‘a oh _— ee ERPREERESEES. bo Je 4 | est ee ee oC an oe ‘ ieee: o pe a4g SS Sb o.oo . . Pe re rk oy — eo -_-s, . ot ‘. Ps I= + a | emma ot a ee L . - nll -_..- ey el eg pe ee . Te ee . br oma —_7 is : a] a" ak = . - a - i " i rs ' = = ; = ae —_ * C t i m a -_— 7 . oD ‘ ‘Bea r . * 4 f te =: i a = 2 =e 7 aa ™ = . _ = a , a a ra i > = F okt oe =F =_al 1a ees i el 1 — — * a | er en al = 8 bits ts ee — re _—= - a . . eo: Te 3 4. = . . a el en a ae = i . c re eotee iy fT ey, he ge a ae . Ll . - a a - . = . . -— = -— a mms . . — — i . - = =. " . mee =. oT a Cl | ett) od Syed ees ee fea, ee AO a a ee ee __ et ee ee oo oo Seah . a _ . ; i a eae: Biri ie (eee te oe So ee a ae ti a ; oe ei 2 ‘ "in ya Se, oe er se . a r ; a cs 1 7 4° . . ; r=) . oa Sate 2 A ; say <= om * F t. ee por - ™. 8 = . ‘ iy fa . : = oF " mi - . ot " a" fares ro ” = tee = ee OT a = _—-— = - Fey y= " =4 1 = - = _ = . q - 3 sites 2 = —_ a ie ak en ee 2 a ee ee Fe ee le es ee ' 2 Pa - = =, a ee ee ee a —_ see fs ght foes - ws 7 . I -—--——- _ i . i 7 1 = at 2 —_ * ge? oe H . i 7 7 “ La . . 1 al a = * ‘ a] Ar sutore peraketu Fakvifitaios rakstos ; ; . seth de, siceBeeee attienmee = Sires Ce sep Nr. 12°(356) 1950. g. 11. februari. vai irtetigtie - katra ziod redakcijes domas Tikai_kopéjiem spekiem izglabsim aed Latviju Latvijag 3. g. 4. num. jevadrak- sta-,,Saind&tas byltes” A, Galins s0- dzas, ke trimdini¢ki neuztichs. vadi- | Pe bal’ un nepamatoti parmet tal bez- darbibu, varas karl un pailebume mekiésanu: Kritigat, fr deugz vieg- lak nekad. darbu darit, ti veca " patiesiba. Un tas,.ka migu vaditajas personas biesi nope] nevieti, diem- él, arf ir tiesa. Sin] sakariba A. ‘Galina raksta saturs notelkti athel- atams. Zél tikai, ka autors nav kaut sizpéma 4 val izSkirigiks jautajums, Gj tiling kldst plelddét{ ar um debates parmériet pie- ; ‘Ayinda. yar bos : nélikuubaslem. tar leaiem, medrikatam cerét — 19208 sadoy toa iznicinis yastures asinal- ' f razims, bet mongoli, krievu ‘un latvielu komanisti, ko/ Kremiia etstig miley zemé, naclonélu Latyi- | Suc epkapos, TAdE) misy Jeli cexiba- fm )0Ct(‘«‘é@S@ ARG. tr adiniekku saliad@and- un m. . Mstérmatiekd. sagatavotans Jielajiem riom, kag attaléka nfkotné bGe @zbtgami, kad méginisim Istenot Latviies jaunradidanaa bringmu, Tas nay pandkama bez organizéta un ak- tiva spéka, kaa vajadzigé bridi bts jivirza pret Latvijas krastiem: Bo fektu priekdi LNP never atrast fautdjumus ne tuvu neatrisina ari LCP un LCK ileteiktaig trimdas or- . \ pamaty savam darbam, bet svarigos i ., genisdcijas projekts: tautiesiem vi- afs semé@s dibindt nactonilas komi- téjas, vienu no tam uzskatit par va- ans ieb tralo un uzaicindt - trimdiniekus r egistréties un maksat ~ nodevas: Nevis ieteikumi tagad ja- d6d lidzl trimdiniekiem, bet gan uz wisplalikds bazes radits sp&cigs, ar Gutor}tat! apveltits vad{tajs organs. LNP, ja vien tas locekjlem izdotos ace kopéiu valodu, varétu no saa eliskS iziases kvoruma tzveidot M- dit organu, kura lem8anas kapacltite un Jémumu kvalitite bitu.. daudz augstika par katras atseviSkas ze- mes nac. komitejas JemSanas spé- j8m, Autoritites d@] btu arf vé- lams, lai LYP izpildorgans, fekim atstaj Elropu, dotu svinigu solijumu sitnim K. Zarinam un kop’ ar vinu aicinitu visugs trimdiniekus vienoties ap vadibu, lal glabtu téviju. ' > Mums jisaprot, ka prasibas, ko va- dts ter te trimdiniekiom, seviSkl frimdas ped&ja posma, kad vajadz&s sagatavoties cinal, bas arkarti¢i sma- gag, un tadé} vadibas prestizs bis tas faktors, kas izSkirs st@vokli. At- sev key zemin necionalAs komiteias nekad nevarétu Shdu prestiZu legit. Biitu lebi, ja LNP tzraudzitu Bo organu vismez tuvadkajiem 6 ga- diem un pileskirtu tam ari tiesIbas vajadzibas padijuma kooptacijas cela alrstat iztriikstofos locek}us vai pat padlasindt sastavu. Par sédekil, Skiet, biitu izraugama VaSlngtona. Par sitna J. Feldmana piedaliganos Aint organd vajadzétu lernt jau tagad pavinh ar sutniiK. Zarinu. Ja més a¥ ‘organa locekliem maksatu algu, ‘kas nedz dzives izdevumu minimu- - gy Vedingtond, ar labu gribu mes ¢o vargétu, — tad trimdas vadiba bu- tu Tiodrotinita. Sis organg istenibé haty maskéta eksila valdiba, kas mums ati ir vajadziga. LCK projek- ‘pai trimdas nodeva — 1 Aienaa ‘iendkums katra pusgada = ir-pavisam nepletie>s—- qu _mer- kiem. TH j8paaugstina Hidz 1 dienas ik 39 méneXos pirmo 2 iniciilies pa 60%ds nay dom k Zamies cauri LATVILA lis lenam uzlabojas INTERVIJA AR ALFR, VALDMANI Kanadas valdibas uzdeyvumil Va- clja ieradies bij, finantu minisirs Alfréda Valdmanis, kag misu laikraksta redaktoram sniedza inter- Viju par savim gaitim Kanadé, ASV un Anglija, Latvijas starptautisko stavokH, latvieSu trimdinieku darbu, dzivi iim organizéSanog Kanadé, par masy centraio lestdzu organisiSanu un emtgraeijas jautéjumu. I. Kada nolika ieradaties Firopa? io Anglija un Vacija esmu iera- dies ka Kanadas delegicijag vaditajs dazadu salmnlecisku jautajumu kar- tosanal, Par $0 jautajumu biitibu ne- varu tuvak fgtelktles, jo ievaditas sarunas vel nav nosléguids. Gribu tikai piezimét, ka §0 sarynu rezul- ‘$At& Kanadai varétu ragtles vajadzi- ‘ba péc dazam latvieu saésmniecisko apecidlisty grupam. 7 2. Ko jiis darat Kanada? — Kanada darbojos ka tautsaim- niecibas profesors un valdfbas pa- domniekg saimniectskos jaut&jumos. 3. Kada bija Jusu celojuma mérkis uz ASV? -— Augusta/septembri, pirms Melo valitas devalvaciju izvesanas biju ASV Zé pataules bankas (Interna- tional Bank for Reconstruction and Development) un Starptautiskd Zel- ta Fonda (International Monetary Fund) viesis-konsultants. Ir taisni- | ba, ka izlietoju So gadfjumu, lat ap- meklétu ari dazas citas ASV iesta- des un vaditajas personas citos — ar? latviesu naciondlos —. jauta- jumos. bn : | 4. Val -Vasingtonas apmekléjuma laika satikdties ar sfitni } Feldmani? ' = Protams. Biju priecigs baudit vina viesmilfbu, redzét mish jauna sliniecibag vadltaja Feldmang kun- fa parasto energiju un taktu vina delikitaja Garba VaSingtond. ) Ko varat telkt par musu tau- tlebu dzivi Kanada? ~- Més, Kanadas latviedl, pasretz izcindm smagu eksistences cinw Daudz kas jauns, neparasts. Bet es domaju, ka més sim gritihbim lau- ar parasto latviesu energiju un pat spitu, un ka més Sind plaSajA zemé@ neaizlesim boja salmnieciski un neaiglesim zudumh arl savai tauta!. Visi Kanada, kur vien dzivo kads piwelnd latviesu, més i Katru: ceturtdienas. vakaru sandkam | ‘kopa savdg-yietejos centres, Es gri» béta tetkt,-ka 48: ir tada-sava veida Sasqukganas, turéSanés kepé un ko~ pibas un sirsnibas gera meklélana un uzturesana, kas mums nelaus aiz~ mirst‘ne domit par maj&m, ne celu uz tam. | | : Kom bezdarbe pabalstu . hemaksas Sinis dienfs Bad Oldesloé Spruch- kamerag atklata sédé tike uzklausiti JatvieSu mic. V, iebildumi par vaeu jestizy ricibu, kas atsakig maksat plendkosos berdarba pabalstu, ja ta sanaméjs nonak transitnometne. Vacu tiesa atzgina, ka likums gan dodot tiesibas katram no darbe at- laigtam -sanemt bezdarba pabalstu, bet ipass 63 likuma iztulkojums, ko devusi Slézvighol&teinas valdiba ar Kiles militaras vaidibas akceptu, aizliedzot pabalstu lemaksat DP, kas atrodaa transitnometnés. Sie DP esot jau registréti emigracijai un uz viniem vairgs neverot atilecinat ta pata likuma (Gesetz tiber Arbeits- vermittlung und Arbeitslosenversi- cherung) noteikumu par pabalsta sanémeju pakjautibu darba pilend- kumam. Ar non&kSanu transitno- memé DP jzstaijoties no veu socia- jas apdrosinafanas ietvariem, Emigracijas komisijas caurkritu- Sie, atgriedoties pamatnometnés vai lexjeuioties vacu saimnieciba, at gust atkal esibas sanemt bezdarba pabalstu, Ydn, See gadu laika, bet vélak tai fabit vis~ maz 1 dienas algai ik ménesi. . To ari labprat dos katrs, kam dirga Latvija un kas tle vadibai. Bez stin- ra un centrala pirvaldes organa, ko izveldojusas kopeli LNP, LCP un LCK. sazina ar stitni K. Zarinu. vél Pirms. mlsu galigas izkliganas, trim- des saime k& aktivs cInas spéks nav saglabajama un Latvija jauzskata par zaudetu. Vadibas autoritate ize Skirs visu. Ja vienpratibas trikums LNP to- meér sniegtos tik télu, ka t& sini Hk- tenlgaja brid] nebdtu spéjiga pildit savu piendkumu, tad Latvijas boja ejas gramat& par to neizdzésamiem burtiem bus rakstits; ,Sverts, sverts, viegls atrasts.“ . Trimdas vadibai vel .pédeia bridi japarvar tas Helakais vajums—vien- pratibas trikums, un japiepiida Giowthaa weds Tiatviosi, brall, sado- sim rokas..." Ja tas izdosies, — cere- sim to — més kopigiem spéekiem iz- glabsim Latviju. | Dr. J. Knostenbergs. 6. Ki. vSridjat Istyledu organiza- ciju darbiby Kanada? ~~ AtkIStl sakot, man gritl telkt, . ka Kanada iatvieSu centralfis orga- Hisicijes jautajume butu jau atrici- nats. DiemZé! mums ir veselas divas ladag organizacijas un abag ar ap- méram vienddiem meéerkiem (KLNA) un LRA), kas neglibjami ved pie pa- Talléltisma un var novest arf pie sav- starpéjam kildam. Divu iemeslu dé| €5 tomer ceeru, ka ar laiku mums izr veidosies tikai viena centrald orga- nizicija; pirmkart, mums Kanadi nav latvie5u politisko partiju vai hogrupéjumu,— més esam tikai lat- ee i ein a eine, LCK KARTOTEKAS tagadtja sdrese ir: (l3b) Augsburg — Hochfeld, Latvian DP Camp. viesi, un taidé] divim centralam organizacijam nav attalsnojuma Otr- Kart — més divas centralas organj- ZAciiags nespésim uzturét financiali. Tapéc e@s domiju, ka pée neatvai- rimo dibinfSanas siimibu izslimoga- nas, més Kanada nebivésim — tikai vienu kopaju naclondlu Yeganizici- ju. Pagaidim tas vil mums nav, un? milsu nacionélda darbibas emagum- punkts atrodas vietdjog (lel&ios) centros ka Montreal, Toronto, Ot- tava utt. | (Turpindjums 4. lpp.). ~ Nometnu —dzive LIBEKAS latvieSu-kultiirald dalve pedéjé igikd mandmi atslabusi un kaut cik rosiga vienigi jr DV nodaja, Kural ari pienikag patelelba par Draudziga alcinijuma dienas atzil- mesanu. DV organizétajA garikoju- mi, kas izdevag teicami, J. Rudaitis referéja par Draudzigo aicindjumuwi ta nozimi un ©. Liepin$ par prozu. H. KramiyS lasija balades, bet A. Dzijums fragmentu no romana. Die- hu pée tam J. Soikans referéja par interesanto tematu Ka top grdmata. Notika ari grdmatu loteriia. ury 7, apgabala (Area). un Minchenes privall dzlvojoto -latviebu komitajas biroja Minchené, Hercoga Ridolfa tela 40/0 atvérts tresdiends no plkat. i216 un gestdienas no plkat. §--I1S. Parejas dienay birojg pagaeidim slégts, Pasts adreséjame: LCK sakar- nieks A. Avyoting, Grosshesselohe b. Munchen, Kaatanienallee 3.. DANIJA IRO misija npaskafdmw.. jusi, ka pavagari sagaidimas Kana- das un Austraiijag komisijes. Tespé- jams, ka Kanadas komisija plenems refiektantus ne tikai darbam lauk- saimnieciba, bet ar! citas profestjas. Uz Argentinu no Danijas paésreiz lespSjams izcelot vienfgl tad, ja ~reflektantu kads no turlenes izsauc. NEISTATES nometnes pilnsapul- ce pagarinajusi komitejas pilnvaras lidz nometnes kvidacijai. laika kormiteja, kas parstdv 850 lat- vieSus, velkusi elu darbu apriipes jautajumos un elesi sadarbojusies ar nometnes organizfcijam. LATVIESU JKS Zviedrija pali- dzibas nozarés ziedajumu vakéand griti izyietojamiem tautiedlem V4- cija rudens akelja ienemtas 3170,72 kronas. -_ néjis T, Reltera kora Gada. ~ JWENATZEAN | Latvijas starptautiskals stavok- | tveiu noni fonda | parstaviba ari Norveaija JAUNI PROPAGANDAS IZDEVU- MI UN LATVIESU SKANU PLA- \ TES ZVIEDRIJA Latvietu: nacionalalg fonds Zvied- rij@ neatlaidigi cendas iedzivinat nacionalo fondu dibiniianas propa- gandu latviesu trimdas kolonijas visa pasaulé. Izmantojot LNF vice- priekSséza priv. O. Sakdrna brau- clenu uz Oslo, ari tur nodihin&ta LNF pirstaviba, ko vada H. Dzelz- kalns. ENF sekretdridts izsiitijis fonda Statitus, véleganu instrukel- jas, darbibaa parskatus, ki arf fon- da izdevumug savlem parst&yjiem un latviesu OTganizacijam Austra- jija, Kanada, DienvidamerikS, ASV, Angja uc. : Fonds valdes pienemtaj& buddeta | 1950. g. Uelakie tzdevumi. pared2éti Latvijas = intereSu aizstayes starpiautiskas Sie Sanaksmés, izdey- } niecibas darbam, okupicijes archiva izvetdoBanal uc. Fonda valde atvé- lejusi Ndzekjus katoju brogiiras iz- dofanal anglu valoda par baznfeas vajisanim Latvija. Tevérejot prof, A. §Svibes darba The Story of Latvia Helis izplati’anag jesp&jas, LNF izded otru izdevumu 1000 els, Izstrad&ts projekts: angi aloda izdodimai grimatal Latvijas okups- cltaa 16 gadl, kA arf izdevumam — 34.000 latvieiu deporticija 1941, ¢. I4, jQnijé uz Padomju savlenibu. Péd@jais darbs prasia ielua Ndzetr.. jus, un ta velkdanal bis neptecie- Sama sadarbiba ar citiem latviesu trimdas fondiem. LNF rictbd izdo- Sanat’ vEl art citi manuskriptl: We accuse rvledru valodi, Krievu baz- nica — komiinistu partijas gustek-. ne uc, Gielu atsauctbu. ASV, Kanad&, An- gilji ieguvusas LN skanuplates, kur {4s nov@rt@ ki nacional! kulti- rélu un politisku faktoru. Ltdz3i- Stokholmé ledzied&tis piates ar J. Zalfda Cels uz dzimtani un Jirin' prasasmalku tikiu jau yalrakkart pavairotas, un fonda valde nolémus! pasutinat vél tris jaunas platea' ar EF. Darzine Melanholisko. valsi, J. Medina Ariju no 1. gyitas, (oti, Nac, operas or- Kestra ieskanojuma) un T. Reitera kopa (Latvijas brivvalats) fedsteda- tas E.. Dirzina Mirdzi ka zvalgzne, Cutt mana ligavine, Pat, véjind un E, Dérzina Sapnu t&luma:: Plates bis ‘gutavas plems “Lieldieném. ~“ ee, : Noll, ka Norvégija nov. uznémus! voirik latvieSa beglu Latvija ir nezéligi apspleata, ar Sddu virsrakstu Norvégijas liclakals laikraksts Aftenposten 17. janvara numura jevietojis plagu interviju ar prav. O, Sakdrni: sakara ar pirmo latvieSu dievkalpolumu Norvéglig, kas notika 15., Janvarl. Raksta at. zimets Latvijas valsts liktenis, oku- paciias, bégju probléma ‘un ietelicta nozéla, ka Norvégija nay uznémusi vairak lstvielu béglu, kas tipéc sptesti emigrét uz garlgi zind sve- Sam zemém. Talak pieminétg abu tautu kuiltliras radnieciba un maljé gaidama Reitera kopfa viesoSanas Oslo, Par Latvijas tagadéjo stavokll telkts, ka tas tautal nay bijis uk draudigs ne Jana Briesmigé, ne Pe- tera Liela latkd, Jo 1941. g. 14. jantija siktés deport&cilag turpinds, un bol- Seviku rezims iznfelna zemnilectbu, visa zemé iekfrtojot kolhozus. Raksts flustréts ar Brivibas plemil- nekla attélu. Latvietis jumj vacu zemniekmajam jumtus — 65 g. vecuma Ignats A-€s jutas tikpat spirgts ka savia jaunibas Giends Latgales lauku s&té. ,,Darbs cilvéku dara jaunu, atnem daudzas riipes un dod pajivibu dzivel, vins Saka. Slezvigas-Holitelnas apgabals Va- cljh daudzs vietas Joti atgadina mu- su Latgales ciematus, Ne reti redza- mi vél salmu jumti, Thi gan pédéja lalka tos konkuré Sifera un karninu sefums. Tomér tie vél turas. Sava dala népelnu salmu jumtu_,pasta- viba" ir péckara gadiem, kad Sifera, kArninu, tipat skarda rtipnieciba bija pilnigi ,lesaldéta”. wKadreiz nelaime ir ari laime," saka miisu Latgales novada tautietis. wa Péckara laikd visa butu bijis pa pilnam, nebiitu radusies izdeviba stradat, jo kas gan labos Jaikos bu- tu veléjies savu maéju jumtus apklat ar salmiem...” ) AUSTRALISA JAU & 000. Pec austra’iesu iestfzu informdci- jas lidz 1949. g. beigam Australila lecelojusi pari par 8000 latvieSu. No britu joslas vien Australija leradu- Sies 95.000 DP. Drizumfi Australijas krasta sagaida izkapjam 100.000 le- celotaju no Elropas DP nometném. Sevidki patelclgi Ignatam A-fam vaclesi -bifual tilit péc kara, jo tad kurpe spiedusi vissipigak. Tad vacu zemnieks daudz nepétijis speka ske- les biezumu, par to vértigaks vinam bijis jumts vires galvas. Jo popalars Ignats kjuvis Slezvigaa-Holsteinas rietumu dala. Val Bodien vins atee- ras gadijumu Hizuma apkaimé, kad kads vacu zemnieks $0 izsviedis pa durvim, lide padzirdis, ka Ignats Ir arzemnieks. Bet kad turpat divi ki- lometri attalaja ciema kada_ cita zemnieka ratnical uziicis pieklajigu salmu jumtu, kaiminS kiat gan; lal piedodot, Sis dom4jis, ka Ignatam ka frzemnickam kas nejabs aiz &daé... Paarelz mums, animinieklem, zie- du laiki gardm, jo pamazam atkal atariezAs vecis jespéjas. Tomér ir ari vél tagad zemniekl, kas t& ie miléjusi salmu jumtus un vinu ro- mantiku, ka par jaunlalku ,skurste- niem' negrib i dzird&t,“ stasta té- vocis. ,461 tikal,“ wb plemetina, ka, parvietojot nometnes, nondcu apgabala austrumu dali. Te vatrs nav tis pazisands, un, cik pagaidaém izdevies novérot, salmu jumtus redz retak. Bet saksim sapaziSanos un darbu no jauna, jaunos Jaud{s. sval- pA paisa... E. M. . caurvéjaind koridord, Sestdien, 1950. g. 11. februfrt, Ka parbanda lankstradniekus emigracijai uz ASV Emigraciisi uz ASV ‘tegad dota prieksroka leuksaiznniecibas Tak- stura galvojumu sanémejiem. Britu josiG tiem ne ‘reti jAdodes uz tran- sita nometni jau 4 nedélu laika pée dokumentéSanas. Daudzajam koml- sijam Ventorfa tagad pievienojusies vél jauna, kag parbauda aakamos emigrantus laukeaimniecibag pras- mé. Kam IRO arodu pirbaudes Kar- té piemérota atzime par lJauksaim- niecibas darba praganu, tiem eksa- meng vieglake. Paréjiem parbaude jabit ne tikai labi sagatavotiem, bet ari atjautigiem. . | Dati pieméri ilustracijal: ,,Pastas- tiet, ka zirgs piecejas! Un ka govs? Bet alta? No kupas jg slauk- sit govi? K& sit Bbolinu? Cik liels Latviji bija piena tauku procents vispar un kads bija rekords? Kam Hgika grétniecibes laiks -~ -cilvé- Kam, rirgeim yal govly?* a Pirbaude daZos gadijuinog ilguai nugotras. stundas vienam clilvékam ‘un skdrusi ari jotl speciiilus jauti- jumus,. Gimenes locek]i parbauditt netiek, eksimend japsstiv vienigi gimenes galvam. | Vad. eel PRIEKSDARBI VEIKT! TautieSl Anglia pavelkudl prieka- darbus Latvielu nacionilds pado- Teg organiz@sanal. Statty Somlsija izeidajusl statdtu p op veléSanu komisija, kuras pri alg iy pray, B. Rerge—veléianu inateuk- Clju, kag vél jaapstiprina ricibes ko- mitejai, Véléganu tiesibas bauda yi Gl Anglijag taytietl, kas sasmieguil 18 g. v. Padome sastivés no 25 bo cekjiem, kurus uz 2 gadiem {eval Wesds un alzklitas valédends, Riot- bas komiteja projektus apspried un - plepem Finis diends, lal varétu sti- ies pla pabim véléianim, DP specidlistien liregls- : trefas save apgabald Latvijas 18. jenviya numurk bije levietots norddijumg DP speciilig- em, kas vélas izcejot, lemiegt sl- nas TRO galvenajam ftébam Bad ieee lidz cha a mums galvenpi ¢:pRekaicro, she of 5 bradtjuins , ievicousien kjuda. stenibé Vasingtonag publiskiis .in- formibciias: birojs- bea ipa felnte- rests uzzindt zinas tlkal par no- telktiem, ‘nedaudziem lstviddn ser clSlistiem. Visum& ké latviedu, t& ¢l- tu tautiby DP epetliligtem ir " viga lespéja registréties tuviké TRO jevietoSanas ierédna birojé. Bai re- gistr&cijal arf nay notelktg eg bet, protams, patl DP specialist! ie interesSt] registréties Jespélam! At- tak, t& paildzot Gat rofag izvietotanas jas, VEST u LES REDAKCIUAL LATVIESA ,PALIDZIBA" _ Latvielu un e¢ltu tauty mites, pient~ bérni un simnieki safutull, ka IRO | jerédnis latv, B.\Vircburgas centrala nometné, ievérojot burtisid IRO jn« strukcijas, bargi noraida. jebkfdug jerosinajumus apatékly: uzlabobanal. yes neezmu med be - ikis, bet ir vina atbilde tiem, kas lidz pali- dzidu édienu kartibes mainal, fo ize sniegto Skidruma daudzumu ftopo- Shag mates) nevar noést 4 rei2as, ko sanem 1 reizé, kas ple tam datreiz nemaz negarso. 1. februari bez ka- da jepriekséja bridinBjuma tbe siim- nieklem ftlka jeturétas papilddevas, bet mitém piens, aizbildinotles, ka jéparbauda saraksti, kaut to plirbau- dei laika bija ménediem. Pusdlenu sacdale m&itém wn bérniem notiek kur daizreiz jinostév pus gstundu. - : Kad palasds per notikumiem Ite lijas cautbraucéju nometnés, tad gribas telkt, ka driz to varés attie- cinat ari uz minéta ierédna kontro- létam nometném, Jadaubfs, vai 53- - da izriciba ietlipst IRO svétigala programm. P 3 A, Rumaks, Vircburgé MANA MEITA IR PRECEJUSIES Tautletls E: Suleg Oksfordifra lsikraksta Latvija 1949. ¢ 98. nu muri siki pleskaras kddam manaé gimenes jautajumam. Neblju agrak dGomAjis apgeriitindt ne’ Jafkraketu, nedz lasit&jus ar gimenes Hety iz- tirzaganu. ,Parmetumiem turpino- ties, esmu aplests pasacit, ka E. Sul- ca un dazu citu personu wurtraur kums par manas fimenes locekju asimllésanos trimd& ir pilnfgl ne- viet: mana melita, kas min&ta rakt- sti ir prec€jusies ar Istu latyletl — DP, bij, Pinebergas iyversithtes studentu, kas pirma neflga lalke emigréja uz Australiju. | Leonids Slauctt&je, — Lapiat&, Argentind — 1 > ‘ aes {er | “tf a els it, bet oad tririn, ha PCa ve viatababas: a ee art eidon gaclgunes 7 7 valedzibas | aprakrtit dices skatienn, kat’ kala bridi ap- sotie ciani. Bet es micdzu, saved ii draudrenel lapu ‘ar sludl- “aMavriipmijina Levittrund 7000. dlarn. vErtlb’, 10 pédu dzivojam®. itaba, divas skelstas gulamistabas;: gi iekirtota vannas isteba, vit | ‘Klpnes us otru otivg, kur + leg var izbOvét vél-divas guem- - fgtabas un vannas istebu, 6000 kvad~ F riinidu dirzs, viajaanfeais Genes | Tojumu,. ka tagad toe eg leapeja shrivel no darba tos Elropas, 2, ee tka kate ga studiju kursam jabat | attiecigais univeraltata | ¢ are eee abit bet : Kits she &: s ‘tues Ka a SDSVele gai} ta, putns Jen mitts uh australi mig Hivokl: lacs Hav reds