinida dion pusdionas Uaiba!” KA DAZAS DIENAS UZNEMA FILMU PAR AMERIKANU JOSLAS DP DZIVI Misters Kraucs ir izsaukts no Augsburgas uz FrankfurtL Ar nakts vilcienu no Zepevas uz. Frankfurti ved jéifilmu. Jums tilit jaséZas ma- sing un Frankfurté jasak filmét.* »KAapéc?" iTapéc, ka te tikko pniendkusi te- ranma no Vasingtonas: NEKA- OTIES VAJADZIGA FILMA PAR DP STOP OTRDIEN AR LID- MASINU NEATTISTITU IZSOTIT vO FRANKFURTES STOP KO- MENTARUS PIERAKSTIT STOP* Stop!! Bet Sodien jau tr tres- diena, un més neatrodamles Frank- furté, bet Bad Kisingena." ‘Mums nav laika gar tirgoties. Masina apaksi galda. Séstietles Satieciet Kraucu. Saciet griezt, Lidz otrdienal dabfijiet to Hetu uz kajam. Lidz Frankfurtei padomajiet par saturu, Fe ari pa- domitu. Es arf lik8u cltiem pado- mit. Sazvanisimles, Lal Kraucs griez, Tas ir beidzamais stop, Vi- summa mums jiparada ka DP dzivo, kh vini strada, ka vinl mfcis, kB vint plesakds izcejo8anai, ka vinus parbauda, ka vini aizbrauc." feridas, ka ari ar tik schematisku wmanuskriptu* pietiek, lai varétu Vismaz jacer, ka pie- tiek, jo isti to apstiprinat varés ti- ‘kal tie, kas redz@s filmu attistita veidA, un tie cilvéki atrodas otrpus dkeana., Frankfurtel vistuvik&# DP no- metne, ka. zindms, ir Hanava, un, kad jeradamies tur, dija jau va- kars, Nolémam, ka DP gulésana neveréty diezin ka jespaldot ame- rikinus izrakstit vairik Jecejoéanas gerantiju, un ari padi . aizga- jam gulét, Hm... Nu — vismaz F filmét tal vakard nefilméjam, Kad ceturtdiénas rit_ pamodamies, tad igridijas, ka dala hanavledu, yisveirak no JietuviesSu. pagalma, kipj automobilos, lai dotos uz Iz- calotiju nometni Bucbachd, ,,Ston!* més telcim, un Ed. Kraucs ar vi- giem aparatiem uzrfipas uz lézena auto jumta, lai film6tu alnu, ka lie- tuviesu bérndarza bérni ar pukém igvada alzbraucé)us. 4 alzbraucéjiem, ta bérndarznie- ‘Kiem bija lielu Helle brinumi par ‘onkull, kas tur uz auto jumta tik jocigi dards. jdaiks, kamér katram atseviski un ‘yislom kopf, ar Jabu, ar draudiem, Pienica pusdienas ar Jestastisanu un ar parunaganos krieviski bijim feskaidrojugi, ka amerikaniem neliksies dabigi, ka Hetuviesu DP kaipj automobiles ar amagim nastim wz muguras, bet pa fo Jaiku skat&s atpakal pir plecu un smaida kaut kur pret mfkoniem. Bérni pa laikam jemacas svesvalo- das Giri, un vini jau pée apme- ram, divi stundam zinfja, ka, pukes pasmiedzot, nevajaga blenzt atpakal uz objektivu. Péc trim stundim Kraucs bija izplésis pus savu kup- lo matu. Pée tetrdm stundam iz- devas uznemt dazZus komitejas vi- Tus, Bet kad més pécpusdiena aiz- braucim, da%as Hetuvielu dimas vél Saveja sétsvidii un sastingusas ‘ gmaidija pret to vietu, kur Olja at- radies anarite. Drusku vieglak vyelcis ar auto- mobijiem, kuru uzdevums bija ar Pinu DP kravu izbraukt pa véar- fem ar_ugzrakstu ,,.International DP Camp Hanau un garam policistam, kag svinigh apzind, ka vinu filmé, fastinga tik Joti, ka laikam lidz mi- ta galam vairs nespés brivi kusté- ties, Automobili pasi nekfdu tieks- Mi aparéta drfzties neizridija, un tH tilmmas belgag mums bija roka — DP pée yisim gratim parbaudem ‘ibrauc pa pelékiem nometnes var- at pretim jaunai, laimigikai dzi- ¥e}! | | Henava vél umémaim Hariju Gri- cévitu. kas sava jumta istabind glezno plakftu ar. DP nometnes Vartiem,kag mazliet atgidina aug- was karktavas, un pa to laiku sa- BITidéjEmies ar kadu ukrajnietl, kas bija loti saSutusl par elektrisklem Kabeliem, ko izvilkim pa gaiteniem, lal ar protektoriem varétu spldinat Dlakitu un Harija Gricévida ptpi, ko vin8 p&c Krauca noradijumiem artistiski lotd. loti fezimigi lznéme un atkal atlika atpaka] muté, JA! filma biitu vairak kustibu“, Labi, ka sastridéjamies jo ieradfjas, ka ukrainiete dusmiga uz kabeliem sa- Vu daudzo b&mu d&], un, kad di- 24M parliecindjudi vinu par to, ka Kabelis nav tik bistams, bijam reizé Parliecinajudi vinu ari par to, ka mums diktt noderétu pfris metru Wnemumu tada DP istaba, kur ko- Pa ar pleaugusajiem mitinas bars béernu, Bucbacha da%i hija Joti dusmigi, &F citi loti priecigi par to, ka uz- hémam vinus visdataddkas izgérbti- ‘WSS pakapés arstu uzgaidamis tel- Das, asins spiediena parbaudé, rent- Gena kabinetS, sirds pfirbaud&é un UN DARBU Visidas citadas izdarthas kas t- tlm japacteS, iekdm IRO ae Saka: ,,Derigs! ‘Kad arstu kabinetu bija gald, izradijas, ka gal@ art darba laiks. ASV konsuls padtlaik = papirus mapé un talsijis mi- wviuma nepieciedami vajadzies wnemums no zvéresta ple konsula!" bija sacijis Sefs. ,.Mums neplecie- Sami vajadzigs uznémums, kur DP nodod zvérestul" gacijz konsulamm. Lieta beidzis ar to, ka pa nometni samekléja gimeni, kam patiesiba- bfitu jandk zv@rét tikai rit. Mazais pulka bija sapratis, ka tagad jace] roxa zvérestam, un ne ar runim desmit daZidis yalodis ne ar va- ri, vina rokell uz zemi nevaréja dabut. Jau tumsa, kad Kraucs bei- dzot varéja sacit: ,Dieys ar vinu! Varbit, ka kas izniiks, bet, ja es tagad netikiu zem duas aviedrus noskelot, tad es uzdodu" Nakamaja rita Hellingenas apga- bala taba arodapniicibas dalas bi- roja darbiniekf, kas, ieskaitot ap- gabala apmiacibu vaditaju Amerikas latvieti Pauli A&mani, visi ir misu tautiesi, pdrvértas par priek&zimi- giem kino aktlerienm. Zigismunds Vidbergs un daudzas dimas un kun- gi, kas parasti vada mierig&kas die- nas Sai biroja, staigdja, kust@jas, amaidija péc Krauca norddiiumiem, kameér pa dazam stunddm bija ga- tavi kadrl, pie kurlem amerlkani, kas plerunds eit uznemtajai fllmal tekstu, varés plebiist; Jus redzat, ra DP arodu zina’anas ir riipigi re- gistrétas, un Sal kartotékd sakopo- tas sikas zinas par lidzSinéjo praksi un madcéSanu, kaiduieguvis katrs at- seviskais no daudzajiem apgahbala DP, Iznemot nodalas vaditaju, kes ir amerik@nis, ari 50 svarfgo darbu veic tkai pasu DP darbinieki." Tad kfrta uz galvas apgriezties bija arodkursiem Eslingenas Pils- skol4. N&ikamajaé rit&é darbnicim Lidotiju: skol8. Péc tam — §&, nu bija jasaba% galvas kopi un jaiz- dara — ka teiktu biedri Rigas Sar- kan filmé — weskaite par pavelk- to, Konstatéjim, ka vievalrak mums joprojim vajadzigs sakums. Bel- gas jau bitu. No otra gala, atpakal griegjot, filma izskatitos apméram t&: DP atst&j nometnes, DP pirms nometnes atstaSanas zvér pie kon- sula, DP pirms zvéréSanas ripigi narbauditi fiziskas un politiskfs ve- selfhas zind. DP pirms medicinis- kam un politiskim parbaudém par- bauditi arodu zinfi$anis, DP pirms arddzinf§anu pfarbaudém ir arodus macijusies, Stop! — Te més vél legriezisim kadus kadrus Ludvigsburgas arodskola, cur jaudis rikojas ar uguni un dzel- 71, Tas film& izskatas labaik nek& dariSanas ar adatu vai zimull vien. Més esam ridijudi, ka DP strada bi- rojos. Paraidisim art Ludvigsbur- gas motoru depo, kur vairak neka 300 DP gtradi melnaku darbu. Labi, Bet tag viss vél ir tikai vi- dus, S&kumam varétu noderét uk- rainiete ar daudzajiem berniem. Uznemaim val kadu gimeni Eslinge- nag Stifelmeijera. Bet tad gan j&- sak lfigt Dievs, lai Hetus, kas tik devigi rasinajis jumtus visag 8is dienas kamér nonémimies ar uz- némumiem telpis, vismaz pirmdie- nas plevakaré norimstas, ka varétu aizaut Hdz Heilbronal, kur ir tu-| vakai baraku nometne, kaidus fra uznémumus. Tas derég 6akumam," sactja Kraues, kad vinS norapds no barakas jumta un rieta saules stari spigu- loja objektiva, kag tikko bija uz- tvéris pelékas barakas, krésainus velas gabalus un poju bernu pulci- nus ptiteklainos celinos starp sim barakim pie Heilbronas. | Oirdiend k& norundts, filma aiz- gija pa gaisu. Stop! Filma aizga- ja uz Vasingtonu pa gaisa celu. Mes ceram, ka tad, kad to otra mala at- tistis, Jaudig neplésig matus. Més varam thkai cerét, jo Si ir viena té- da savida filma, kuras wznermianu iesakot, vél liga nezinaja kéds bis iesdkums, un kuru nobeldzot, opera- tors vél skaidri nezinfija, kas isti bis iznacis, Cerésim. Stop. Aleksandrs Liepa un izdari jespaidigalus | alzstavesand, Dzemstaunas béernunams]| Pasaizliedziga _VESTULE .LATVIJAI* NO NUJORKAS Mazliet parsteigt. véroju tumi- Sarkano tristavu é@ku ielas mala, kur Dzemstauna savienojas ar ne- lielo Falkoneras pilsétinu. Mané uziveré Vacija tas bija veidojies nemajigs un euksts, Bet Sis nams ar savu. veclaicigo architektiru siniet gluzi pievilcigs, Uzraksts ielas mala: ,braukt lénadm — bérnu- nams!* — liecina, ka esam kiat. Eka gaiten! pieevaiditi apaviem, nus, kas pie galda ferodas izpirus! un nekirtigi saliek kaktos, Bet ta ka Sai telpad ir tikai tris kakti, tad dazreiz gar sienim stiv vesela goda- Sardze, Neviens no bérmiem nesat- Jaujas veltit’ nosod!tajiem kAdu pie- zim. Brokastis ievada un nobeidz : . is iligsana, un pail bérni noviéc galdu] “ssa @ un nomazg§ trauicus, citi sakirto| SOR istabas. Ap ‘'/69 bérn{ dodas uz skolu un Malma kundze val sava cimdiem un virsdrébém, aiz kupamfibiroji pirbauda audzéknu roku wn ar pilém saskatim majasmati, bet bernunama darbinieces apst&j ma- Bus mazulus. | Bernunama novietoti 40 zénj un mejtenes, § lidz 18 gadu vecumi, bet tikai nedaudzl ir barent, pr&jie — tadi, kurus yecaki{ nevar vai negridb pasi awizinat. Vecaki par bérmmu uzturéSanu atlidzina pé ie- spejas, un &i iestide dod ne tikai partiku, apgérbu un izglitibu, bet dazos gadijumos sagada pat iegpéjas Studet, Sasniedzot piinus 14 gadus, audzékniem bérnunams jaatstaj. Nama tre§aji stéva atrodaa zénu un meftenu gujamistabas un maz- g&jamids telpas, Bérnu gultas novie- totas lielas gaiS&s istabas ir 2 lidz§ guitam katrd. Ikvienas istabas 1e- kértojums citids — ir istabas ar metalla gultém un lincleja gridu se- gumu, bet citas iekartotas stilA un gridas rota paklaji: ikvienu fe- kartu davindjusi kdda relifiska ap- vieniba, Daudzis istabis ir radio aparati, bet meitenu gultés novie- totas skaistas lelles —- maziko mel- tenu gulas vietais pat vesela pusdu- cis, Ir ari biblict@kas istaba un gar- derobes telpa, kuri gluZi apzilbstu no visdagidako krisu un griezumu terpy rinddm — ketrai meitenei ir 7 val 8 kleitaa. Sal et&vd atrodas ari macibu telpa. Otraja stévd ir viesistaba, biraja telpas un &iigéa- nag darbnica bérmu nama fedzivo- taju vajadzibim. Pirmajad stivd at- rodas @damistaba, yirtuve un pie- Nekam§s telpas, kur misu pavado- nig no -milzigas kastes pled&va mums konfektes: ,Saldumus mums 3ad un tad atsfita DZemstaunas vel- kall, arf konditorelas uzdfvina pa nenopirktal kdzu tortei." Apskatijugsi rotalu ‘un vingroSe- nas halli, non&kam centrilapkures | k pagraba, uzkapliam aril jumta sté- vi, kur atrodas saslimuso bérnu istaba, Baérnu namam pleder arf farma ar jajamiem zirglem bér- niem, 12 govim, ciitim wn ap simts vistim. Farmas razojumua patéré pats bérnunams. Dienu sak pakluss klauwvajiens pie durvim ceturksni pec seSiem no Tita, Namu parstaiga pdarvaldnieks zviedrs Malms. Pulksten septinos atskan brokastu zvans, un tos er- apgérba tirfbu. Pusdienas ir pulk- Sten 12, bet no 13 lidz 16 turpinds} mlicibas. Uzdevumj nfikeamejal die- nai m&jis nay jagatavo. Péc skalas darblem bérni péir- gérhjas un ladku lidz yvakarinim un pec tam pavada péc pasu patikas. Parasti vini ipasSa rokdarbu studiji zimé, veido, pin grozus, auz pa- sf fautiesa darbs lat- viesu béglu laba : | "ae tr - Ph ha ri F we . . % ae i ; * F- 4, 1 Me 5 aif... . i at . x hE BW Rot RR ‘ “ i nes sy ee Cd a =, ,,? a ae 3 7 te. 1 sas A ay a act Ryth a “T + a klajus, veido metallplastikas utt.| | Nevienam nek&i neuzspieZ un ari neka neliidz, Skaista laik& bérni fet Girzi siipoties, brauc at velosipe- diem vai izmanto kadu no jajamiem zirgiem, Drusku apnikuSas bérnu- nama vyecajiem iemitniekiem, bet arvien vél interesantes mana! ma- zajai meltal, telpas stirl stiv divas vecas klavieres, kuras b&rn{ dauza ne tikal dirém, bet ble#l vien ari kijan. Nopletnas miizikas cien(taji var izmantot pilanino bibliotékas istab& vai viesistabé. Bérnunamé reizi nedéla notlek bfbeles atunda un kino izrades, S&dot értajos atzveltmos vai arf, vienkarsi atlaigoties uz mikst& paklija, bérni | nogkatas kultiras filmas un komé- dijas: Sal nam& nek nealzliedz — ikvienu Hetu drikst nemt un lietot. Nevienu nesoda, ja ving bez atjau- jas pfrtikas noliktavA panémis sev augius vai saldumus, Pret audzind- tajfm bérni izturds biedrigki, dévé tia priekivdrdi un ne katrreiz pa- klausa bez jeblidumiem, Un _ fot! bledi adzstiv savu uzskatu parelzibu art inspektoram Malmam. Tos ving labprit uzklausa, bet necied neki- das debates liigganu laikf, Pee lig- Sanas mazikajiem bérniem pulkst. astonas vakard jau jabOt gultés. Kad vakaros ieeju paraudzities mazo meitenu gujamistabi, mazé Zizija, izstiepus! rocinas, lidz va- ara sitiipstu, un gaida, kad varisu vinal izstistit pirmo paseaku, Bet vechkie bérni grib zinft: ,Val esat redzéjusi Stalinu? Vai jums iedevis sarunities arf ar Hitleru?” Sie birmi, bidami tic veseligi sa- vos uzskatogs, un fiziski, biidami brivi un biedrisid pret ikvienu, aug par cilvekiem, kurus laikam gan nekada vara neplespiedis domat un rikoties pée dikt&ta. Nujorka, maijé Vilma Duéuite -Sarkanarmijas generalu karjéras NO KONCENTRACIJAS NOMETNES PAR MARSALU UN NO MAR- SALA PAR BATALIONA KOMANDIERI Laikam neviené armiji nav lespé- jams tik Htri uzdienet ki padomju, bet ‘laikam ar] nekur nav tik maz pensionétu generalu kd Padomju Sa- vienibS. Liela dala augstiko virs- nieku sarkanarmija beidz Savu spo- Zo karjéru Sibirijas darba un kon- centracijaa nometnés val arf no NKVD lodes. 1946. gad& apcietinaja, notiesdja un nositija uz Sibirl}u| padomju avifiicijas priekinleku, gai- sa marsalu Novikovu tikai tipéc, ka vinu darija atbiidigu par discipli- nas trikurnu Hdotaju kadros. Li- dzigs liktenis piemekléja ar!l ilgga- digo padomju flotes virspavalnieku admirali Kuznecovu. Laime nelaimé bija padomju ve- cikajam margalam Kulikam. Hitle- ra armifu uzbrukcuma laikd vin’ die dienvidfrontes komandierls. Kad v&- cledi tuvoljis Rostoval, Kulika lika jerasties savi mitné atsevisko daju komandieriem, lal apspriestos. To iz- mantoja vaciesii ienéma Rostovu un sagiistija tikstoflem sarkanar- mieju, Marsalam Kulikam vajadzé- ja doties Kanosas gijiend uz Maska- vu, kur Stallns degrad&ja vinu par kida artilerijas bataljona komandle- rL Kujiks sakoda zobus un izturé- ja. Kara belg&s vin$ atkal bija ge- neralis un tagad ir macibas sapeks Maskavas rulit&rajii akademija. Budjonriju no lidziga liktena pa- glaba tikal tas, ka vins sava lpika kopa ar Stalinu piedallias Caricinas Ctra pasaules kara Sim fisainalam marSalam, kas kad- reiz cra armiji biia kavalertjas | serzants, nebija laimes nemaz. 1941. 2 = som! — -—s Anekdoti no austrumu joslas (Bachsische Zeitung" lasams S4ds | Padomju josl& nesen publicéts po-jtija Aretéties uz Maskavu. Te vin zinojums: ,,Citu veidu, ka cinities par mieru, rada darbs 80, tautas'pa- matskolA. 6a klases meitenes dom- rakstu vieta raksta véstules bér- niem Rietumvacijas skolas, izsakot dais vestulés savu karsto velésanos, lai pastavétu miers, un vienkarsa, barnigkigd forma alcina rietumu bérnus iekjauties vispareya cina pret kayu un so selma licljas zinéjums, kurfi teikts: ,Mek- léjam kabatas zagli, drukna au- guma, ap 1,70 m garu, briniem ma- tiem. Jau nakoga dilend attlectga poll- Cijag jestade sanéma veéstull, kura péc vispSrigiem ievadvardiem bija telkts: ....ka& druknais augums, ta laftiecigais garums unm matu krasa man ir. Esmu gatavs nekavejottes staties tautas pelicijas dictesta., + gaia, kad Budjonniie komendéja dienvidu frontl, vinu burtisk! samala vaciei. Arf vinu pasu tik tikko nesanema giistd galvenaja mitne Kijevas tuvumda. . Vél Wdz Sai dienal mistisks pali- cis marsala Blichera liktenis. Sava laikai vind bija padomju Talo Aus- trumu armijag komandleris. Kara sdkumA vin§ miklaind kart& pazuda no Viadivostokas. Klist baumas, ka marsalg Blichers caur Manditirlju aizbédzis uz Jap&nu, lai glabtce no Sekas lodes, . | Interesanta karjéra ir sarkanarmi- jas preses fefam, generdlmajoram Versigoram, 1941./42. gada zlemas kara lalka, kad bija krituéi gandriz visi virsnieki, Versigora parnema bataljona vadibu, lal gan yinam ne- bija nekaidas militdras izglitibas. Péc gada vinu pasugstinaja par pulkvedl, bet kara beigas par ge- nerflmajoru. TH kAdreiz@jais filmu cadet bije kjuvis armijas senera- Jaundkais sarkanarmijas marsala Rokosovskis savu kométal lidzige karjéru s&ka caur koncentracijas no- metni Sibirija. Toreciz ving bija jauns pulkvedis .kad to apvainoja Tuchatevska garvérestibd, Visinskis licliski organizeta prava notlesaja galyvenos vainigos uz navi, bet Ro- kosovakim plesprieda 10 gadu spaidu darbu. Kad sakas kar5, tagadéjais marSalg ar rakstu lidza Stalina at- Jauju rehabilitétles kada soda batal- jond, Vinam atjiva. Jau gadu vé- ak Rokosovskis bija plinigi apzé- lots un paaugstinats par generfilma- joru. 1043. gada vin$ jau saucas Pa- domju Savienibas varonig un bija Kluvig par armijas generall. Tad Ro- kosovski smagi ievainoja un nost- fepazinds ar filmu aktriel Tamaru Makarovu, un drizi vien abu star- p& nodibindjag elega draudziba. Kad aktrises oficiflals [igavainis: par to sidzéids Stalinam, Rokosovskis at- griezas fronté ka pirmis ukrainu armijas komandierla, 1948. gada ka jaunakais marsals vin$ jesoloja Ber- line, Tagad Rokasovsklg iecelts par Padomju Savienibas Eiropas frontes vaditaju Tautietis Karls Frelmanis sava Kase : farmni | Lielalg ljatvieiu emigrantu viinis uz ASV sficis velties. Tatu dau- dziem, ipaS! tiem, kas izvéléjuSiles cltas zemes, lidz sim palicls noslé- pums, ka galvojumu sagadait&ju vi- di ir ne tikai lielés labdaribas ox ganizacijas, bet arf atseviski, visal atsaucig! un uzpérnigi tautiesi, kuru sakari ar dzimten un tautu pdar- triikusi kopé gadu desmitiem, Vinu rosme un wznéniiba novértéjama tikpat augstu ka baznicas organizie — cliu un citu orgeniziciju dards. Viens no. viniem ir Karlis Frelma- nis, Amerikas latvietis. — Mazturigu veciku déls bidarn, vinS lidz 1910. gadam pa vasaram pelnijis iztiku, ganidams lopus, bet ziemu micijies Kuldigas un Ivan- des skolfis.. 18 g. vecum& vin3 aiz- braucis uz ASV, kur centig! strida- Ys un dzivojis tauplgi Pirma pa- saules kari Freimanis iestajies ASV armijA, bet péce demobilizactjas, stradadams daZadus darbus, apce]o- jis visus ASV &tatus. Ar latvieda centibu un izturfbu ticis ple turipas, vind beidzot apmeties netalu no Nujorkas un nopircis vairikus lauk- galmniecibail derigus zemes gabalus. Dazi no tiem nelemantoti stradnie- ku trikyma dal. Vins jekartojis ar] kazu farmu. Daudzi no vina agrakajiem pazinim -- latvieslem — mirusi, bet daudzi partautoJu- Ries un par Latviju un letviediem vairs nek& negrib zinat. Péc otra pasaules kara dazZas sa-~ raustitas zinas par latvju tautas lielo tragédiju nondkuSas ari lidz vinam. Vina latviskd sirds nav va- réjusi palikt vienaldziga. Pats da« ?adus griitumus parcietis, vin§ ‘labi izprot tautas postu. un ciedanas. Vind grib palidzé&, bet nav sakaru. Rakstijis uz Latviju radiem un pa- zinfim, bet atbildes nav sanémis, Jo Latvija tai laika jau valdijusi asl- nana diktatira, Nodibinfjis saka- rus ar kadu latvieSu organizaciju ASV, Freimanis ijestajies taja par biedru, Jal er kart&jam ijemaksam un ziedojumiem atbalstitu tas dar- bu. Sini organizicij& dabfijis da-— tas latvieSu adreses, trimda Vacila. Ving .nekavéjoties izsita slem tau- tleSiem galvojumus un partikas sal- nus. Ving raksta, ka nolemis vi- siemn apékiem piiléties un izmantot - visus eavus materlalos lidzek!us, k& ar] plaso pazisanos, lal vairfk un vair&k latviedSus pulcinitu ASV, Se- vidi vinS gribot palfdzét tlem, ku- tiem cita paliga nay. Freimanis paredzéjis celt @kas iebraucéjiem, apbiivet savus zemes gabalus, ka ari izvietot un sagadét darbu pile saviem radiem cittautiediem un pazinim, Nekfdus pretpakalpoju- mus ving no iebraucejlem negaida, iznemot vienu — katram atbraucé- Jam jaapnemag riupeties par tiem tautiesiem, kurl vel paliku$i Elro- pas posta, lai tier: sagadatu iespéju emigret uz ASV. Kas gribes, varés stradat ple vina, bet kas ne, tiem Freimanis pats apmnemas palidzét atrast citur darbi Vispirms vind cenSag dabit pari blivstridnickus un laukstradniekus-lauksalmniekus, lal varétu sagatavot dzivokjus un sakt darbus zemkopiba, jo daizi vi- na zemes gaball stavot atmataé. Pec tam Freimania cer ripéties par citu profesiju, ari garigd darba, darbi- niekiem, Lidz gim vin3 jau pa- rakstijig Helu skaltu galvojumu lat- vieSiem un gaida, ka maija jau pie« n&ks pirma grupa pieprasito. Parzinfdams ar! tirdzniecibas ep- stakjus, Freimanis cer palidzét ari latviedu trgotajiem, : Freimanis liclako miiza dalu pa- vadijis @etdarp svedtautiediem, ta pé- dé‘o nosmu vinS grib pavadit savu fautics: vidi. HKatrs latvietis vi- nanrs ve '."" vins raksta, ka varot n met fur visu, tikal ne tevu, ma ee % atu 3 “Jsoties mij§ draugs, un kada_ hi . a ai ore ree Cas aCe rn iS , Pe os Sm . t . are RE pe geld (DS. og rere tek Rae le taf At eo Beer Rc eerie erik GTR ets : = Lae | . . ot 8 Vr t "nr m 2 ‘ . oo. . "oe G. ee Lee -3 ° _ oT squmrawoo: ee ae eet . . , all “itil, eee ured _